Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā samazinās kontrabandas preču pieejamība

Db.lv, 01.07.2022

Jaunākais izdevums

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Kā norāda 4. Nacionālā kontrabandas problemātikai veltītā foruma eksperti, kontrabandu ietekmējošos faktorus ir iespēja mazināt ar stratēģisku un ilgtspējīgu valsts politiku (sabiedrības veselības mērķus sabalansējot ar valsts fiskālām iespējām), veidojot pārdomātu, uz analīzi balstītu nodokļu politiku, ņemot vērā iekšējos un ārējos faktorus, piešķirot sabalansētus resursus uzraugošajām iestādēm, kā arī veicinot sabiedrības attieksmes maiņu un virzību uz labklājību.

Savukārt foruma ekonomikas analītiķi norāda, ka ņemot vērē ģeopolitiskos procesus, jau tuvākajā nākotnē mūs sagaida būtiski izaicinājumi – straujš inflācijas kāpums, kad cenas aug ātrāk, nekā iedzīvotāju ienākumi, bažas par energoresursu pieejamību un izmaksām – šiem faktoriem būs būtiska ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju, kas savukārt var palielināt iedzīvotāju toleranci pret kontrabandu un vēlmi pirkt nelegālās preces. Līdz ar to gan akcizēto preču ražotājiem un tirgotājiem, gan tiesībsargājošajām institūcijām ir jābūt gataviem kontrabandas pieaugumam.

“Kontrabandas rādītājus joprojām ietekmē trīs savstarpējā mijiedarbībā esoši faktori – sabiedrības attieksme un vēlme iegādāties šos produktus, nodokļu politika un ierobežojumi, kā arī tiesībsargājošo iestāžu kapacitāte un darba kvalitāte. Kopumā dažādu pētījumu dati uzrāda pozitīvu tendenci – mēs redzam, ka kontrabandas apjomi un pieejamība samazinās, kur noteikti ir pozitīvi vērtējams tiesībsargājošo iestāžu paveiktais darbs. Tomēr nākotnē gaidāmi lieli izaicinājumi gan saistībā ar ekonomisko, gan ģeopolitisko situāciju, kas prasīs arvien vienotāku un koordinētāku darbību politikas veidošanas un ieviešanas ziņā. Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai ir jāņem vērā tendences gan kaimiņvalstīs, gan ES līmenī, cita starpā, diskusijas Briselē par jauno Tabakas akcīzes direktīvu, kam būs milzīga ietekme uz valstu nacionālajām nodokļu politikām,” uzsver biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) valdes loceklis Juris Stinka.

Pētījumu centra SKDS šā gada maijā veiktais pētījums liecina, ka vēl aizvien populārākā kontrabandas prece ir cigaretes – 7% aptaujāto norāda, ka paši ir pirkuši kontrabandas cigaretes, vēl 9% atzīmē, ka to ir darījuši viņu paziņas vai draugi. Kontrabandas degvielu ir pirkuši 3% aptaujāto, bet alkoholu – 2% aptaujāto, un katrā šo preču grupā attiecīgi pa 4% un 3% respondentu ir norādījuši, ka viņu draugi vai paziņas ir iegādājušies šīs preces. Kā minēts, 78% aptaujāto šogad nav pirkuši kontrabandas preces (salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem 2013. gadā – nebija pirkuši 41%, 2015. – nebija pirkuši 44%, 2019. gadā – 70%, bet 2021. gadā – 77%).

Jautājumā par kontrabandas preču iegādes vietām ir vērojamas izmaiņas – šogad 20% aptaujāto norāda, ka zina, kur iegādāties kontrabanda cigaretes (par 8% mazā, nekā 2020. gadā), 11% zina, kur nopirkt kontrabandas alkoholu (17% pērn), savukārt 8% aptaujāto ir informēti, kur nopirkt kontrabandas degvielu (9% aizvadītajā gadā). Šī gada aptauja arī parāda, ka 3% respondentu zina, kur nopirkt kontrabandas e-cigaretes, karsējamo tabaku vai nikotīna spilventiņus.

Pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies sabiedrības iecietība pret kontrabandas preču iegādi – joprojām saglabājas augsts to respondentu īpatsvars, kas uzskata, ka kontrabandas preču iegāde nemaz (10%) vai drīzāk nav nosodāma (20%). Protams, šī iedzīvotāju tolerance ir krietni zemāka nekā pirms 5 -7 gadiem – 2013. gadā 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču tirdzniecība kopumā nav nosodāma, bet 2015. gadā tā uzskatīja 30% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem.

Joprojām galvenā motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena. No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, 90% atzīst, ka to dara tāpēc, ka tās ir ievērojami lētākas nekā legālās preces, 13% norāda, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās, savukārt vēl 10% atzīst, ka viņiem kontrabandas preces ir vieglāk un ērtāk pieejams, nekā legālās preces.

Pērn par 4% samazinājies to respondentu skaits, kas kontrabandas preces pērk par spīti valstij. Ja 2020. gadā 9% respondentu norādīja, ka kontrabandas preces iegādājas par spīti valstij, lai valsts nesaņemtu naudu nodokļos, tad šogad šāda motivācija bija 5% respondentu.

To, ka kontrabandas preču iegāde ir izdevīga, apliecina respondentu norādītais ietaupījums – 18% no tiem, kuri pēdējā mēneša laikā iegādājušies kontrabandas preces, norāda, ka ir ietaupījuši līdz 19 eiro, 38% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20-50 eiro, bet 13% – vairāk nekā 50 eiro pēdējā mēneša laikā.

To, ka akcīzes preču kontrabanda ir Eiropas līmeņa problēma, apliecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par cigarešu kontrabandas apjomiem Eiropā. Kopumā Eiropas Savienībā nelegālo cigarešu (kontrabanda un viltojumi) patēriņš 2021. gadā pieauga par 3,9%, veidojot 8,1% no kopējā cigarešu patēriņa. Viltoto cigarešu īpatsvars ES ir pieaudzis par 19,3%, sasniedzot 12,3 miljardus cigarešu, kas ir augstākais līmenis kopš 2006. gada. Viltojumi kopumā veidoja 34,6% no nelegālo cigarešu patēriņa. Pēc pētījuma aplēsēm, ES valstis pērn zaudēja 10,4 miljardus eiro neiegūto nodokļu veidā.

Latvijā saskaņā ar KPMG pētījuma datiem pēc ievērojama kāpuma 2020. gadā, pērn kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš ir samazinājies par 2,9%, veidojot 16,2% no kopējā tirgus.~76% no kontrabandas un viltotajām cigaretēm veidoja “baltā kontrabanda” (cigaretes, kas legāli ražotas citās valstīs, galvenokārt Baltkrievijā, bet nelegāli ievestas Latvijā). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi valsts budžetam no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veidoja aptuveni 48 miljonus eiro. Kopējais cigarešu patēriņš izvadītajā gadā bija 1.96 miljardi vienību, kas ir par 8% mazāk, nekā 2020. gadā.

Lielākā Latvijā ievesto kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts jau vēsturiski ir Baltkrievija. Attiecīgi, no Baltkrievijas kontrabandas ceļā 2021. gadā tika ievesti 227 miljoni cigarešu jeb 77% no kopējā kontrabandas apjoma. Kontrabandas plūsmas galvenais iemesls ir ievērojamās cigarešu cenu atšķirības, piemēram, Latvijā vidējā cigarešu paciņas cena bija 3,67 eiro, savukārt Baltkrievijā vien 0,54 eiro. Populārākās cigarešu markas, kas kontrabandas ceļā tika ievestas Latvijā, ir NZ, Premier un Minsk.

4. Nacionālo kontrabandas problemātikas forumu “Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi” organizē biedrība BASE un SSE Riga sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi, kā arī sankcijas, kuras noteiktas pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, ir izraisījušas pārmaiņas kontrabandas preču apmēros.

Preču kontrabanda ir bijusi sāpīga tēma legālajiem konkrēto preču ražotājiem un tirgotājiem, jo tā atņem potenciālo pircēju daļu, samazina realizācijas apjomus, kas atsaucas uz samaksāto nodokļu apjomu. Lai minimizētu kontrabandas rašanās iespējas, daudzu gadu garumā Latvijā ir ieviesti dažādi tās izķeršanas instrumenti, tomēr pilnībā izskaust kontrabandu nav izdevies. Vienlaikus pasaulē, visticamāk, nav nevienas valsts, kurai nebūtu kaut kādu preču kontrabandas, jo ir atšķirības starp valstīm un tajās esošajiem nosacījumiem, nodokļu likmēm, kas rada pieprasījumu, kuru arī veikli cilvēki cenšas nodrošināt.

Mazāka kustība – mazāk kontrabandas

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Levits: Latvija turpinās inovācijas cīņā ar noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sistēmā

LETA, 15.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija turpinās smagi strādāt un ieviest inovācijas cīņā ar noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sistēmā, 14.jūlijā finanšu izlūkošanas dienestu ekspertu 28. "Egmont" grupas plenārsēdē Rīgā norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Plenārsēdē, kas veltīta jaunu veidu, kā padarīt finanšu izlūkošanas dienestu darbu efektīvāku, apzināšana Valsts prezidents izteica gandarījumu par šāda līmeņa konferences norisi Latvijā, norādot, ka tā nav tikai nejaušība, bet gan novērtējums par paveikto.

"Latvija ir pirmā valsts, kas izpildījusi visus 40 Finanšu darījuma darba grupas noteiktos ieteikumus. Tāpat ar Eiropas Savienības atbalstu esam izveidojuši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas inovāciju centru, kas ir starptautiska iniciatīva," pauda Valsts prezidents Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu ir kļuvusi vēl svarīgāka. Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis milzīgu cilvēku traģēdiju un satricinājis Eiropas ģeopolitisko un drošības situāciju. Tas ir izraisījis arī globālus satricinājumus ar tālejošām ekonomiskām, finansiālām, sociālām, vides un, protams, humanitārām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru