Pieprasījums pēc siltumapgādes nākotnē mainīsies, tāpat kā mainīsies ekonomika un demogrāfija, saka DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Pēc pēckrīzes uzrāviena IKP izaugsme pēdējo gadu laikā ir slīdējusi lejā. Šobrīd izaugsmes tempi ir 2-3% līmenī, bet uz tā bāzes tiek izdarīti pārspīlēti secinājumi, ka mēs krītam uz leju.

Tomēr ir jāatceras, ka mājsaimniecības pēdējo gadu laikā ir veikušas uzkrājumus, samazinot patēriņu un patlaban vairāk nekā viens miljards eiro ir izveidoti kā rezerves uzkrājumi, ko varam pamazām noēst, neiekļūstot parādos.

Līdz ar to sagaidāms, ka nākotnē izaugsmes tempu paātrināšanās pakāpeniski turpināsies, īpaši zinot, ka pašlaik banku filiālēs aug interese par hipotekāro kreditēšanu, tāpat arī esam pielāgojušies Krievijas embargo sekām.

Vidējais ekonomikas kāpums nākamgad prognozējams 3%, bet divos gados būs par vienam procentpunktam būs klāt izaugsmei, ko tieši noteiks aktīvāka kreditēšana, bet nedaudz arī - aktīvāks eksports, paredz P. Strautiņš.

Viņš prognozē, ka nākotnē pieprasījumu pēc siltuma ietekmēs vairāki faktori. Pie pozitīvajiem eksperts min jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecību Rīgā un citās pilsētās, lauku iedzīvotāju pārcelšanos uz pilsētām, biroju ēku būvniecību, attīstoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksportam, kā arī noliktavu un rūpniecības ēku celtniecība centralizētās siltumapgādes (CSS) sistēmu zonās.

Kā negatīvus faktorus P. Strautiņš norāda mājokļu siltināšanu un to, ka daļa CSS mazās apdzīvotajās vietās ekonomiski vājākajos reģionos nākotnē pārstās eksistēt, šīm vietām tiekot pamestām, kā arī privātmājās dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvara pieaugums pilsētās un to aglomerācijās. Arī šīm mājām vajadzīgs siltums, bet daudzos gadījumos to iemītnieki, pārceļoties no CSS teritorijām, pārstāj būt enerģētikas nozares klienti.

Domājams, ka saistībā ar to, ka citas daļas ekonomika augs, enerģētikas daļa tautsaimniecībā nākotnē saruks, prognozē eksperts.

Dažās vietās Latvijā vērojams, ka daļa no CSS pārstās eksistēt, mainīsies proporcija, viņš paredz.

Tomēr, aplūkojot vecuma datus, ir vērojams, ka Rīgā ir mazs cilvēku skaits tajās vecuma grupās, kuri ieies tajā posmā, kad viņi izveido savas mājsaimniecības.

Latvijā būs daļa centru, kuri spēs konkurēt ar Rīgu par iedzīvotājiem, taču uz daļu iedzīvotāji neatgriezīsies, kas arī ietekmēs pieprasījumu.

Pārmaiņas būs ļoti spēcīgas un dažu novadu vadītāji vienā rītā pamodīsies vieni paši. Šī plūsma ietekmēs pieprasījumu pēc siltumapgādes pakalpojumiem. Kopējā plūsma tomēr būs negatīva. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra