Norises pasaules naftas tirgū liek domāt par negatīvisma pieaugumu arī fondu biržās, tādējādi pasliktinot investīciju mikroklimatu

Tas savukārt varētu bremzēt ekonomisko izaugsmi. Naftas cenas nonākšana jaunā zemākajā līmenī kopš iepriekšējās finanšu krīzes, lai arī sola daudzus tūlītējus ieguvumus attiecībā uz lētāku degvielu un siltumenerģiju, tādējādi ļaujot sildīt Latvijas ekonomiku, tomēr vienlaikus vedina domāt arī par to, ka iepriekšējais komforts pasaules finanšu tirgos varētu būt sasniedzis izskaņu. Piektdien tirdzniecības beigās barels Ziemeļjūras jēlnaftas Brent maksāja 37,67 ASV dolārus, kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada beigām. Arī vakar rīta pusē naftas cena turpināja samazināties, dodoties pretī jauniem šā gadsimta antirekordiem. Tas, ka cena ir nokritusies tik zemu, nav labs signāls ekonomikas attīstībai, par ko satraukušies arī investori. Izejvielas tiek uztvertas kā indikators tautsaimniecības veselīgumam, un, tā kā raugoties no šāda viedokļa indikācijas nav tās labākās, piektdien ieguldītāji izpārdošanai atvēra savus akciju portfeļus, biržās izraisot vairāku procentu vērtu indeksu kritumu.

Jāņem vērā, ka pēdējo gadu desmitu laikā akciju tirgus norises lielā mērā ir kļuvušas par mūsdienu globālās ekonomikas virzītājspēku, jo no tām ir atkarīgas investīciju plūsmas ne tikai vērtspapīru tirdzniecībā, bet arī tās, kuras tiek veiktas uzņēmumu pamatkapitālā. Ja sentiments biržās nebūs labs, pie naudas grūtāk būs tikt ne tikai uzņēmumiem, bet arī valstīm, par kuru finansiālo stabilitāti jau daudz diskutēts iepriekšējos gados. Par to, ka ar pasaules ekonomiku viss nav tik labi, kā varētu šķist, liecina arī ASV Federālo rezervju sistēmas iepriekšējo mēnešu nogaidīšana attiecībā uz bāzes procentu likmes celšanu, kura savukārt nozīmē dolāra kredītu un depozīta likmju palielināšanos. Šajā sakarā tirgus ar nepacietību gaida trešdien plānoto ASV centrālās bankas Atvērto tirgus komitejas sēdi, kurā var tikt pieņemts vai nepieņemts lēmums par procentu likmes maiņu, tādējādi jebkurā gadījumā izraisot jaunu viļņošanos pasaules fondu tirgos. Par to, ka situācija nav sevišķi laba, liecina arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) izmisīgās darbības, lai veicinātu kreditēšanas pieaugumu, tostarp, līdz -0,3% samazinot likmi par komercbanku depozītiem centrālajā bankā. Tas, ka šāda negatīva likme vispār ir, vedina domāt, ka ar naudas izvietošanu ir problēmas, kas savukārt liecina, ka valūtas zonas tautsaimniecībai trūkst vitalitātes.

Pasaules biržās notiekošais investīcijas kādā konkrētā uzņēmumā Latvijā var arī tieši neietekmēt, tomēr, sarūkot globālajai investīciju plūsmai, saruks arī pasaules pieprasījums, kas var samazināt mūsu valsts uzņēmumu eksporta ieņēmumus. Protams, mūsu uzņēmumu elastīgums sevi jau daudzkārt ir pierādījis. Taču jau iepriekš minētā investīciju plūsmu apsīkšana var nozīmēt sarežģītāku aizdevumu saņemšanu nekā patlaban, neraugoties uz to, ka nauda ir lēta un ECB visiem spēkiem cenšas veicināt kreditēšanas apjomu palielināšanos.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra