Sešu gadu laikā Latvijas autoparkā ir nonākuši mazāk par 300 ar elektroenerģiju darbināmu automobiļu, informē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.
Šā gada vidū pielaide ceļu satiksmei bija 288 vieglajiem pasažieru un komercautomobiļiem. No tiem 174 tika iegādāti 2014. gadā, kad bija pieejams KPFI finansējums. Savukārt lielākā daļa no pārējiem nedaudz virs 100 Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem ir nonākuši šeit laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu ap 10 jauniem un apmēram 20 lietotiem spēkratiem.
Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju. Viņš norādīja, ka elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas projektā ir veikta izpēte par potenciālajām uzlādes staciju uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī šo uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu projektu izstrāde.
Pirmajā kārtā plānots uzstādīt 30 uzlādes staciju, un patlaban ir sākti šo staciju izbūves un elektropieslēgumu izveidošanas darbi. Savukārt otrajā kārtā līdz 2018.gada vidum paredzēts uzstādīt vēl 40 uzlādes staciju un 2019. un 2020.gadā kopā - vēl 80 uzlādes staciju uz reģionālajiem ceļiem.Paralēli būvprojektu izstrādei CSDD ir realizējusi vairākus iepirkumus - iepirkumu par elektromobiļu ātrās uzlādes staciju piegādi, montāžu un uzturēšanu, iepirkumu par 30 uzlādes staciju uzstādīšanas vietu izbūvi un iepirkumu par uzlādes staciju uzstādīšanas vietu izbūves būvuzraudzību.
Pirmo 30 uzlādes staciju izbūves darbi sāksies septembrī, un paredzamais darbu veikšanas termiņš ir četri mēneši, savukārt par 40 uzlādes staciju izbūvi līdz 2017.gada beigām paredzēts izsludināt iepirkumu un darbus paredzēts sākt 2018.gada pavasarī. Pie elektromobiļu uzlādes stacijas tiks izvietotas stāvvietas divām automašīnām, kuras paredzēts aprīkot ar ceļa zīmēm, kas norāda, ka stāvvietas paredzētas tikai elektromobiļiem to uzlādes laikā. Tāpat pie katras uzlādes stacijas paredzēts uzstādīt apgaismojumu un videonovērošanas kameru.
Elektromobiļu ātrās uzlādes stacijas nodrošinās līdzstrāvas uzlādes iespējas ar CCS ("Combo 2") un ''CHAdeMO'' tipa kontaktdakšām ar maksimālo uzlādes jaudu 50 kilovati un maiņstrāvas uzlādi ar ''Type2'' tipa kontaktdakšu ar maksimālo uzlādes jaudu līdz 43 megavatiem.Turpinot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "Elektromobiļu uzlādes infrastruktūras izveidošana" īstenošanu, 2019. un 2020.gadā plānots uzstādīt kopumā vēl 80 uzlādes staciju uz reģionālajiem ceļiem un apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu virs 5000. Lai to realizētu CSDD 2018.gadā plāno veikt vairākus iepirkumus, tostarp gan par uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu būvprojektu izstrādi, gan par elektromobiļu ātrās uzlādes staciju piegādi, montāžu un uzturēšanu.
Kopumā paredzēts uzstādīt 150 elektromobiļu ātrās uzlādes staciju. Projekts tiek realizēts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, un kopējās izmaksas ir 8,34 miljoni eiro.
I. Rūtiņš uzsver, ka Latvijā esošie elektorautomobiļi vidēji gadā nobrauc 13– 21 tūkstošus km, kas ir salīdzināms attālums ar iekšdedzes auto. Līdz 2020. gadam vairumam mūsu platuma grādos zināmo ražotāju būs pa kādam elektromobilim, hibrīdam vai citam nulles vai zemu izmešu automobilim. Piemēram, Volvo līdz 2019. gadam sola, ka pilnīgi visi jaunie modeļi būs elektriski vai lādējami hibrīdi. Jau šobrīd ir pieejami vairāk nekā 48 elektromobiļi un lādējamie hibrīdi, kuriem regulāri pievienojas jauni modeļi. Vēl vairāk – līdz 2025.gadam autoražotāju pārdošanas apjomu Eiropā līdz 25% veidos tieši elektroautomobiļi. Latviju tāpat kā citas ES valstis saista dažādas klimata vienošanās, kuru tuvākie sasniedzamie mērķi nosaka, ka 2020. gadā 10% no enerģijas transporta gala patēriņā ir jābūt no atjaunojamiem resursiem un 2030. gadā jāsasniedz 6% CO2 samazinājums tajā tautsaimniecības sektorā, kas neietilpst emisiju tirdzniecības sistēmā. 2030. gada samazinājums dažādu iemeslu dēļ visvairāk skars tieši transporta sektoru, kam būs jāuzņemas lielākais CO2 samazinājuma slogs, un tad jau tas būs 20–30% samazinājums. Arī Latvija šo to ir darījusi pareizā virzienā un nu jau arī mums elekotroauto ir pieejamas bezmaksas stāvvietas, sabiedriskā transporta joslas, nulles likme ekspluatācijas nodoklim un samazināts uzņēmuma vieglā automobiļa nodoklis. Tie ir ļoti svarīgi un pareizi instrumenti, tomēr pat visi kopā nevar dot nepieciešamo finansiālo ietekmi, lai elektroauto dzīves cikla izmaksas būtu mazākas vai salīdzināmas ar mums ierastajiem benzīna un dīzeļa automobiļiem.
2014. gadā Latvijā tika iegādāti 174 ar elektroenerģiju darbināmi auto, kas līdz pat 85% no cenas tika finansēti ar KPFI (klimata pārmaiņu finanšu instruments) palīdzību. Ar šādu atbalstu elektroauto kļūst pat lētāks par iekšdedzes auto. Tik intensīvam atbalstam, iespējams, nav ekonomiska pamatojuma, tomēr tas ir bijis ārkārtīgi svarīgs, lai stimulētu jau iepriekš minētos elektroauto vēstniekus. Tolaik ļoti īsais projektu pieteikumu termiņš pasūtītājiem liedza iespēju kvalitatīvi iepazīties ar elektroauto tehnoloģijām un efektīvas lietošanas paradumiem. Šodien šāda atbalsta trūkst un mēs stāvam uz vietas. Summējot visas lietošanas izmaksas elektoautomobilim un salīdzinot tās ar izmaksām par salīdzināmu dīzeļauto, pirmais izteikti zaudē. Situācija izlīdzinās vien pie diezgan ievērojama elektoauto nobraukuma (ne mazāk kā 15 000 km/gadā) un vienlaicīgi arī intensīvas (ne mazāk kā 2–3 h dienā) Rīgas satiksmes apsaimniekoto stāvvietu izmantošanas vismaz B zonā un, darot to katru dienu un visa gada garumā. Tas ir ārkārtīgi šaurs lietotāju segments un reālajā dzīvē grūti sasniedzams. Tāpēc ir nepieciešams papildu finansiāls ieguvums, lai elektroauto darītu izdevīgāku plašākam lietotāju lokam. Atbalstam jābūt vismaz PVN apmērā un, kas ļoti svarīgi, tam ir jābūt attiecinātam arī uz privātpersonu auto iegādēm, uzsver asociācijas valdes loceklis.
Lielā daļā Eiropas valstu ir lielāks vai mazāks atbalsts elektromobiļu iegādei, kas daļēji vai pilnībā kompensē cenas starpību starp elektromobili un salīdzināmu auto ar iekšdedzes dzinēju. Piemēram, Beļģijas ziemeļu daļā privātpersonām ir 4000,- EUR finansiāls atbalsts, iegādājoties elektromobili. Francijā kopējais atbalsts elektromobiļa iegādei sastāv no divām daļām un sasniedz pat 10 000,- EUR. Anglijā var saņemt finansiālu atbalstu 35% apmērā ar atbalsta griestiem līdz 5000,- EUR, iegādājoties elektromobili vai lādējamu hibrīdu, kas spējīgs veikt vismaz 112 km distanci, braucot ar elektrību. Vācija finansiāli atbalsta elektromobiļa iegādi ar 4000,- EUR grantu, ja pirkuma summa nepārsniedz 60 000,-EUR. Norvēģijā elektromobilis ir atbrīvots no pirmās reģistrācijas nodokļa un PVN, kas ieguvuma ziņā sastāda 50% no pirkuma vērtības, salīdzinot ar iekšdedzes automobili. Holandē elektromobili atbrīvoti no pirmās reģistrācijas nodokļa, kas sastāda ievērojamu summu automobiļa iegādes brīdī.
Lai attīstītu alternatīvo degvielu izmantošanu, ir sagatavots MK rīkojums “Par Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.–2020. gadam”, kas paredz veicamos darbus un laika grafiku CNG, LNG, ūdeņraža un elektroenerģijas attīstībai transportā. Saskaņā ar šo plānu 2018. g. elektromobiļu iegādes veicināšanai ir paredzēti 1.05 milj. EUR, 2019 – 1.5milj. EUR, 2020 – 0.64 milj. EUR. Lēmums par šo summu piešķiršanu gan katru gadu tiek pieņemts kopā ar attiecīgā gada valsts budžetu. Nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas process šobrīd notiek pilnā sparā, un cerams, ka nauda šiem nolūkiem atradīsies, uzsver I. Rūtiņš.