Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.

«Skatoties perspektīvā, apmācīsim nedaudz vairāk darbinieku (ap 200), kā mums nepieciešams šobrīd,» norāda A. Sačiks. Jāņemot vērā, ka cilvēku plāni var mainīties, kāds var atrast citu darbu. Pašvaldība ir sakārtojusi infrastruktūru pie rūpnīcas, pabeigusi iebrauktuvju izveidi, Cukura ielas būvniecību, saka Jelgavas mērs Andris Rāviņš. Kompetenču attīstības centrā tiks apmācīti gan strādnieki, gan inženiertehniskais personāls.

Noiets atrasts

Ekonomikas forumā Sanktpēterburgā gan UVZ Baltija, gan tā mātesuzņēmums parakstījuši jaunus līgumus, kas ļaušot noslogot rūpnīcu piecus gadus uz priekšu. Tirgus gan ir ļoti mainīgs, un potenciālie klienti izvērtē iespējas un nākotnes kravu plūsmas. DB uzrunāto nozares ekspertu domas par to, vai UVZ Baltija projekts ir ekonomiski pamatots. Visi gan atzīst, ka šobrīd tirgū ir vērojama vagonu pārpilnība. Taču vieni norāda, ka pēc pāris gadiem gan Latvijai, gan Krievijai nākšoties norakstīt veco ritošo sastāvu, un šis skaitlis mērāms desmitos tūkstošu vienību. Līdz ar to esot pareizi veidot ražotni ar augstu pievienoto vērtību šobrīd, lai, atjaunojoties pieprasījumam, uzreiz varētu piedāvāt savu produkciju. Tālredzīgs liekoties arī plāns, ka ražotnē nākotnē varētu komplektēt vagonus ES tirgum, kur sliežu platums ir nevis 1520, bet 1435 mm. Citi dzelzceļa pārvadājumos iesaistītie gan norāda, ka arī ES vagonu tirgus šobrīd ir pārsātināts. Savukārt attiecībā uz iespēju pārdot rūpnīcās produkciju Baltijas vai NVS valstu tirgos tiek apšaubīta iespēja saražot vagonus Latvijā lētāk nekā pašā Krievijā.

Tā kā līdz šim Baltijas valstīs līdz galam nav novests neviens no vagonbūves projektiem, skepse esot saprotama. «Taču projekta kritiķi neņem vērā vienu nelielu niansi,» uzsver A. Sačiks. Ražotne atrodas ES, un daudzām dzelzceļa pārvadājumu kompānijām šis ģeogrāfiskais novietojums un arī ES sertifikāts ir ļoti izdevīgi, jo tās var saņemt finansējumu nevis no Krievijas, bet rietumu bankām ar labvēlīgākiem noteikumiem. Tas ļaus pārdot vagonus Krievijas kompānijām uz īpašiem noteikumiem. «Kā vienu no tālākajiem posmiem plānojam izveidot papildu cehu Eiropas platuma sliežu ratiņiem,» par nākotnes iecerēm saka UVZ Baltija vadītājs. Neskatoties uz sarežģītajām attiecībām ES un Krievijas starpā, vairākas ārvalstu bankas esot izrādījušas interesi par projekta finansēšanu. A. Sačiks cer, ka, UVZ Baltija uzsākot darbu, Latvijas dzelzceļš ņems vērā, ka ir nacionālais ražotājs ar garantētām piegādēm un labu cenu. Noritot sarunas arī ar Somijas dzelzceļu, bet Lietuvas un Igaunijas dzelzceļi gaida rūpnīcas pabeigšanu.

Iekļaujas laikā

«Gala rezultātā rūpnīcas būvniecības izmaksas ir zemākas nekā konkursos piedalījušos kompāniju sākotnējās tāmēs,» norādīja A. Sačiks. Tika izmantota ceturtās paaudzes bezrezonanses vibrogremde, DB norādīja būvfirmā SIA Lemminkainen Latvija, kura iedzinusi ap 5000 pāļu. Metāla konstukciju, sienu paneļu un jumta uzstādīšanai tikusi izvēlēta SIA SCM Latvia. Jūlijā tikšot nodoti ekspluatācijā teritorijā esošie dzelzceļa atzari. «Līdz decembrim tiks pabeigti visi galvenie ražošanas procesā izmantojamie korpusi (34 tūkst. m2) un tiks uzstādītas iekārtas,» darbu grafiku iezīmē A. Sačiks.

Pagaidām no grafika atpaliek tikai administratīvās ēkas būvniecība, ko plānots atklāt nākamā gada februārī. Savukārt ražošanas atklāšana plānota 2015. gada aprīlī vai maijā. DB jau rakstījis, ka gada laikā rūpnīcā plānots saražot ap 2500 dažādu veidu kravas vagonus dzelzceļa pārvadājumiem. Šobrīd tiekot pētīta sadarbība arī ar Latvijas uzņēmumiem. Lai tie varētu piedalīties detaļu ražošanā, jāiziet pagarš un samērā dārgs un darbietilpīgs sertifikācijas process Krievijas dzelzceļā. UVZ Baltija esot gatava Latvijas kompānijām palīdzēt šajā jomā. Komplektējošās detaļas vagonu ražošanai gan lielākoties nākšot no UVZ sistēmas uzņēmumiem, tostarp Francijā un, iespējams, Ķīnā, stāsta A. Sačiks.

UVZ nav vienīgais

«Esošie investīciju plāni tiek sekmīgi īstenoti. Piemēram, UVZ ražotnes nodošana ekspluatācijā tiek plānota jau šā gada nogalē,»  tā uz DB jautājumu par Krievijas ieguldījumiem Latvijā Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas, atbildēja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Viņš norāda, ka tas nav vienīgais projekts, jo pērn sekmīgi tika īstenots vēl viens lielbudžeta investīciju plāns – Uralhim pārkraušanas termināls (Riga Fertilizer Terminal), kas jau sasniedzis ieplānotos minerālmēslu pārkraušanas apjomus mēnesī (ap 0,2 milj. t martā un aprīlī). «Ja šis projekts sekmīgi attīstīsies, tad arī esošais termināls, pēc pašu vadītāju sacītā, vēl varētu tik paplašināts,» – tā A. Vešņakovs. Viņš norāda, ka ir plāni arī par citiem projektiem, piemēram, sadarbībā ar Ventspils ostu. «Zinu, ka Krievijas investoriem interese par šo objektu (Liepājas metalurgs) bija, taču atturīga, jo prasītā cena ir ļoi augsta,» tā uz jautājumu, vai Krievijas investoriem varētu būt  interese ieguldīt Liepājas metalurgā, atbild A. Vešņakovs. Viņaprāt, ja nebūs to, kuri ir par ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, tad ir laba perspektīva tirdznieciski ekonomiskaja sadarbībai un arī  investīcijām.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra