Būt tuvāk pircējiem

Mazumtirdzniecība
2014. gada 2. septembris 08:42

Saredzot potenciālu tepat Baltijas tirgū, Igaunijas Mecro AS šobrīd koncentrējas uz veikalu tīkla paplašināšanu Lietuvā un Latvijā

«Mecro AS ir privāta kompānija, kas darbojas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, bet biznesu sākām Igaunijā un kompānija joprojām pieder igauņiem,» stāsta Prīts Prints (Priit Prints), Mecro AS valdes priekšsēdētājs. Uzņēmum pamatdarbība ir instrumentu, smērvielu un aprīkojuma mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, celtniecības mašīnu un aprīkojuma tirdzniecība, kā arī tehniskā apkope. Uzņēmumam ir meitaskompānijas SIA Stoller Latvijā un UAB Mecro Technikonas Lietuvā, kas vada veikalu ķēdi Stokker. Igaunijā uzņēmumu grupā ir arī kokapstrādes tehnoloģisko risinājumu tirdzniecības un pēcaprūpes kompānija Nava, lauksaimniecības tehnikas tirgotājs Stokker Agri un Stokker Finance, kas nodrošina finansēšanu mazumtirdzniecībā. Šobrīd Mecro grupas uzņēmumos ietilpst 27 veikali, no kuriem 14 atrodas Igaunijā.

Kopš neatkarības

Mecro AS dibinātāji ir bijušie motosportisti Ando Ārons (Ando Aron) un Marts Lajals (Mart Lajal), kuri 80. gados pārstāvējuši Padomju savienības komandu. Tolaik motosportisti savus motociklus lielā mērā veidojuši paši, jo pārzināja instrumentus un tehniku. «Ja esi motosportists, ātrums ir liels un mazākā kļūda var būt bīstama dzīvībai,» uzsver P. Prints.

Kad Baltijas valstis kļuva neatkarīgas un parādījās iespējas veidot privātas kompānijas, abi motosportisti izveidoja instrumentu tirdzniecības uzņēmumu. 1991. gadā tika dibināts uzņēmums, kam sākumā bija viens mazs veikaliņš Mecro. Tolaik tas nodrošināja vietējās rūpnīcas un servisus ar moderniem instrumentiem un aprīkojumu. Pēc dažiem gadiem tika izveidota meitaskompānija Latvijā – SIA Stoller. Sākumā tā bija vairumtirdzniecības kompānija, kas strādāja ar korporatīvajiem klientiem, bet 1997. gadā tika atvērts pirmais veikals Stokker.

Šobrīd Mecro grupas uzņēmumi darbojas trijos biznesa virzienos – būvtehnikas (zīmols Mecro), lauksaimniecības tehnikas (Stokker Agri) un instrumentu un aprīkojuma (Stokker) tirdzniecībā. Katrs no šiem virzieniem veido aptuveni trešdaļu no apgrozījuma, bet visvairāk nodarbināto – puse – strādā Stokker veikalu ķēdē. Runājot par tirgus daļu, P. Prints teic, ka katrā no segmentiem to esot grūti definēt, bet kopumā tirgus daļa esot neliela un ir iespējas augt. «Mums ir pietiekami daudz iespēju augt visos tirgos,» teic P. Prints.

Nozīme apkalpošanai

Mecro AS galvenokārt darbojas B2B sektorā un lielākā daļa Stokker veikalu klientu ir uzņēmumi, kas izmanto šos rīkus savā biznesā. Lielākoties tie ir lauksaimnieki, būvniecības, metālapstrādes un kokapstrādes uzņēmumi, auto servisi u.c. nozaru uzņēmumi. Tāpēc sortiments ir plašs – rokas un automātiskie instrumenti, drošības ekipējums, piederumi metināšanai utt. Katrā no šīm jomām ir specifiski nišas spēlētāji, ar ko uzņēmums konkurē, bet kopumā lielākie konkurenti igauņu kompānijai ir Wurth un B&B Tools. «Cenšamies būt labs biznesa partneris, kas nozīmē ne tikai saņemt naudu par pārdoto instrumentu, bet arī palīdzēt atrast piemērotāko risinājumu, jo mūsu mērķis ir sadarboties ilgtermiņā. Tāpēc ļoti svarīgs ir pēcpārdošanas serviss. Viena trešdaļa mūsu darbinieku (mehāniķi, tehniskie padomdevēji utt.) ir daļēji saistīti ar pēcpārdošanas servisu. Tā ir ļoti svarīga biznesa daļa,» skaidro P. Prints. Šajā struktūrvienībā strādā labi izglītoti speciālisti, jo tehnika kļūst arvien gudrāka un pamazām zūd robeža starp programmatūru un «dzelžiem». «Bieži vien iekārtas diagnoze ir programmatūras atjaunošana, ko iespējams izdarīt internetā, nevis tehnikas labošana,» saka P. Prints.

Būvē maz

Celtniecības tehnikas tirdzniecību P. Prints raksturo kā interesantu biznesu. Pirms krīzes tas auga ļoti strauji un veiksmīgi, bet līdz ar ekonomisko lejupslīdi piedzīvoja strauju kritumu. Tagad esot vērojama mērena atkopšanās, bet biznesa apjomi vēl ir tālu no pirmskrīzes apjomiem. «Mēs gaidījām ātrāku atgūšanos. Šobrīd ir neliela izaugsme Latvijā un Lietuvā, un Igaunijā vērojama stabilizācija, tomēr šogad ir neliels kritums, kas saistīts ar ES fondu pieejamību. Iepriekšējā plānošanas perioda objekti ir pabeigti, bet jaunā vēl nav sākti. Tā kā nav skaidrības par jaunajiem projektiem, neviens neinvestē,» viņš skaidro.

Savukārt lauksaimniecības tehnikas tirdzniecībā uzņēmums strādā tikai Igaunijā. Šis biznesa segments esot ļoti mainīgs, jo esot atkarīgs no ES subsīdijām un dažādām programmām, kas tiek atvērtas un aizvērtas. «Taču kopumā pārtika ilgtermiņā būs nepieciešama un zemnieki neizzudīs. Visās Baltijas valstīs šis ir bizness ar lielu potenciālu. Fermas kļūst lielākas un modernākas, notiek vērienīga automatizācija. Klienti lieto GPS tehnoloģijas, mašīnu automātisko vadību, mēģina izmantot mazāk darbaspēka un vairāk iekārtu. No šī skatu punkta investīcijas, ko nodrošina ES subsīdijas, palīdz mūsu biznesam. Laimīgā kārtā mūsu zemnieki ir gana lieli, lai konkurētu brīvajā tirgū,» spriež P. Prints.

Pirms krīzes kompānija vairākus gadus arī Latvijā nodarbojās ar lauksaimniecības tehnikas tirdzniecību. Bizness bija veiksmīgs, tirgus daļa sasniedza pat 30%, bet izaugsmi apturēja krīze. Tāpēc Mecro atteicās no šī biznesa virziena Latvijā. Vai uzņēmums domā atkal atgriezties šajā biznesā Latvijā? «Nekad nesaki nekad,» atbild P. Prints.

Ietekmē ES fondi

Iepriekšējais gads Mecro AS grupai bijis veiksmīgs – apgrozīti 104 milj. eiro un nopelnīti 4,2 milj. eiro. Šī gada labotā prognoze paredz apgrozīt 105 milj. eiro. «Gada sākumā bijām optimistiskāki, bet esam piezemējuši savas gaidas,» neslēpj P. Prints. Šogad esot ievērojams kritums lauksaimniecības tehnikas, kā arī būvniecības tehnikas tirdzniecībā. «Laimīgā kārtā iekārtu un aprīkojuma bizness aug samērā labi,» viņš teic.

Lielākais izaicinājums šobrīd kompānijai ir turpināt izaugsmi. «Neesam apmierināti ar augšanu par dažiem procentiem gadā. Skatāmies pēc lielākas izaugsmes, kas prasa rīkoties atšķirīgi nekā iepriekš. Mēģinām paplašināt mūsu ģeogrāfiju – mērķis ir būt tuvu klientam, tāpēc mums ir tik plašs pārdošanas tīkls. Igaunijā tas ir pietiekami plašs, bet Latvijā un Lietuvā vēl tāls ceļš ejams, lai mēs būtu arī vidēja izmēra pilsētās. Mūsu mērķis ir katru gadu atvērt vēl pāris centru. Pērn atvērām jaunu instrumentu un servisa centru Jēkabpilī, šogad – Rēzeknē. Mēs plānojam atvērt vēl citus centrus, nākamgad paredzēts atvērt vēl divus,» saka P. Prints.

Lielākā daļa kompānijas apgrozījuma veidojas no biznesa Igaunijā – 59%. Latvija veido 26% no apgrozījuma, bet Lietuva – 14%.

Izplešas Latvijā

Latvijā ir astoņi Stokker tirdzniecības un servisa centri, aptverot visus reģionus, kā arī viens tirdzniecības ofiss Ventspilī. «Pēdējos trīs gadus Stokker centriem ir stabili augoši rādītāji – visās preču grupās ir izdevies palielināt tirgus daļu un veicināt kopējā apgrozījuma pieaugumu. Pērn tas palielinājās par 20%. Mūsu mērķis tuvākajos gados ir dubultot apgrozījumu, īpašu uzmanību pievēršot kvalitatīvam servisam,» saka Normunds Prunte, Stokker tirdzniecības centru tīkla vadītājs Latvijā. Lielākais apgrozījums esot tādās preču grupās kā uzkopšanas tehnika, dārza un meža tehnika, elektroinstrumenti un abrazīvi, garāžas tehnika un aprīkojums, kā arī smērvielas un auto ķīmija. Kā rādot tendences, profesionālie instrumenti un aprīkojums vairāk tiek izvēlēts arī darbam mājās. «Mainās pircēju iepirkšanās paradumi – līdzekļi tiek ieguldīti dārgākos un profesionālākos instrumentos, paredzot to pielietojumu un darba izpildes kvalitāti krietni ilgākam termiņam. Šāda tendence vērojama arī individuālās mājsaimniecībās. Pircēji novērtē tehnoloģiju sniegtās iespējas un inovatīvus risinājumus, kas darbu ļauj paveikt ātrāk un efektīvāk. Piemēram, mājsaimniecībās arvien populārākas kļūst tādas ierīces kā lapu pūtēji, sniega frēzes, augstspiediena mazgātāji un robotizētās mauriņa pļaujmašīnas. Vienlaikus šā brīža tirgus tendences arī rāda, ka klienti vairāk ved uz servisu remontēt esošo tehniku, nevis uzreiz iegādājas jaunu. Iespējams, daudzus no lielākām investīcijām attur neskaidrā situācija Eiropas austrumos, bet varbūt vienkārši kļūstam saimnieciskāk domājoši un maksimāli cenšamies izmantot esošos resursus,» viņš spriež.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra