Projekta izmaksu un iegūstamās pievienotās vērtības bāzei vienmēr ir jābūt balansā.

To DB intervijā saka Alstom Baltijas un Ziemeļvalstu direktors Ēriks Staursets (Eric Staurset).

Kādi projekti Baltijas reģionā un Latvijā Alstom interesē?

Baltijā ir vairāki lieli projekti, un dažos no tiem mēs jau esam iesaistījušies. Piemēram, Igaunijā mēs strādājam Narvas degslānekļa spēkstacijā - tas ir vairāk nekā 500 miljonu eiro vērts projekts. Latvijā mēs pašlaik esam iesaistījušies pārvades tīklu projektā, taču visvairāk mūs interesē apjomīgais hidroelektrostaciju (HES) rekonstrukcijas projekts - a/s Latvenergo ir izsludinājis 200 miljonu eiro vērtu HES rekonstrukcijas programmu. Alstom ir piedalījies Latvenergo izsludinātajā konkursā, bet galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Mēs jau pirms dažiem gadiem iesaistījāmies Pļaviņu HES rekonstrukciju projektā. Savukārt Lietuvā mēs pašlaik darbojamies nelielāka apjoma projektā Kauņā, bet ar interesi raugāmies uz Kroņu spēkstacijas rekonstrukcijas projektu, kam drīz vajadzētu sākties.

Vai Alstom šajos projektos ir gatavs iesaistīties arī ar finansējumu jeb tikai piedāvāt savas tehnoloģijas?

Tikai tehnoloģijas un to uzstādīšanu.

Ir izskanējis, ka Alstom kādreiz ir iesaistījies kukuļdošanā vairākās valstīs. Arī Latvijā tas izraisīja skandālu, un pašlaik ar šo lietu joprojām nodarbojas tiesībsargājošās iestādes. Vai arī iespējamos nākotnes projektos ar Alstom mēs varam sagaidīt ko līdzīgu?

Noteikti nē. Mums tiešām pagātnē šādi gadījumi ir bijuši, bet uzņēmums ir paudis savu nožēlu par notikušo. Kopš šiem notikumiem mēs esam veikuši vairākus pasākumus, lai izslēgtu šādu gadījumu atkārtošanos. Visi mūsu darījumi ir rūpīgi auditēti, mēs esam saņēmuši atbilstošus starptautiskus sertifikātus, lai apliecinātu mūsu darbības tīrību. Mūs monitorē Pasaules banka, kas ir secinājusi, ka mēs esam veikuši nepieciešamos uzlabojumus. Protams, ka mēs esam arī guvuši mācību no pagātnes gadījumiem, viena no tām ir tāda, ka mēs vairāk neiesaistām pārdošanas konsultantus, kas saņem atlīdzības prēmiju, ja līgumu ir izdevies noslēgt. Šādu konsultantu iesaistīšana nav nelikumīga, taču pagātnē mums tādi bija, tomēr tas rada augsni kukuļu došanai un ņemšanai, tāpēc mēs no tās esam atteikušies.

Vai Alstom interesētu arī vēja elektrostaciju projekti Latvijā?

Jā, mēs darbojamies gan ar sauszemes, gan jūras vēja parku uzstādīšanu. Mums ir 6 MW turbīnas, kas samērā plašos apjomos ir izmantotas Francijā, taču arī citviet pasaulē. Tikko mēs par šo turbīnu pārdošanu parakstījām kontraktu ar ASV - tas būs pirmais jūras vēja parks ASV ar 6 MW turbīnām. Taču mums ir arī citas jaudas turbīnas. Baltijā mēs pagaidām vēl neesam iesaistījušies vēja parku būvniecībā. Kopumā līdz šim mēs vairāk esam pievērsuši uzmanību vēja un saules enerģijas parku uzstādīšanai dienvidvalstīs, taču tagad vairāk sākam fokusēties arī uz ziemeļu reģiona valstīm, jo arī šeit ir nepieciešams izpildīt klimata saudzēšanas nosacījumus. Mums ir vēja parku projekts Somijā, un mēs analizējam labākās vēja parku tehnoloģijas, kas ir spējīgas strādāt arī ļoti skarbos apstākļos.

Plašāk lasiet rakstā Būvēšanas dēļ celt jaunas spēkstacijas nav vērts otrdienas, 24. marta, laikrakstā Dienas Bizness (3. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra