Parlamenta komisijām nodotie grozījumi Kredītiestāžu likumā to akceptēšanas gadījumā varētu garantēt Parex bankas bijušajiem akcionāriem viņu noguldījumu drošību vai arī tiesības no valsts piedzīt naudu.
Grozījumus Kredītiestāžu likumā iesniedza Saskaņas centra deputāti, kas neslēpa, ka mērķis ir likt šķēršļus Parex sadalīšanai. Komisijām tie tika nodoti ar vienotu opozīcijas deputātu atbalstu. Tomēr pēc informācijas uzklausīšanas deputātu nostāja varētu mainīties.
Saeimas Nacionālās drošības komisija un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzklausījusi drošības iestāžu ziņojumus saistībā ar Saeimā izskatāmajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem un saņemtā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu būt virzīts Parex bankas bijušo akcionāru labā, liecina DB rīcībā esošā informācija. «Mēs saņēmām visai skaidru informāciju, no kurienes tam kājas aug,» atklāja kāds informēts avots.
SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs nenoliedz, ka bijušie akcionāri būtu pauduši savas idejas apvienības deputātiem, bet grozījumi izstrādāti un to autors ir frakcija, nevis kāds ārpus parlamenta.
J. Urbanovičs par komisijas sēdē pausto saka: "Muļķības tās ir." Viņš pieļauj, ka bijušajiem akcionāriem ir idejas, kuras tie ir pauduši apvienības biedriem, "bet ideja frakcijā pie mums ir rūpīgi iztirzāta un mēs meklējam formulu, kura neļautu vēl vienu afēru Parex bankā". "Mēs neko vairāk neesam iniciējuši kā vien atklātību šajā restrukturizācijas procesā," uzsver J. Urbanovičs portālam diena.lv.
Tieši bankas bijušo akcionāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interešu aizstāvībai grozījumi, iespējams, iesniegti Saeimā. Lai iepazītos ar riskiem, kas saistīti ar šo grozījumu apstiprināšanu, ceturtdien komisija bija aicinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un drošības iestāžu pārstāvjus. DB neoficiāli kļuvis zināms, ka deputāti sēdē guvuši apstiprinājumu, ka minētā likuma grozījumus iniciējuši tieši bijušie Parex akcionāri.
Kā noprotams, risks slēpjas faktā, ka, ja banka mainīs īpašnieku, tad tiem no FKTK jāsaņem akcepts par būtiskas līdzdalības iegūšanu. Ja FKTK tādu akceptu nedod, tad jaunie īpašnieki nevar izmantot balsstiesības. Vēl lielāks risks ir saistīts ar to, ka vecā banka pēc restrukturizācijas, visticamāk, nespēs pildīt kapitāla pietiekamības un arī likviditātes prasības - lai tās izpildītu, būs nepieciešama papildu naudas injekcija, bet pretējā gadījumā jāierosina bankas maksātnespēja, kuras gadījumā savukārt zaudētāji var būt gan akcionāri, gan subordiētā kapitāla aizdevēji, tostarp bijušie bankas akcionāri.
Arī premjers V. Dombrovskis šonedēļ, komentējot medijos izskanējušo pieļāvumu, ka Parex t.s. slikto daļu gaida maksātnespēja, norādīja, ka tiek pieļauta «sliktās bankas» pārtapšana fondā: «Noteiktā stadijā ir paredzēta iespēja, ka «sliktā banka» tiks veidota kā sliktais fonds, kas pārvalda aktīvus.»
Iepriekš intervijā DB V. Kargins norādīja: «Līdz ar plāna akceptēšanu par Parex sadalīšanu divās kredītiestādēs, mūsu ar valdību parakstītais līgums faktiski tiek lauzts. Šobrīd mēs par šo tēmu esam uzsākuši pārrunu procesu ar pašreizējo Parex bankas vadību, un, ja mums neizdosies vienoties, esam gatavi iet uz tiesu. (...) Vispirms dosimies uz vietējo tiesu, bet tālāk arī uz starptautiskajām tiesu instancēm. Šis process nav saistīts tikai ar mums abiem ar V. Krasovicki. Mēs vēl neesam aizvēruši aiz sevis durvis – pārrunu process turpinās. Jāņem tomēr vērā, ka mēs esam subordinētā kapitāla īpašnieki.»
Deputāti aicināja FKTK un drošības iestāžu pārstāvjus sniegt informāciju tādēļ, ka publiskajā telpā saistībā ar tiem izplatīta visai pretrunīga informācija.
Risks saistīts ar likumprojektā piedāvāto normu, ka bankai mainot īpašniekus, tai jāgūst FKTK atļauja, jāatbilst visām prasībām, kas noteiktas kredītiestādēm, kā arī darbības plāns tuvākajiem trīs gadiem.
Saeimas Budžeta komisija, kam šie grozījumi ir nodoti izskatīšanai, jau divkārt ir atlikusi lemšanu par to noraidīšanu vai akceptēšanu, jo pirms tam deputāti slēgtā sēdē vēlas iepazīties ar valdības apstiprināto Parex restrukturizācijas plānu.
Diskusijā Budžeta komisijā Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis ļāva noprast, ka, pieņemot grozījumus, tiktu apturēts bankas restrukturizācijas plāns, jo Parex «sliktā» daļa šādas prasības nespētu pildīt.
Rītdien iznākošajā Lietišķās Dienas numurā Parex bankas vadītājs Nils Melngailis atgādina, ka «labā» banka pārņems tos kredītus, ar kuru atgūšanu grūtību nav, visu klientu bāzi, līzinga biznesu, kompāniju Parex Asset Management, nerezidentu apkalpošanu utt. Savukārt sliktajā bankā, kas būtībā būs nekustamā īpašuma fonds, nonāks tie īpašumi, kurus banka bija spiesta pārņemt – piemēram, nepabeigtos attīstītāju projektus. Tie gaidīs labākus laikus, bet kapitāla fondam pietikšot vairākiem gadiem, apgalvo bankas prezidents. Pēc N. Melngaiļa teiktā, šādu pieeju izmanto daudzas Eiropas bankas.