Foto: esmīlukafiju.lv

Tase gardas kafijas spēj iepriecināt jebkuru kafijas mīļotāju. Aromātiskā kafijas smarža asociējas ar siltu, mājīgu un sirsnīgu atmosfēru, tieši tāpēc, ienākot ofisa telpās kur jūtama kafijas smarža, jūtamies nedaudz kā mājās. Baristas cienīga kafija jau sen vairs nav tikai restorānos un kafejnīcās pieejama ekstra. Mūsdienās ikviens, kas patiesi ciena kvalitatīvu kafiju, sevi var palutināt ar īstas kafijas garšu gan mājās, gan darba vietā.

Jāatzīst, ka tuvojoties tumšajiem ziemas mēnešiem, darba stundas ofisā var šķist garākas. Tieši tāpēc kafijas aparāts ir lielisks veids, kā iepriecināt sava biroja darbiniekus. Garda, aromātiska kafija un patīkamais atpūtas rituāls, kas ar to saistās, darbinieku ikdienā ienesīs papildu pozitīvisma devu un darba diena kļūs par mirklīti īsāka.

«Kāpēc šī sāpe ir? Ne jau tikai dēļ tiem miskastes maisiem. Miers ar viņiem. Bet Valsts ieņēmumu dienests (VID) joprojām sludina, ka, kamēr problēmas kases aparātu sāgā netiks atrisinātas, uzņēmēji netiks tvarstīti. Mans ieraksts izraisīja popularitāti, jo es pateicu, ka tvarstīti tiek,» uzņēmējs Mārtiņš Kossovičs sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot ažiotāžu, ko radījis viņa ieraksts vietnē Facebook. Savā ierakstā uzņēmējs atklāja, ka pēc kases aparāta pārbaudes VID to ir izsniedzis sabērtu maisā.

Kossovičs norādīja, ka VID nepilda solījumu «netvarstīt» uzņēmējus, pirms problēmas ar kases aparātiem netiks novērstas. Mēneša laikā VID atņēmuši kases aparātus pieciem viņa veikaliem, turklāt alternatīva, kas varētu aizstāt kases aparātus līdz pārbaudes beigām, nav piedāvāta. «Viņi juridiski pasaka, ka viņi izņem uz pārbaudi. Tas nozīmē uz mēnesi. Ko es varu darīt vietā? Es prasīju, vai es varu rakstīt stingrās uzskaites kvītis. Viņi saka, ka nevaru, jo stingrās uzskaites kvītis var rakstīt tikai tad, ja kases aparāts ir salūzis, bet tev viņš ir paņemts uz pārbaudi,» skaidroja Kossovičs.

Kases aparāti esot atgriezti, tomēr piereģistrēt tos vēlreiz nedrīkstot. «Lai cik tas nebūtu paradoksāli, es viņus nedrīkstu piereģistrēt atpakaļ. Viens kases aparāts manā gadījumā maksā, sākot no 1500 eiro, jo man vajadzīgs hibrīdaparāts, un tad vēl viss ir jāsaslēdz kopā. Kopējā summa apmēram varētu būt 2000. Kopā manam uzņēmumam vajadzīgi 40 aparāti, tas nozīmē – 80 000 eiro,» apgalvoja Kossovičs.

Pēc nelielas pavasara prelūdijas ar pamatīgiem mazumtirdzniecības apjoma pieaugumiem visās Eiropas Savienības un eirozonas valstīs turpinās apjoma kritums, un jūlijā pret pērnā gada jūliju mazumtirdzniecības apjoma sarukums ir 0,9% eirozonā un 0,5% Eiropas Savienībā (ES).

Salīdzinājumā pret jūniju ir neliels uzlabojums par 0,3% kā ES, tā eirozonā, tomēr paredzams, ka jau rudens mēnešos taupības sekas smagi atspoguļosies mazumtirdzniecībā.

Taupa uz pārtiku

Viens no nozīmīgākajiem krīzes rādītājiem ir pārtikas mazumtirdzniecība, kurai pie normālas preču inflācijas un samērīga algu pieauguma vajadzētu augt līdzīgi. Eirozonā 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, pārtikas mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 2,4%. Eiropas Savienībā pārtikas gadījumā ir 2% samazinājums. Neliela atkāpe no normas ir neliels pieaugums tēriņiem par degvielu. Kopējais secinājums – cilvēki taupa uz ēdienu, bet degviela tomēr jāpērk. Starp citu, rekordaugsti mazumtirdzniecības apjoma samazinājumi ir valstīs ar lielāko vidējo algu. Piemēram, Dānijā jūlijā mazumtirdzniecība sarukusi par 7,7%, Luksemburgā sarukums –6,3%. Slovēnijā visu pēdējo pusgadu kopš februāra turpinās rekordaugsts mazumtirdzniecības apjoma pieaugums, un jūlijā tas veido 25%, seko Malta ar +9% un Polija ar +7,6%.

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) rosina valdību veidot bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī izveidot īpašu uzdevuma ministra amatu demogrāfijas jautājumos, bet tieslietu un aizsardzības ministriem piešķirt premjera biedru funkcijas.

Kariņš žurnālistiem sacīja, ka līdz trešdienai, 19.decembrim, grib gūt pilnīgu skaidrību par to, vai partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - piekrīt viņa piedāvātajam jomu sadalījumam, kā arī par konkrētiem ministru amatu kandidātiem.

Premjera amata kandidāts uzsvēra, ka, viņaprāt, valdībā būtu jāstrādā sešām partijām, proti, arī ZZS. Ja par to nav iespējams vienoties, Kariņš par labāku uzskata modeli, kur valdībā strādā jaunievēlētie politiskie spēki - JKP, AP un arī «KPV LV».

Ja Kariņš saņems no partijām atbalstu, tad viņš vērsīsies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu nominēt viņu premjera amatam.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nav nominējis nākamo Ministru prezidenta amata kandidātu, dodot partijām laiku vēl mēģināt rast kopsaucējus.

Kā pēc tikšanās ar partiju apvienības «Jaunā vienotība» politiķi Krišjāni Kariņu žurnālistiem norādīja Vējonis, iepriekšējās nedēļās viņš ticies ar politiskajiem spēkiem. Sarunu laikā partijas bija izteikušas gatavību mēģināt vienoties par vienu kandidātu, izskanot Kariņa vārdam.

«Līdz galam tas gan vēl nav izdevies,» secināja Vējonis, norādot, ka tāpēc partijām būtu jāturpina savstarpējās sarunas, mēģinot rast kopsaucējus, tam izmantojot Ziemassvētku laiku.

Vējonis akcentēja, ka ar partijām viņš plāno tikties pēc Ziemassvētkiem, tikšanās laikā apspriežot politisko spēku savstarpējās sarunās panākto progresu.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ilgāk nekā divus mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot «Saskaņu».

Attīstoties attālinātajai tirdzniecībai, SIA Urbys kā alternatīvu sabiedriskā transporta biļešu iegādei kasēs un internetā piedāvā izmantot īpašus aparātus

Urbys autobusu biļešu tirdzniecības automāti strādā jau divus gadus. «Automāts nav nekas super īpašs, bet unikāli ir tas, ka esam panākuši, ka tas strādā patiešām ātri. Lai nopirktu biļeti, vajadzīgi tikai daži klikšķi. Saskarni esam izveidojuši ar ļoti lieliem burtiem, lai pat vecāka gadagājuma cilvēki var saprast, kas jāspiež. Ja cilvēks spēj izņemt naudu no bankomāta, ieliekot karti un ievadot PIN kodu, viņš noteikti spēs arī nopirkt autobusa vai jebkādu citu biļeti šādā aparātā. Biļešu tirdzniecības aparāti, kas šobrīd ir autoostās Latvijā, pārdod tikai autobusu biļetes, bet tehniski tie var pārdot jebkādas biļetes vai citus pakalpojumus,» stāsta Gatis Sprūds, SIA Urbys īpašnieks. Šobrīd darbojas trīs Urbys biļešu aparāti – divi Rīgas autoostā un viens Jelgavas autoostā. Interese un atsaucība no citām autoostām ir, bet pagaidām tirgus dalībnieki ir nogaidošā pozīcijā.

Kases aparātu maiņa ir piespiedu reforma, kas ir lieka, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija uzskata, ka jaunie kases aparāti ir ieviešami pakāpeniski, pēc nepieciešamības nomainot vecos ar jauniem, vai arī gadījumos, ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatē iejaukšanos vecā kases aparāta darbībā.

Danusēvičs arī uzsver, ka kases aparātu maiņa radīs lielu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri to nav pelnījuši.

«Nozare nav pelnījusi šādu finansiālo slogu situācijā, kad paaugstinās dažādas izmaksas. Nedrīkst šādā veidā piespiest tirgotājus sekmēt inflāciju un paaugstināt cenas pircējiem. Pēc ekspertu aplēsēm, cenas kopumā būs jāpaaugstina par ne mazāk kā 40 miljoniem eiro, tas nozīmē, ka katram Latvijas iedzīvotājam būs papildus jāiztērē 20 eiro,» apgalvo Danusēvičs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Potenciālais nākamās valdības sastāvs varētu būt skaidrs nākamās nedēļas vidū, uzskata premjera amatam nominētais politiķis Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns žurnālistiem sacīja, ka nākamnedēļ, 12.novembrī, ar potenciāliem koalīcijas partneriem tiks apriests jautājums par topošās valdības darbu plānu. Savukārt otrdien un trešdien plānots runāt par atbildības jomu sadalījumu un konkrētām personālijām.

Bordāns atkārtoja, ka JKP savā pārziņā vēlētos Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Starp finanšu ministra kandidātiem Bordāns minēja politiķus Gati Eglīti un Krišjāni Feldmani, iekšlietu ministra amata kandidāti ir Juta Strīķe un Juris Jurašs, bet viens no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidātiem varētu būt Tālis Linkaits.

#Valsts pārvalde ar nelielu valdības grūdienu beidzot pašoptimizējas un algos mazāk darbinieku, tomēr palicēji – vērtīgākie darbinieki – ceļos dedzīgāk.

Gaisa telpā, kas virzienā no Rīgas uz Briseli, jau izdilis tunelis pasažieru lidmašīnas pretskata šķērsgriezuma formā. Tik bieži mūsu valsts sejas, žaketes, rokasspiedieni un oficiāli smaidi lidinās turp un atpakaļ. Jācer, ka katru reizi no 40, kad Veselības ministrijas delegāti devās uz Eiropas pukstošo sirdi pagājušā gada laikā, tas patiešām bija iztērēto avioizmešu un valsts budžeta līdzekļu vērts.

Magnētiskā Brisele saprotamu iemeslu dēļ ir ministriju ārvalstu komandējumu līdere, tomēr DB apkopotajās ministriju darba braucienu listēs (plašāk DB 01.02.2018.) atrodami arī nepopulārāki, toties krietni dārgāki ierēdnieciskā tūrisma galamērķi, piemēram, eksotiskās Filipīnas, Taizeme un Austrālija. Tikmēr portāls db.lv ziņo, ka Rīgas domes deputātus pērn vilinājis gluži cits pievilkšanas pols (burtiski saskaņots ar to partejisko piederību) un tie pamatā viesojušies tādās Austrumu metropolēs kā Minska, Maskava, Smoļenska un Kazaņa. Neatbildēts paliek jautājums par pienesumu pašvaldības iedzīvotājiem no iztērētās naudas deputātu un viņu koferu pārvadāšanai.

Pēdējie mēneši finanšu tirgū bijuši trauksmaini, un nākotnē ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kā risināsies atsevišķi ļoti būtiski jautājumi. Tas tad arī, visticamāk, diktēs to, kāds galu galā būs tirgus dalībnieku vadošais noskaņojums.

Pašlaik pamata pieņēmums ir, ka visu pasauli gaida vājāka tautsaimniecības izaugsme, kur turpināsies, piemēram, Ķīnas tautsaimniecības atvēsināšanās. Tāpat tiek gaidīts, ka pa bremzēm uzspiedīs pasaulē lielāko uzņēmumu peļņas un ienākumu pieaugums, par ko jau brīdinājuši vairāki globālie korporatīvie līderi.

Pirmkārt neskaidrība saistīta ar tirdzniecības karu tēmu, kas šobrīd, šķiet, veido globālo ekonomikas sarežģījumu prognožu nesošo konstrukciju. Šis kariņš pagaidām visasāk izpaužas starp ASV un to pašu Ķīnu. Ja protekcionisms saasināsies, tam droši vien būs lielāka negatīva ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi, un nav pat izslēgts pa kādai recesijai, ja sāk materializēties negatīvie efekti kaut vai no pašu stresa - finanšu tirgus un ekonomiku kā tādu var ievainot bailes, ka kritums ir kaut kur tepat aiz stūra. Šajā ziņā visu nevar vērtēt viennozīmīgi, un tam pašam ASV prezidentam jāsāk briest nākamā gada vēlēšanām, kurām diez vai ideāls fons būtu kādas plašākas ekonomikas grūtības (tas ļauj cerēt uz minēto kariņu atslābumu).

Nasdaq šodien paziņoja par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas centrālo vērtspapīru depozitāriju pārrobežu apvienošanos, kļūstot par vienu licencētu centrālo vērtspapīru depozitāriju Nasdaq CSD Societas Europaea (Nasdaq CSD). informē biržas pārstāvji.

Apvienotais Nasdaq CSD ir pirmais centrālais vērtspapīru depozitārijs Eiropā, kas ir ieguvis licenci atbilstoši Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulai (CSDR). Šī ir pirmā reize, kad Eiropas līmenī ir ieviests tiesiskais regulējums centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kas nosaka vienotus principus atļaujas saņemšanai, pakalpojumu sniegšanai un centrālo vērtspapīru depozitāriju uzraudzībai. Pēc pārrobežu apvienošanās no šodienas Nasdaq CSD pievienojās Eiropas TAREGT2 vērtspapīriem (T2S) norēķinu platformai, kas ir nozīmīgs Eiropas Centrālās bankas finanšu tirgus infrastruktūras projekts. T2S platforma ļauj integrētā vidē nodrošināt efektīvus un standartizētus vērtspapīru un naudas pārrobežu norēķinu pakalpojumus Eiropas centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un to klientiem. Nasdaq CSD galvenais birojs atrodas Latvijā ar filiālēm Igaunijā un Lietuvā.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

#Praksē pierādījās, ka, pazūdot elektrībai, visa informācija no kases aparātiem pazuda.

Veicot vērienīgo kases aparātu reformu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbrāķējis 18 000 kases aparātus, kuru iegādei vai programmatūras nomaiņai uzņēmumi iztērējuši ap 5 miljoniem eiro. Lai VID konstatētās problēmas novērstu, nepieciešams pusmiljons eiro, taču šobrīd nav skaidrs, kurš par to maksās, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē uzņēmēju pārbaudēs atklājās, ka vairāki sertificētie un VID reģistrētie kases aparātu modeļi neatbilst noteikumiem un tajos joprojām iespējama iejaukšanās. Tagad pēc vairāku mēnešu skaidrošanās dienests no attiecīgā reģistra izslēdzis sešus Latvijas lielākā kases aparātu ražotāja CHD kases aparātu modeļus. Tie izrādījušies paši populārākie modeļi, līdz ar to par neatbilstošiem atzīti 18 000 kases aparātu.

Pārskatot ministriju bāzes izdevumus, «atrasti» papildu 64 miljoni eiro, tādējādi paplašinot nākamā gada budžeta fiskālo telpu, šodien žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Iepriekš ministriju bāzes izdevumos atrastā summa tika lēsta 50 miljonu eiro apmērā.

Ministre stāstīja, ka ministriju vēlmes un vajadzības ir lielākas nekā nākamā gada budžeta iespējas, taču ministriju bāzes izdevumos atrastie 64 miljoni eiro ļaus īstenot nākamā gada budžetā paredzētās svarīgās lietas.

Ministriju ietaupījumu veido dažādi faktori, tostarp enerģijas cenu samazinājums, taču katrā ministrijā ir atšķirīgi pasākumi, kas ļāvis tām ietaupīt.

Tajā pašā laikā Reizniece-Ozola uzsvēra, ka ministriju aptuveni 400 miljonu eiro lielais papildu budžeta pieprasījums neliecina par trekno gadu atgriešanos, jo ministri neprasa finansējumu «savām vasaras mājām vai kādiem saviem izdevumiem».

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai.

Likumprojektam noteikta steidzamība un priekšlikumu iesniegšanas termiņš 15 minūtes. Ja komisija un parlaments pagūs izskatīt priekšlikumus, Saeima šodien varētu lemt arī par grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Grozījumus iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu komisija, virzot Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar vairākām ministrijām tapušo piedāvājumu.

Eiropas Komisija atturīga par Latvijas plāniem aizliegt graudu importu  

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt...

ZM likumprojekts sagatavots kā juridiski atbilstošāki jeb kā alternatīvi grozījumi iepriekš Nacionālās apvienības (NA) virzītajām izmaiņām, kas līdzīgi paredzēja aizliegt lauksaimniecības produktu piegādi Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.

Saeimai šodien noraidīja NA sagatavotos grozījumus, lai atbilstoši ierastajai kārtībai varētu strādāt ar ministriju sagatavoto tā dēvēto alternatīvo likumprojektu.

Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam plānots noteikt, ka līdz 2025.gada 1.jūlijam būs aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana jeb importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, vai kuras ieved Latvijā no citām trešajām valstīm, bet kuru izcelsme ir Krievijas vai Baltkrievija.

Anotācijā nav plaši skaidrota termiņa noteikšana aizliegumam. Aizlieguma ierobežojums laikā varētu būt piedāvāts, lai likums atbilstu arī tiesību jomas samērīguma principam. Visdrīzāk, nebūtu izslēgta iespēja pie nepieciešamības nākotnē lemt par aizlieguma pagarināšanu ilgāk par 2025.gada 1.jūliju.

Pēc likuma pieņemšanas Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.martam izvērtētu un iesniegtu Saeimai ziņojumu par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un pie nepieciešamības iesniegtu Saeimai kādus grozījumus.

Ministru kabinets 14 dienu laikā no šo aizlieguma spēkā stāšanās dienas izdotu noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus ievest Latvijā būs aizliegts.

Likumā tiktu definēts, ka šajos gadījumos ar ievešanu (importēšanu) Latvijā saprot produktu laišanu brīvā apgrozībā (izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt tos saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa), kā arī ievešanu pārstrādei (izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi tos iznīcināt) vai galapatēriņam.

Likuma izmaiņas plānots pieņemt, lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tajā skaitā tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu).

Virzīto izmaiņu pamatojumā norādīts, ka lauksaimniecības un lopbarības produkti šā likumprojekta izpratnē ir zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šādiem produktiem.

Likumprojekts ZM sagatavojusi sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Ārlietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Paredzēts, ka VID un PVD kontrolēs likuma izpildi. Importa ierobežojumi tiks noteikti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kopīgiem importa noteikumiem nosacījumiem.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka Latvija kā Krievijas robežvalsts virzās uz pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, lai aizsargātu savu drošību. Latvijas iniciatīva ir kā papildus elements kopējai ES sankciju politikai.

"Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību. Latvija atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju," akcentēts likumprojekta pamatojumā.

ZM sadarbībā ar vairākām citām ministrijām sagatavotās izmaiņas virzītas, lai nepieļautu, ka agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, kas veicina kara turpināšanas iespējas Ukrainā.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā.

Kā ziņots, Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā.

Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā.

Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro, savukārt nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministru kabinets šodien izskatīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Sadarbojoties ar visām nozaru ministrijām, to budžetos rasti līdzekļi 64,2 miljonu eiro apmērā 2017.gadam un 62,2 miljona eiro apmērā 2018.gadam.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā kopējām valdības prioritātēm papildu tiks novirzīti 32,6 miljoni eiro, tādējādi par šo summu palielinot kopējo 2017.gada fiskālo telpu. Savukārt 31,6 miljoni eiro tiks rezervēti nozaru ministrijām, lai nākamā gada budžetā finansētu to noteiktās prioritātes jeb jaunās politikas iniciatīvas. Darbs pie izdevumu pārskatīšanas norisinājās no šā gada februāra līdz maijam.

No šī gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

«Man ir nepatīkams atsevišķu uzņēmēju organizāciju pārstāvju sacītais par lietām, par kurām viņi nezina vai tēlo, ka nezina, bet uzdodas par lieliem ekspertiem: Igaunijā, redz, VID, ja ir informācija par iespējamiem nesamaksātiem nodokļiem, uzsit uz pleca un saka: mēs zinām, ka tu neesi visu samaksājis, samaksā, bet Latvijas VID uzreiz...,» intervijā Dienas Biznesam saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, pašlaik SIA Rīgas viļņi izpilddirektore Ināra Pētersone.

Fragments no intervijas:

Mediju telpā parādās ziņas, ka ir uzņēmumi, kuri tiek pieķerti miljonu nemaksāšanā, bet vienojas un izkuļas sveikā, piemēram, Gan Bei. Kā tas iespējams?

Vajadzētu nodalīt vairākas lietas. Vispirms par VID darba organizēšanu ar iespējamiem nodokļu nemaksātājiem. Man ir nepatīkams atsevišķu uzņēmēju organizāciju pārstāvju sacītais par lietām, par kurām viņi nezina vai tēlo, ka nezina, bet uzdodas par lieliem ekspertiem: Igaunijā, redz, VID, ja ir informācija par iespējamiem nesamaksātiem nodokļiem, uzsit uz pleca un saka: mēs zinām, ka tu neesi visu samaksājis, samaksā, bet Latvijas VID uzreiz... Mēģināšu izskaidrot! Latvijas VID procesi organizēti pēc riska vadības sistēmas, tas nozīmē, ka regulāri no dažādiem avotiem tiek uzkrāta informācija par visām juridiskām un fiziskām personām un šī informācija tiek analizēta attiecībā uz iespējamo nodokļu apjomu pēc izstrādātiem daudziem kritērijiem, veidojas potenciālie nodokļu nemaksātāju saraksti dilstošā secībā pēc iespējami nesamaksāto nodokļu apjoma. Kad saraksts ir gatavs, tad vispirms pirmajiem 10 000 EDS tiek nosūtīts automātisks paziņojums, ka ir nokļuvis šajā sarakstā, lai izvērtē. Paiet laiks, VID sastāda pārbaudāmo uzņēmumu plānu, atkal EDS konkrētajam uzņēmumam nonāk informācija, ka viņš joprojām VID ieskatā ir riskants un nu jau ir iekļauts plānā. Pēc abiem šiem paziņojumiem uzņēmums var labot deklarācijas, var skaidrot, likums to pieļauj un par to nav nekādu soda sankciju. Trešā reize, kad tiek pieņemts lēmums par audita veikšanu, par ko paziņo 14 dienas iepriekš, un atkal vēl var labot. Protams, ja arī tagad riski vēl nav novērsti, seko pilna programma. Vai tas nozīmē, ka Latvijas VID neinformē un nedod iespējas riskus novērst?!

Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Teju puse (46 %) lielo uzņēmumu (250 un vairāk darbinieku), kas saimnieciskajā darbībā izmanto kases aparātus, aizvien nav pilnībā ieviesuši aparātus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām atbilstošu pamatdarbības sistēmu, liecina pašmāju tehnoloģiju uzņēmuma SIA Datakom organizētā uzņēmēju aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

To vidū gan 25 % jau sākuši sistēmas ieviest, un to nomaiņa pašlaik veikta daļēji, bet 12 % sistēmu nomaiņu nav uzsākuši. Tikmēr sistēmas jau ir pilnībā nomainījuši 54 % lielo Latvijas uzņēmumu.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām komersantiem jau no 2017. gada janvāra ir jālieto kases aparāti ar pamatdarbības sistēmu, kas atbilst VID stingri definētām tehniskām prasībām, bet no 2019. gada šo prasību neizpildīšana var rezultēties sankcijās, tostarp naudas sodos, licences atņemšanā vai saimnieciskās darbības apturēšanā.

Aptaujas rezultāti rāda, ka kases sistēmas jau nomainījis vairums (81 %) mikrouzņēmumu, 9 % - nomainījuši daļēji un tikpat daudz – nav nomainījuši. Arī vairums (74 %) mazo uzņēmumu (10-49 darbinieki) jau ir pilnībā ieviesuši MK noteikumiem atbilstošas kases sistēmas, katrs desmitais (11 %) - tās nomainījuši daļēji, bet 9 % - to vēl nav izdarījuši. Latvijas vidējo uzņēmumu (50 – 249 darbinieki) vidū katrs sestais (15 % ) arvien nav ieviesis kases aparātus ar VID prasībām atbilstošu pamatdarbības sistēmu, bet 11 % vidējo uzņēmumu to izdarījuši daļēji. Savukārt sistēmas jau pilnībā nomainījuši 74 % aptaujāto vidējo uzņēmumu ar kases aparātiem.