Krievijas agresijas Ukrainā 
sekas skar daudzas nozares, 
taču tranzīts kopumā 
pagaidām nav cietis
, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.


Kamēr politiķi pie sarunu galda meklē risinājumu konfliktam Ukrainā, no rietumvalstu sankciju un Krievijas embargo negatīvajām sekām cieš pašu sankciju ieviesējvalstu uzņēmumi, gaidot situācijas normalizēšanos un iekārojamā tirgus atdzīvošanos. Tomēr komersanti paniku neceļ, jo Krievijas tirgus nevienmēr tiem ir galvenais.


Krievijai jāizvēlas


Attiecību nākotnes «atslēga» starp ES un Krieviju ir mūsu austrumu kaimiņvalsts rokās, norādījis Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, nedēļas sākumā Maskavā tiekoties ar savu kolēģi Sergeju Lavrovu, lai cita starpā pārrunātu situāciju Ukrainā.


Vācijas kanclere Angela Merkele iepriekš uzsvēra, ka pret Krieviju vērsto sankciju atcelšana nevar tikt izskatīta, kamēr netiek pilnībā izpildīti visi 12 pērnā gada septembrī starp Ukrainu un prokrieviskajiem kaujiniekiem paraksītās vienošanās punkti, vēsta Reuters. Savos izteikumos viņa bija kareivīgāka nekā, piemēram, Francijas prezidents Fransuā Olands vai pat A. Merkeles koalīcijas partneri Sociāldemokrāti (SDP). Abi pēdējie, bažījoties par Krievijas ekonomikas lejupslīdi un tai sekojošo iespējamo destabilizāciju, uzskata, ka sankciju mīkstināšanai pietiktu arī ar progresu t.s. Minskas vienošanās ieviešanā.


Francijas Ekonomikas ministrs Emanuels Makrons paudis bažas par sankciju eknomiskajiem blakusefektiem uz Eiropas biznesu, tostarp naftas kompānijām un pārtikas ražotājiem, vēsta ziņu aģentūra AP. Proti, Maskavas embargo pārtikas produktiem skāris tiklab Itālijas siera ražotājus, kā Beļģijas ābolu audzētājus.

Visu rakstu Sankcijas atspēlējas rietumvalstu kompānijām
 lasiet 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra