Tie, kas laikus un pārliecinoši ir izrādījuši pretimnākšanu Ķīnas interesēm Eiropā, sāk gūt no tā labumu

Saistībā ar abpusēja labuma gūšanu no Ķīnas ekonomikas izvēršanās plāniem šonedēļ risinās trīs pasākumi – ES un Ķīnas kārtējais samits Briselē, Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas (AIIB) atklāšana Pekinā un arī Latvijai vistuvākais notikums – sadarbības līguma parakstīšana starp Klaipēdas ostu un Šeņdžeņas pilsētas rietumu ostu. Klaipēdā šodien viesojas arī Sjiņdzjanas provinces vicegubernators un par attīstību atbildīgais provinces kompartijas sekretārs, kas simbolus mīlošajā Āzijas kultūrā ir spēcīga zīme par labu Klaipēdai, kā arī virkne augstu biznesa līderu.

Sjiņdzjana ir robežprovince Kazahstānai un Krievijai, caur kurām iet Jaunā Zīda ceļa dzelzceļa maršruts, un tā sakarā Ķīnas tranzīta intermodālajā centrā man nesen savām acīm iznāca skatīt bēdīgu ainu. Lielā kartē ir iezīmēts Jaunā Zīda ceļa dzelzceļa maršruts, kas aiziet līdz pat Baltijas jūrai, tikai pāri Latvijai un tai vietai, kur būtu jābūt iezīmētai Rīgai, skaidrā mandarīnu valodā ir uzrakstīts zemāk esošā aplīša atšifrējums – «Klaipēda».

Es neesmu nenovīdīgs, un lietuviešu labums pastarpināti būs arī mūsu labums. Nekas vēl arī nav pilnīgi zaudēts, jo tranzīta ceļi attīstās, un pat caur visām Baltijas ostām kopā Ķīnas un Ziemeļeiropas tirdzniecības lērums nemaz cauri nespēj iziet. Un ir jau mūsu loģistikas projektu kaldinātājiem perspektīvas iestrādes, kurām gluži vienkārši vajag īstenoties, jo Ķīna, tās Baltkrievijas partneri un arī citi to grib. Tikai pagaidām ir iespaids, ka mums tiek tas, kas aktīvākiem ļaudīm pārpil pāri malām.

Blakus lietuviešiem, kas acīmredzami sāk gūt savu iecerēto daļu, Ķīnas apņēmību uzlabot tirdzniecības bilanci ar Centrālo un Austrumeiropu vissekmīgāk izmanto Polija. Jūnijā tā no mums tuvējā reģiona pirmā ir noslēgusi starpvaldību līgumu par sadarbību Pekinai dārgajā «Viena ceļa, vienas jostas» stratēģijā jeb loģistikas projektos. Un Polija arī vienīgā no ekonomikas sadarbības uzrāvienam Pekinas īpaši uzrunātajām 16 Centrālās un Austrumeiropas valstīm ir iestājusies nule atklātajā AIIB.

Un tā nav iestāšanās iestāšanās pēc. Polija ir viena no nedaudzajām valstīm, kas apsolījusi par Junkera plānu sauktajam ES stratēģisko investīciju projektam savu astoņu mljrd. EUR daļu, lai tiktu pie lēmēju galda. Sauciet to kaut vai par sakritību, bet savu interesi par piedalīšanos Junkera plānā pēdējā laikā izrāda arī Ķīna, un jaunatklātās AIIB miljardu līdzdalība tādas Pekinai draudzīgas galvaspilsētas kā Varšava pieteiktos projektos iederētos kā kulaks uz acs.

Latvijai no tā varētu tikt atkal jau pastarpināts labums, kad labi klāsies Polijai kā vienam no mūsu nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem. Un, cerams, Varšava un Viļņa vai vismaz Klaipēda kādreiz pateiks Rīgai paldies par Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā cauri izdabūto Junkera plānu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra