Liepājas attīstības programma un ilgtspējas stratēģija plāno vērienīgus projektus, taču neprognozē augstu dzīves līmeni, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Jābūt reālistiem,» attīstības plānošanas dokumentu pieticīgo izaugsmes prognozi komentē Liepājas domes Attīstības pārvaldes Ekonomikas nodaļas vadītājs Arnis Vītols. Veiktā SVID (stiprās puses, vājās puses, iespējas, draudi) analīze parāda saspringtu sociālekonomisko situāciju, kuras iemesli nav tikai pašvaldības ietekmes zonā, tāpēc dokumentu izstrādātāji atturējušies būt pārāk optimistiski. Arī līdz 2030. gadam netiek solīts sasniegt Austrumeiropas vidējo dzīves līmeni. Taču infrastruktūras un prioritāro jomu attīstīšanai plānoti prāvi līdzekļi, kas varētu dot arī labāku rezultātu par dokumentos fiksēto.

Rūpniecība turas

Lai gan rūpniecības apjomi Liepājā pērn kritušies par 27,7%, salīdzinot ar 2013. gadu, joprojām te saražo visvairāk produkcijas (3,5% no Latvijas kopapjoma) starp Latvijas pilsētām, neskaitot Rīgu. Tiesa, Liepājā pērn bijis straujākais rūpniecības produkcijas izlaides un realizācijas apjomu samazinājums.

2014. gadā Liepājā apstrādes rūpniecības produkcija saražota par 206,2 milj. eiro. Realizētās produkcijas apjoms 2014. gadā bija 212,1 milj. eiro, kas ir par 120,3 milj. eiro jeb 36,2% mazāk, salīdzinot ar 2013. gadu. Eksporta apjoms no kopējā Liepājas rūpniecības devuma ir 74% jeb 157,7 milj. eiro, kas ir par 121,2 milj. eiro jeb par 43,5% mazāk nekā 2013. gadā. Vienlaikus augusi vietējā tirgus daļa – Latvijā realizētas preces par 54,5 milj. eiro, kas ir par 1,5 milj. eiro jeb par 2,7% vairāk nekā 2013. gadā. Lielākais samazinājums pērn ir uz a/s Liepājas metalurgs maksātnespējas un dīkstāves rēķina, taču ievērojamu kritumu piedzīvojusi arī tekstila nozare, kuru ietekmējusi Krievijas–Ukrainas krīze. Rūpniecības produkcijas izlaides apjomi pērn samazinājušies arī Rīgā un Jelgavā, bet citās pilsētās tie palielinājušies. Straujākais rūpniecības produkcijas izlaides apjomu pieaugums bijis Rēzeknē (17,8%), Ventspilī (14,6%) un Valmierā (10,7%), kur ražošanas noieta tirgi lielākoties ir rietumu un ziemeļu virzienā.

Bezdarba svārsts

Viena no Liepājas vājajām pusēm ir liels bezdarbnieku, tostarp – ilgstošo, skaits. Lai gan a/s KVV Liepājas metalurgs lēnām atsāk ražošanu, bezdarba līmenis šā gada februārī samazinājies tikai par vienu procentpunktu, salīdzinot ar janvāri, un joprojām ir viens no augstākajiem valstī – 12,9%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati.

Visu rakstu Ierobežota starp ezeru un jūru lasiet 5. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra