Ekonomisko attiecību pasliktināšanās ar Krieviju sekmējusi Latvijas uzņēmumu ieiešanu citās valstīs un, visticamāk, nākamgad eksporta apjomi uz šiem tirgiem palielināsies


Tuvojoties gada izskaņai, aizvien biežāk tiek izteiktas dažādas ekonomiskās prognozes gan atsevišķu valstu, gan reģionu līmenī. Piemēram, no SEB bankas Austrumeiropas ekonomikas apskata diezgan skaidri izriet, ka nekas iepriecinošs nav gaidāms no Krievijas un Ukrainas ekonomikām, līdz ar to diezin vai kopumā varam runāt par vieglām dienām tiem uzņēmumiem, kuri uz šīm valstīm eksportē. Vienlaikus apskatā norādīts uz spēcīgiem Polijas un Čehijas izaugsmes rādītājiem. Piemēram, Polijas ekonomiskais pieaugums nākamajā gadā varētu sasniegt 3,6%, savukārt aiznākamajā pieaugt līdz 3,8%. 



Vienu vārdu sakot, bijušās sociālistiskās valstis uz Rietumiem no kādreizējās PSRS robežas izskatās samērā labi. Atsevišķas no tām savu pozitīvo artavu Latvijas eksportam sniedz jau tagad, turklāt preču grupās, kurām Krievijas ekonomiskās negācijas paspējušas nodarīt pamatīgu kaitējumu. Šajā ziņā īpašs piemērs ir Čehija, uz kuru eksporta apjoms šī gada sešos mēnešos bija par 70% lielāks nekā pērn šajā pašā laika periodā, liecina Centrālās statistikas dati. Absolūtos skaitļos šis pieaugums sasniedz apmēram 40 miljonus eiro, kas droši vien nav maz. Turklāt, līdzīgi kā daudzas citas Eiropas valstis, Čehija aizvien biežāk kļūst par galamērķi arī Latvijas pārtikas rūpniecības produkcijai, kura daudz cietusi no Krievijas ekonomisko sankciju ieviešanas. Pārtikas un dzērienu rūpniecības produkcijas eksports gada laikā uz Čehiju palielinājies par 88,5%. Kā jau daudzkārt minēts, tas pats par sevi nespēj aizbērt Krievijas bedri, bet daži miljoni eiro ir vairāk nekā apaļa nulle.



Ainu par eksporta palielināšanu Viduseiropā šobrīd pabojā Polija, uz kuru gada pirmajos sešos mēnešos eksportēts apmēram par 10% mazāk nekā atbilstošā periodā pērn. Tomēr, ja palūkojamies dziļāk, arī šeit nevaram zīmēt Latvijas eksportētājiem viennozīmīgi sliktu ainu. Arī Polija ir to valstu vidū, uz kuru pieaudzis Latvijas pārtikas eksports. Taču ir nozares, kuru tempi priecē vairāk. Piemēram, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports gada laikā ir vairāk nekā seškāršojies, naudas izteiksmē pārsniedzot 35 miljonus eiro. Šeit gan vairāk ir jārunā ne tik daudz par jaunām nišām, cik iepriekšējā atgūšanu. Proti, pērn tekstila nozares eksports uz Poliju bija ievērojami krities saistībā ar tirgus pārmaiņām Eiropā pēc tam, kad Krievijā padziļinājās ekonomiskās problēmas. Taču minētās nozares pašreizējie panākumi Polijā lielā mērā vedina domāt, ka Krievijas negāciju sekas vismaz daļēji ir pārvarētas. Aptuveni divkāršu eksporta apjomu uz Poliju izdevies sasniegt ķīmijas un saskarnozaru produkcijai. Lielo eksporta preču vidū kritums Polijā vērojams metāliem un to izstrādājumiem, kur, iespējams, runa vairāk ir par reeksportu, nevis par Latvijā saražoto. Tādējādi kopumā var teikt, ka Viduseiropas ekonomiskā attīstība nākotnē būs veicinošs faktors Latvijas eksporta pieaugumam, kas ļaus tautsaimniecībai palielināt izaugsmes tempus un mazāk bēdāties par notikumu attīstību NVS valstīs.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra