Jaunākais izdevums

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Tāpat eksperti norāda, ka lēmumu pieņēmējiem ir jāmeklē līdzsvars starp ekonomiskajiem aspektiem un cilvēku veselību, kā arī jebkura nodokļa paaugstināšana jāveic pakāpeniski un līdzsvaroti, to papildinot ar kontrabandas novēršanas pasākumiem, kā arī ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi.

“Kontrabandas rādītājus joprojām ietekmē trīs savstarpējā mijiedarbībā esoši faktori – sabiedrības attieksme un vēlme iegādāties šos produktus, nodokļu politika un ierobežojumi, kā arī tiesībsargājošo iestāžu kapacitāte un darba kvalitāte. Kā parāda sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, aktuālie kontrabandas rādītāji un nodokļu ekspertu pētījumi, Latvijā kontrabanda kā ēnu ekonomikas izpausme ir un turpmākos gados būs aktuāla problēma. Mēs redzam, ka starp dažādiem produktiem nesabalansēta nodokļu politika nedod vēlamo efektu ne attiecībā uz sabiedrības veselības, ne nodokļu ieņēmumu mērķiem. Līdz ar to pārdomāti un izsvērti īstenota nodokļu politika un sadarbība starp dažādām tiesībsargājošām institūcijām, kas cīnās ar organizēto noziedzību, ēnu ekonomiku un nelegālo akcīzes preču apriti, ir kritiski svarīga, ja gribam panākt situācijas uzlabošanos,” uzsver biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) valdes loceklis Juris Stinka.

Pētījumu centra SKDS šā gada jūlijā veiktais pētījums liecina, ka vēl aizvien populārākā kontrabandas prece ir cigaretes – 10% aptaujāto norāda, ka paši ir pirkuši kontrabandas cigaretes, vēl 9% atzīmē, ka to ir darījuši viņu paziņas vai draugi. Kontrabandas degvielu ir pirkuši 3% aptaujāto, bet alkoholu – 2% aptaujāto, un katrā šo preču grupā attiecīgi pa 4% un 3% respondentu ir norādījuši, ka viņu draugi vai paziņas ir iegādājušies šīs preces.

Kā minēts, 77% aptaujāto šogad nav pirkuši kontrabandas preces (salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem 2013. gadā – nebija pirkuši 41%, 2015. – nebija pirkuši 44%, 2019. gadā – 70%, bet 2021. gadā – 72%).

Līdzīga aina atspoguļojas jautājumā par kontrabandas preču iegādes vietām – līdzīgi kā pērn arī šogad 28% aptaujāto norāda, ka zina, kur iegādāties kontrabanda cigaretes, 17% zina, kur nopirkt kontrabandas alkoholu (15% pērn), savukārt 9% aptaujāto ir informēti, kur nopirkt kontrabandas degvielu (11% aizvadītajā gadā). Šī gada aptauja arī parāda, ka līdz pat 4% ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas zinātu, kur nopirkt nelegālās e-cigaretes (pērn 2%).

Satraucošs ir fakts, ka pēdējā gada laikā nav mainījusies, pat pieaugusi, sabiedrības iecietība pret kontrabandas preču iegādi – joprojām saglabājas augsts to respondentu īpatsvars, kas uzskata, ka kontrabandas preču iegāde nemaz (10%) vai drīzāk nav nosodāma (22%). Protams, šī iedzīvotāju tolerance ir krietni zemāka nekā pirms 5 -7 gadiem – 2013. gadā 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču tirdzniecība kopumā nav nosodāma, bet 2015. gadā tā uzskatīja 30% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem.

Joprojām galvenā motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena. No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, pat 96% atzīst, ka to dara tāpēc, ka tās ir ievērojami lētākas nekā legālās preces, 20% norāda, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās.

Tomēr – 9% respondentu norāda, ka kontrabandas preces iegādājas par spīti valstij, lai valsts nesaņemtu naudu nodokļos. Pērn šāda motivācija bija tikai 1% respondentu.

To, ka kontrabandas preču iegāde ir izdevīga, apliecina respondentu norādītais ietaupījums – 16% no tiem, kuri pēdējā mēneša laikā iegādājušies kontrabandas preces, norāda, ka ir ietaupījuši līdz 19 eiro, 29% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20-50 eiro, bet 14% – pat vairāk nekā 50 eiro pēdējā mēneša laikā.

Kā norāda 3. Nacionālā kontrabandas problemātikai veltītā foruma eksperti, akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar konkrētā valstī īstenoto nodokļu politiku. ES valstu pieredze liecina, ka akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem. Rezultātā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana var izraisīt mazāku patēriņa samazināšanos, nekā sākotnēji plānots, vai pat palielināt un veicināt pārmērīgu patēriņu (jo patērētāji, iepērkoties pierobežas veikalos, veido preču rezerves, kas var veicināt pārmērīgu patēriņu), un rezultātā tam var nebūt pozitīva ietekme uz iedzīvotāju veselības stāvokli.

Lai novērstu stimulus pārrobežu iepirkšanās veikšanai, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā, radikāli nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes un īstenot akcīzes nodokļa reformas līdz ar tiesībaizsardzības institūciju kapacitātes stiprināšanu un pastiprinātu robežkontroli. Jebkura nodokļa paaugstināšana jāpapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem.

Ja nodokļa paaugstināšanu nepapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem, nodokļa ieviešanas ietekme uz patēriņu varētu būt neitrāla vai pat negatīva valsts budžetam, bet faktiskais akcīzes preces patēriņš rezultātā nesamazināsies.

Līdzīga situācija veidojas ar tā dēvētajiem bezdūmu jeb alternatīvajiem produktiem. Latvijā pēc top-down metodes 2019. gadā tika novērtēts, ka apmēram 32% no visām valstī iegādātajām e-cigaretēm tiek pirktas nelegālajā tirgū. Savukārt līdz pat 50% beztabakas nikotīna spilventiņu tiek iegādāti legāli tiešsaistē (ārpus Latvijas), bet ap 20% tiek nelegāli iegādāti vai ievesti valstī.

To, ka akcīzes preču kontrabanda ir Eiropas līmeņa problēma, apliecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par cigarešu kontrabandas apjomiem Eiropā. Latvijā 2020. gadā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus. Tas bijis otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.

Lielākā Latvijā ievesto kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts jau vēsturiski ir Baltkrievija. Attiecīgi, no Baltkrievijas kontrabandas ceļā 2020. gadā tika ievests 291 miljons cigarešu jeb 67% no kopējā kontrabandas apjoma. Kontrabandas plūsmas galvenais iemesls ir ievērojamās cigarešu cenu atšķirības. Populārākās cigarešu markas, kas kontrabandas ceļā tika ievestas Latvijā, ir NZ, Premier un Camel.2020. gadā Eiropā kopumā nelegālo cigarešu (kontrabanda un viltojumi) patēriņa apjoms pieauga par 0,5%, sasniedzot 7,8% no kopējā patēriņa, un, kā liecina aplēses, kopējie zaudējumi neieņemto nodokļu veidā Eiropas valstu budžetiem bija 8,5 miljardi eiro. Turklāt, kā liecina pētījums, Eiropā turpinās straujš viltoto cigarešu patēriņa pieaugums – par 87%, sasniedzot 10,3 miljardus vienību, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs.

Nielsen pētījumsArī pētījumu aģentūras "Nielsen" veiktais faktiskā cigarešu patēriņa pētījums ("Empty Packs Survey") par 2021.gada 2. ceturksni apliecina, ka kontrabandai ir būtiska ietekme uz legālo tirdzniecību un nodokļu ieņēmumiem. Saskaņā ar pētījuma datiem, šā gada 2. ceturksnī turpat katra piektā jeb 18,3% no patērētajām cigaretēm bija nelegālas izcelsmes. Tas ir nedaudz mazāk salīdzinot ar 2020.gadu.

Pēc pētnieku aplēsēm, vienlaikus ir palielinājušies viltotu cigarešu nelegālās ražošanas apjomi iekšzemē, kas sasniedz 1,8% no kopējā Latvijā patērētā cigarešu apjoma. Kopumā valsts budžetā neieņemtie ieņēmumi šī gada laikā no kontrabandas un nelegālo cigarešu tirdzniecības varētu būt vismaz 38 miljonu eiro apmērā.

3. Nacionālo kontrabandas problemātikas forumu “Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi” organizē biedrība BASE un SSE Riga sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā samazinās kontrabandas preču pieejamība

Db.lv,01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Tas ir otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019. gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% - vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ēnu ekonomika un kontrabandas loma tajā

Madara Apsalone, Ph.D. LTRK biedra “Philip Morris” ārējo attiecību vadītāja Latvijā,22.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos konstatēti 3,84 miljoni kontrabandas cigarešu, un cigarešu kontrabanda joprojām ir liela problēma, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš prognozēja, ka šogad kontrabandas cigarešu skaits varētu būt lielāks, nekā tika konstatēts pagājušajā gadā. Vienlaikus Zukuls gan atzīmēja, ka ik mēnesi konstatēto kontrabandas cigarešu daudzums ir atšķirīgs - ir mēneši ar lielākiem "ķērieniem" un ir mēneši, kad konstatēto kontrabandas cigarešu skaits ir mazāks. Pagājušajā gadā tika konstatēti kopumā 7,57 miljoni kontrabandas cigarešu.

Tāpat Zukuls norādīja, ka šogad nedaudz vairāk kā pērn ir konstatēta degvielas kontrabanda, taču daudzums nav liels - 4300 litru. Arī kontrabandas alkohola apmēri salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir nedaudz pieauguši, sasniedzot 1800 litrus. Alkohols un degviela gan nav klasiskās kontrabandas preces, ko mēģina ievest Latvijā, sacīja Zukuls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zaudējot kontroli pār nikotīna spilventiņu tirgu, valsts zaudēs vairāk nekā 10 miljonus eiro

Db.lv,12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nikotīna spilventiņu pelēkais tirgus Latvijā šobrīd ir aptuveni 27%, bet no 2025.gada nelegālā un pārrobežu tirdzniecība varētu sasniegt pat 100% tirgus, Latvijas budžetam turpmākos gadus zaudējot vairāk nekā 10 miljonus eiro nesamērīgo ierobežojumu dēļ.

Beztabakas nikotīna spilventiņi ir tabakas aizstājējprodukti, kas ļauj smēķētājiem izvēlēties bezdūmu alternatīvu cigarešu vietā. Pēc prof. Arņa Saukas 2023.gadā veiktā pētījuma datiem, nikotīna spilventiņu nelegālais tirgus Latvijā jau šogad sasniedz ~27%. Ierosinātie grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā paredz radikāli samazināt atļauto nikotīna koncentrāciju, aizliegt garšas un noteikt citus būtiskus ierobežojumus nikotīna spilventiņiem.

Šobrīd Latvijas pircēji nikotīna spilventiņus iegādājas ar vidējo nikotīna koncentrāciju 11-13 mg, savukārt grozījumi paredz nikotīna koncentrāciju samazināt līdz 4 mg. Ņemot vērā, ka nikotīna spilventiņi ir bezdūmu alternatīva cigaretēm, tad nikotīna spilventiņiem ar 3-4 reizes zemāku nikotīna koncentrāciju nav pieprasījuma. Kā to parāda citu valstu pieredze, lietotāji šo produktu sāk iegādāties kaimiņvalstīs, kur nav šādu ierobežojumu, vai arī pilnībā pārceļas uz nekontrolēto nelegālo tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FID: Pērn saņemti 510 aizdomīgu darījumu ziņojumi par iespējamu sankciju apiešanu

Db.lv,05.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn saņemti 510 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kas, iespējams, saistīti ar Eiropas Savienības (ES) sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju apiešanu, liecina informācija Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) gada pārskatā.

2022.gadā šādu ziņojumu bija 281.

Pērn FID saņēma 6108 aizdomīgu darījumu ziņojumus - par 4% mazāk nekā 2022.gadā - un 90 278 sliekšņa deklarācijas, kas ir par 1% mazāk nekā 2022.gadā. Pērn visvairāk tika ziņots par nodokļu noziegumiem

2023.gadā bija novērojama būtiska aizdomīgu darījumu ziņojumu no likvidējamām kredītiestādēm skaita samazināšanās - par 86% mazāk nekā 2022.gadā. Vienlaikus no citiem likuma subjektiem saņemto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits ir pieaudzis, it īpaši saistībā ar iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas saistīta ar Latvijā īstenotajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, piemēram, nodokļu noziegumiem, korupciju un it īpaši neliela apmēra krāpšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgotāju asociācija (LTA) informē, ka 2025.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kā rezultātā no veikalu plauktiem pazudīs Latvijā populāra alternatīva smēķētājiem – nikotīna spilventiņi.

Asociācijas pārstāvis Matiass Baltes (Matthias Baltes, British American Tobacco vadītājs Baltijā): “Ar atbildīgajām institūcijām vairāk nekā gadu diskutējām par šiem jautājumiem, cenšoties pārliecināt par to, ka šāda pieeja būs neefektīva un radīs virkni defektu Latvijas ekonomikā, jo faktiski nepastāv likumā noteiktajiem ierobežojumiem atbilstošu produktu. Un tā arī būs realitāte jau no 2025.gada 1.janvāra – legāli Latvijā iegādāties nikotīna spilventiņus nebūs iespējams. Un ir skaidrs, ka patērētāji meklēs alternatīvas iegādes iespējas vai atgriezīsies pie tradicionālo tabakas produktu lietošanas.”

LTA informē, ka apstiprinātā likuma redakcija principā aizliegusi nikotīna spilventiņu apriti Latvijā, jo likumā iekļautajām normām (proti, 4 mg/gr nikotīna limita ierobežojums nikotīna spilventiņiem) atbilstoši produkti netiek ražoti nekur pasaulē. Tādējādi apstiprinātais regulējums dos iespēju attīstīties kontrabandai, nelegālai un nekontrolētai tabakas produktu apritei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FID pievērsīsies arī korupcijas, nodokļu noziegumu, krāpšanas un kontrabandas izpētei

LETA,19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pievērsīsies arī korupcijas, nodokļu noziegumu, krāpšanas un kontrabandas izpētei, intervijā sacīja FID vadītāja Ilze Znotiņa.

Viņa norādīja, ka FID ir definējis, ka iestādei ir divi riska profili.

"Pirmais, par kuru mūs "sodīja" arī "Moneyval", ir tas, ka valsts finanšu sistēmai ātri izskrien cauri miljardi un mēs nenoķeram šo netīro naudu. Mūsu lielākais uzsvars joprojām ir šī vēsturiskā mantojuma apstrāde un šo finanšu plūsmu caur valsti analīze ar sekojošu iesaldēšanu, ja mēs konstatējam, ka ir aizdomas par noziedzīgiem līdzekļiem. Savukārt otrs profils, par ko mēs esam pārliecināti un tagad tas ir apstiprināts arī jaunajā nacionālajā riska profilā, ir noziegumi, kas tiek veikti šeit un ģenerē noziedzīgus līdzekļus Latvijā vai Eiropas Savienībā. Lielākie noziegumi ir korupcija, nodokļu noziegumi, krāpšana un kontrabanda," teica Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi, kā arī sankcijas, kuras noteiktas pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, ir izraisījušas pārmaiņas kontrabandas preču apmēros.

Preču kontrabanda ir bijusi sāpīga tēma legālajiem konkrēto preču ražotājiem un tirgotājiem, jo tā atņem potenciālo pircēju daļu, samazina realizācijas apjomus, kas atsaucas uz samaksāto nodokļu apjomu. Lai minimizētu kontrabandas rašanās iespējas, daudzu gadu garumā Latvijā ir ieviesti dažādi tās izķeršanas instrumenti, tomēr pilnībā izskaust kontrabandu nav izdevies. Vienlaikus pasaulē, visticamāk, nav nevienas valsts, kurai nebūtu kaut kādu preču kontrabandas, jo ir atšķirības starp valstīm un tajās esošajiem nosacījumiem, nodokļu likmēm, kas rada pieprasījumu, kuru arī veikli cilvēki cenšas nodrošināt.

Mazāka kustība – mazāk kontrabandas

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Levits: Latvija turpinās inovācijas cīņā ar noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sistēmā

LETA,15.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija turpinās smagi strādāt un ieviest inovācijas cīņā ar noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sistēmā, 14.jūlijā finanšu izlūkošanas dienestu ekspertu 28. "Egmont" grupas plenārsēdē Rīgā norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Plenārsēdē, kas veltīta jaunu veidu, kā padarīt finanšu izlūkošanas dienestu darbu efektīvāku, apzināšana Valsts prezidents izteica gandarījumu par šāda līmeņa konferences norisi Latvijā, norādot, ka tā nav tikai nejaušība, bet gan novērtējums par paveikto.

"Latvija ir pirmā valsts, kas izpildījusi visus 40 Finanšu darījuma darba grupas noteiktos ieteikumus. Tāpat ar Eiropas Savienības atbalstu esam izveidojuši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas inovāciju centru, kas ir starptautiska iniciatīva," pauda Valsts prezidents Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu ir kļuvusi vēl svarīgāka. Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis milzīgu cilvēku traģēdiju un satricinājis Eiropas ģeopolitisko un drošības situāciju. Tas ir izraisījis arī globālus satricinājumus ar tālejošām ekonomiskām, finansiālām, sociālām, vides un, protams, humanitārām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ASV atmasko shēmas par tehnoloģiju pārdošanu Krievijai; vienā apsūdzēti Latvijas pilsoņi

LETA--AFP,20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV varas iestādes ir atmaskojušas divas shēmas par augsto tehnoloģiju pārdošanu Krievijai, un vienā no tām apsūdzēti Latvijas pilsoņi, trešdien paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

Vienā no šīm shēmām ASV trešdien tika izvirzītas apsūdzības pieciem Krievijas pilsoņiem, kas piegādājuši ASV elektronikas komponentus Krievijas ieroču ražotājiem, un daži no šiem komponentiem ir tikuši atrasti kaujas laukā Ukrainā.

Otrajā shēmā trīs Latvijas pilsoņi un viens Ukrainas pilsonis tika apsūdzēti par mēģinājumu nosūtīt Krievijai ASV ražotu augstas precizitātes profilslīpmašīnu, kas var tikt izmantota ieroču ražošanā vai kodolieroču programmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka mēģinājums nogādāt Krievijā sankcionēto preci - augstas precizitātes profilslīpmašīnu - atklāts VID Muitas pārvaldei un VID Nodokļu un muitas policijai sadarbojoties ar Nodokļu un muitas prokuratūru, kā arī ar atbildīgajām ASV iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru