10 gadus pēc atbalsta sistēmas izveides Ekonomikas ministrija, šķiet, sapratusi nepieciešamību šo sistēmu saskaņot ar ES tiesību normām

Ar atjaunojamo energoresursu (AER) nozari Latvijā viss nebūt nav tik mierīgi, kā tas no malas izskatās. Varētu domāt – ja atbalsts jaunām AER stacijām vairs netiek izsniegts, vecās ir «piežmiegtas» ar subsidētās enerģijas nodokli (SEN) un elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK) jau otro gadu tiek stingri turēta grožos, tad mērķis ir sasniegts un kārtība nodrošināta. Taču faktiskā situācija ir gluži pretēja. SEN lieta pašlaik tiek skatīta Satversmes tiesā, piedaloties tādai advokātu svītai, it kā runa būtu par sērijveida slepkavībām. Turpretim Ekonomikas ministrija sūta AER nozarei vēstules, kurās prasa no nozares pārstāvjiem padomu jaunas AER atbalsta sistēmas izveidē, jo esošā atbalsta sistēma it kā neatbilstot ES prasībām valsts atbalsta jomā.

Ātri gan Ekonomikas ministrijai tas ir ienācis prātā, ņemot vērā, ka esošā nacionālā atbalsta shēma darbojas jau desmit gadu – kopš 2005. gada, kad spēkā stājās Elektroenerģijas tirgus likums. Vai tiešām desmit gadu šī sistēma būtu darbojusies ārpus ES tiesību normām? Dažādos enerģētikas projektos ir ieguldīti miljoni, balstoties uz pastāvošo sistēmu. Vēl viens būtisks fakts – komunikācija par šo jautājumu starp Ekonomikas ministriju un Eiropas Komisiju ir ar ierobežotu pieejamību, tādēļ ir iespējams brīvi manipulēt ar to, kas šajās sarunās ir noskaidrojies. Dīvaini arī tas, ka Ekonomikas ministrija, lūdzot nozares padomus jaunas sistēmas izveidē, vēstulē nepaskaidro, kas tieši Eiropas Komisiju neapmierina iepriekšējā atbalsta sistēmā, vien norāda, ka «esošais atbalsta mehānisms, kas īstenots obligātā elektroenerģijas iepirkuma atbalsta un garantētas maksas par elektrostacijā uzstādīto jaudu veidā, nav atbilstošs ar 2014. gada 1. jūliju spēkā esošajām Eiropas Komisijas Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam». Vēl viens interesants moments, pēc DB jautājuma, kas tieši esošajā shēmā ir neatbilstošs ES prasībām un kā to ir paredzēts mainīt, Ekonomikas ministrijas atbilde skanēja, ka Eiropas Komisijas lēmums vēl joprojām neesot saņemts, taču, ja atbalsta mehānismā būšot kādas neatbilstības ES iekšējam tirgum, tās tikšot novērstas. Iznāk, ka Ekonomikas ministrija pie nozares vēršas ar vienu informāciju, pie preses – ar citu. Ej nu tagad saproti, kā ir patiesībā.

Secināt no tā visa var vienu – nozare, kurai Latvijā dabiski būtu potenciāls, ir ierauta interešu pretrunās un atrodas pilnīgā haosā. Neskatoties uz Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā rakstīto, likumdošanas bāze šajā jomā joprojām nav sakārtota, AER mērķu sasniegšana un atbalsta lieta ir iesprūdusi, bet nozare un Ekonomikas ministrija viena otru nokautē tiesvedībās nepārdomāti pieņemto politisko lēmumu dēļ.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra