DB aptaujāto viedokļi par Liepājas metalurga tēraudkausēšanas ceha darbības pārtraukšanu atšķiras, jo daļa šādu lēmumu uzskata par likumsakrīgu, citi – par nepatīkamu pārsteigumu
, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie komentāri par tēraudkausēšanas ceha darbības apturēšanu ir skopi, tomēr neformālās sarunās izskan, ka vismaz daļai šāda situācija nav nekāds pārsteigums, bet gan loģisks iznākums. Tam esot gan subjektīvi, gan objektīvi iemesli. Jau ziņots, ka a/s KVV Liepājas metalurgs (KVV LM) spiesta sašaurināt ražošanu tikai pirms divām nedēļām iedarbinātajā tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, KVV LM valdes loceklis Igors Kovaļenko apgalvojis aģentūrai LETA. Patlaban norit darbs velmētavā, bet tēraudkausēšanas cehs ir apturēts. Uzņēmuma pārstāvis I. Kovaļenko medijiem paudis, ka tas noticis plānoti un nav nekas ārkārtējs. Par galveno iemeslu nebūšanās I. Kovaļenko nosaucis augsto elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) īpatsvaru no produkcijas pašizmaksas, kas pēc uzņēmuma aprēķiniem veido 12 miljonus eiro gadā, ražotnei strādājot ar pilnu jaudu – 75 tūkst. t mēnesī. Līdz ar sašūpošanos savās iespējās, uzņēmums sācis atbrīvot darbiniekus. Maija sākumā darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960. 


Skarbi secinājumi 


Par objektīvu ceha darbības apturēšanas iemeslu tiek minēta elektronerģijas OIK izmaksas, kas tik energoietilpīgai ražošanai nozīmējot nesamērīgi augstu ražošanas pašizmaksu, neļaujot konkurēt pārsātinātā metāla armatūras stiegru tirgū. Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatvojusi noteikumu projektu, kas nosaka kārtību, kādā energoietilpīgie uzņēmumi varēs samazināt OIK tēriņus. Iecerēts, ka noteikumi varētu stāties spēkā jau no šī gada 1. jūlija. Pēc EM sniegtās informācijas, energoietilpīgiem uzņēmumiem, kuriem tiks ļauts samazināt OIK maksājumus, būs jaatbilst kritērijiem – elektroenerģijas izmaksu intensitātei jābūt 20% vai augstākai, un tās patēriņam jāsasniedz noteikts apmērs. Kā vēl viens objektīvs iemesls tiek minēta pārprodukcija tirgū, kur nevienu konkurentu negaida. Lai tirgū ielauztos, nepieciešams ne tikai labs piedāvājums, bet arī kontakti ar potenciālajiem patērētājiem. Savukārt kā subjektīvākus faktorus DB uzrunātie nozares eksperti min investora un Latvijas valsts atšķirīgās intereses. Vairāki eksperti publiski nevēlas komentēt pašreizējo situāciju, jo «vēl esot zināmas neskaidrības», tomēr atzīst – tēraudkausēšanas ceha nestrādāšana nekas labs ne Liepājai, nedz arī Latvijai kopumā nav. Izskan arī skarbāki secinājumi, ka maksātnespējīgā a/s Liepājas metalurgs pircējs ir kļūdījies aprēķinos. Šādiem secinājumiem citi oponē, jo KVV LM ieguldītie 50 milj. eiro taču zemē nemētājas, tāpēc ir cerība, ka agrāk vai vēlāk tēraudkausēšanas cehs atsāks darbu, nevis nonāks «zem āmura».

Visu rakstu Pretrunu mutuļi Liepājas metalurgā lasiet 21. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra