Nav ko mālēt sev ciet acis, šī gada valsts budžets ir izveidots pārāk optimistiski un konsekvences var nākties izjust arī nākotnē
Gan esošā finanšu ministra Jāņa Reira, gan bijušā finanšu ministra Andra Vilka izteikumi medijos attiecībā uz valsts budžetu atstāj diezgan maz vietas optimismam. Protams, var teikt, ka pēc trijiem mēnešiem vēl nevar izdarīt galīgos secinājumus par visu gadu, tomēr pašreizējā aina nav nekāda priecīgā. Pēc trijiem mēnešiem principā ir iztērēti tie aptuveni 30 miljoni eiro, kas bija ieplānoti neparedzētiem gadījumiem – tādiem kā dabas katastrofas un citi iepriekš neprognozējami tēriņi, bet ministrijas naudu prasa vēl. Turklāt uz Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas piedāvājumu uz katras ministrijas izdevumiem ietaupīt pāris procentu, ministri esot reaģējuši noliedzoši, ziņo TV3. Tā ir situācija, kas skaidri parāda, ka varas vertikāle Latvijā politiskajā līmenī nedarbojas. Nav iedomājams, ka privātā uzņēmumā pakļautās struktūras varētu neizpildīt uzņēmuma vadītāja rīkojumu un uz pieprasījumu samazināt izdevumus atbildētu, ka to nedarīs vis. Valsts līmenī, kā redzam, tā var atļauties rīkoties pilnīgi mierīgi.
Samazināt valsts iestāžu izdevumus par vienu vai diviem procentiem vēl būtu samērā vienkārši īstenojams risinājums situācijā, par kuru Andris Vilks izteicies, ka citu tādu gadu, kurā tik ātri beigtos līdzekļi, neatceras. Viņš brīdinājis arī no pārāk liela budžeta deficīta, kas nozīmētu ne tikai pasliktināt attiecības ar Eiropu, bet arī sabojāt starptautisko kredītreitingu un tādējādi samazināt investoru piesaistes iespējas. Savukārt Jānis Reirs, vērtējot, ka nākamā gada budžeta fiskālā telpa būs ar mīnusa zīmi, bet budžeta deficīts -1%, cer, ka ar Eiropas Komisiju vēl būšot iespēja kaut ko sarunāt, raksta LETA. Kopumā situācija vairāk izskatās pēc tādas, kurā tiek dzīvots pēc principa, ka gan jau kaut kā izvilksim, taču bez konkrēta plāna un koncepcijas. Iespējams, kaut kādas cerības Valsts kases pildīšanā tiek liktas uz eiro vērtības kritumu pret ASV dolāru, taču tā nevar būt ilgtspējīga ienākumu vairošanas stratēģija.
Skaidrs, ka vēlēšanu gadā, kad tapa šā gada budžets, politiķi tiecās sasolīt pēc iespējas vairāk. Saprotams arī, ka ES prezidentūras laikā Latvijas valdības pārstāvji nenāks ar nepopulāriem paziņojumiem par nodokļu celšanu, jo tas varētu bojāt sūri grūti radīto priekšstatu par Latvijas veiksmes stāstu. Taču otrajā pusgadā ir iespējams daudz kas, pat jaunu valdību ieskaitot. Ja ministrijas izdevumus nemazina, vienīgais risinājums ir vai nu esošo nodokļu paaugstināšana, vai jaunu ieviešana. Katrā ziņā šis ir laiks, kad ļoti kritiski vajadzētu vērtēt stāstus par it kā pilnībā jau pārvarēto krīzi, ļoti asi vēršoties pret visiem gadījumiem, kuros konstatējama šķiešanās ar valsts līdzekļiem, jo par to, kam nepievērsīsim pienācīgu vērību šodien, mums nāksies samaksāt rīt.
