Beigsim, lūdzu, pūst pīlītes, ka mūsu ekonomiku sagaida tikai nemitīga augšupeja un brīnumzeme Latvijā iestāsies ja ne šodien, tad, vēlākais, rīt

Gudri stratēģi saka, ka reizēm var nepateikt visu taisnību, taču klaji melot nevajag, jo, kā tautas gudrība māca, meliem ir īsas kājas. Pie varas esošie politiķi – veiksmes stāsta kaldinātāji – kopā ar dažiem banku analītiķiem un vienā vai citā veidā pietuvinātiem ekonomikas ekspertiem nemitējas publiski atkārtot, cik lieliska ekonomiskā izaugsme Latviju sagaida jau šogad, bet jo īpaši – nākamgad. Daža analītiķa eiforistiskās Latvijas IKP pieauguma prognozes nākamgad sākas no 5 procentiem uz augšu, bet uz jautājumu, kāpēc biznesa pārstāvji nereti pauž viedokli, kas šo augšupeju nekādi neapliecina, viņš pamācoši atbild, ka nekad jau nav tā, ka visiem uzreiz iet vienādi labi vai slikti.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kā liecina viņa sacītais Latvijas Televīzijai, šajā ziņā pauž piezemētāku viedokli, viedi norādot, ka «mums nekas nav iesēts, lai nauda nākotnē būtu». Mēs varam ilgi sapņot par butaforiskiem cipariem Excel tabulās un krāšņos grafikos, bet nav jābūt dārzniekam, lai saprastu, ka nevar gribēt augļus, neiesējot pareizās sēklas. Pašlaik izskatās, ka vienīgais, kas ir iesēts, ir dažādas ministriju vēlmes. Tās tad arī sazēlušas līdzīgi džungļiem un to dēļ mums, pārfrāzējot Rimšēviča kungu, var būt nākamgad jāatsakās, piemēram, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) solītās samazināšanas.

Realitātē notiek tas, ka ir samazināta eiro vērtība pret ASV dolāru, taču daudzas biržā tirgotas preces tiek kotētas dolāros un līdz ar to ir kļuvušas dārgākas. Iedzīvotāju skaits valstī turpina sarukt – jaunākie CSP dati liecina, ka šā gada sākumā Latvijā dzīvojuši par 15,4 tūkstošiem cilvēku mazāk, nekā pirms gada. Jo mazāk cilvēku, jo mazāk patērētāju – kur valstij ņemt naudu IKP celšanai? Paliek divi ceļi – piesaistīt investīcijas vai paaugstināt nodokļus. Kādam ir jāgrib pirkt mūsu preces un pakalpojumus vai iegādāties īpašumus, galvenais, lai nauda paliktu Latvijā. Kāds mums ir progress šajā ziņā? Pēdējā laikā daudz kas ir uzlikts uz bremzēm. Savukārt, kas attiecas uz nodokļiem, lai tie tiešām nestu maksimālu labumu budžetam, nevis ieņēmumu pieauguma vietā radītu pretēju efektu, vissvarīgāk ir ieklausīties reālos investoros Latvijas ekonomikā. Pakalpojumu sektora uzņēmumiem pašlaik ir tendence savu darbību Latvijas reģionos samazināt, piemēram, aizverot banku filiāles. Taču tās uzreiz ir zaudētas darbavietas, kas nereti nozīmē cilvēku aizbraukšanu. Līdz ar to mazāk apkalpojamo cilvēku paliek veikaliem, skolām un slimnīcām, un ekonomikas atvara princips uzsāk savu postošo darbu. Ar realitātes noliegšanu, vārda «konsolidācija» minēšanas aizliegumu un vēlmju domāšanu nebūs līdzēts. Ir jāatver acis un politiķiem jāieklausās ekonomiku stutējošā biznesa pārstāvjos, pretējā gadījumā mūs sagaida visai skaudra atmošanās, turklāt jau ļoti pārskatāmā nākotnē.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra