Krievijas recesija sākās 2014. gada vidū, kad sāka kristies sezonāli izlīdzinātais IKP. Sākumā lejupslīde bija lēna, un pērn izaugsme kopumā bija pozitīva – 0,6%, tomēr jau 2015. gadā reālais IKP saruka pieaugošā ātrumā ar 2,2% pirmajā un 4,6% otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš


Lai saprastu pašreizējās recesijas dziļākos iemeslus, ir jāskatās uz daļējo virziena maiņu Krievijas vēsturē. Krievija nekad nav bijusi reformu izcilniece, un tās ekonomiskā pāreja 90. gados bija ilga un sāpīga, un uz tirgu orientētām reformām nebija arī pienācīga politiskā atbalsta. Un tomēr jaunās tūkstošgades sākumā šīs reformas sāka nest augļus. 1999. gadā Krievijas ekonomika uz augošo naftas cenu rēķina iegāja straujas izaugsmes fāzē. Tai laikā Krieviju varēja uzskatīt par valsti, kas ir izpildījusi sākotnējās pārejas dienaskārtību un spējusi uz privātīpašuma pamata uzbūvēt tirgus ekonomiku, pat ja saglabājās arī nozīmīgi izkropļojumi un nepilnības.


Pagrieziena punkts bija 2003. gads un politiski motivētā vēršanās pret lielāko Krievijas kompāniju Yukos, kuras aktīvus iznākumā pārņēma valsts uzņēmums Rosneft. Tam sekoja citas pārņemšanas no valsts puses, un iznākumā Krievija sāka būvēt sava veida hibrīdsistēmu, ko pamatīgi kontrolēja un pārvaldīja valsts birokrātija un valdošā elite. Politisko un administratīvo tvērienu ekonomikā pavadīja politiskā autoritārisma atdzimšana.


Recentralizācijas negatīvie efekti kļuva pilnībā redzami 2008.–2009. gadā līdz ar globālo finanšu krīzi. 2009. gadā Krievijas ekonomika saruka par 7,8% un kopš tā laika nav spējusi atgūt pirmskrīzes izaugsmi. No 2010. līdz 2012. gadam izaugsme bija slāpēta, tomēr sakarīga. Tomēr līdz 2013. gadam – t.i., labu laiku pirms Ukrainas konflikta, Rietumu sankcijām un naftas cenas krituma – tā bija jau samazinājusies līdz 1,3%.


Nepabeigto 90. gadu ekonomisko reformu un sekojošā to daļējā pavērsiena atpakaļ dēļ Krievija nav draudzīga vieta biznesam – kā pašmāju, tā ārvalstu. To apstiprina vairāki starptautiskie reitingi, piemēram, Transparency International 2014. gada korupcijas uztveres indekss, kurā Krievija ir 136. vietā no 175, un Heritage Foundation ekonomiskās brīvības indeksā Krievija ir ielikta 140. vietā no 178 valstīm kā «pārsvarā nebrīva» ekonomika.


Visu viedokli Krievijas recesijas sistēmiskās saknes
 lasiet 29. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra