Terora draudiem pagaidām vēl nav izdevies apskādēt mikroklimatu pasaules finanšu tirgos


Mēdz teikt, ka biržas regulē divi spēki – alkatība un bailes. Likumsakarīgi, ka asinspirts Parīzē vairojusi iedzīvotāju baiļu sajūtu ne tikai Francijā, bet arī citur pasaulē, ietekmējot norises pasaules finanšu tirgos, no kurām lielā mērā ir atkarīga planētas iedzīvotāju lielākās daļas labklājība. Rodoties trauksmes sajūtai, palielinās vēlme pēc drošības, tai izpaužoties ne tikai ikdienišķās darbībās, bet arī finanšu tirgus norisēs un šajā gadījumā nozīmē riskantāko finanšu instrumentu, piemēram, akciju pārdošanu, tā vietā izvēloties vai nu skaidru naudu, vai kaut ko tādu, ko cilvēka prāts asociē ar kaut ko «taustāmu», piemēram, dārgmetālus vai naftu. Tieši pēc šāda scenārija pēc asiņainās nedēļas nogales atvērās finanšu tirgi, investoriem īpaši cenšoties atbrīvoties no tūrisma un aviokompāniju vērtspapīriem, savukārt zelta cena nedaudz pieauga.



Bailes ir «lipīgas», jo sevišķi vēl tad, ja katra centa vērtas svārstības var izmainīt aktīva vērtību par miljoniem dolāru, vai eiro. Turklāt, ņemot vērā to, ka finanšu tirgi pasaulē lielā mērā darbojas pēc savstarpējas saistības principa, nav nekāds brīnums, ka pirmdien, atveroties pasaules biržām, tika ietekmēti gan Āzijas, gan Eiropas, gan Amerikas finanšu tirgi.



Bailēm no terorisma pasaules finanšu tirgiem priekšvēsture jau ir. Teroristu uzbrukums ASV 2001. gada 11. septembri notika neilgi pirms Volstrītas darba sākšanās un vietējam tirgum todien paliekot slēgtam, iespējams, izdevās izvairīties no globālajai finanšu sistēmai katastrofāliem zaudējumiem. Taču nedrošības sajūta, lai arī mazāka, izpaudās dažas dienas vēlāk – 17. septembrī, kad, atveroties fondu tirgiem, daudzu aviokompāniju un tūrisma industrijas uzņēmumu akcijas īsā laikā zaudēja vairākus desmitus procentu no savas iepriekšējās tirgus vērtības, bet kopumā piecu tirdzniecības dienu laikā ASV lielo kompāniju indekss Dow Jones bija krities gandrīz par 15%. Turklāt pasaules finanšu tirgus bailes no terorisma neaprima arī nākamajos gados, ko lielā mērā veicināja asiņainie notikumi Madridē un Londonā.


Šoreiz investori nomierinājās samērā ātri un jau pirmdienas pēcpusdienā akciju cenas Eiropas biržās sāka palielināties. Tas lielā mērā liecina par to, ka biržas kļuvušas imūnākas pret ārējiem draudiem. Ņemot vērā to, ka pēc notikumiem Parīzē atbildes reakcija nav izpalikusi un, ļoti iespējams, vēl pieņemsies spēkā, ir diezgan ticams, ka notikumi pasaules fondu tirgos attīstīsies pēc līdzīga scenārija kā 2001. gada rudens otrajā pusē. Toreiz, aizvien skaidrākiem kļūstot signāliem par ASV militārajām aktivitātēm Afganistānā, akciju cenas strauji kāpa, investoriem sarosoties saistībā ar papildu budžeta tēriņiem, kas faktiski nozīmē peļņas palielināšanos plašam apstrādes rūpniecības nozares spektram.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra