Ražošana

Ja latgalieti paslavēsi, kalnus apgāzīs

Raivis Bahšteins, 05.12.2014

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības nauda Latgales reģiona attīstībai būtu jāvirza esošo uzņēmēju atbalstam un jaunu darbavietu izveidei, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Nezinu, vai esmu īstais cilvēks, pie kā vērsties pēc viedokļa par situāciju reģionā. Mēs neesam raksturīgs piemērs specifiskās nišas dēļ,» Līvānu uzņēmējs un mecenāts Daumants Pfafrods caur puķēm pasaka, ka Latgales dzērājus vai plānā galdiņa urbējus viņa augsto tehnoloģiju uzņēmumā nenodarbina. Viņš, ilgi nedomājot, atzīst: «Šeit dzīve attīstās. Ne vienmēr iet gludi uz priekšu, bet cilvēkiem ir gribēšana, parādās jauni biznesi, iniciatīvas.» Arī Eiropas Savienības (ES) naudas smarža pašvaldības aktivitāšu dēļ Līvānos vēdī vairāk nekā citviet. Sakārtoti ceļi, izglītības iestādes, uzņēmējiem nepieciešamā infrastruktūra. Tikmēr bezdarbs Latgali atstumj no pārējās Latvijas, ar 17,6% šā gada oktobrī divkārt pārspējot vidējo valstī – 8,2%.

«Ja būtu jāsāk no nulles, droši vien tas būtu pareizākais,» D. Pfafrods atbild uz jautājumu, vai nekad nav pārņēmusi vēlēšanās pārcelt biznesu uz Rīgu vai Pierīgu. «Vēsturiski esam šeit, turklāt šajā provinces pilsētiņā spējam nodrošināt nelielam cilvēku daudzumam ļoti konkurētspējīgu atalgojumu. Specifiskos darbiniekus piesaistām no citiem Latvijas reģioniem, tostarp no Rīgas, un viņi ir gatavi pārcelties uz šejieni. Tas nav tikai atalgojuma jautājums – mēs piedāvājam ļoti interesantu darbu. Tā ir high-tech kompāniju priekšrocība. Te radošums palīdz sasniegt izcilus rezultātus.» Paaudžu maiņas rezultātā Z-Light aptuveni 100 darbinieku lielā kolektīva vidējais vecums ir nedaudz virs 30 gadiem.

«Te vilku netrūkst, arī lūši gadās,» saka Pēteris Šņepsts, izrādīdams izcilu medību trofeju kolekciju, kas pieblīvējusi vienu no zemnieku saimniecības Šņepstu Jaunāres kokzāģētavas ēkām. Pie labiem darbiniekiem gan nav tik viegli tikt kā pie trofejām. «Saka, ka Latgalē esot liels bezdarbs, bet mums trūkst darbinieku!» «Latgales glābšanas plāns nav mūs pasaudzējis – jums vajadzēja atbraukt martā vai aprīlī, kad kokzāģētava ir paralizēta, jo šķīdonī autoceļš uzrūgst un tiek noteikts 7 t ierobežojums,» saka Vārkavas novada uzņēmējs. «Koks arī bojājas. Es nevaru atļauties sagādāt tādas rezerves, lai būtu, ar ko strādāt dīkstāves laikā. Dažus darbiniekus palaižam atvaļinājumā, pārējie strādā ar sagatavotajām rezervēm.» Pasažieru autobuss krīzes mēnešos pāris reižu dienā dodas savā maršrutā, bet tas neved baļķus. Līdzīgs liktenis piemeklē vairākus apkārtnes autoceļus un katru gadu sagādā galvassāpes kokzāģētājiem. «Atklāti sakot, kaut ko nākas pārkāpt, kaut lai aizgādātu prom gatavo produkciju. Kur mums likties?» Latgales nomales skarbo ainu iezīmē P. Šņepsts. «Visi runā, ka ir jāveido infrastruktūra, lai radītu darbavietas. Lejiet šurp asfaltu, te darbavietas jau ir radītas!» Zāģētava nodarbina 36 cilvēkus, lielākoties speciālistus no tālienes.

Uzņēmēju stāstus lasiet rakstā Ja latgalieti paslavēsi, kalnus apgāzīs piektdienas, 5. decembra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jumiķim un mūziķim Valdim Vucānam pēc Doma baznīcas jumta rekonstrukcijas darbu vadīšanas šķita, ka viņš ir sasniedzis karjeras augstāko punktu. Piezemēšanās realitātē no šī emocionālā tramplīna lika sasparoties un pieņemt lēmumu atgriezties dzimtajā Latgalē, lai šeit nestu vēsti par ilgmūžīgiem jumtiem.

Valdis Latgalē ir dzimis un audzis – Preiļos. Viņš smejas – kā jau īsts Latgaļu džeks pēc vidusskolas braucis uz Rīgu. «Dzīve ir kā klavieres – ir balts taustiņš, melns, atkal balts un melns, pa vidu uzraksts «Rīga», tad atkal – balts, melns... Beigās tikai vāks,» Latgales jauniešu raušanos uz galvaspilsētu kariķē Valdis. Arī naudas bijis tik, cik īstam latgaļu džekam varētu būt, tāpēc bija vienlaikus jāstudē un jāpelna iztika. Valdis ieguva nodokļu inspektora diplomu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā tagad pats atzīst – vairāk mācoties mācīšanās pēc, nevis meklējot studijās jēgu un pamatu nākotnei. Taču tagad, izveidojot savu uzņēmumu, orientēšanās nodokļu jomā izrādījusies visai noderīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Lai Latgale nekļūtu par Sočiem pēc olimpiādes

Raivis Bahšteins, DB žurnālists, 08.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krasās atšķirības no pārējiem reģioniem ir uzpūstas – citur dzīvojošie Latgales personā ir atraduši peramo sunīti, latviskās saimes melno avi

Mežizstrāde kā vienīgais iztikas avots un ģimeņu balstītājs, dzeršana un tukši pusnoplīsuši dzīvokļi vai mājeles, kuru īpašniekiem nav izdevies no tām atbrīvoties, sēstoties lidmašīnā savās peļņas gaitās ārpus Latvijas. Lauki un meži, ko kā pilnas iepirkumu somas no Latvijas iznesuši ārzemnieki. Tā nav tikai Latgale.

Latgali no pārējās valsts nešķir Berlīnes mūris, un arī stereotipos novalkātās puspatiesības drīzāk atgremo gadus divdesmit vecas ainiņas, nekā rāda, kas īsti notiek Latgalē. DB, pošoties uz Latgali, uzrunātais a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts strikti atteicās no intervijas, piebilstot, ka presē valda uzskats – «cilvēki Latgalē tikai nupat nokāpuši no kokiem», un ironiski piebilstot, ka «tā arī jāturpina rakstīt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 14. septembrī kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns otro numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai un uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē.

«Tam pamatā ir arī misijas apziņa. Esam šeit tāpēc, ka citur nemaz nevarētu būt, sevi jūtam kā šīs vides veidotājus,» žurnālā stāsta latgaliskā tirdzniecības centra Ūga saimnieki Aigars un Ingūna Zīmeļi Preiļos. Zīmeļi izveidojuši arī Preiļu Brīvo skolu – vienīgo šāda veida mācību iestādi Latgalē. «Tas, ka Latvijā tiek siltinātas skolas vai remontētas klašu telpas, vēl nenozīmē, ka ieguldām naudu izglītībā. Skatoties uz bardaku, piemēram, ar Eiropas fondu naudas izlietojumu Latgalē, tu vari psihot vai braukt projām, vai vari izveidot pirmo Latgalē vecāku dibinātu skolu. Kamēr valstī īstenosies izglītības reformas, mūsu bērni būs jau izauguši,» intervijā stāsta tirdzniecības centra Ūga īpašnieks A. Zīmelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais bezdarba ilgums Latgalē bezdarbniekiem ir 461 diena jeb 15 mēneši, bet citur Latvijā šis rādītājs ir trīs reizes mazāks - 147 dienas jeb pieci mēneši, šodien Saeimas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Runājot par bezdarbnieka statistisko portretu Latgalē, Simsone teica, ka šie ir iedzīvotāji virs 50 gadiem, salīdzinoši ilgāku laiku bez darba un ar zemu izglītības līmeni.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka situācija Latgalē ir atšķirīga, piemēram, Daugavpilī bezdarba līmenis ir 7,6%, Vārkavas novadā - 7,2%, Ilūkstes novadā - 7,9%, bet Ciblas novadā - 23,7%, Zilupes novadā - 21,9% un Viļānu novadā - 20,5%. Kopumā Latgalē bezdarba līmenis oktobrī sasniedza 15,6%, bet Latvijā kopumā - 6,6%.

Latgalē salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir lielāks īpatsvars bezdarbnieku, kuriem pēdējā nodarbošanās bija veikalu pārdevēji un palīgi, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, kā arī citur neklasificēti strādnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijā pastāv reģionu nevienlīdzība?

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Zapad, plūdi, emigrācija, bezdarbs, krievu valoda...?

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 14.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstā debess, kāda bēdu ieleja! Aizvadītajās dienās un nedēļās mediju ziņās Latgale iekļuvusi tikai un vienīgi ar negatīviem notikumiem.

Noris Krievijas un Baltkrievijas «militāri teatrālo» mācību Zapad aktīvā fāze. Nokrišņu daudzums, lauksaimniekiem lietavu nodarītie zaudējumi un to kompensēšana, kā arī ūdens izmērcētā ceļu infrastruktūra. Tie ir galvenie ziņu bloki, no kuriem pašlaik būvēts Latgales tēls masu medijos. Pašķirstot ziņu aģentūras LETA aizvadīto dienu ziņas, kur minēta Latgale, paveras drūmākā aina arī bez abām piesauktajām aktualitātēm. Policija Kārsavā uziet marihuānas audzētavu, iztiesā lietu par 200 tūkst. latu izzagšanu no Preiļu slimnīcas, policija pieķērusi 12 dzērājšoferus – no tiem sešus Latgalē. Briesmu stāstu ēdienkartes desertā tiek piedāvāta ziņa par to, ka pēc alkohola lietošanas slimnīcā nogādāts bērns. Tādu ainu rāda prese, tomēr skaidrs, ka pamatā Latgalei pašlaik galīgi neiet: pirmkārt, ar meteoroloģiskajiem apstākļiem un, otrkārt, ar sabiedriskajām attiecībām to plašākā izpratnē. Tā ir tikai pavirši sameistarota Latgales «fasāde», jo reģiona saturs ir krasi atšķirīgs, vērtīgs un īpašs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts 19:56 - Jaunajā Saeimā būs gandrīz 60% pašreizējo deputātu; Āboltiņa nav pārvēlēta

LETA, 05.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas (SM) paspārnē esošās valsts kapitālsabiedrības varbūt ieguldītu naudu visu ceļu atjaunošanā Latgalē un citur Latvijā, ja vien katrā novadā atrastos pa SIA Vlakon piederošam karjeram. Atklājies, ka va/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) iegulda lielu naudu padomju laikā izbrāķētas ceļu atjaunošanas tehnoloģijas – divkārtu virsmas apstrādes – augšāmcelšanā, turklāt dolomīta šķembas šim nolūkam tiek iepirktas tieši no SIA Vlakon piederošā Pērtnieku karjera Rēzeknes pusē, trešdien raksta laikraksts Diena.

«Gandrīz visi remontētie posmi izvietojas skaistā lokā ap to karjeru, tur ar cirkuli kartē var novilt apli,» saka zinātājs, kurš vēlējās palikt anonīms. Ārpus minētā apļa dubulto virsmas apstrādes metodi vērā ņemamam ceļa posma remontam LAU lietojis vēl tikai Alūksnes pusē, kas norāda uz iespējamu varas gaiteņos radītu shēmu, lai ļautu nopelnīt tieši Pērtnieku karjera īpašniekiem vai patiesā labuma guvējiem. Izskanējis, ka tie varētu nebūt tikai Lursoft datubāzē kā vadītāji minētie Andris un Aļona Kozuļi, bet, iespējams, arī pats LAU valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs. TV3 raidījums Nekā personīga pirms pāris gadiem izteica minējumu, ka tieši no šīs amatpersonas vārda un uzvārda veidots firmas nosaukums Vlakon.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latgales uzņēmumu apgrozījums aug

Žanete Hāka, 30.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2011.gada, kad Latgales reģiona uzņēmumi kopumā apgrozīja 1,675 miljardus eiro, 2013.gadā kopējais apgrozījums palielinājies par 12,48%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā pozitīvu uzrāvienu piedzīvojuši reģiona lielākie uzņēmumi, tāpat arī reģiona uzņēmējdarbības videi piepulcējies ievērojams skaits jauno uzņēmumu, kuri vēl tikai meklē savu attīstības virzienu un noieta tirgus.

Kamēr Latgales uzņēmumu kopējais apgrozījums uzrāda samērā stabilu pieaugumu, pretēja situācija vērojama, aplūkojot uzņēmumu kopējo peļņu/ zaudējumus. Īpaši veiksmīgs reģiona uzņēmumiem bijis 2012.gads, kad to kopējā peļņa palielinājusies par 57,22%, sasniedzot 66,029 miljonus eiro. Tiesa gan, pēc veiksmīgā 2012.gada kāpuma sekojis tikpat straujš kritums pērn, kad Latgales uzņēmumi kopumā guvuši 27,988 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tiesa gan, lielāko daļu no reģiona uzņēmuma zaudējumu kopapjoma veido SIA LatRosTrans, kas 2013.gadu, neskatoties uz bruto peļņu, noslēdzis ar 59,465 miljonu eiro zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. Kā skaidro uzņēmuma vadība, zaudējumu rašanos ietekmējis viens no nozīmīgākajiem uzņēmuma vadības lēmumiem, kura rezultātā tika atzīti ievērojami zaudējumi no vērtības samazinājuma atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības politikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļānu novadā, Radopolē top 3,3 miljonus eiro vērta AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunā ferma.

Jau iepriekš, paaugstinot dzīvnieku uzturēšanas komforta līmeni, izslaukums no govs palielinājies par 12,3%.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valentīna Sarkane, pērn izslaukums no govs bija 8110 kilogrami, savukārt šogad pēc prognozēm tas varētu būt vismaz par 1000 kilogramiem lielāks.

AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunuzceltās fermas pirmā kārta tika nodota ekspluatācijā 2016.gada novembrī. Tās gaitā tika uzbūvēta slaucamo govju novietne 500 lopiem un piena bloks ar slaukšanas karuseli, kā arī 14 000 kubikmetru šķidrmēslu krātuve.

Jaunās fermas būvniecības pirmā kārta izmaksāja 2,26 miljonus eiro, no kuriem viens miljons eiro bija Lauku atbalsta dienesta finansējums no Eiropas fondiem, atlikusī summa - aizņēmums AS Swedbanka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Latgales tūrisma potenciāls netiek izmantots pietiekami

Dienas Bizness, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalē paveras gleznaina un acīm tīkama dabas ainava, ko papildina baznīcu torņi. Lai varētu baudīt dabas skaistumu, vairākās vietās Latgalē ir izveidotas tādas skatu vietas kā skatu torņi, putnu novērošanas torņi, skatu laukumi, platformas u.c. Latgalē ir iespējams radīt jaunas vai uzlabot esošās skatu vietas, ar kuru palīdzību var gūt arī ekonomisku labumu reģionam. Šo ekonomisko labumu var gūt ne tikai ieviešot objektos apmeklējuma maksu, izveidojot binokļu nomas punktus, aktīvāk piedāvājot gida pakalpojumus u.c., bet arī veicinot mārketinga aktivitātes, pētījumā noskaidrojusi biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Ligita Karvele.

Jo vairāk būs objektu, kas ieinteresē cilvēkus, jo vairāk tūristu reģionā pavadīs ilgāku laiku un izmantos naktsmītnes, ēdināšanas iestādes un citus pakalpojumus.

Pētījumā tika apkopoti Latgales skatu vietu piemēri, par kuriem iespējams uzzināt interneta vidē un informatīvajos materiālos (bukletos, brošūrās, tūrisma ceļvežos, kartēs u.c.) - kopumā 21 objekts. Pētījumā apzinātie putnu vērošanas torņi atrodas izcilās putnu migrācijas vietās, ko atzīst ne tikai Latvijas, bet starptautiskā mērogā, piemēram, Dvietes paliene, kurā atrodas 3 no autores apkopotajām skatu vietām, ir viena no izcilākajām vietām Latvijā, kur pulcējas un ligzdo savvaļas putni. Skatu laukumi atrodas pilskalnā, purvā, pilsētā, pie ezera un uz ēkas jumta, un skatu torņi, kas izceļas no pārējām skatu vietām ar savu iespaidīgumu, piemēram, Lielā Liepu kalna skatu tornis, kas ir augstākais koka skatu tornis Latvijā. Apkopojumā ir iekļauta arī viena skatu platforma un augstāka reljefa punkts - skatu vieta Mākoņkalnā, kas ir viens no augstākajiem Latgales pauguriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlētāju aptauja: 13.Saeimā varētu iekļūt septiņi politiskie spēki

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija «Saskaņa», «Attīstībai/Par!», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK», Jaunā konservatīvā partija (JKP) un «KPV LV», liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem («exit poll»).

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Jaunā vienotība».

Par «Saskaņu» varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par «Attīstībai/Par!» nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par «KPV LV» - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet «Jaunā vienotība» - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un «Progresīvie», par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas darbavietas šajā novadā neradīsies bez ilgtermiņa valsts politikas, kā arī investīcijām infrastruktūrā un vietējo pašvaldību pretimnākšanas, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir Latgalē strādājošo DB aptaujāto dažādu nozaru uzņēmēju viedoklis par šī reģiona ekonomisko attīstību, kas ir svarīga ne tikai no reģionālā, bet arī no ģeopolitiskā skatpunkta.

«Lai jauniešiem būtu darbs laukos, vispirms ir vajadzīgas darbavietas, jo īpaši jaunas, taču tādu radīšanai bez speciālas valsts politikas investīciju (gan ārvalstu, gan Latvijas) piesaistei tieši Latgalei nekā nebūs, jo – kāpēc ārvalstu vai Rīgas uzņēmējam būtu jāinvestē Latgalē? Ko viņš no tā iegūs?» situāciju skarbi vērtē viens no neliela uzņēmuma līdzīpašniekiem, kurš nevēlas, lai viņa vārds tiktu publiskots. Viņaprāt, ja valsts tikai vārdos atbalstīs investīciju projektus Latgalē, tad to arī nebūs vai būs ļoti maz, bet jaunieši dosies peļņā uz Rīgu vai ārzemēm. Tas nozīmē, ka pēc laika nebūs vajadzīga ne veselība, ne izglītība, ne kultūra, kurā tiek ieguldīta nauda. Piemērs: savulaik ar Eiropas Savienības naudu izremontēja ne vienu vien skolu, kuras tagad ir slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā tūrisma sezonā Latvijas apceļotājiem kļūs pieejams jauns laivu pārgājiens "Latvijas sākumu meklējot", ko piedāvā "Lost in Latgale Kayaking".

Maršruts instruktora vadībā ved pa Daugavu gar Latvijas – Baltkrievijas robežu virzienā Piedruja - Krāslava.

24 km garajā maršrutā varēs paviesoties Latvijas tālākajā dienvidaustrumu apdzīvotajā vietā Piedrujā, apskatīt Latvijas un Baltkrievijas krastus no Daugavas vidus, pieskarties 174. Latvijas robežstabam, ienākt Latvijas senākajā koka dievnamā, praktiski izzināt dabas parku "Daugavas loki" un ieraudzīt "Piļsāta pi upis" Krāslavu.

Caur izzinošām un saliedējošām aktivitātēm, saturiskām pieturvietām un instruktora stāstījumu pārgājiens ļaus iepazīt Latvijas austrumu pierobežas dabu un kultūrvēsturi. Maršruts ved cauri dabas parka "Daugavas loki" teritorijai. Sezonas devīze ir #esbraucupazust.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ, 5.novembrī, plkst.10 un pēc nedēļas, 11.novembrī, plkst.10 tiešsaistē no Latgales vēstniecības "Gors" būs skatāma diskusija "Vai Latgale ir gatava iziet no "lockdown" kopā ar visu Latviju?", informē biedrībā "Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs".

Diskusijas moderators Ansis Bogustovs sarunāsies ar Rēzeknes slimnīcas ārstu Jāzepu Korsaku, Daugavpils Universitātes zinātņu prorektoru Arvīdu Barševski, Katastrofu medicīnas centra pasniedzēju, Latvijas Sarkanā Krusta Daugavpils komitejas locekli Marinu Pučku, Rēzeknes slimnīcas pneimonologu Konstantīnu Ščerbakovu un biedrības koordinatoru Oskaru Zuģicki.

Šī diskusija ir viens no informatīvās kampaņas pasākumiem, lai veicinātu izpratni Latgales reģiona iedzīvotāju vidū par Covid-19 vīrusa izplatību, vakcinācijas nozīmi tā ierobežošanai, aicinot uz sarunu kā ekspertus veselības aprūpes nozarē, tā arī aktīvus vietējās sabiedrības locekļus. Diskusijas laikā tās dalībnieki dalīsies savā pieredzē, saskaroties ar Covid-19 un to pārslimojot, kā arī ikdienā strādājot ar pacientiem, kas ir saslimuši ar Covid-19.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 20. septembrī, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns Latgales numuru.

Attālumam no Rīgas nav tiešas saistības ar uzņēmēju spēju radīt kaut ko jaunu vai piešķirt svaigu vērtību pasaulē jau zināmām lietām. Biznesa Plāna Latgalē satiktie uzņēmēji ir apliecinājums mākai ģenerēt ne tikai novatoriskus risinājumus, bet arī dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas idejas, bez kurām Latvijas biznesa vidē būtu mazāk krāsu.

Uzkrītoši bieži žurnāla stāstu varoņi piemin idejas – gan ideju ģenerēšanu, gan to materializēšanu. Idejas kā ceļu pie saviem mērķiem. Kādam turēšanās pie idejas atnestas vīzijas aizvedusi pie daudzmiljonu biznesa, citam – pie savas vietas nomaļā pļavā, kur dzīvot saskaņā ar savu personīgo ekonomikas modeli. Tā žurnāla ievadā raksta Dienas Biznesa galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Bite Latvija šogad reģionu tīkla attīstībā investējusi astoņus miljonus eiro

LETA, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos mobilo sakaru operators Bite Latvija tīkla infrastruktūras attīstībā un klientu mobilo sakaru lietošanas pieredzes uzlabošanā reģionps investēja astoņus miljonus eiro, informēja Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Kurzemes reģionā investēti 2,8 miljoni eiro, Vidzemes - 1,79 miljoni eiro, Zemgalē - 1,9 miljoni eiro, bet Latgalē - 1,5 miljoni eiro.

Buls sacīja, ka 2018.gada sākumā Bite Latvija tīklā ik dienu patērēti 100 terabaiti interneta, bet patlaban tie ir jau 180 terabaiti dienā. Tostarp Kurzemē interneta patēriņš kopš šā gada janvāra ir palielinājies par 49%, Zemgalē - 43%, Latgalē - 39%, bet Vidzemē interneta patēriņš deviņos mēnešos pieaudzis par 33%.

Vienlaikus mobilajos telefonos interneta apjoms Zemgalē vidēji veido 6,49 gigabaitus uz vienu lietotāju mēnesī, Vidzemē - 6,4 gigabaiti, Kurzemē - Kurzemē 5,6 gigabaitus, bet Latgalē 5,3 gigabaitus uz vienu lietotāju mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru