Jaunākais izdevums

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Cīņa par "zaļo koridoru"

Skaitļi nav vienīgā indikācija, kas raksturo Baltkrievijas cigarešu kontrabandas problēmu. Tā spēj kļūt par nozīmīgu faktoru starpvalstu attiecībās, cīņa par tās plūsmām var raisīt pat asiņainus konfliktus ar tālejošām politiskām sekām, kā tas notika 2015. gada jūlijā. Pēc bruņotas sadursmes Mukačevā ultranacionālistu organizācijas Labējais sektors, milicijas un Ukrainas parlamenta deputāta Mihaila Laņko apsardzes darbinieku starpā tābrīža Luganskas apgabala gubernators Genādijs Moskaļs konstatēja: apšaude ir sekas cīņai par "zaļo koridoru", caur kuru baltkrievu cigaretes tiek vestas uz ES.

G. Moskaļs kontrabandas apjomus lēsa nevis miljonos, bet gan miljardos dolāru.Cīņa par tiesībām kontrolēt kontrabandas plūsmas noveda pie bruņota konflikta, kurā gāja bojā trīs cilvēki un vairāk nekā desmit tika ievainoti un kurš, pēc G. Moskaļa paustā, nivelējis Ukrainas vairāku gadu pūliņus izveidot ar ES bezvīzu režīmu.

Pēc incidenta valsts tābrīža prezidents Petro Porošenko sasauca Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Militārā kabineta sēdi.Saskaņā ar G. Moskaļa rīcībā nonākušo informāciju Doņeckā bija atjaunojušas darbu tabakas fabrikas, kuras agrāk bija "jumtojis" Oleksandrs Zaharčenko, bijušais starptautiski neatzītās Doņeckas republikas vadītājs.

Tomēr lauvas tiesa no tā, kas veidoja ukraiņu cigarešu kontrabandas apjomus, izrādījās baltkrievu zīmolu produkcija. Tā caur Aizkarpatu apgabalu devās uz Rumāniju, Slovākiju, Ungāriju, Poliju. Jūlija vidū Genādijs Moskaļs tika iecelts par Aizkarpatu apgabala administrācijas vadītāju un uzreiz izlika visās uz apgabalu vedošajās pārejās papildu posteņus, kuros izvietojās muitas, robežsardzes, Iekšlietu ministrijas, Drošības dienesta un finanšu dienesta darbinieki. Visiem posteņos esošajiem spēka struktūru pārstāvjiem G. Moskaļs piekodināja neļaut ievest Ukrainā lielas tabakas izstrādājumu partijas.

Jau pēc dažām dienām Ukrainas parlamenta deputāts Igors Guzjs savā Facebook kontā fiksēja Moskaļa pret baltkrievu kontrabandu vērsto pasākumu pirmo rezultātu: "Baltkrievijas teritorijā, pie ukraiņu robežcaurlaides punkta Domanova, stāv 38 fūres ar kontrabandas cigaretēm. Aritmētika sekojoša: 38 pareizināt ar 30 tūkstošiem $ = 1 140 000 $."Trīs mēnešus pirms tam pie Ukrainas pilsētas Luckas nogāzās lidmašīna An-2, kas baltkrievu cigaretes pārvadāja uz Poliju. Lidaparāts bija pazaudējis augstumu un nokritis uz ceļa Promiņas ciemā, pilots gāja bojā. Lidaparāta avārijas izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka tas pacēlies gaisā no pašdarināta skrejceļa, kas izveidots netālu no ciema. Šis An-2 kursu uz Poliju bija uzņēmis ne pirmoreiz: ciema iedzīvotāji daudzkārt dzirdējuši tā dūkoņu un zinājuši, ka lidaparāts pārvadā kontrabandas cigaretes. Agrāk tas bija lauksaimniecības kukuruzņiks, kas kaisījis mēslojumu pāri laukiem, vēlāk pārkvalificējoties kontrabandas pārvadājumiem.

Vēl divus gadus iepriekš slovāku muitnieki informēja, ka atklājuši pazemes tuneli, pa kuru no Ukrainas uz Slovākiju pārnēsātas kontrabandas cigaretes. Iespējams, šāds tunelis nebija vienīgais, tāpat kā kukuruzņiks.

Pie Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām

Nelegālai tabakas produkcijas izvešanai uz ES aktīvi un ilgstoši tiek izmantota arī Baltkrievijas robeža ar Poliju, Lietuvu un Latviju, uz kuras un tās tuvumā robežsargi un muitnieki teju ik dienu pārtver pārsvarā baltkrievu produkciju miljoniem eiro vērtībā.2020. gada maijā uz Lietuvas robežas tika aizturēts kravas auto DAF ar poļu numuriem un kontrabandas kravu, kas sastāvēja no 500 000 baltkrievu cigarešu, kuru realizācija dotu ieņēmumus vismaz 1,74 miljonu eiro apjomā. Nedaudz vēlāk ap 875 000 paciņu par 2,6 miljoniem eiro konfiscēja poļu muitnieki.

Nesen Eiropola vairākās valstīs īstenotās operācijas tika pārtverti 2,6 miljoni tonnu tabakas un 67 miljoni cigarešu, no kurām 88% bija saražojusi Baltkrievija.2021. gada augustā Latvijas muitnieki kādā Rīgas rajona angārā atklāja kravu ar arbolīta blokiem, kuros bija iemūrēti Baltkrievijas tabakas fabrikā Neman saražoti 3,5 miljoni zīmola NZ Gold cigarešu. Kratīšanas laikā atrasti arī 1,8 grami marihuānas, šļirces, iepakojumi ar narkotisko vielu paliekām, skaidra nauda, ID kartes ar elektronisko parakstu PIN kodiem, zīmogi, elektroierīces, kuras, iespējams, ir stratēģiskas nozīmes priekšmeti.

2021. gada oktobrī Rīgas lidostas muitas kontroles punkta amatpersonas, veicot eksprespasta sūtījumu muitas fizisko kontroli, konstatēja, ka divu paku saturs faktiski neatbilst pamatdokumentos norādītajam. Sūtījumos atradās deklarētā prece – pufi –, taču tajos bija ieslēpta baltkrievu oligarham Pāvelam Topuzidisam piederošās Tabak-Invest fabrikas produkcija: 32 tūkstoši cigarešu Camel un četri tūkstoši cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām, kā arī 25,4 tūkstoši cigarešu Winston bez akcīzes markām. Kā zināms, to neesamība norāda, ka attiecīgie tabakas izstrādājumi mērķtiecīgi ražoti nelegālajam tirgum.

Ja vēl 2019. gadā uz Latvijas–Krievijas robežas tika aizturēts vairāk kontrabandas cigarešu (13 miljoni, 22% no kopapjoma) nekā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas (10,6 miljoni, 18%), tad pērn baltkrievu dominance kļuva skaidri redzama arī pie mums: tika aizturēti 40 miljoni (55% no kontrabandas kopapjoma) no šīs valsts nākušo tabakas izstrādājumu vienību, kamēr no Krievijas bija ieplūduši 0,4 miljoni (1% kopapjoma) cigarešu. Šīs pašas baltkrievu uzbrukuma cigarešu frontē pazīmes Latvijā skaidri vērojamas arī šogad.

Mazāks par saražoto piedāvājumu

Diezgan precīzi iespējams aprēķināt baltkrievu iekšējā tirgus patēriņa apjomu, savukārt aplēses, cik daudz tabakas produkcijas tiek saražots, krietni variē. Pēdējie pieejamie oficiālās statistikas dati par 2014. un 2015. gadu liecina, ka tad valsts kvota visām baltkrievu cigaretēm, kas paredzētas realizācijai iekšējā tirgū, sastādīja aptuveni 30 miljardus vienību gadā. Skaitlis raisa smaidu: šādu tabakas izstrādājumu daudzumu Baltkrievijas iedzīvotājiem izsmēķēt nav pa spēkam, jo tas nozīmētu 10– 11 cigaretes dienā ikvienam – no autiņos guloša mazuļa līdz sirmai vecvecmāmiņai.

Cigarešu iekšējā patēriņa apjomu 2018. gadā baltkrievu ziņu portāla Naviny pieaicinātie eksperti novērtēja robežās no 14 līdz 18 miljardiem vienību. Auditorfirma KPMG aprēķinājusi, ka šajā pašā gadā cigarešu patēriņa līmenis Baltkrievijā sasniedzis ap 18 miljardiem, vienlaikus 13 miljardi tabakas izstrādājumu vienību tika eksportētas, no kurām 8,6 miljardi bija ceļā uz Krieviju, 4,3 miljardi – uz ES.

Tāpat vismaz 2010. gadu vidū eksistēja kvota arī pirmās (zemākās) cenu grupas filtra cigaretēm, kas marķētas ar Baltkrievijā reģistrētām tirdzniecības zīmēm. To vidū, piemēram, fabrikas Neman zīmoli NZ, Fest, Minsk, uzņēmuma Tabak-Invest zīmoli Korona, Fort. Būtiski, ka baltkrievu pirmās cenu grupas cigaretēm akcīzes, pretēji pasaules praksei, ir proporcionāli mazākas nekā augstākas klases tabakas produkcijai. Zemākas cenu grupas izstrādājumiem atvēlēti aptuveni 60–70% no kopējās kvotas.

Cits nozīmīgs aspekts: minētajā valsts kvotā – 30 miljardos – netika ietverts eksportējamo cigarešu apjoms. Baltkrievija šo plūsmu neierobežo.

Asociācija Antikontrafakt savā vēstulē Krievijas Tieslietu ministrijai 2020. gadā skaidroja, ka lētu cigarešu ražošana Baltkrievijā norisinās industriālos mērogos: balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, Antikontrafakt aprēķināja, ka baltkrievu patērētāji izsmēķē aptuveni 17 miljardus cigarešu gadā, bet ražošanas līnijas sarūpē trīs reizes lielāku apjomu; saskaņā ar Antikontrafakt vērtējumu Baltkrievijas tabakas uzņēmumu kopējā kapacitāte ļauj saražot 67 miljardus cigarešu gadā. Acīmredzami milzīgs eksporta potenciāls eksistē, un daudz kas liecina, ka šīs ražošanas jaudas tiek nopietni noslogotas.

Salīdzinājumam: Krievija, kuras iedzīvotāju skaits vairāk nekā 15 reizes pārsniedz Baltkrievijas iedzīvotāju skaitu, 2019. gadā izlaida pavisam 228,3 miljardus cigarešu, pausts Krievijas valdības Analītikas centra apskatā. Savukārt Kazahstāna, kurā iedzīvotāju teju divkārt vairāk nekā Baltkrievijā, tajā pašā laikā saražoja 17,4 miljardus cigarešu.

"Pie mums Baltkrievijā izveidojusies tāda tirgus struktūra, ka tā ietilpība praktiski divas reizes zemāka nekā faktiski saražotais apjoms. Tas ir, jūs saprotat, kur aizplūst visa otrā puse. Galvenais aiz robežas aizturētais apjoms – tā ir zemo cenu segmenta zīmolu produkcija," uz anonimitātes nosacījumiem ziņu portālam Naviny komentēja Baltkrievijas tabakas tirgus eksperts.Baltkrievijas iekšējam tirgum un oficiālajam eksportam pilnīgi pietiktu ar 1861. gadā dibinātās Grodņas tabakas fabrikas Neman jaudām. Tomēr 90. gados valsts monopola sfērā ietraucās Pāvela Topuzidisa kompānija Tabak-Invest, tādējādi raisot lielu izbrīnu. Šādi ļoti ienesīgi biznesi, tāpat kā naftas, ieroču, nekustamā īpašuma, Baltkrievijā tiek nodoti valsts vadītājam īpaši pietuvinātām personām.

Nekādus brīnumus TabakInvest nedemonstrēja: sākotnēji tā izlaida populāru PSRS zīmolu cigaretes un sērkociņus, vēlāk cīnījās par to, lai pati varētu ražot globālo tabakas kompāniju zīmolu cigaretes. 2020. gadā tabakas produkciju sāka izlaist vēl viena ražotne – Inter Tobakko. Tiesa, Inter Tobakko perspektīvas ir neskaidras.

Nav iedomājams, ka šo trīs tabakas fabriku vadītāji bez savas ziņas ļautu slepeni ražot un pēc tam realizēt "kreiso" preci. Tā ka šī nav privātu kravas mašīnu un krītošu kukuruzņiku, bet gan lielas un sliktiem nodomiem apveltītas valsts sekmētas kontrabandas problēma.

Kontrabandas pirmsākumi

Baltkrievijas, kas atrodas Austrumeiropas tirdzniecības ceļu krustpunktā, iedzīvotāji simtiem gadu iesaistījušies preču plūsmā starp tagadējām Krievijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas teritorijām. PSRS sabrukums deva jaunu impulsu šīs nodarbes attīstībai, un kontrabanda kļuva par piepelnīšanās avotu daudziem baltkrieviem. Piekļuve tai izrādījās tik ļoti atvieglināta, ka cilvēki, kuri apmeklēja Poliju, Lietuvu, Latviju, Krieviju, sāka uz turieni izvest cigaretes ne vien savu auto bagāžniekos, bet arī slēpt starp personīgajām mantām čemodānos un somās.

Drīz vien daudziem nelegālās produkcijas piegādes kļuva par ko vairāk nekā tikai patīkamu un neregulāru blakusienākumu; šo cilvēku kategorija sāka ieslēpt cigaretes jau kravas mašīnās, kas pārvadā koksni, te tabakas produkciju apbēra ar kartupeļiem, te pārvadāja laivās. Un tomēr Baltkrievijas vidusmēra iedzīvotājam netika atvēlēta galvenā loma šajā spēlē. Tāpat arī ne duty free veikaliem, kuri vienubrīd bija veseli 52, līdz ar to savulaik kļūstot par samērā nozīmīgu cigarešu eksporta faktoru.

Ar laiku nelegālā preču tirdzniecība guva valstisku raksturu. 1995. gadā tika izveidota vienota Krievijas– Baltkrievijas muitas zona, līdz ar ko kontrabandas kontrole nonāca Baltkrievijas Prezidenta lietu pārvaldes rokās. Tās ierēdņi regulēja vistas šķiņķu, spirta un alkoholisko dzērienu, kā arī Centrāleiropā ražotu zemas kvalitātes tabakas izstrādājumu piegādi Krievijas tirgum. Apķērīgākajās galvās iešāvās jautājums – kāpēc tieši Centrāleiropas, bet ne savus tabakas izstrādājumus?

Atņemt tirgu konkurentiem

Līdz 2000. gadu vidum risinājās cīņa par importa aizvietošanu, lai arī baltkrievu mediju publikācijas neļauj secināt, ka šeit valsts spēlējusi izšķirošo lomu. Drīzāk otrādi. "Tabak-Invest fabrikas darbības apstādināšanu var saistīt ar tirgus pārdali, ko izraisījušas pašreizējās jukas šajā kompānijā," 2000. gadu vidū vēstīja portāls Svich. "Jau šodien Tabak-Invest no nelielas tabakas firmas, kas kādreiz izmantoja nezin no kurienes ievestus maisījumus, pārvērtusies par jaudīgu baltkrievu tabakas tirgus operatoru. Cigarešu importa uz Baltkrieviju ierobežošanas iniciatīvu daudzi pieraksta tieši šai struktūrai, kas laikus parūpējusies par licenču kontraktu noslēgšanu ar mūsu valstī bezizejas stāvoklī nostādītajām lielajām transnacionālajām tabakas korporācijām. Katrā ziņā Tabak-Invest valdes priekšsēdētājs Pāvels Topuzidiss 2004. gada beigās negaidīti tika iekļauts starpresoru grupas, kas nodarbojās ar importa apjoma noteikšanu nākamajam gadam, sastāvā. Runā, ka pielicis maksimumu pūļu, lai kvota pietuvotos minimumam. Jau šobrīd Tabak-Invest ir kontrakti ar JT International par zīmolu Monte Carlo, Magna un Winston cigarešu izlaišanu ar savām ražošanas jaudām.Savienība ar Prezidenta lietu pārvaldi paver jaunas, plašas perspektīvas. Pagaidām īsti vēl apgriezienus neuzņēmušais tirdzniecības nams Vostochnij, kas visdrīzāk iegūs tiesības importēt cigaretes 2006. gadā, nez vai pats nodarbosies ar piegādēm. Praksē, uzskata eksperti, var tikt izmantota shēma, kuras ietvaros Tabak-Invest uzņemsies importa finansēšanu, nodrošinot Vostochnij cigarešu (turklāt visrentablāko zīmolu) piegāžu no Krievijas priekšapmaksu. Vostochnij tās iepirks Krievijas fabrikās, bet pēc tam nodos realizācijai tam pašam TabakInvest," teikts publikācijā.

P. Topuzidisa uzņēmuma plāni tiešām tika īstenoti ar Vostochnij, Prezidenta lietu pārvaldes apakšvienības, starpniecību. Savukārt importu aizvietojošās produkcijas īpatsvars vietējā tirgū pieauga, drīz vien praktiski pilnībā tika apstādināta uz pašu Baltkrieviju ceļojošā tabakas produkcija – izņemot dažus ekskluzīvus un dārgus zīmolus, kuri sastāda niecīgu daļu no iekšējā tirgus apjoma.

Paši baltkrievu tabakas ražotāji apzinājās seno patiesību: bez veiksmīga noieta savās mājās grūti runāt par ārējo, tostarp kontrabandas tirgu iekarošanu. Tātad importa aizvietošana izrādījās svarīgs solis ceļā uz kontrabandas plūsmu paplašināšanos.

Kā plūsmas kļuva intensīvas

Skaļi runāt par baltkrievu cigarešu kontrabandu sāka pirms gadu dekādes. Sākotnēji tas šķita īslaicīgs konjunktūras uzliesmojums ārējos tirgos, tomēr negaidītā kārtā izrādījās impulss veselas kontrabandas nozares iespaidīgai attīstībai. Proti, 2011. gadā baltkrievu rublis pēkšņi kļuva trīs reizes lētāks attiecībā pret ASV dolāru. Iestājās laikposms, kad preces vēl nepaspēja sadārdzināties atbilstoši valūtas kursam. Uz brīdi Baltkrievijā pat iestājās tabakas produktu deficīts, toties tie pārplūdināja Ukrainas un citu valstu tirgus.

Un drīz vien cigaretes aktīvi tika pārsūtītas no Ukrainas uz ES, kur mazumtirdzniecības cena divas, četras reizes augstāka nekā Baltkrievijā. Sākotnēji pārvadāja ne tikai vietējās markas, jo baltkrievu tabakas fabrikas uz kontrakta pamata ražoja arī globālo zīmolu produktus. Un ja parādās iespēja nopirkt uzņēmuma Tabak-Invest ražoto kontrabandas Winston paciņu par eiro, kāpēc gan par to maksāt oficiālos četrus?

Baltkrievijas rubļa kursa spēja krišanās pret eiro un dolāru izrādījās nevis epizode, bet gan iespaidīgs impulss baltkrievu cigarešu – gan legālam, gan nelegālam – eksportam. Par baltkrievu tabakas produkcijas invāziju 2010. gadu pirmajā pusē ļauj spriest pat oficiālā eksporta statistika. 2012. gadā valsts eksportēja 5988 miljonus tabakas izstrādājumu vienību kopsummā par 300,2 miljoniem dolāru, 2013. gadā – 8822 miljonus vienību par 269 miljoniem, bet 2014. gadā – jau 10,7 miljardus par 211,1 miljonu dolāru. Tikai pāris gadu laikā oficiālā eksporta naturālais apjoms divkāršojās; ieņēmumu krišanās skaidri apliecina par savas tirgus nišas – tās devīze "lēti, toties sirsnīgi" – apzināšanos un kalibrēšanu.

Savukārt izmaiņas eksporta ģeogrāfijā liecina par elastīgu pieprasījuma pēc baltkrievu cigaretēm "uztaustīšanu". Ja 2012. gadā uz NVS zemēm aizplūda vien 15,2% oficiāli eksportēto cigarešu, tad 2013. gadā jau 54,1%, pieaugot no 908 miljoniem vienību uz 4770 miljoniem vienību – tātad vairāk nekā piecas reizes. Piegādes uz Ukrainu – no 39 miljoniem līdz 2571 miljonam – tātad 66 reizes. 2014. gadā cigarešu piegādes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uz NVS zemēm pieauga vēl par 36,3%, sasniedzot 6,5 miljardus vienību. Uz Ukrainu eksports pieauga par 34,6%, sasniedzot jau 3462 miljonus vienību. Skaidrojums šeit rodams, ņemot vērā nelegālā tirgus realitātes.

Eksports uz Ukrainu patiesībā ļoti bieži nozīmēja to, ka par galapunktu uzrādītā kaimiņvalsts patiesībā bija vienīgi starppunkts cigarešu nelegālai nogādei uz ES valstīm. Piegādes uz ES no 115 miljoniem vienību 2012. gadā palielinājās līdz 201 miljonam gadu vēlāk; īsts tīģera lēciens vērojams 2014. gadā, kad oficiālais cigarešu eksports no Baltkrievijas uz ES sasniedza jau 1106 miljonus vienību.

Šeit līknes pārtrūkst: viena no vairākām indikācijām, kas apliecina, ka cigarešu ražošanas un realizācijas sfērā XXI gadsimta pirmās desmitgades vidū nopietni apņēmusies iejaukties valsts, bija tabakas produktu jomas statistikas publicēšanas pārtraukšana. Oficiālo datu noslepenošana vienīgi pārliecina analītiķus, ka bez valsts iesaistīšanās baltkrievu cigarešu pelēkais eksports nebūtu iespējams.

Nepieļaujot huligānismu

2014.–2015. gadā jau izveidotajā, ar Prezidenta lietu pārvaldi saistītajā shēmā tika viestas izmaiņas: tagad ar kontrabandu varēja nodarboties lielās komerciālās struktūras – pāris desmitus tādu kompāniju izveidoja oligarhi no Lukašenko tuvākā loka. Viņi Baltkrievijā atklātajos loģistikas centros no jauna iepakoja norvēģu zivis, poļu ābolus, ukraiņu gaļu.

Savukārt tabakas nozarei bija lemts kļūt par atsevišķu lielas peļņas avotu un vienu no nozīmīgām republikas ekonomikas nozarēm, kas lielā mērā balstīta uz kontrabandu.2016. gadā publicētais auditorfirmas KPMG pētījums gluži kā ar prožektoru stariem izgaismoja daudzu tāpat apjausto realitāti. Rietumu valstīs, salīdzinot ar Baltkrieviju, cigarešu cenas izrādījās 4,6–5,5 reizes augstākas: vidējā paciņas cena Polijā – 3,17 eiro, kamēr Baltkrievijā – 0,58 eiro. Cigaretes Baltkrievijā tika iepirktas vairumā, daudzas darbnīcas un kvalificēti meistari pievērsās to slēptuvju ierīkošanai dzelzceļa vagonos un kravas mašīnās.

Tabakas produkcija no republikas pārvietojās arī uz Kaļiņingradas apgabalu, lai pēc tam pa jūru nonāktu ES tirgos, – pilnā sparā strādāja nelegālās realizācijas shēmas. Valsts vara uz to pievēra acis. Paralēli 2010. gadu vidū starptautiskajām tabakas kompānijām tika liegta iespēja Baltkrievijā izlaist savu zemā cenu segmenta zīmolu produkciju, kuras ražošanu pilnībā pārņēma koncernā Belgospiščeprom ietilpstošā fabrika Neman un Pāvela Topuzidisa uzņēmums TabakInvest.

Cigarešu ievešana valstī lielos apjomos pirmkārt – Prezidenta lietu pārvaldes prerogatīva.Kad baltkrievu portāls Naviny mēģināja noskaidrot, vai kontrabandas ķēde neaizsākas ar "caurumiem" iekšējā tirgū, koncernā Belgospiščeprom apgalvoja jeb visdrīzāk bezkaunīgi meloja, ka tajā saražotie cigarešu apjomi galvenokārt tiek patērēti valstī.

"Pie mums tabakas, tāpat kā alkohola, ražošana iekšējam tirgum tiek stingri kvotēta. Tā visa arī tiek pārdota. Atlikumi mums ir minimāli.Pie mums šis tirgus tiek ļoti stingri regulēts un kontrolēts. Huligānismu iekšējā tirgū neviens nepieļaus," Naviny korespondentam pastāstīja koncerna Belgospiščeprom priekšsēdētāja pirmais vietnieks Igors Šustovs.

Šobrīd fiziskās personas nevar iegādāties lielas vairuma partijas tieši no fabrikas – jābūt juridiskai personai, kura atbilstu akcizējamo preču vairumtirdzniecības prasībām. Līdz ar to kontrabandas problēmu tagad uzveļ vairumtirgotājiem, kuri nereti saistīti ar Prezidenta lietu pārvaldi, duty free veikaliem vai tirdzniecības tīklu īpašniekiem. Ne velti, vienubrīd vadošo pozīciju tabakas nozarē uzticot Aleksejam Oleksinam, A. Lukašenko viņam "piespēlēja" visu tabakas kiosku tīklu. Savukārt Tabak-Invest īpašnieka Pāvela Topuzidisa rīcībā sen ir ne vien cigarešu fabrika, bet arī hipermārketu un mazāku veikalu tīkls.

Nekādu šaubu par to, ka cigarešu nozare izpelnījusies ievērību visaugstākajā politiskajā līmenī, vairs neatstāja 2017. gada decembrī notikusī sapulce pie A. Lukašenko. Faktiski tika apspriesta cigarešu ražošanas apjoma paplašināšana, iekļaujot arī jautājumu par vienota realizācijas tīkla izveidi; uz galda nonāca plāns nozīmīgi palielināt fabrikas Neman jaudas – tika nolemts tajā uzstādīt vēl divas līnijas, investīcijas katrā no tām paredzot 10 miljonu dolāru apmērā.

Par oficiālo nozares apspriešanas iemeslu nosaukts lielais pieprasījums pēc baltkrievu cigaretēm ārzemēs, kas eksporta statistikas pārzinātājam raisītu jautājumu: kāda veida pieprasījums? Baltkrievijai tuvajos ārvalstu reģionos no tās ievesto kontrabandas cigarešu īpatsvars ir ievērojami augstāks nekā caurmērā Krievijā. Brjanskas un Smoļenskas apgabalos tas, pēc Kantar TNS datiem, 2017. gadā sastādīja 21%; Ziemeļkaukāzā baltkrievu cigaretes iekarojušas jau 17% tirgus. Šie ir reģioni, kuros stipras ir Minskas TabakInvest ražojumu pozīcijas.

Izdevums Belorusi i Rinok, izanalizējis fabriku jaudas un kopējo – gan legālo, gan nelegālo – eksportu, lēsa, ka tā apjoms ES un Krievijas virzienā 2020. gadā veidoja vismaz 690 miljonus dolāru. Baltkrievijas oficiālais cigarešu eksports, pēc OECD datiem, veido tikai dažus miljonus gadā; ES legāli netiek pārdota gandrīz neviena republikas cigarete. Savukārt KPMG pētījums apliecinājis, ka vēl 2016. gadā baltkrievu kontrabandas cigarešu īpatsvars Latvijā bija sasniedzis 16,6% no kopējā patēriņa jeb 0,407 miljardus vienību, bet Lietuvā – 14,5% jeb 0,485 miljardus vienību. Uz Latviju kopš 2007. gada legāli nav eksportēts nekas, izņemot pērno gadu, kad Baltkrievija oficiāli piegādāja tabakas izstrādājumus par 10 000 (!) eiro.

Pēc 2017. gada sapulces vicepremjers Mihails Rusijs apsolīja visnopietnāko kontroli attiecībā uz privāto uzņēmēju ielaišanu "tādās sfērās". Žurnālisti vēlējās uzzināt, kāpēc vajadzīgi ražošanas paplašināšanas plāni. M. Rusijs skaidroja, ka pēdējā laikā ārzemēs pieaudzis pieprasījums pēc baltkrievu cigaretēm: ražošanas iekārtas strādājot cauru diennakti, tomēr nodrošināt nepieciešamo cigarešu eksportu vajadzīgajā apjomā, nenovājinot iekšējo tirgu, neesot iespējams. Dažs žurnālists gan bija gatavs piezīmēt, ka nekādi signāli par to, ka vietējais tirgus sadurtos ar cigarešu deficītu, nav manīti.

Savdabīga sakritība: tieši tajā laikā, kad dati par Baltkrievijas tabakas izstrādājumu ražošanu un eksportu vairs nebija atklāti pieejami, parādījās ļoti daudz signālu par baltkrievu cigarešu nelegālas tirdzniecības turpmāku pieaugumu ārzemēs. Pētniecības organizācijas The Project Sun ikgadējā atskaitē par 2015. gadu Baltkrievija jau nosaukta par līderi uz ES virzītas tabakas izstrādājumu kontrabandas jomā.KPMG 2020. gada jūnijā publicētais pētījums pauž, ka 2019. gadā ES valstīs izsmēķēti 2,4 miljardu baltkrievu kontrabandas cigarešu, kas kopumā veido 6,2% no visa ES nelegālā segmenta.

Šādā kontekstā rodas nopietns jautājums, kāds eksports – legālais vai nelegālais – ir prātā Baltkrievijas līderim Lukašenko, paužot: "Pie manis pēdējā laikā vērsušies ārzemju uzņēmēji, sakot, ka mūsu uzņēmumi nevēloties pārdot produkciju eksportam. Ir lielas nišas, pat Eiropas Savienībā. Tās mums izdevīgas. Kāpēc mēs tās negribam aizpildīt? Es uzticēju pārbaudīt šo informāciju. Runa ir par vienu no nozīmīgiem budžeta papildināšanas avotiem. Tāpēc, ja ir pieprasījums, vajag pārdot tabakas izstrādājumus. Nepārdosim mēs, pārdos citi.

Tirgi tiks aizpildīti."Baltkrievijas valsts oficiālie ieņēmumi no tabakas nozares nav zināmi. Par orientieri var noderēt bijušā finanšu ministra Maksima Jermoloviča 2019. gada nogalē paustais, ka budžets no dažādiem nodokļiem un nodevām, kas tiek iekasētas no cigarešu ražotājiem, akumulējot vairāk nekā 1,2 miljardus baltkrievu rubļu (apmēram 420 milj. eiro); no tiem vairāk nekā 800 miljonus rubļu (apmēram 280 milj. eiro) dod ienākumi no tabakas produkcijas akcīzēm.

Divi īpaši notikumi tabakas izstrādājumu nozarē EES līmenī piesaistīja uzmanību 2019. gada decembrī. Pirmais – EES valstis parakstīja vienošanos, ka tabakas izstrādājumu akcīze visā tās teritorijā līdz 2024. gadam tiks vienādota – līdz 35 eiro uz tūkstoti cigarešu. 2020. gada decembrī attiecīgās akcīzes likmes Krievijā bija 29,6 eiro, Kazahstānā – 18,5 eiro, Baltkrievijā – 8,5 eiro. |"Pastāvošās atšķirības likmju starpā ir galvenais iemesls tam, kāpēc pieaug nelegālās tabakas produkcijas plūsmas savienības valstīs," skaidri un gaiši pateica Timurs Žaksilikovs, Eirāzijas Ekonomikas komisijas ekonomikas un finanšu politikas ministrs.

Otrs nozīmīgs notikums 2019. gada decembrī – tabakas nozares efektivitātes celšanas sapulce pie A. Lukašenko, kurā viņš, noliedzot cigarešu cenu ietekmi uz smēķēšanu, pieprasīja savā valstī nepieļaut nopietnu cenu izaugsmi šajā preču segmentā. Precizējis, ka cigarešu un alkohola cenas EES ievērojami augstākas nekā Baltkrievijā, A. Lukašenko prognozēja, ka nodokļu likumdošanas unifikācija var "novest pie tabakas izstrādājumu cenu nopietnas izaugsmes". Neraugoties uz alkohola un tabakas lietošanas negatīvajiem aspektiem, paskaidroja A. Lukašenko, "šīs ir nopietnas mūsu budžeta sastāvdaļas, tāpēc šeit nevajag pieļaut nekādus sānsoļus".

"Ja kāds šodien piedāvās shēmas, no kurām vadoties mēs strādāsim tabakas izstrādājumu ražošanā un realizācijā, tās nekavējoties tiks realizētas. Tomēr princips ir viens: tām jābūt izdevīgākām nekā esošā shēma," jau sen paziņojis A. Lukašenko, kurš kļuvis par īstu kontrabandas oligarhu, padarot nelegālās plūsmas par ekonomikas sastāvdaļu. Eksistējošā shēma acīmredzama – zemākās cenas un nelielās akcīzes savienojumā ar acu pievēršanu uz savas robežas Baltkrieviju padarījušas par līderi EES un ES nelegālajos tirgos. Un veiksmīgāku shēmu grūti izdomāt. Jo vairāk tāpēc, ka to nenogurstoši atbalsta valsts fabrika Neman un P. Topuzidisa privātais uzņēmums Tabak-Invest.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Karšu darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs ceļojošos iedzīvotājus

LETA, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas.

Tāpat arī nolemts pārtraukt preču iepirkumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktiem no citiem importētājiem Baltijā.

""Sanitex" pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas preču tirdzniecību Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Mēs uzskatām, ka šobrīd Latvijas un Baltijas uzņēmēju ieguldījums vienotībā un solidaritātē ir ārkārtīgi svarīgs,” skaidro SIA "Sanitex" valdes loceklis Kārlis Ābele.

Uzņēmums ir jau pārtraucis preču importu no Krievijas un Baltkrievijas ražotājiem un piegādātajiem. Šo preču kopējais īpatsvars 2021. gadā veidoja 0,6% no "Sanitex" tirdzniecības apjoma Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Uzņēmums arī nolēmis pārtraukt iegādāties Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktus no citiem importētājiem. Šīs preces tiks izņemtas no PROMO Cash & Carry, PROMO Food Service, Officeday un citiem uzņēmuma tirdzniecības kanāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Padomi uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā

Uldis Upenieks, Citadele valdes loceklis un Finanšu nozares asociācijas Darbības atbilstības komitejas līdzpriekšsēdētājs, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības un ASV noteiktās finanšu sankcijas pret Krieviju ir ļoti nozīmīgas un atkarībā no notikumu attīstības Ukrainā var kļūt vēl plašākas, ietekmējot tos Latvijas un Baltijas valstu uzņēmējus, kuriem ir sadarbības partneri Krievijā un Baltkrievijā.

Lai palīdzētu orientēties mainīgajā sankciju vidē un izvairītos no pārkāpumiem, kas var novest pie anulētiem darījumiem, aktīvu iesaldēšanas vai pat kriminālatbildības, banka Citadele sagatavojusi padomus uzņēmējiem, kas vēlas turpināt sadarbību ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā.

Ņemot vērā sankciju plašo ietekmi, skaidrs, ka tiem uzņēmumiem, kas līdz šim sadarbojušies ar partneriem no Krievijas vai Baltkrievijas, šīs partnerattiecības var kļūt ievērojami apgrūtinātas vai atsevišķos gadījumos – pat neiespējamas. Ja uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju, Baltkrieviju vai kādu citu valsti, uz kuru attiecas sankcijas, banka var lūgt iesniegt papildu informāciju par atsevišķiem maksājumiem vai par darbību kopumā, kā arī, lai pieprasītu informāciju par darījumu partneriem Krievijā un Baltkrievijā, to īpašniekiem un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī par ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem un šo preču gala saņēmējiem. Ņemot vērā, ka arī bankām jāievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas visās valūtās, banka patur tiesības pārtraukt sadarbību ar klientiem, uz kuriem attiecas sankcijas, vai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tie pārkāpj vai apiet sankcijas. Svarīgi ir strādāt caurspīdīgi, uzņēmējiem un bankām sadarbojoties, jo kļūdas, kas rezultējas starptautisku sankciju pārkāpumos, var nozīmēt līdzekļu iesaldēšanu un atsevišķos gadījumos pat kriminālatbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) slēdz savus birojus Baltkrievijā un Krievijā, paziņojis uzņēmums.

"Biroju Baltkrievijā un Krievijā izveides mērķis bija sadarbība un jaunu kontaktu meklēšana ar biznesa partneriem šajās valstīs, bet tagad tādiem kontaktiem vairs nav iespēju, tādēļ pārstāvniecības ir jāslēdz," paziņoja LTG pagaidu izpilddirektors Egidijus Lazausks.

LTG biroji Krievijā un Baltkrievijā tika izveidoti pirms apmēram desmit gadiem. To slēgšanai būs nepieciešami trīs līdz seši mēneši, atkarībā no katras valsts procedūrām un termiņiem.

Martā LTG kravu pārvadājumu uzņēmums "LTG Cargo" aizliedza visu LTG vagonu izmantošanu kravu pārvadāšanai uz Baltkrieviju un Krieviju, kā arī citām zemēm tranzītā caur šīm valstīm. "LTG Cargo" ieteica klientiem, kuri izmanto privātos vagonus kravu pārvadājumiem, izvērtēt ar šādiem darījumiem saistītos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Airbnb aizliedz rezervācijas lietotājiem no Krievijas un Baltkrievijas

LETA--UNIAN/UKRAINSKA PRAVDA, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes naktsmītņu izīrēšanas platforma "Airbnb" no pirmdienas ir aizliegusi lietotājiem no Krievijas un Baltkrievijas veikt rezervācijas tās vietnē, teikts uzņēmuma paziņojumā.

Sākot no pirmdienas, ir arī atceltas visas rezervācijas Krievijā un Baltkrievijā.

"Kompānija "Airbnb" ir apturējusi darbību Krievijā un Baltkrievijā. Tas nozīmē, ka naktsmītnes rezervācija un savu iespaidu izteikšana Krievijā un Baltkrievijā ir pārtraukta, bet viesi no šīm valstīm vairs nekur nevarēs noformēt rezervāciju," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Iepriekš tika ziņots, ka "Airbnb" nolēmusi bez maksas izmitināt līdz 100 tūkstošiem ukraiņu bēgļu Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika ietekmju ietekmē

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb" aptur darbību Krievijā un Baltkrievijā, paziņojis kompānijas vadītājs Vareins Českis.

""Airbnb" aptur jebkādu darbību Krievijā un Baltkrievijā," tviterī raksta ASV uzņēmuma vadītājs.

Ziņu aģentūra "Reutrers" aprēķinājusi, ka Krievijā ir 90 000 "Airbnb" īstermiņa īres mājokļi, bet Baltkrievijā tādu ir vairāk nekā 1800.

Savukārt "Airbnb" lietotāji visā pasaulē apmaksā pakalpojumu Ukrainā, lai gan neplāno doties uz kara pārņemto zemi. Tādā veidā cilvēki cenšas sniegt finansiālu atbalstu ukraiņiem, kuru īpašumu īre tiek piedāvāta platformā.

"Airbnb" pirmdien paziņoja, ka piedāvās bez maksas izmitināt līdz pat 100 000 ukraiņu bēgļu Eiropas valstīs, tostarp Polijā, Vācijā, Ungārijā un Rumānijā.

ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi paziņojis, ka kopš Krievijas uzbrukuma sākuma 24.februārī Ukrainu pametuši vairāk nekā miljons cilvēku, un kopumā bēgļu gaitās varētu doties līdz četriem miljoniem cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Logu un žalūziju ražotāja "Velux" grupa pieņēmusi lēmumu pilnībā pārtraukt darbību Krievijā un Baltkrievijā, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Kompānijā skaidro, ka jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā februāra beigās, uzņēmums Krievijā un Baltkrievijā nepieņēma pasūtījumus, nenodrošināja piegādes un klientu apkalpošanu, savukārt tuvākajā laikā uzņēmums plāno nokārtot saistības ar kreditoriem un debitoriem, atlaist darbiniekus un pilnībā iziet no tirgus.

Vienlaikus "Velux" ģenerāldirektors Baltijā Dmitrijs Astašonoks vēsta, ka uzņēmums turpina kontaktēties ar biznesa partneriem un kolēģiem Ukrainā, un atbalstot uzņēmuma darbiniekus un pamatojoties uz Ukrainas valdības lūgumu, šobrīd notiek "Velux" produktu ierobežotas piegādes drošos Ukrainas apgabalos.

Krievijas tirgū "Velux" darbojās kopš 1991.gada, nodarbinot 66 darbiniekus, bet Baltkrievijā no 2002.gada, nodarbinot sešus darbiniekus. Uzņēmumam šajās valstīs nav ražošanas iekārtu un īpašumu. Savukārt Ukrainas tirgū uzņēmums darbību sāka 2001.gadā un nodarbina 23 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Banka (PB) trešdien paziņoja, ka aptur visu pašreizējo projektu īstenošanu Krievijā un Baltkrievijā, ņemot vērā Maskavas īstenoto iebrukumu Ukrainā.

Norādot uz karadarbību pret Ukrainas iedzīvotājiem, PB pavēstīja, ka nekavējoties apturējusi visas savas programmas Krievijā un Baltkrievijā.

Informācija PB mājaslapā liecina, ka institūcija šobrīd Baltkrievijā īsteno 11 projektus kopumā par 1,2 miljardiem dolāru, un tie skar enerģētikas, izglītības un transporta nozares, kā arī Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanu.

Tikmēr Krievijā tiek realizēti vien četri projekti par 370 miljoniem dolāru, un tie galvenokārt attiecas uz politiskajiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia”, kas, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, pārtrauca sadarbību ar Krievijas uzņēmumiem, turpmāk nesadarbosies arī ar Baltkrievijas uzņēmumiem.

Šāds lēmums pieņemts, jo Baltkrievija atbalsta pret Ukrainu vērsto agresiju un tās bruņotie spēki piedalās iebrukumā Ukrainā.

Vairāki uzņēmumi pārtrauc sadarboties ar partneriem Krievijā 

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras...

“Konflikta eskalācija uzskatāmi parāda, ka ne tikai Krievija ir agresors, bet arī Baltkrievija, kura atbalsta iebrucējus, sniedzot tiem gan militāro, gan stratēģisko palīdzību. Uzskatām, ka šādā situācijā iecietībai nav vietas. Baltkrievija ir līdzvainīga, un tādēļ esam nolēmuši pārtraukt jebkāda veida sadarbību arī ar Baltkrievijas uzņēmumiem,” lēmumu komentē “Eco Baltia” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

"Eco Baltia" grupā ietilpst Latvijas Zaļais punkts, vides apsaimniekošanas uzņēmumi SIA "Eco Baltia vide", Siguldas pilsētas SIA "Jumis" un UAB "Ecoservice", kā arī pārstrādes uzņēmumi AS "PET Baltija" un SIA "Nordic Plast". "Eco Baltia" akcionāri ir "INVL Baltic Sea Growth Fund" (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāda ir slēgusi savu gaisa telpu Baltkrievijas lidmašīnām, tviterī paziņoja Kanādas Transporta ministrija.

Šāds lēmums pieņemts, veicot ekonomiskus pasākumus pret Krievijas un tās iebrukuma Ukrainā tiešiem atbalstītājiem.

"Mēs slēdzām Kanādas gaisa telpu Baltkrievijas aviopārvadātājiem un lidmašīnām," teikts paziņojumā.

Kanāda jau 27.februārī slēdza savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām.

Krievija 24.februāra rītā sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā. Ukrainai uzbruka ne vien no Krievijas, bet arī no Baltkrievijas teritorijas.

Baltkrievija oficiāli nepiedalās Krievijas karā pret Ukrainu, tomēr Krievija izmanto Baltkrievijas teritoriju karavīru un militārās tehnikas pārvietošanai, no Baltkrievijas teritorijas uz Ukrainu tiek raidītas Krievijas raķetes, un Baltkrievijas slimnīcās ārstējas kaujās Ukrainā ievainotie Krievijas karavīri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības uzņēmums “JYSK” kopā ar industriālo projektu attīstītāju “VGP” 15.decembrī iemūrēja kapsulu vienā no modernākajiem un energoefektīvākajiem loģistikas centriem Baltijā.

Topošajā ēkā ir paredzēts uzglabāt, šķirot un komplektēt preces, lai nodrošinātu piegādes “JYSK” veikaliem Baltijā un Baltkrievijā.

Veicot ievērojamas investīcijas, industriālo projektu attīstītājs “VGP” kopā ar mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības uzņēmumu “JYSK” izveidos vienotu loģistikas un noliktavas centru ar kopējo platību 42 000 m2, kur nodrošinās operatīvu preču izplatīšanu visām 46 tirdzniecības vietām Baltijā un Baltkrievijā.

“Jauna loģistikas centra izveide ir likumsakarīga saskaņā ar ekspansijas stratēģiju Baltijā, kas vienlaikus sniegs pievienoto vērtību ekonomikai. Paredzu, ka ar izvēlēto biznesa virzienu palielināsies sauszemes kravu pārvadājumu apjoms uz Latviju un Baltiju kopumā. Tāpat mums būs iespēja nostiprināt eksportspējas kapacitāti reģionā ar jūras konteineru plūsmu caur Rīgas termināliem. Bet kas ir svarīgākais – “JYSK” jaunajā loģistikas centrā nodarbinās aptuveni 120 cilvēku komandu,” pauž mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības uzņēmuma “JYSK” valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zāļu ražotāji meklē izdzīvošanas ceļus

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 10.03.2022

Ja pirms tam uzņēmuma produkcijas Eiropas tirgū (izņemot Latviju) tikpat kā nebija, tad tagad pārdošanas apjomi Eiropā ir lielāki nekā Krievijā,” uz lūgumu skaidrot tirgus nomaiņu atbild AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Situācija ir sarežģīta, realizācijas apjomi ir samazināti teju uz pusi, nopietni strādājam ar zāļu cenu politiku Krievijā un piegādes pārorientējām no lidmašīnām uz kravas auto,” stāsta AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Viņš atzīst, ka tiek īstenots nopietns darbs Eiropas tirgū, lai tādējādi arvien mazāks kļūtu Krievijas tirgus īpatsvars. “Šāda tirgus pārorientācija sākās jau pirms pieciem gadiem. Ja pirms tam uzņēmuma produkcijas Eiropas tirgū (izņemot Latviju) tikpat kā nebija, tad tagad pārdošanas apjomi Eiropā ir lielāki nekā Krievijā,” uz lūgumu skaidrot tirgus nomaiņu atbild K. Lipmans.

Viņš atzīst, ka Baltkrievijā labi strādā pārstāvniecība, taču piegādes uz šo valsti kļuvušas sarežģītākas tieši transporta kontekstā. “Ukrainā notiek karš, tomēr zāles bija un būs pieprasītas neatkarīgi no tā, kas notiek,” uz jautājumu par Ukrainas tirgu atbild K. Lipmans. Viņš ir pārliecināts, ka arī šādā sarežģītā situācijā tiks sasniegti maksimāli iespējami labākie rezultāti. “Neviens no valdības nav interesējies par to, kā dzīvojam šajos laikos, par to, kāpēc ir tādas cenas zālēm aptiekās un kā tās rodas,” piezīmē K. Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas valstspiederīgos pamest Baltkrieviju.

Aicinājums izteikts, ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti pilna mēroga Krievijas karadarbībā pret Ukrainu, Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku pastiprināto aktivitāti Baltkrievijas teritorijā, ievērojamos drošības riskus un neprognozējamu drošības situācijas attīstību tuvākajā nākotnē.

Iespējas nodrošināt konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem Baltkrievijā ir ierobežotas, norāda ĀM, aicinot arī ņemt vērā, ka izceļošana no Baltkrievijas ir apgrūtināta. Tāpat ĀM aicina ievērot piesardzību sabiedriskās vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, un atturēties no iesaistīšanās masveida pasākumos.

Šobrīd Latvijas vēstniecības Minskā darbība ir pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Konsulārā palīdzība un konsulārie pakalpojumi vēstniecībā Minskā netiek nodrošināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV maksājumu karšu kompānija "American Express" pārtrauc darbību Krievijā un Baltkrievijā, svētdien paziņojusi kompānija.

"Turpinoties Krievijas neattaisnojamajam uzbrukumam Ukrainas tautai, "American Express" pārtrauc darbību Krievijā," norāda "American Express".

Krievijā izsniegtās "American Express" kartes nedarbosies ārzemēs, bet citās valstīs izdotās "American Express" kartes nevarēs izmantot tirdzniecības vietās un bankomātos Krievijā.

Tāpat "American Express" pārtrauc visu darbību arī Baltkrievijā

Mastercard un Visa pārtrauc darbību Krievijā 

ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" sestdien paziņoja, ka pārtrauc darbību...

Jau vēstīts, ka sestdien par darbības pārtraukšanu Krievijā paziņoja ASV maksājumu karšu kompānijas "Visa" un "Mastercard".

Krievijā izsniegtās visu šo kompāniju kartes darbosies līdz derīguma termiņa beigām, jo Krievijā visas karšu transakcijas apkalpo Nacionālā maksājumu karšu sistēma, kas pieder Krievijas centrālajai bankai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunās ASV sankcijas var tikt vērstas pret Baltkrievijas kālija un naftas sektoriem

LETA--DW, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas nesenās vizītes gaitā Vašingtonā apspriestas nākamās ASV sankcijas pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu, un tās var skart kālija un naftas sektorus, svētdien vēstīja laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz sarunu dalībniekiem.

Vizītes gaitā 19. un 20.jūlijā Cihanouska tikās prezidenta Džo Baidena administrācijas svarīgākajiem ārpolitikas cilvēkiem - valsts sekretāru Entoniju Blinkenu un nacionālās drošības padomnieku Džeikobu Salivanu.

Jaunās sankcijas papildinās ASV jau šogad noteiktos soda pasākumus un būs vērstas uz Lukašenko tālāku izolāciju, norādīja laikraksts. Cihanouska uzstājusi uz sankciju režīma pastiprināšanu.

Kā sacījis Baltkrievijas opozīcijas līderes palīgs Franaks Vjačorka, ASV Valsts departamenta līdzstrādnieki ļāvuši noprast, ka ierobežojošo pasākumu nākamā kārta varētu tikt vērsta pret Baltkrievijas kālija un naftas sektoriem.

Cihanouska sanāksmēs norādījusi, ka šīs nozares ir tuvas Lukašenko un ir svarīga Baltkrievijas tautsaimniecības sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotājs "Ikea"apturēs darbību Krievijā un Baltkrievijā, kas ietekmēs teju 15 000 darbinieku, 17 veikalus un trīs ražotnes, paziņojis uzņēmums.

"Šis karš jau tā radījis milzīgas sekas cilvēkiem un nopietnus traucējumus piegāžu tīkliem un tirdzniecībai. Šo iemeslu dēļ "Ikea" nolēmis uz laiku pārtraukt darbību Krievijā," teikts paziņojumā.

Šis lēmums galvenokārt skar Krieviju, kurā uzņēmums darbojas jau kopš 2000.gada, un ir viens no lielākajiem rietumvalstu darba devējiem valstī.

'Šiem lēmumiem ir tieša ietekme uz uz 15 000 "Ikea" līdzstrādnieku, un uzņēmums nodrošinās nodarbinātību un ieņēmumu stabilitāti un sniegs atbalstu viņiem un viņu ģimenēm," teikts paziņojumā.

Darbība tiks pārtraukta Baltkrievijā, taču šajā valstī ir vien daži piegādātāji un nav "Ikea" veikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru