Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā šī gada 1.janvārī, taču jau pirmajās sapulcēs, kuras dzīvokļu īpašnieki sasauca, lai lemtu par zem savas mājas esošās zemes iegādi, atklājās, ka dažas būtiskas nianses likuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā.
Proti, tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri savas zemes domājamās daļas jau izpirkuši, par tām nāksies maksāt vēlreiz. Pretējā gadījumā dalīto īpašumu pilnībā izbeigt nebūs iespējams. Ar šādu situāciju saskārusies arī māksliniece un režisore Indra Sproģe.
Kad divtūkstošo gadu sākumā Indra Sproģe privatizēja savulaik Rīgas domes viņai piešķirto mākslinieku darbnīcu Jaunciema gatvē 147, nelielā divstāvu koka ēka, kurā kādreiz atradies kultūras nams, bija tuvu sabrukšanas robežai. Indras Sproģes īpašumā nonāca viss ēkas pirmais stāvs, bet otrā stāva divus dzīvokļus privatizēja to toreizējie īrnieki. Māksliniece namu par saviem līdzekļiem būtiski atjaunoja un izpirka arī zemi no ASV mītošā Jaunciema papīrfabrikas īpašnieka mantinieka.
Pēc likuma par dalītā īpašuma izbeigšanu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās stāšanās spēkā, abu otrā stāva dzīvokļu īpašnieki sasauca sapulci par visas zemes zem ēkas izpirkšanu, kam neiebilda arī Indra Sproģe. Taču, lai dzīvokļa un zemes īpašumus apvienotu, katram dzīvokļa īpašniekam jāiemaksā sava maksājuma daļa par zemi speciāli šim nolūkam izveidotā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, kurš pēc darījuma pabeigšanas to pārskaita zemes īpašniekam. Tas nozīmē, ka par sev piederošo zemi atkārtoti ir jāmaksā arī Indrai Sproģei.
Tā kā māksliniecei pieder vairāk nekā puse mājas, viņai jārod ievērojama naudas summa pašai savas zemes izpirkšanai. Pretējā gadījumā abi pārējie dzīvokļu īpašnieki, kuriem ir balsu vairākums kopības sapulcē, zemes atsavināšanas vajadzībām var ņemt kredītu bankā, par kuru procentus nāksies maksāt tieši zemes faktiskajai īpašniecei.
Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā nav ne vārda par to, kā rīkoties gadījumos, ja kāda dzīvokļa īpašnieks zemi no tās īpašnieka savulaik jau ir nopircis un tā jau ir reģistrēta uz viņa vārda zemesgrāmatā, bet juridiski zeme un ēka joprojām nav vienotas. Pēc pašreizējām likuma normām arī šiem dzīvokļu īpašniekiem jāiemaksā sava daļa maksas par zemi, un tikai pēc visas zemes atsavināšanas procedūras iziešanas un visu dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz zemi nostiprināšanas zemesgrāmatā nu jau attiecīgo dzīvokļa īpašumu nodalījumos, bet attiecībā uz privatizāciju nepabeigušajiem dzīvokļiem – mājas nodalījumā, viņi savu jau otrreiz par zemi samaksāto naudu varēs atgūt.
Vēl sliktākā situācijā ir to dzīvokļu īpašnieku kopības, kuru dibinātās biedrības zemi zem privatizētajām daudzdzīvokļu mājām nopirkušas jau pirms krietna laika. Proti, šādā gadījumā zeme pieder juridiskai personai – biedrībai vai kooperatīvam, bet dzīvokļu īpašumi fiziskām personām, un tas joprojām ir dalītais īpašums.
Precīzu datu par šādu dzīvokļu īpašnieku skaitu nav, taču tā varētu būt vērā ņemama daļa no tiem 129 918 dzīvokļu īpašumiem, kurus pēc oficiālās statistikas skar piespiedu dalītā īpašuma problēma. Piebilstams, ka likums zemes un dzīvokļu īpašniekiem šķietami neliedz vienoties par dalītā īpašuma labprātīgu izbeigšanu, taču tādā gadījumā dalītais īpašums faktiski netiks izbeigts, proti, zeme piederēs dzīvokļu īpašniekiem proporcionāli dzīvokļu platībai.
Mājā ar trīs dzīvokļiem, iespējams, var paspēt zemi un māju pēcāk apvienot, taču mājās ar desmitiem dzīvokļu tas, visticamāk, neizdosies un nāksies zemes izpirkšanas procedūru sākt no jauna, tostarp, maksājot izpirkuma maksu otrreiz – lai paši to pēcāk saņemtu.
Ja likumdevējs neķersies pie “kļūdu labojuma”, tad dzīvokļu un zemes apvienošanai to faktiskajiem īpašniekiem atkal nāksies sarūpēt līdzekļus, lai, atbilstoši dalītā īpašuma izbeigšanas likuma normām, no sevis nopirktu sev pašiem jau piederošu zemi. Risinājums turklāt ir vienkāršs un perfekti darbojas gadījumos, kur zeme pieder valstij vai pašvaldībai, atliek to vien attiecināt uz visiem gadījumiem.