Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” ir veicis pirmo komerciālo biometāna jeb zaļās gāzes darījumu Latvijā, kura ietvaros piegādās biometānu SIA “Schneider Electric Latvija”, kas nomā telpas savam birojam ēkā, kas pieder SIA “BLRT Invest Latvia”.

“Šis darījums iezīmē būtiskas pārmaiņas Latvijas uzņēmumu un valsts virzībā uz ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem, veicinot zaļākas enerģētikas attīstību. Tas ir arī būtisks solis ceļā uz “Elenger” mērķi kļūt par biometāna tirdzniecības līderi Baltijā, ļaujot mums dažādot savu enerģijas portfeli un paplašināt atjaunojamās enerģijas piedāvājumu. Mēs ne tikai plānojam paši ražot biometānu – šobrīd Igaunijā papildus jau esošajām trim ražotnēm būvējam vēl vienu biometāna ražotni un ceram arī Latvijā attīstīties šajā jomā –, bet arī veidot sadarbību ar citiem Eiropas ražotājiem. Tas mums ļaus piegādāt biometānu klientiem Latvijā par konkurētspējīgāko cenu,” saka SIA “Elenger” valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā izteikti ir jūtams lietuviešu īpatsvars. Visa Baltijas TOP 100 līderis ir naftas sektora uzņēmums Orlen Lietuva ar 4,565 miljardu eiro lielu apgrozījumu.

Šim uzņēmumam arī pieder vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca Baltijā. Tā apgrozījums ir trīs reizes lielāks nekā 2. vietas ieguvējam Lietuvas uzņēmumam Maxima LT, kura apgrozījums 2014. gadā bija 1,494 miljardi eiro. Trijnieku noslēdz Igaunijas telekomunikāciju uzņēmumus Ericsson Eesti ar 1,362 miljardu eiro lielu apgrozījumu. Savukārt Latvijas lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir Uralchem Trading, kas ierindojas topa 4. vietā ar 1,135 miljardu eiro lielu apgrozījumu 2014. gadā, kas ir četras reizes mazāks nekā topa līderim Orlen Lietuva. Uralchem Trading trešo gadu pēc kārtas ir Latvijas lielākais uzņēmums un vienīgais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedz miljardu eiro. Uzņēmums ir Krievijas Uralhim grupas sastāvdaļā un nodrošina grupā ražotā slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību ārpus Krievijas.

Pēc Klaipēdas ostas pārvaldes pasūtījuma tiek būvēts Lietuvā pirmais kuģis, kas darbināms ar ūdeņradi un elektrību, paziņoja Klaipēdā bāzētā kompānija "Vakaru laivu gamykla" (VLG).

Igaunijas grupā BLRT ietilpstošās VLG uzņēmums "Vakaru Baltijos laivu statykla" (VBLS) kopā ar Igaunijas kompāniju "Baltic Workboats" līdz nākamā gada beigām par 12,1 miljonu eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, uzbūvēs atkritumu savākšanas kuģi Klaipēdas ostas pārvaldei.

"Uzņēmums būs pirmais Lietuvā, kas ne tikai ražos "zaļo" ūdeņradi, bet arī pēc pāris gadiem ar to darbinās kuģi. Tas attīrīs arī citus ostā ienākošos kuģus, neatstājot pēdas vidē, un pieņems no tiem atkritumus," sacīja ostas izpilddirektors Alģis Lataks.

VBLS telpas Klaipēdas ostā tiks izmantotas kuģa korpusa, virsbūves un stūrmaņa kabīnes būvniecībai, kravas sistēmu uzstādīšanai un citiem darbiem.

Lietuvā pabeigts būvēt pirmo kuģi, kas darbināms ar ūdeņradi un elektrību, un plānots, ka šā gada beigās tas sāks darbu Klaipēdas ostas jūras vides sakopšanā, paziņoja Klaipēdas ostas pārvalde.

Pēc pārvaldes pasūtījuma 12,1 miljonu eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, vērto kuģi pērn jūnijā būvēt sāka Igaunijas grupā BLRT ietilpstošās Klaipēdā bāzētās kompānijas "Vakaru laivu gamykla" (VLG) uzņēmums "Vakaru Baltijos laivu statykla" (VBLS) kopā ar Igaunijas kompāniju "Baltic Workboats".

Tagad kuģis ir pabeigts un nolaists ūdenī. Līdz gada beigām tas tiks aprīkots ar visu nepieciešamo, tam tiks veikti iekšdarbi, ievilkta elektroinstalācija" ievietoti galvenie elektrodzinēji un ūdeņraža sistēma.

"Uzņēmums būs pirmais Lietuvā, kas ne tikai ražos "zaļo" ūdeņradi, bet arī pēc pāris gadiem ar to darbinās kuģi. Tas attīrīs arī citus ostā ienākošos kuģus, neatstājot pēdas vidē, un pieņems no tiem atkritumus," kad tika paziņots par kuģa būvniecību, sacīja ostas izpilddirektors Alģis Lataks.

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Ir tapis zināms, ar ko Liepāja ir gudrāka par Vašingtonu. Vašingtonā, kur fokuss ir uz Balto namu, tā saimnieks ir nācis klajā ar atziņas pērli – «bez tērauda nav valsts».

Nudien neapskaužu Donalda Trampa padomnieku komandu, kuras IQ, aizejot vadošiem savu jomu ekspertiem, gan krītas ar katru nedēļu. Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums. Aizsardzības industrija nav arguments, jo tā kopējā ekonomikā mūsdienīgā valstī no metalurģijas patērē vien tik, cik melns aiz naga.

Arī sakarīgi dažādotā reģionā un pilsētā tas nav izšķirīgais rādītājs, par ko mums zinās stāstīt liepājnieki, kuru identitātē, jādomā, vējš ieņem ievērojamāku un vienojošāku vietu par metalurģiju. Par vienojošo tad arī ir runa, un ne velti par ASV globālās līderības visspēcīgāko šķautni tiek saukta ideja – ideja ir Amerikas pamatā jeb slavenais Amerikas sapnis, kurā vienoties tur ļauts katram. Vai vismaz bija vēl pirms gada, kad Baltā nama saimnieks sāka savu tautu dalīt sapņa cienīgajos un necienīgajos.

Riska kapitālu iespējams piesaistīt ne vien nozarēm ar izteikti lielu izaugsmes potenciālu, bet arī mērenākas attīstības projektiem metālapstrādē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Metālapstrādes uzņēmumu Amateks un SFM Latvia piemērs rāda, ka piesaistīt finansējumu jauna attīstības posma sākšanai, kurš mērāms uzņēmuma gada apgrozījuma līmenī, no bankām nav izdevies, tāpēc izvēlēts riska kapitāls.

Tiesa, 42% no aktīvajiem riska kapitāla fondu ieguldījumiem veido investīcijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos jeb start-up, liecina Latvijas riska kapitāla asociācijas veiktā analīze. Tām seko ražošana, pakalpojumu nozare, elektronika, medicīna un farmācija, tāpat ieguldījumi veikti arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas un ar enerģētiku saistītos uzņēmumos.

Investē trijatā

Metālapstrādes uzņēmums SFM Latvia vēl strādā nomātās telpās, taču šobrīd tuvojas noslēgumam jaunās ražotnes būvniecība. Šī projekta finansēšanā piedalās Expansion Capital (55%), Citadele banka (30%), kā arī tiek izmantoti uzņēmuma pašu līdzekļi. Kopējās investīcijas jaunajā ražotnē ir trīs miljoni eiro. Iekārtu iegādei izdevies piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Iekārtās ieguldīts aptuveni miljons eiro, no kā 45% būs iespējams atgūt. «Tādam samērā jaunam uzņēmumam bez pārlieku lieliem aktīviem bija gandrīz neiespējami iegūt nepieciešamo finansējumu no bankām. Dilemma – vai nu gaidīt vēl pāris gadu, kad uzaudzēsim muskuļus, vai piesaistīt investīciju fondu,» stāsta Nauris Jansons, SIA SFM Latvia direktors. Uzņēmuma galvenais darbības lauks ir metālapstrāde, kompānija ražo iekārtas un detaļas saviem klientiem pēc pasūtījuma. Pārsvarā tiek izgatavotas iekārtas karjeru izstrādei. Tāpat SFM Latvia ražo dzesētājus elektrības ģeneratoriem, autoevakuatoru platformas un instalācijas, dažādas transportieru konveijeru sistēmas, augstspiediena un zemspiediena cisternas, kā arī industriālos mikserus. Produkti un nozares, kam tie tiek izgatavoti, ir dažādas, tādā veidā SFM Latvia mēģina diversificēt iespējamos riskus.

Martā, salīdzinot ar februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,7% un to būtiski ietekmēja produkcijas apjoma pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Savukārt apstrādes rūpniecībā ražošana samazinājās par 2,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,6%.

Šā gada martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2,9%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,5%, apstrādes rūpniecībā – par 5,7%, bet pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,6%.

Apstrādes rūpniecības apjoma kritumu būtiski ietekmēja produkcijas ražošanas samazinājums lielākajās nozarēs – metālu ražošanā par 36,1%, metālapstrādē – par 2,6% un kokapstrādē – par 3,4%.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Trešo daļu tautsaimniecības neto apgrozījuma Liepājā veido metālapstrāde. Bez Liepājas metalurga nozares īpatsvars ir vien 8,7%, taču tā ir rentabla.

Liepājā 2012.gada beigās bija ap 120 uzņēmumu, kuru darbības veids tieši vai pastarpināti saistīts ar metālizstrādājumu ražošanu. Absolūts līderis apgrozījuma, ražošanas apjoma un darbavietu skaita ziņā ir metalurģijas uzņēmums Liepājas metalurgs – tas dod 34% no visām darbavietām apstrādes rūpniecībā Liepājā. Tomēr summējot pārējo metālapstrādes uzņēmumu veikumu, nozare ir pietiekami svarīga pilsētai arī bez līdera. Eksperti skaidro, ka mazie un vidējie uzņēmumi spēj elastīgāk reaģēt uz tirgus svārstībām un ātrāk modernizēties, tāpēc vairums strādā ar peļņu. Nodarbināto skaits metālapstrādē bez Liepājas metalurga pērn bija 1850 jeb 32,4% no apstrādes rūpniecībā nodarbināto skaita. Vairums šo ražotāju darbojas starptautiskajā tirgū. Tostarp ir gan ārvalstu kapitāla, gan pašu liepājnieku dibināti un pilsētas rūpniecības tradīcijās balstīti uzņēmumi. Lielākajos darbinieku skaits pārsniedz simtu, mazākie ir ģimenes uzņēmumi vai metālmākslinieku darbnīcas.

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar 2012. gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums bija par 2,6%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,2%.

Lielākie apstrādes rūpniecības produkcijas pieaugumi bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 33,6%, elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 14,4%. Ievērojams pieaugums bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: kokapstrādē – par 6,6%, pārtikas produktu ražošanā – par 10,3%, metālapstrādē – par 12,3%

Pērnā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās palika nemainīgs. Pieaugums bija apstrādes rūpniecībā par 2,1%, bet samazinājums – ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,2% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4%.

Apstrādes rūpniecību pērn uz augšu vilka elektronisko iekārtu ražošana un kokrūpniecība, savukārt mīnusi bija ķīmijas un metālapstrādes jomās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas apskats pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Kopumā pērn apstrādes rūpniecība realizēja produkciju par 5,92 miljardiem eiro, kas ir par 4% mazāk, nekā tika iespēts 2013. gadā (6,14 miljardi eiro). Kopumā lielāko apstrādes rūpniecības nozaru trio – kokapstrāde, pārtikas pārstrāde un metālapstrāde – rāda atšķirīgu situāciju. Pirmā rāda pieaugumu par 10%, otrā ir strādājusi tādā paša apmērā kā 2013. gadā, bet metālapstrāde un mašīnbūvē – kritums par 16%. Visstraujāko pieaugumu – 22% apmērā – salīdzinājumā ar aizpērno gadu rāda datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, savukārt kritumu negaidīti rāda ķīmijas ražošana – par 43% (tik milzīgam kritumam aptaujātie netic). Šāda aina tiek saistīta ne tik daudz ar Latvijas valsts lēmumiem, kā ar ģeopolitisko situāciju un notiekošo ārvalstu tirgos.

Vieglo metālu izstrādājumu izgatavotāji darbību koncentrē uz privātpersonu nišu

Dekoratīvajā metālapstrādē pieprasītas ir balkona trepju margas, sētas stabi, žogi, kamīna piederumi, grili un dažādi individuāli risinājumi, DB atzīst aptaujātie uzņēmēji.

Metālapstrādes uzņēmums SIA Metāla studija ir dibināts 2006. gadā, kad tā īpašnieks Pauls Niedre, strādājot kādā kompānijā kā tirdzniecības pārstāvis, ievēroja, ka daudzām privātmājām nav vārtu. Viņš nolēma tos sākt ražot. Darbošanās ar metāliem viņam ir tuva no bērnības, kad pats remontējis mopēdus, bet pieaugot – motociklus. «Sāku ražot vārtus, un drīz pēc tam cilvēkiem radās ļoti daudz nepieciešamību – kāpnes, margas, sētas stabi. Dažos mēnešos pakalpojumu grozs ievērojami palielinājās, un uzņēmums pirmajā pusgadā strauji attīstījās,» viņš stāsta. Sākumā P. Niedre visus darbus veica pats, bet, pieaugot pasūtījumu apjomiem, nolēma pieņemt darbā papildspēkus.

Lindstrom Tukumā izvietotajā darba apģērba ražotnē Prodem 2021. gadā saražotas 300 000 apģērba vienību. 95% no saražotā apjoma pērn eksportēts, bet 5% tiek realizēts vietējā tirgū.

Vienlaikus tekstila nozarē šī gada lielākie izaicinājumi saistīti ar izejvielu deficītu un piegāžu kavēšanos.

Neskatoties uz to, ka jau vairāk nekā divus gadus pasaulē plosās pandēmija un uzņēmumi piedzīvo vēl nepieredzētu krīzi, savulaik laicīgi pieņemtie lēmumi Lindstrom darba apģērba ražotnei Prodem ļāvuši ne tikai noturēt veiksmīgu uzņēmuma darbību, bet arī audzēt saražotā darba apģērba apjomus.

Lielākais Prodem eksporta tirgus ir Somija, kur tiek eksportētas trīs ceturtdaļas no saražotā sortimenta, tāpat nozīmīgs ir arī Baltijas tirgus. Savukārt, vērtējot uz vietas Prodem ražotā darba apģērba pieprasījumu Latvijas tirgū, aizvadīto divu gadu laikā realizētais darba apģērba apjoms palicis nemainīgs.

Desmito reizi Dienas Bizness konferences sadarbībā ar Pohjola Bank organizē lielāko Dienas Biznesa zīmola konferenci Biznesa prognozes 2015, kas turpina pirms vienpadsmit gadiem aizsākto tradīciju - pieaicināt nozaru ekspertus un valdības pārstāvjus, lai viņi sniegtu informāciju un stratēģisku ieskatu par nākamo gadu.

Norises vieta un laiks: Rīga, 2014. gada 26. novembris, Radisson Blu Daugava.

Konferencē saņemsim atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem:

Kā biznesu 2015. gadā ietekmēs valdības lēmumi?

Kādas būs algas nākamgad, ar ko jārēķinās darba devējam?

Vai enerģētikas tirgus pilnīga liberalizācija būs izdevīga Tavam uzņēmumam?

Vai saražoto produkciju varēsim eksportēt uz Krieviju arī turpmāk?

Kādas nodokļu izmaiņas sagaidāmas nākamgad?

Vajag naudu biznesam? Ko sola bankas 2015.gadā?

Vai atkal sagaidāma enerģētikas tarifu paaugstināšana?

Eksporta tirgus.Vai vienīgā Latvijas ražotāja problēma?

Konferences mērķis ir radīt interaktīvu platformu uzņēmējiem, ekspertiem un valsts institūciju pārstāvjiem, lai diskutētu par reāli sagaidāmajām Latvijas ekonomikas prognozēm 2015.gadam.

SIA East Metal pērn turpināja palielināt apgrozījums, kas gada nogalē sasniedza jau 46,822 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, metālapstrādes uzņēmums 2014. gadu noslēdza ar peļņu, kas ir zemāka nekā iepriekšējā pārskata periodā. East Metal peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn bija mērojama ar 360,857 tūkstošiem eiro, turpretim 2013. gadā tas nopelnīja 2,486 miljonus eiro.

East Metal koncerns pagājušajā gadā turpināja ieviest tā stratēģiju, kas ietver telpu aprīkošanu ar lielu CNC iekārtu Nakskovas pilsētā, kas pērn arī tika pabeigta, kā arī izstrādāja vienu no pasaules lielākajām stiepes stacijām, kuru plānots pabeigt šī gada laikā.

Metālapstrādes uzņēmuma vadība norāda, ka šogad East Metal turpinās pilnveidot un stiprināt organizatoriskās prasmes, lai izmantotu uzņēmuma telpu pieaugošās elastības priekšrocības. Uzņēmuma vadība uzskata, ka tā finansiālie resursi ir pietiekami, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību un attīstību arī turpmāk.

Mežizstrādes un mežu kopšanas pakalpojumu sniedzēju deficīts spiedīs meklēt risinājumus, jo, ilgstoši atliekot meža kopšanas darbus, var ciest nākotnes meža vērtība.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.decembra numurā lasi:

Statistika

Jo mazāk cilvēku, jo mazāk CO 2

Tēma

Iepriekšējo valdību politikas sekas - vīriešiem nav vietas izglītībā un medicīnā

Gada ekonomikas apskats

Superlētas naudas laikmetam ir pielikts punkts

Zemes izmantošana

Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Tirdzniecība

Patērētāji mācās pielāgoties jaunajai realitātei

Metālapstrāde

Metāla piegādātājiem mainoties, testēšana ir īpaši svarīga

Vidējam latvietim nepatīk sarunāties ar citiem. Taču mūsu nav tik daudz, lai no biznesa perspektīvas mēs to varētu atļauties. Latvijai ir vajadzīgi starptautiskie investori un jauni eksporta tirgi. Jāapzinās, ka Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai būtu saistošs galamērķis lieliem spēlētājiem, toties mums netrūkst iespēju kļūt par ilgtspējīgu inovāciju centru, par radošu spēkstaciju.

Tiesa, šai spēlei ir savi noteikumi, viens no svarīgākajiem – ilgtspēja. Īpaši tad, ja lūkojamies Ziemeļvalstu virzienā.

Kad resursi ir limitēti, jādomā “ārpus kastes”. Ne velti Latvijas lielākais potenciāls ir tieši radošums, kas ļauj mums gūt līderpozīcijas dažādās inovāciju jomās, apsteidzot daudz lielākas valstis. Latvija ir viena no jaudīgākajām investīciju piesaistītājām Eiropas Savienībā (ES). Starptautiskajiem investoriem esam interesanti vairāku iemeslu dēļ. Nu, kaut vai daži no tiem: varam lepoties ar inovāciju līdera statusu Baltijas mērogā (Bloomberg Innovation Index, 2021), esam otrie starp OECD valstīm Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksā (Tax Foundation, 2022), un vairāk nekā 120 valsts pārvaldes pakalpojumu ir pieejami ar digitālo identitāti, nodrošinot attālinātu piekļuvi un dokumentu parakstīšanu. Latvija nodrošina pasaules līmeņa IKT infrastruktūru un augstus IKT reitingus, t. sk. esam plašākā un veiksmīgākā 5G militāro tehnoloģiju testa vide Eiropā, ieņemam 2. vietu starp OECD valstīm mobilo datu lietojumā (OECD Broadband Portal, 2022), un 23% Latvijas IKT speciālistu ir sievietes, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji ES dalībvalstīs (Eurostat, 2021).

SIA GLOBAL STEEL SERVICE Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Daugavgrīvas iela 93, Rīga.

Lieta ierosināta 12. decembrī.

Saskaņā ar uzņēmuma interneta mājaslapā sniegto informāciju tā galvenās darbības sfēras ir: metāla tirdzniecība, pilna cikla metālapstrāde, dažādas sarežģītības metāla konstrukciju izgatavošana.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmuma apmaksātais kapitāls ir 758,3 tūkstoši eiro. Kompānija reģistrēta 2009.gada 9.septembrī un tās darbības veidi ir metālizstrādājumu cauruļu, apkures iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecība, kā arī metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana.

Kompānijas apgrozījums pērn bija 6,35 miljoni eiro, bet zaudējumi – 2,12 miljoni eiro. Uzņēmuma darbinieku skaits bija 71.

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) šī gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 4,46 miljonu eiro peļņu, kas ir par 2,85 miljoniem eiro jeb gandrīz 2,7 reizes vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā.

Aktīvi uzsākot 2024.gada plānu izpildi, RIB šī gada pirmajos trīs mēnešos kopumā izsniegusi finansējumu jauniem Latvijas projektiem 9,3 miljonu eiro apmērā.

Peļņas pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu pamatā sekmēja tīrie procentu ienākumi. 2024.gada pirmajā ceturksnī tie veidoja 5,24 miljonus eiro, kas ir par 1,58 miljoniem eiro vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinājumā ar 2023.gada beigām pieauguši arī RIB aktīvi. 2024.gada 31.martā RIB aktīvi bija 472 miljoni eiro, kas ir par 4 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās. RIB pašu kapitāls uz 2024.gada 31.martu bija 52,9 miljoni eiro, savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs veidoja 36,43%.

#Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums.

Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums

To intervijā DB stāsta Grāmatvežu asociācijas valdes locekle un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja SIA Numeri līdzīpašniece Lilita Bērziņa. Viņa atzīst, ka 2018. gads varētu būt par lūzuma punktu daudzus gadus iekrāto problēmu sakārtošanā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir nodokļu reformas darbības pirmais mēnesis grāmatvežiem?

Izaicinošs, kaut arī nodokļu reformu paredzošie likumprojekti Saeimā tika akceptēti jau pērnā gada jūlija nogalē, tātad bija pieci mēneši, lai šīm pārmaiņām visi – grāmatveži, uzņēmēji, nodokļu administrācija, grāmatvedības programmu izstrādātāji – būtu gatavi. Protams, nodokļu reformu skaidrojošie Ministru kabineta noteikumi parādījās salīdzinoši vēlu, turklāt tajos tika veiktas korekcijas. Grāmatveži ir pietiekami aizņemti, tāpēc tuvojošās pārmaiņas apzinājās, taču visās specifiskajās piemērošanas niansēs neiedziļinājās, jo darbs dzen darbu, un paļāvās, ka ir taču grāmatvedības sistēmas, kas grāmatvežiem palīdz tikt galā ar aprēķiniem.