Ostās labi kravu apjomi, par maz sadarbības ar privāto sektoru, secina eksperti; ostas kritiku noraida.

Kaut arī kopumā Latvijas ostu pārvaldes strādā labi, ir virkne jomu, kurās tās savu darbību varētu uzlabot, lai nezaudētu tirgus daļu pieaugošajā konkurencē. Tāds ir Pasaules Bankas starpziņojuma secinājums par Ventspils un Rīgas brīvostu darbību un pārvaldību, kura pamatā izmantota publiski pieejama informācija un intervijas ar ieinteresētajām pusēm. DB aptaujātie ostu pārstāvji kritiku noraida.

Ir daudz faktoloģisku kļūdu, kas liek uzdot jautājumu par informācijas avotiem, norāda Rīgas Brīvostas pārvaldes mārketinga departamenta direktors Edgars Sūna. Proti, runa ir ne tikai par nepareizi minētiem ostu kanālu dziļumiem, bet arī par to, ka ostu pārvaldes neatrunājot līgumos ar uzņēmējiem pārkraujamos apjomus, ka uzņēmējiem liegta iespēja piedalīties valdes sēdē viņa jautājumu izskatīšanā, ka ostā nav mārketinga stratēģijas.

Šobrīd ir apkopota publiski pieejamā informācija, un  nav īsti skaidrs virziens, kurā PB eksperti turpinās strādāt, norāda Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš. Nav arī īsti skaidrs, uz kādām intervijām – kurš kuru un par ko aptaujāja – balstīti secinājumi. Nodokļu maksātāji būtu pelnījuši kvalitatīvāku materiālu, kritisks ir transporta eksperts Valters Bolēvics, jo prezentācija atstājusi vidēja līmeņa apkopojumu par ostu darbību un likumdošanu, nepiedāvājot būtiskus ieteikumus.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra