Esošajos infrastruktūras projektos klupšanas akmeņus neredz; arī elektrifikācijas projekts tiek virzīts uz priekšu



Pretstatā no koncerna savulaik nošķirtajai valsts a/s Pasažieru vilciens, kam līdz šim veiksmīgi padevies vienīgi izgāzt savu vienīgo vērienīgo iepirkumu – jaunu vilcienu iegādi – valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) ne tikai veiksmīgi izdevies īstenot tikpat apjomīgus projektus, bet arī aizdot pāris darbiniekus pastarīša iepirkuma glābšanai, kā arī atvēzēties uz teju tikpat iespaidīgu projektu kā Rail Baltica II elektrifikāciju.


Projekti nepieciešami


Ventspils virzienā, kurā strādājam, jaudu trūkums gan nav bijis izjūtams, taču virzienā uz Rīgu LDz infrastruktūras īstenojamie projekti dos lielu pienesumu caurvedes spēju palielināšanā, norāda privātā dzelzceļa operatora a/s Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Jānis Blāze. Infrastruktūras jaudas visu laiku ir radījušas galvassāpes, atzīst otra privātā dzelzceļa operatora a/s Baltijas tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs Ivars Sormulis. Un ir tikai loģiski, ka, maksājot par infrastruktūras izmantošanu, pretī tiek uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Piemēram, nesen atklātais 301. ceļš jau šobrīd atvieglo Riga Fertilizer Terminal minerālmēslu kravu piegādi uz Kundziņsalu.


Saistībā ar infrastruktūras maksu gan ir aktualizējusies cita problēma, uzsver J. Blāze. Pēc viņa teiktā, īsāka ceļa dēļ kravas sāk aizplūst uz Rīgu, bet infrastruktūras maksa visiem dzelzceļa operatoriem uz visām ostām par kilometru ir vienādi. Pēc viņa teiktā, Baltijas asociācija – transports un loģistika rosinās veidot darba grupu, lai apspriestu, vai Latvijai ir vajadzīga tikai Rīga, vai arī vēl Ventspils un Liepāja. Situācijas risinājums būtu diferencēta infrastruktūras maksa abām tālājām ostām. Kravu aizplūšana galvenokārt nenotiek infrastruktūras maksas dēļ, bet ir balstīta vienkāršā ģeogrāfijā, saka I. Sormulis, piebilstot, ka ir tikai taisnīgi, ka visi maksā vienādi. Viņš gan teorētiski pieļauj atlaides Liepājas un Ventspils virzienā, taču tā var izrādīties bīstama un grūti izskaitļojama rotaļa, par cik un kam maksu samazināt.


Vēl bez aizķeršanās


No lielajiem LDz infrastruktūras projektiem vistuvāk noslēgumam ir otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri-Krustpils, DB norāda LDz Projektu daļas vadītāja Aija Poča, piebilstot, ka šā gada beigās to jau varēšot ekspluatēt visā garumā. Šķirotavas stacijas uzkalniņu, kas šobrīd slēgts, plānots atvērt oktobra beigās, bet viss projekts jāpabeidz nākamgad.


Uz priekšu virzās arī stacijas Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecība, kas svarīga Rīgas Brīvostas pārvaldes vērienīgajam Krievu salas projektam. Turpat blakus tiek īstenota arī telekomunikāciju un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 – Zasulauks. Nule kā uzsākta 16 staciju Jūrmalas un Jelgavas virzienos modernizācija, kur straujos tempos līdz nākamā gada septembrim jāapgūst daļa no Kohēzijas fonda līdzekļiem, kas tika pārdalīti no jauniem pasažieru vilcieniem domātājiem līdzekļiem. Savukārt Liepājas stacijas modernizācija un sliežu ceļu rekonstrukcija nodrošinās caurvedes spēju šajā virzienā. Nule kā uzsākta arī dzelzceļa elektrifikācijas projekta sagatavošana, uzsver A. Poča, piebilstot, ka LDz tīkla elektrifikācijas skiču projekta izstrādātāji - Čehijas uzņēmums AŽD Sudo Praha - sagatavos konceptuālus risinājumus konkrētām projekta sastāvdaļām, tostarp, kas jādara un cik tas maksās, tādējādi ļaujot precīzāk definēt darba uzdevumu tehniskā projekta izstrādei. LDz cer, ka viens no 2015.–2022. g. īstenojamā projekta finansējuma avotiem būs jaunais Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF), Kohēzijas fonds, kā arī valsts budžets. LDz vadība iepriekš uzsvērusi, ka uzņēmumam savu resursu šim projektam neesot. DB jau rakstījis: provizoriskās elektrifikācijas izmaksas tiek lēstas ap pusmiljardu eiro – apmēram tikpat, cik nepieciešams elektrolokomotīvju iegādei visiem operatoriem. Šī gada investīciju apjoms LDz veido 220,2 milj. eiro, no kuriem lielākā daļa paredzēta ES fondu atbalstīto projektu īstenošanai. Savukārt 2015. gadā LDz plāno investēt 166,7 milj. eiro.


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra