Vēlme parādīt Latviju kā valsti, kurā nav vērts dzīvot, ir neveiksminieku domāšana, kas aizbaidīs investorus un tūristus, nevis bēgļus


Stāstīsim, ka 70% Latvijas iedzīvotāju nevēlas bēgļus šeit redzēt. Stāstīsim par zemajiem pabalstiem un aukstumu. Atainosim šejienes dzīves apstākļus skarbus, bet patiesus, un tad gan jau bēgļi uz šejieni negribēs braukt, LTV klāstīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis. Kāds varbūt šajā izteikumā mēģinātu saskatīt latvisko, zemniecisko viltību, kas daļai šejienes cilvēku ir asinīs vēl no klaušu laikiem, t.i., jāsaka, ka viss ir slikti un sliktāk vairs nevar būt, patiesībā pašiem dzīvojot gluži labi. Taču no mūsdienu viedokļa šāda komunikācija ir pilnīga katastrofa un liela muļķība. 



Uzreiz jāsaka, ka nevienu bēgli, kas gribēs uz šejieni braukt, tādi izteikumi neapturēs. Šāds uzskats balstās nepamatotos aizspriedumus, ka bēgļi nāk no ļoti nabadzīgiem un neizglītotiem sabiedrības slāņiem. Kā liecina OECD 2015. gada migrācijas apsekojums, bēgļu gaitās ir devušies izglītotākie Sīrijas, Afganistānas un Eritrejas iedzīvotāji. Statistika rāda, ka 21% no bēgļiem, kas 2013. un 2014. gadā ieradās Vācijā, ir ar augstāko izglītību, bet 69% bija izglītība, kas pielīdzināma vidusskolai, līdzīgi dati ir arī Francijā – 14% bēgļu bija ar augstāko izglītību, 43% – ar vidusskolas izglītību, turklāt augstāko izglītību ieguvušo skaits starp šiem bēgļiem esot pat lielāks nekā starp Eiropas valstu pilsoņiem, kas dzīves apstākļu uzlabošanai migrē uz citām Eiropas valstīm. Mūsdienu interneta un tehnoloģiju laikmetā šāda kontingenta bēgļi pilnīgi noteikti ir informēti ne tikai par faktiskajiem laika apstākļiem viņu mērķa zemē.



Lielais ļaunums, ko šādi Latvijas politiķu izteikumi nodara, ir ne jau bēgļiem, bet gan iespējamiem investoriem un tūristiem. Jo atšķirībā no bēgļiem, kam īpašas izvēles šobrīd var arī nebūt, investori, vērtējot, kurā valstī ir vai nav vērts ieguldīt, parasti rūpīgi analizē konkrētās valsts politisko un ekonomisko vidi, tostarp vadošo politiķu izteikumus. Arī tūristi, visticamāk, nerausies uz valsti, kur «viss ir slikti». Līdz ar to ar šādu neveiksminieka domāšanas stilu un vāvuļošanu Latvija iešauj kājā tikai un vienīgi pati sev. Var tikai piekrist tam, ko DB 08.10.2015. intervijā saka uzņēmējs, unikāla, Latvijā izgudrota pretvēža medikamenta Rigvir virzītājs tirgū Jurģis Auziņš, ka labākais, ko valsts (lasi, politiķi un ierēdņi) viņam ir palīdzējusi, ir tas, ka viņi vismaz nav traucējuši. Tas jau ir sasniegums, jo diemžēl ir vairāki gadījumi, kad politiķu mēles kulstīšana biznesam, kā arī Latvijas tēlam kopumā ir nodarījusi pamatīgu ļaunumu, un tam nav attaisnojuma. J. Auziņš norāda, ka daudzu mūsu problēmu pamatā ir cilvēciskā attieksme. Man viņam jāpiekrīt, turklāt īpaši graujoša ir mazvērtības kompleksa kombinācija ar muļķīgu augstprātību.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra