Opozīcijai "noraujot" kvorumu, Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā nenobalsoja par Klimata likuma projektu, kura mērķis ir nodrošināt virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību.

Vairākas reizes balsojot, par likumprojektu nobalsoja 48 deputāti, vienam atturoties. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdi.

Pirms balsojuma debatēs Vides, klimata un enerģētikas apakškomisija priekšsēdētāja, deputāte Jana Simanovska (P) uzsvēra, ka Klimata likums ir nepieciešams, jo no parlamenta tribīnes vairākkārt izskan skepse par klimata jautājumiem.

Deputāte, atsaucoties uz pētījumu, norādīja, ka 54% respondenti Latvijā uzskata, ka klimata pārmaiņas ir ļoti nopietna problēma, savukārt 32% domā, ka tā ir samērā nopietna problēma.

Opozīcijas deputāte Linda Matisone (AS) pauda, ka neesot zināms precīzs un objektīvs izmaksu novērtējums, cik valstij izmaksās klimatneitralitātes mērķu sasniegšana. Parlamentāriete piebilda, ka uz šo jautājumu atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) komisijā neesot varējusi atbildēt.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Bankām ir būtiska loma attiecībā pret uzņēmumu ietekmi uz vidi. Saskaņā ar jaunām prasībām, sākot no 2023. gada, uzņēmumiem un organizācijām, kas vēlas saņemt aizdevumus, bankām ir jāsniedz vairāk informācijas par savu ietekmi uz vidi nekā iepriekš.

Savukārt bankām ir jānovērtē uzņēmumu riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, un jāsniedz ieteikumi, kā šos riskus mazināt.

Banku loma klimata risku mazināšanā

Klimata izmaiņas var ietekmēt uzņēmumu darbību, jo tās atstāj ietekmi gan uz ekonomiskajiem aspektiem, gan arī ražošanu un pārdošanu. Banku galvenais uzdevums ir identificēt klientus, kuri ir visneaizsargātākie pret šīm pārmaiņām, un atbalstīt tos klimata risku noturības paaugstināšanā. Lai to izdarītu, ir nepieciešami dati par klimata riskiem, piemēram, par nokrišņiem, plūdiem un augsnes kvalitāti.

Ja uzņēmumam ir stratēģija vides ietekmes samazināšanai jeb pārejas plāns un retrospektīvs ziņojums par tās īstenošanu, vai arī plāns izstrādāt šo stratēģiju noteiktā termiņā, tas būs spēcīgs arguments aizdevuma saņemšanai ar labākiem nosacījumiem. Šāds pārejas plāns vides ietekmes samazināšanai laika gaitā varētu kļūt par nākamo nozīmīgo uzņēmumu vides dokumentu aiz ilgtspējas vai vides politikas. Luminor 2025. gada beigās piedāvās pārejas plānu sagataves.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda uz vairākiem trūkumiem Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātajā Enerģētikas stratēģijā 2050.gadam, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

LDDK pārstāvji pauž, ka stratēģijas forma un saturs vairāk atgādina informatīvu ziņojumu, un, lai to sauktu par stratēģiju, nepieciešami vairāki precizējumi un papildinājumi.

LDDK pēc savu biedru un ekspertu viedokļu apkopošanas nosūtījusi KEM atzinumu, piedāvājot gan konceptuālus, gan specifiskus komentārus stratēģiskā dokumenta uzlabošanai.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka stratēģijās ir jābūt skaidriem izvērtēšanas posmiem un pielāgošanās procedūrām.

Vienlaikus LDDK ieskatā, lai KEM piedāvājumu pārveidotu no informatīva ziņojuma par stratēģijas cienīgu dokumentu, ir nepieciešams ņemt vērā kritiku un ieteikumus.

Darba devējus pārstāvošā organizācija norāda, ka nav atbalstāma stratēģijas bieža pārskatīšana - tas liek domāt par dokumenta nepatstāvību un mazina tiesisko paļāvību iekļautajiem mērķiem un plānotajām politikām.

Lai gan liela daļa enerģijas Latvijā joprojām tiek ražota, izmantojot dabasgāzi, atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars elektroenerģijas gala patēriņā ik gadu lēni, bet turpina pieaugt.

2025. gada janvārī Latvijā pie sadales un pārvades tīkliem bija pieslēgti 3452 megavati (MW) elektroenerģijas jaudu, liecina Eiropas pārvades sistēmu operatoru organizācijas ENTS-E dati. Lielāko daļu no tām veidoja jaudas, kas elektrību ražo, izmantojot ūdens resursus un dabasgāzi. Lai gan atsevišķi enerģētikas eksperti uzskata, ka dabasgāzes patēriņš tuvāko gadu laikā ievērojami nesamazināsies, Klimata un enerģētikas ministrijas mērķi ir ambiciozi - līdz 2030. gadam visu valsts elektroenerģijas patēriņu plānots nosegt, izmantojot AER.

Mērķi sasniedzami

Šobrīd, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija procentuāli no kopējā elektroenerģijas gala patēriņa AER izmanto visvairāk, liecina jaunākie Eurostat dati. Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs uzsver, ka mūsu valstī šis rādītājs ir pat augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) vidējais. “2023.gadā, izmantojot AER, Latvijā tika saražoti 54,3% no nepieciešamās elektroenerģijas, Lietuvā - 36,5%, Igaunijā - 31,8%, bet vidēji ES - 42,6%. To vērtējam kā labu starta pozīciju, lai sasniegtu klimata un enerģētikas mērķus 2030. gadā. Kopumā jāsaka, ka Baltijas valstis pēdējos gados ir aktīvi attīstījušas AER sektoru, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka katrai no tām ir bijušas atšķirīgas starta pozīcijas. Latvija vēsturiski ir bijusi viena no Eiropas līderēm hidroenerģijas izmantošanā, pateicoties Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādei.

Igaunijas valdība atcēlusi lēmumu piešķirt līdz 2,6 miljardiem eiro atkrastes vēja parku būvniecībai pēc tam, kad Klimata ministrijas sagatavotā informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka valdības amatpersonas izplatīja maldinošu informāciju par ekonomisko ieguvumu, ko radītu investīcijas atkrastes vēja parkos.

Ceturtdien klimata ministre Joko Alendere paziņoja, ka valdība ir pārskatījusi ministrijas datus un nolēmusi atcelt plānoto atbalstu vēja parkiem.

Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR ceturtdien publicēja rakstu, kurā, balstoties uz ERR rīcībā nonākušu Klimata ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, secināts, ka valdības amatpersonas ir pārspīlējušas milzīgos ekonomiskos ieguvumus un kraso elektrības cenu kritumu, ko radītu 2,6 miljardu eiro ieguldīšana atkrastes vēja parkos.

26.janvārī valdības koalīcijas partiju - Reformu partijas, Sociāldemokrātu partijas un partijas "Igaunija 200" - līderi vienojās, ka Igaunija līdz 2030.gadam atbalstīs sauszemes vēja parku būvniecību ar maksimums 240 miljoniem eiro un līdz 2035.gadam jūras vēja parku attīstību ar summu līdz 2,6 miljardiem eiro. Šis finansējums ļautu izveidot jūras vēja parku ar jaudu aptuveni 500 megavatu, kas saražotu divas teravatstundas elektrības gadā, kā arī 750 megavatu sauszemes vēja parku, kas saražotu papildu divas teravatstundas gadā.

Eiropas Komisija (EK) atzinusi, ka Latvijas 2025.gada valsts budžeta plāna projekts atbilst Eiropas Savienības (ES) fiskālajiem noteikumiem, uzsver EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kā informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis norāda, ka plānā ir paredzēts vidējais budžeta neto izdevumu pieaugums 4,1% apmērā 2025.-2028.gadā, kā arī ir iekļautas arī reformas un investīcijas, kas risina galvenos izaicinājumus, kas identificēti Eiropas Semestra rekomendācijās.

Dombrovskis pauž, ka Latvija ir sekmīgi iekļāvusies ES jaunajā ekonomiskā pārvaldībā, kura mērķis ir nodrošināt ES fiskālo stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.

Tāpat viņš skaidro, ka vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, ko jāsagatavo katrai dalībvalstij, stiprina ekonomisko un sociālo noturību, veicina zaļo un digitālo pāreju, kā arī pastiprina Eiropas drošības spējas, pakāpeniski samazinot budžeta deficītu un valsts parādu, atbalstot prioritārās publiskās investīcijas un izaugsmi veicinošas reformas.

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO₂ samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Šajā nedēļas nogalē (no 8. līdz 9. februārim) notiks Baltijas valstu desinhronizācija jeb atdalīšanās no Krievijas kontrolētā elektroapgādes tīkla, kam sekos pieslēgšanās jeb sinhronizācija ar Eiropas vienoto elektrotīklu, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Šis process Baltijas valstīm ir bijis ilgstoši un rūpīgi plānots 15 gadu garumā, lai veicinātu Baltijas valstu energodrošību un neatkarību. Baltijas valstis ir pilnībā gatavas sinhrona darba uzsākšanai ar Eiropas energosistēmu.

Baltijas valstīs augstspriegumu līniju pakāpeniska atslēgšana no Krievijas energoapgādes tīkla notiks 8. februāra rītā virzienā no Lietuvas uz Igauniju. Līnijas tiks atslēgtas secīgi pa vienai, Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoriem rūpīgi uzraugot sistēmas stāvokli. Latvijas teritorijā ir tikai viens šāds savienojums, un tas tiks atslēgts sestdienas rītā. Ikviens var sekot līdzi aktuālajai situācijai energoapgādē, aplūkojot AS “Augstsprieguma tīkls” digitālo karti.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un ALTUM vadītājs Reinis Bērziņš tikšanās laikā vienojās par kopīgu sadarbību, kur Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ar ALTUM izstrādās jaunu metodiku, kas pavērs plašākas iespējas lielajiem komersantiem piesaistīt finansējumu projektiem, ko plānots īstenot ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un ALTUM vadītājs Reinis Bērziņš pārrunāja abu iestāžu kopīgo sadarbību saistībā ar KEM jaunajām ES fondu programmām centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivizācijai un biometāna ražošanas un transportēšanas nozares attīstībai. Tikšanās laikā gan ministrs, gan ALTUM vadītājs bija vienisprātis – prioritāte ir plašāka finansējuma pieejamība.

“Nākot pašam no biznesa vides, saprotu, cik svarīgi ir nodrošināt iespēju uzņēmumiem, attīstot jaunus projektus, ļaut izvēlēties sev piemērotāku un efektīvāku kreditēšanas risinājumu. Aktīvāka kredītiestāžu un mūsu perspektīvo uzņēmumu sadarbība paver iespēju veselīgai konkurencei gan starp atbalstāmiem projektiem, gan kredītiestādēm. Konkurence projektu ieceres stadijā, ir kritiski svarīga, lai pieejamo finansējumu – gan privāto, gan publisko - mēs Latvijā izmantotu mērķtiecīgi,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pirmdien paziņojusi par ASV nodomu otro reizi izstāties no Parīzes klimata nolīguma.

Tramps savā inaugurācijas runā arī paziņoja, ka tiks izsludināts ārkārtējais stāvoklis, kas ļaus krasi palielināt naftas un dabasgāzes ieguvi, radikāli novēršoties no Baidena administrācijas piekoptā kursa, kura mērķis bija mazināt klimata izmaiņas.

"Inflācijas krīzi izsauca masīvs pārtēriņš un enerģijas cenu eskalācija, un tāpēc es šodien arī izsludināšu nacionālo ārkārtējo situāciju. Mēs pumpēsim, mazulīt, pumpēsim!" pavēstīja jaunais prezidents.

"Mēs atkal kļūsim par bagātu nāciju, un to palīdzēs panākt šķidrais zelts zem mūsu kājām," viņš piebilda.

"Prezidents Tramps izstāsies no Parīzes klimata nolīguma," neilgi pēc Trampa stāšanās amatā pavēstīja Baltais nams, neminot konkrētu datumu. Lai izstātos no vienošanās, nepieciešams gads pēc oficiāla paziņojuma iesniegšanas ANO.

Rīgas ostas teritorijā sadarbībā ar investoriem no Ukrainas taps Baltijas mērogā pirmā atjaunīgās degvielas - HVO (hidrogenētās augu eļļas) un SAF (ilgtspējīgās aviācijas degvielu) produktu ražotne.

Šie inovatīvie, augstas pievienotās vērtības produkti ir plaši pieprasīti gan Latvijā, gan Eiropā, jo atbalsta klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu, vienlaikus projekta īstenošana būtiski stiprinās Latvijas eksportspēju un enerģētisko neatkarību no degvielas piegādēm ārvalstīs.

Lai iepazītos ar SIA PARS TERMINĀLS īstenoto projektu, apskatītu plānoto ražotnes vietu Kundziņsalā, kā arī pārrunātu vēl citus ostā īstenotos atjaunīgās enerģijas projektus, 26.novembrī Rīgas ostu apmeklēja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. “Ilgtspējīga domāšana, veidojot jaunu, ilgtermiņā pieprasītu atjaunīgās degvielas ražotni Rīgas brīvostas teritorijā, ir ekonomiski tālredzīgs veids, kā apstākļos, kad tranzīta kravu apjoms reģionā mazinās, palielināt Latvijas kā ilgtspējīgas enerģijas ražotāja ietekmi Baltijas reģionā. Atjaunīgās degvielas rūpnīca stiprinās enerģētisko neatkarību, radīs 120 augsti kvalificētas darba vietas, vienlaikus nodrošinot Latvijas lauksaimniekus ar stabilu, enerģētiski ietilpīgas kultūras pieprasījumu un palīdzēs Latvijai pildīt klimatneitralitātes mērķus,” vizītes laikā norādīja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):

Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Zemnieku saeima un Latvijas Kokrūpniecības federācija nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentei, Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministriem, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei, uzsverot kritisko situāciju mežistrādes jomā un aicinot nekavēties ar svarīgu lēmumu pieņemšanu.

Vēstules autori norāda, ka ir pagājis vairāk kā pusgads kopš meža nozares protesta, kura laikā valdība solīja sabalansēt vides un saimnieciskās intereses, samazināt birokrātisko slogu un ieviest taisnīgas kompensācijas meža īpašniekiem, ja to īpašumos būs ciršanas liegumi. Lai gan sākotnēji bija vērojams zināms progress, valdības lēmumi vēl aizvien nav pieņemti, un tas nopietni apdraud meža nozari un tās turpmākās investīcijas. Apdraudēts ir arī valsts budžets, kuru finanšu ministrs nodēvējis kā "ļoti nospriegotu", bet eksperti jau tagad dēvē par optimistisku. Tas nozīmē nepietiekamu finansējumu aizsardzībai, veselības aprūpei un izglītībai.

Uzskaitot uzkrājušās problēmas, vēstules parakstītāji min, ka ir pieņemts informatīvais ziņojums par kompensāciju sistēmu reformu meža īpašniekiem, ja to īpašumos būs ciršanas liegumi, bet valdības lēmums par godīgu kompensāciju un reālu finanšu līdzekļu piešķiršanu atlikts līdz nākamā gada septembrim. Tāpat izstrādāti un saskaņoti grozījumi, kas atjaunotu kārtību, kāda bija pirms Satversmes tiesas atceltās tiesību normas, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs, bet kad par tiem lems valdībā, nav zināms.

Valdība otrdien atbalstīja Rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam, kura īstenošanai plānots izlietot vairāk nekā 640 miljonus eiro.

Plānā minēti būtiskākie izaicinājumi, kurus nepieciešams risināt austrumu pierobežā Krievijas īstenotā kara pret Ukrainu ietekmē, un tie ir kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm Eiropas Savienībā. Tostarp pastiprinās jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, rodas grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumus.

Kā izaicinājums minēta negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību.

Minēta arī negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām, traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas.

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā un ir pasīvi kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem administrācijas pārstāvjiem vai tiem tuvām personām, DB turpina rakstu par jauno administrāciju un to iespējamajiem plāniem attiecībā uz ASV un citu valstu politiku.

Turklāt, uzmanība jāpievērš ne tikai administrācijas, bet arī tiem pietuvināto personu lokam, kuri ir pamanīti arī viesojoties Rīgā. Par to lasiet raksta beigās, bet pirmo rakstu lasiet DB portālā 10.janvārī, kas veidots, balstoties uz "The Economist" iepriekš publicētu analīzi.

Amerika visupirms

Jau rakstījām, ka jaunā administrācija varētu pārstāvēt trīs grupas: konservatīvie tradicionālisti “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Pastāv iespēja, pēc " The Economist" domām, iedomāties scenāriju, kurā visas trīs grupas virzās vienā virzienā: “America First” piekritēji darbojas kā dzinējspēks, tradicionālisti kā amortizatori, kas izlīdzina triecienus, un tehnoloģiju magnāti nodrošina instrumentus ātrākai kustībai, norāda "The Economist". Kā piemēru var minēt enerģētikas jomu. Iekšlietu ministrs Burgums mēģinās apvienot Trampa“urbj, draudziņ, urbj” mantru ar vēlmi saglabāt Amerikas tehnoloģiju pārākumu. Cerams, ka daudz vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras veicinās naftas un gāzes ieguvi, kas savukārt nāks par labu mākslīgā intelekta nozarei. Viņam palīdzēs Finanšu ministrijas vietnieks Maikls Folkenders, kurš izstrādājis plānus, lai atbalstītu urbšanas projektus jau pirmajā dienā.

Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – A/S “European Energy ”, SIA “Eolus”, SIA “EWE Neue Energien”, SIA Enery” un AS “Latvenergo” – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību.

Par izstāšanos no VEA uzņēmumi nolēmuši pēc ilgstošiem centieniem mainīt VEA nedemokrātisko un necaurspīdīgo pārvaldi, kas nav savienojama ar starptautisko investoru un Latvijas vadošo atjaunīgās enerģijas (AER) attīstītāju atbildību pret saviem investoriem un ESG (environment, social, government jeb vides, sociālajiem un pārvaldības) standartiem, kas ir šo uzņēmumu darbības pamatā.

Uzņēmumi, respektējot Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vēsturi un citus tās biedrus, vairākkārt ir vērsušies pie asociācijas vadības ar mērķi uzlabot asociācijas pārvaldības modeli, iesaistot tās pārvaldībā biedrus un mazinot atsevišķu nozares spēlētāju nesamērīgo ietekmi uz visas vēja nozares attīstības jautājumiem. Šobrīd vēja enerģijas asociācijā varu un nozares pārstāvniecību ir pārņēmusi padome, kas ievēl un atceļ pati sevi un kura var bloķēt jebkādus demokrātiskā procesā izvirzītus biedru ierosinājumus vai jaunu biedru uzņemšanu. Tādā veidā atsevišķi uzņēmēji, kas darbojas asociācijas padomē, ir nodrošinājuši tikai savu interešu pārstāvību, darbojoties it kā visas nozares vārdā.

Datos, zinātnē balstītie lēmumi valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī būs izšķirošais faktors tautsaimniecības transformācijā atbilstoši Zaļā kursa jau esošajiem uzstādījumiem, vienlaikus arvien vairāk būs nepieciešamas zināšanas un zinātniskie pētījumi, kas ļaus pierādīt produktu, uzņēmumu un pat valstu zaļumu.

Tādi atzinumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 9. starptautiskajā konferencē Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savā uzrunā uzvēra, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtībā būtiska ir visu trīs ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarota situācija. «To var panākt viedi un tālredzīgi, izmantojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, zināšanas un cilvēkkapitālu, kā arī dabas bagātības, pret kurām jāattiecas ar pietāti,» uzsvēra A. Krauze. Viņaprāt, ir svarīgi veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, pasaules tirgū piedāvājot kvalitatīvus produktus, kas ceļ gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību, vēl jo vairāk, ja Latvijā ir milzīgs bioekonomikas attīstības potenciāls. «Nedrīkst būt tā, ka Zaļais kurss prasa milzīgus ieguldījumus bez jebkādas ekonomiskās atdeves,» norādīja A. Krauze. Viņš uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta zinātnē un inovācijās, tā nodrošina darba vietas un ir iztikas avots daudzos Latvijas reģionos. Tieši tāpēc balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi. «Lai veidotu ilgtspējīgu nākotni, mums visiem ir jāmeklē kompromisi starp ražošanu un dabas saglabāšanu, mūsu kopīgā atbildība ir veidot dzīvotspējīgu vidi, virzīt ekonomikas izaugsmi, kā arī labklājību nākamajām paaudzēm,» tā A. Krauze.

Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā būtiska loma ir siltumapgādes elektrifikācijai, kas pašlaik Latvijā vēl ir bērnu autiņos.

Siltumapgādes sektora elektrifikācija sniegtu iespēju efektīvāk izmantot jau pastāvošo elektroapgādes infrastruktūru, kā arī samazināt cenu svārstības, norāda nozares eksperti, kas par šo tēmu plaši diskutēja DB organizētajā ikgadējā siltumapgādes nozares konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2024.

Eksperti nonāca pie secinājuma, ka elektroenerģijas un siltumapgādes nozarēm ir jāsadarbojas, uzsverot, ka siltumenerģijas sektors var palīdzēt elektrotīklā līdzsvarot ražošanas un patēriņa jaudas, kā arī ilgtermiņā radīt pozitīvu ietekmi uz energoapgādes izmaksām kopumā.

Process jāpaātrina

Šobrīd lietderīgi būtu apsvērt papildu motivējošu instrumentu ieviešanu siltumapgādes elektrifikācijas paātrināšanai, uzskata Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis. “Ieguvumu šajā gadījumā netrūktu. Pirmkārt, siltuma ražošana ar elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), palīdzētu samazināt siltumapgādes sektora emisijas un tuvināties klimata neitralitātes mērķim. Otrkārt, siltumapgādes elektrifikācija veicinātu siltuma ražošanā izmantoto energoresursu dažādošanu un izmaksu samazināšanu, pozitīvi ietekmējot patērētāju rēķinus. Treškārt, siltumapgādes elektrifikācija jaunu un elastīgu elektroenerģijas patērētāju veidā radītu papildu elektroenerģijas sistēmas balansēšanas resursus, veicinot lielāka apjoma vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu elektrosistēmai. Turklāt siltumapgādes elektrifikācija nodrošinātu arī elektrotīkla infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, kas savukārt veicinātu elektrotīkla pakalpojumu tarifu samazināšanu. Papildus tam būtu svarīgi saprast, ka siltumapgādes elektrifikācija ir salīdzinoši viegli un ātri īstenojama gan centralizētas siltumapgādes sistēmas līmenī, piemēram, ar lielas jaudas elektrisko boileru uzstādīšanu, gan individuālu patērētāju līmenī, uzstādot siltumsūkņus,” pauž G.Junghāns. Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente, norāda, ka šobrīd elektroenerģijas un siltumapgādes nozares faktiski nesadarbojas. “Tajā pašā laikā mēs šai sadarbībai esam gatavi. Redzam, ka arī tirgus ir pietiekami nobriedis, tāpēc domāju, ka nākotnē šī sadarbība spēlēs ļoti būtisku lomu. AER jaudas, tajā skaitā saules un vēja jaudas, pieaug ātros tempos, un nozares uzņēmējiem šī situācija būtu maksimāli jāizmanto. Arī mums, siltumuzņēmējiem, ir jaudas, ko patērēt, tāpēc vienoties par sadarbības modeli būtu nepieciešams maksimāli ātri. Ja mēs runājam par siltuma nozari kopumā, jāsaka, ka šobrīd būtu īstais laiks izvērtēt, kuras no dedzināšanas jaudām būtu vērts elektrificēt, aizstājot tās, piemēram, ar siltumsūkņiem un akumulācijas tvertnēm. Lai to sāktu darīt, savukārt ir jāizvērtē pieslēguma iespējas. Mums ir jāsaprot, kā plāno attīstīties augstsprieguma un sadales tīkli un kādu lomu šajā nākotnes attīstībā var spēlēt siltumuzņēmumi, domā I.Bērziņa-Veita.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā īstenots starptautisks zinātnisks pētījums, kurā 110 zinātnieku komanda pētīja oglekļa uzkrāšanos dažāda veida purvos visā pasaulē.

Pētījumā secināts, ka atmosfēras temperatūras paaugstināšanās var samazināt uzkrātā oglekļa daudzumu purvos; Kaigu purvam lielāks oglekļa uzkrāšanās potenciāls nekā citiem kūdrāju veidiem globālā salīdzinājumā.

Starptautiskais pētījums norisinājās 28 valstīs 180 purvos. Viens no purviem bija “Laflora” Kaigu purvs, kurā pētījumu veica zinātnieks, Latvijas Universitātes profesors, Normunds Stivriņš, norādot, ka pētījuma galvenais secinājums ir – “augstākas temperatūras veicina organiskās vielas sadalīšanos, kas samazina oglekļa saglabāšanos augsnē un kūdrā. Kaigu purvā iegūtie dati liecina, ka, lai arī organiskais materiāls, kurš no jauna uzkrājies zemā tipa kūdrā, var būt jutīgs pret temperatūras paaugstināšanos, šī ekosistēma ir ar lielāku oglekļa uzkrāšanās potenciālu salīdzinājumā ar citiem mitrāju veidiem.”

Viens no degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" izaicinājumiem nākamgad būs pielāgošanās jaunajām likumdošanas prasībām, sacīja "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Viņš norādīja, ka tehniski "Circle K Latvia" ir gatava realizēt Transporta enerģijas likumprojektā norādītos mērķus, tomēr likuma gala versija var ievērojami ietekmēt kopējās izmaksas un degvielas cenu aprēķinus.

"Papildu tam būs jāseko līdzi klientu uzvedības izmaiņām, kas var būt neparedzamas, īpaši cenu svārstību kontekstā," minēja Titovs.

Tādējādi viņš uzskata, ka nākamgad būs skaidrība par to, kādas būtiskas pārmaiņas nozarē gaidāmas līdz 2030.gadam, jo tiks skaidri definētas Transporta enerģijas likumprojekta prasības, kas noteiks degvielas cenu pieauguma apmēru.

Savukārt akcīzes nodokļa izmaiņu rezultātā nodokļu apmērs benzīnam 2025.gadā pieaugs par aptuveni 3%, salīdzinot ar 2024.gadu, un 2026.gadā tas būs par 6% lielāks. Dīzeļdegvielai nodokļi 2025.gadā pieaugs par 4%, bet 2026.gadā - par 8%.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo pārmaiņas, kas līdzinās agrīnajai 4G tehnoloģiju attīstībai telekomunikācijās – netverams potenciāls un būtiski ieguldījumi.

Līdzīgi kā telekomunikāciju sektorā, arī enerģētikā nepieciešama pāreja no konservatīviem modeļiem uz inovatīviem risinājumiem. Ja koncentrējamies tikai uz esošo valsts energoresursu patēriņu kā iespējamo mērauklu, nav pamata cerēt uz atjaunīgo energoresursu platformas izveidi, kas veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību un ieviešanu.

Valsts līmenī tas ietver risku uzņemšanos un ilgtermiņa vīzijas veidošanu, lai pārvarētu ierobežota tirgus un infrastruktūras izaicinājumus. Latvijas enerģētikas potenciāls ir ievērojami lielāks nekā tikai pašmāju patēriņš. Šeit runa ir par jaunu nozari, kuras izveidošanu un potenciālu nedrīkst laist garām, pretējā gadījumā būsim importētāji nevis ražotāji.