Nekustamais īpašums

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai ne vienam vien nāksies par zemi maksāt otrreiz

Db.lv,07.03.2023

Jaunākais izdevums

Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā šī gada 1.janvārī, taču jau pirmajās sapulcēs, kuras dzīvokļu īpašnieki sasauca, lai lemtu par zem savas mājas esošās zemes iegādi, atklājās, ka dažas būtiskas nianses likuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā.

Proti, tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri savas zemes domājamās daļas jau izpirkuši, par tām nāksies maksāt vēlreiz. Pretējā gadījumā dalīto īpašumu pilnībā izbeigt nebūs iespējams. Ar šādu situāciju saskārusies arī māksliniece un režisore Indra Sproģe.

Kad divtūkstošo gadu sākumā Indra Sproģe privatizēja savulaik Rīgas domes viņai piešķirto mākslinieku darbnīcu Jaunciema gatvē 147, nelielā divstāvu koka ēka, kurā kādreiz atradies kultūras nams, bija tuvu sabrukšanas robežai. Indras Sproģes īpašumā nonāca viss ēkas pirmais stāvs, bet otrā stāva divus dzīvokļus privatizēja to toreizējie īrnieki. Māksliniece namu par saviem līdzekļiem būtiski atjaunoja un izpirka arī zemi no ASV mītošā Jaunciema papīrfabrikas īpašnieka mantinieka.

Pēc likuma par dalītā īpašuma izbeigšanu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās stāšanās spēkā, abu otrā stāva dzīvokļu īpašnieki sasauca sapulci par visas zemes zem ēkas izpirkšanu, kam neiebilda arī Indra Sproģe. Taču, lai dzīvokļa un zemes īpašumus apvienotu, katram dzīvokļa īpašniekam jāiemaksā sava maksājuma daļa par zemi speciāli šim nolūkam izveidotā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, kurš pēc darījuma pabeigšanas to pārskaita zemes īpašniekam. Tas nozīmē, ka par sev piederošo zemi atkārtoti ir jāmaksā arī Indrai Sproģei.

Tā kā māksliniecei pieder vairāk nekā puse mājas, viņai jārod ievērojama naudas summa pašai savas zemes izpirkšanai. Pretējā gadījumā abi pārējie dzīvokļu īpašnieki, kuriem ir balsu vairākums kopības sapulcē, zemes atsavināšanas vajadzībām var ņemt kredītu bankā, par kuru procentus nāksies maksāt tieši zemes faktiskajai īpašniecei.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā nav ne vārda par to, kā rīkoties gadījumos, ja kāda dzīvokļa īpašnieks zemi no tās īpašnieka savulaik jau ir nopircis un tā jau ir reģistrēta uz viņa vārda zemesgrāmatā, bet juridiski zeme un ēka joprojām nav vienotas. Pēc pašreizējām likuma normām arī šiem dzīvokļu īpašniekiem jāiemaksā sava daļa maksas par zemi, un tikai pēc visas zemes atsavināšanas procedūras iziešanas un visu dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz zemi nostiprināšanas zemesgrāmatā nu jau attiecīgo dzīvokļa īpašumu nodalījumos, bet attiecībā uz privatizāciju nepabeigušajiem dzīvokļiem – mājas nodalījumā, viņi savu jau otrreiz par zemi samaksāto naudu varēs atgūt.

Vēl sliktākā situācijā ir to dzīvokļu īpašnieku kopības, kuru dibinātās biedrības zemi zem privatizētajām daudzdzīvokļu mājām nopirkušas jau pirms krietna laika. Proti, šādā gadījumā zeme pieder juridiskai personai – biedrībai vai kooperatīvam, bet dzīvokļu īpašumi fiziskām personām, un tas joprojām ir dalītais īpašums.

Precīzu datu par šādu dzīvokļu īpašnieku skaitu nav, taču tā varētu būt vērā ņemama daļa no tiem 129 918 dzīvokļu īpašumiem, kurus pēc oficiālās statistikas skar piespiedu dalītā īpašuma problēma. Piebilstams, ka likums zemes un dzīvokļu īpašniekiem šķietami neliedz vienoties par dalītā īpašuma labprātīgu izbeigšanu, taču tādā gadījumā dalītais īpašums faktiski netiks izbeigts, proti, zeme piederēs dzīvokļu īpašniekiem proporcionāli dzīvokļu platībai.

Mājā ar trīs dzīvokļiem, iespējams, var paspēt zemi un māju pēcāk apvienot, taču mājās ar desmitiem dzīvokļu tas, visticamāk, neizdosies un nāksies zemes izpirkšanas procedūru sākt no jauna, tostarp, maksājot izpirkuma maksu otrreiz – lai paši to pēcāk saņemtu.

Ja likumdevējs neķersies pie “kļūdu labojuma”, tad dzīvokļu un zemes apvienošanai to faktiskajiem īpašniekiem atkal nāksies sarūpēt līdzekļus, lai, atbilstoši dalītā īpašuma izbeigšanas likuma normām, no sevis nopirktu sev pašiem jau piederošu zemi. Risinājums turklāt ir vienkāršs un perfekti darbojas gadījumos, kur zeme pieder valstij vai pašvaldībai, atliek to vien attiecināt uz visiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes un dzīvokļu īpašniekiem vienots redzējums piespiedu dalītā īpašuma jautājumā

Db.lv,14.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalīto īpašumu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet dzīvokļi – citiem, iespējams izbeigt tikai ar valsts reālu iesaistīšanos šīs problēmas risināšanā, vienisprātis ir gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieku pārstāvji.

Kā norāda biedrības “Zemes reformu komiteja” pārstāvis, zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke, zemes nomas jautājums dalītajos īpašumos ir klaji politizējies, un tikai valsts spēkos ir pielikt šai teju trīsdesmit gadus ilgušajai situācijai punktu.

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā 

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa...

2023.gada 9. februārī sapulcē (konferencē) par aktuālajiem problēmjautājumiem dalīto nekustamo īpašumu jomā gan klātienē, gan attālināti pulcējās vairāk kā četrdesmit zemes īpašnieki un viņu juridiskie pārstāvji, kuri pārrunāja jaunā zemes lietošanas tiesību regulējuma ietekmi uz paredzēto dalīto īpašumu izbeigšanas risinājumu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā, apsprieda zemes izpirkšanas problemātiku par attiecīgā brīža kadastrālo vērtību, uzklausīja informāciju par zemes īpašnieku konstitucionālajām sūdzībām Satversmes tiesā un to virzību, kā arī dzīvokļu īpašnieku viedokli par esošo situāciju un tās iespējamiem risinājumiem.

Sapulcē (konferencē) tika atgādināts, ka nevienā no bijušajām Eiropas sociālistiskā bloka valstīm piespiedu dalītais īpašums nepastāv. Latvijā pienākums maksāt nomas maksu par zemi daudzdzīvokļu māju privatizācijas procesā pārgāja uz dzīvokļu īpašniekiem. Pat neraugoties uz vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem, kuros pēc būtības norādīts, ka atlīdzībai par zemes lietošanu ir jābūt ekonomiski pamatotai, nevis politiski motivētai, joprojām nav risinājuma, kurš neaizskartu nevienas puses intereses.

13. Saeima 2021. gada nogalē pieņēma “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”.

Tomēr kā zemes, tā dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka minētais likums situāciju neatrisinās, jo tā normas ir pārlieku smagnējas un birokrātiski sarežģītas, turklāt ir maz ticams, ka privatizēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki spēs vienoties par zemes izpirkšanu. Lai beidzot šī gadiem ilgusī problēma tiktu atrisināta visām pusēm pieņemamā veidā, vienīgais risinājums ir valsts iesaistīšanās, – vai nu šīs zemes par to kadastrālo vērtību izpērkot, vai arī piedāvājot dzīvokļu īpašniekiem īpašus kreditēšanas noteikumus piespiedu dalītajā īpašumā esošo zemju izpirkšanai.

Biedrības “Tauta pret zemes baroniem” valdes loceklis Vladimirs Tkačenko norāda, ka tā var būt vai nu šo zemju izpirkšana, tālāk tās iznomājot dzīvokļu īpašniekiem ar izpirkšanas tiesībām, vai arī kreditēšana tādā apmērā, lai dzīvokļu īpašnieku ikmēneša maksājums būtu līdzvērtīgs pašreizējai zemes likumiskās lietošanas maksai.

Normunds Šlitke norāda: “Mums jau ir pozitīvs piemērs valsts dalībai zemes izpirkšanā un tās tālākā iznomāšanā. “Finanšu institūcija “Altum” ļoti labi un efektīvi pārvalda “Latvijas zemes fondu”, pērkot lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tālāk tās iznomājot par vidēji par 15% no kadastrālās vērtības gadā.”

Pats būtiskākais sapulces (konferences) ieguvums ir tas, ka zemes un dzīvokļu īpašnieki pirmo reizi daudzu gadu gaitā ir spējuši vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu, ko apliecināja arī dalībnieku balsojums sapulces noslēgumā. “Šobrīd visi ir nonākuši pie vienota secinājuma jautājumā, ka valstij obligāti jāpiedalās risinājumā par dalītā īpašuma izbeigšanu, – bez valsts atbalsta tas nekad nebeigsies.”

Komentāri

Pievienot komentāru