Ar aizdevumu Ukrainai Ķīna spērusi vēl vienu soli, kas ilgtermiņā var mainīt ģeopolitisko svaru kausu stāvokli

Memorandu, kas paredz, ka Ķīna nākamo 15 gadu laikā sniegs Ukrainai piekļuvi 15 miljardus ASV dolāru lielam aizdevuma fondam, nedrīkst novērtēt par zemu. Nauda paredzēta daudzām tautsaimniecībā derīgām lietām, piemēram, cenas ziņā pieejamu dzīvokļu būvniecībai, sociālajiem fondiem, kredītiem lauku saimniecībām, jauniešu dzīves apstākļu uzlabošanai utt. Nav grūti saprast, ka nopietnās finansiālās sprukās nonākušajai Ukrainai šāds ķīniešu piedāvājums šķiet gluži kā medus maize. Ukrainas reģionālā attīstības ministrija jau ziņojusi, ka aizdevums esot ar minimālām procentu likmēm un ar iespēju pagarināt atmaksas termiņu, tātad tīri vai par velti. Taču teiciens, ka par velti ir tikai siers peļu slazdā, darbojas arī tad, ja runa ir par starpval- stu attiecībām.

Gan Grieķija, gan citas Dienvid- eiropas valstis, gan pat Latvija ir labs piemērs tam, kā naudas aizdevējs diktē nosacījumus un pasūta mūziku. Jo īpaši tad, ja aizņēmējs naudu nevar atdot un viņam teju ik mēnesi vajag papildu dozu, lai kaut kā izvilktu savu finanšu dzīvību. Arī Ukraina šobrīd ir tādā situācijā, jo nespēj pildīt jau savas iepriekš uzņemtās saistības. Ja šādā situācijā kāds šķietami vieglu roku ir gatavs aizdot vēl daudzus miljardus, kuru atmaksu, visticamāk, neredzēt kā savas ausis, tad aizdevējam ir kāds cits mērķis. Ja paraugāmies uz ķīniešiem, viņi jau ap 2008. gadu sāka aktīvi virzīt savu zemju iegādes politiku ārvalstīs – ķīniešu ir daudz, ēst visiem gribas... Ap 2013. gadu ķīniešu kontrolē uz 50 gadiem bija jau vismaz trīs miljoni hektāru Ukrainas lauksaimniecības zemes jeb 5% no kopējās valsts teritorijas. Ukrainas auglīgā melnzeme ir aktīvs, kas vilina daudzus, līdz ar to Ķīnas finansiālā pretimnākšana Ukrainai ir veids, kā saglabāt savus ieguldījumus arī valsts varas krīzes gadījumā. Turklāt tādā veidā Ķīna kā viena no četrām pasaules ietekmīgākajām lielvarām ieliek savu kāju Ukrainā un piesaka savas ambīcijas šajā teritorijā, uz ko tādiem globāliem spēlētājiem kā Krievijai un ASV atliek tikai noraudzīties.

Ķīna no citām pasaules lielvarām ir atšķīrusies ar to, ka rēķinās ar subjektīvi ekonomiskiem, nevis politiskiem apsvērumiem. Tāds piemērs ir arī pērn noslēgtais 400 miljardu ASV dolāru vērtais gāzes piegādes līgums ar Krieviju. Iepriekš sarunas par šo līgumu starp abām lielvalstīm ilga gandrīz desmit gadus, bet saspīlējums Krievijas un Rietumu attiecībās gandrīz momentāni deva ķīniešiem vēlamo rezultātu. Tas liek aizdomāties arī par tālākiem Ķīnas stratēģiskajiem plāniem gan Eiropas austrumos, gan rietumos. Kā dzirdams, ķīnieši arī visai nopietni interesējas par pārdodamo lielāko Grieķijas ostu Pireju. Savukārt Vācijā Ķīnas investorus interesē teju vai viss, jo ķīnieši grib pamatīgi attīstīt savu pētniecības sektoru.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra