Ekonomikas dati liecina par Rietumeiropas patērētāju kūtrumu, tomēr centrālās bankas radītie naudas plūdi ļauj cerēt vismaz uz nelielu izaugsmi

Statistika par norisēm tautsaimniecībā pēdējā laikā iezīmējas ar zināmu pretrunīgumu. Proti, kamēr vieni vedina domāt, ka situācija valsts tautsaimniecībā ir labāka, nekā domāts, un šeit uzskatāms piemērs ir valsts iekšzemes kopprodukta, būvniecības un transporta nozares trešā ceturkšņa izaugsmes dati, tikmēr citi vedina domāt, ka nākotnes perspektīvas nav tik rožainas. Tas lielā mērā ir attiecināms uz oktobra apstrādes rūpniecības datiem, kuri pēc salīdzinošas pievilcības iepriekšējos mēnešos gada desmitajā mēnesī ievērojami pasliktinājušies. Protams, viena bezdelīga pavasari nenes, tāpat kā viena mēneša sniegums nekādā gadījumā nav uzskatāms par tendenci. Taču vispārējās kopsakarības (piemēram, pēdējā laikā vērojamā ražotāju cenu samazināšanās) oktobri Latvijas ražošanas sektorā neļauj atstāt bez uzmanības.

Šajā mēnesī vienlaikus pasliktinājušies vairāku apstrādes rūpniecības nozaru produkcijas izlaides dati. Kopumā apstrādes rūpniecībā produkcijas izlaide gada desmitajā mēnesi salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn bijusi nulles līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinājumam – gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn izlaide palielinājusies par 4,1%, bet gada deviņos mēnešos – par 4,6%. Ja runājam par konkrētām nozarēm un ekonomisko konjunktūru, tad zināmas pārdomas raisa notiekošais pārtikas ražošanā un mēbeļrūpniecībā. Attiecībā uz pirmo uzmanību saista fakts, ka Krievijas noteiktā embargo rezultātā mīnusi bija sākuši sarukt, bet tagad strauji palielinājušies, savukārt otrai pēc divciparu procentu pieauguma gada izteiksmē izaugsme ir sarukusi gandrīz līdz nullei. Arī citās nozarēs attīstība ir visai svārstīga, ko pilnīgi noteikti var skaidrot ar augošo tirgus piesātinājumu un ar to saistīto inflācijas trūkumu.

Pēc divu mēnešu deflācijas, patēriņa cenu indekss, rēķinot gada izteiksmē, novembrī ir atgriezies nulles punktā, kas zināmā mērā liecina par ekonomiskās konjunktūras uzlabošanos. Tas, ka pakalpojumu cenas Latvijā gada laikā caurmērā palielinājušās par 2,2%, arī liecina par zināmu ekonomikas vitalitāti. Tomēr nākotnes kontekstā aizvien aktuālāks kļūst jautājums par to, vai pilnās preču noliktavas Eiropā un citur pasaulē spēs tukšoties pietiekami strauji, lai ar tām saistītais izejvielu cenu kritums un likumsakarīgā stūrēšana deflācijas virzienā neapdraudētu ekonomiskās izaugsmes turpināšanos.

Eiropas Centrālās bankas agresīvā monetārā politika norāda, ka situācija eirozonā ir samērā saspringta, taču intensīvi veiktā naudas masas palielināšana rada cerības ka ekonomiskā situācija Latvijā nepasliktināsies un vismaz pagaidām ekspertu prognozes par 3 – 3,5% vērto tautsaimniecības pieaugumu nākamgad vēl nav apdraudētas.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra