Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Savukārt ekonomikas attīstībai nozīmīgākas ir investīcijas produktīvos sektoros. Nemājokļu investīcijas līdz recesijai auga gan absolūtajos skaitļos, gan relatīvi pret IKP, bet recesijas laikā tās piedzīvoja strauju kritumu, pēc kā atgūšanās notika vien 2011.-2012. gados. Laikā no 2013. līdz 2015. gadam investīciju izaugsmes praktiski nebija, piedevām 2016. gadā tās atkal piedzīvoja kritumu. Rezultātā – nemājokļu investīciju īpatsvars IKP krita no 25% 2012. gada sākumā (un vidēji laikā no 2001. līdz 2006. gadam) līdz 16% 2016. gadā, noliekot Latviju līdzās attīstītajām Rietumeiropas valstīm un eiro zonai kopumā (3. attēls). Tas raisīja arī pārdomas par iespējamu negatīvu ietekmi uz tautsaimniecības potenciālo attīstību.

Ejot dziļāk struktūrā, redzam, ka pēcrecesijas periodā investīciju «vājākā vieta» ir investīcijas iekārtās un mašīnās – investīciju komponentē, kam turklāt ir nozīmīga loma ražošanas jaudu potenciāla virzīšanai. Tai kopš aptuveni 2012. gada ir lejupvērsta tendence (4. attēls).

Taču arī citas investīcijas nav būtiski augušas. Investīciju lielākā komponente – investīcijas citās ēkās un būvēs – ir stagnējusi kopš aptuveni 2012. gada, turklāt piedzīvojusi būtisku sarukumu 2016. gadā. To straujāka atkopšanās 2017. gadā saistāma ar ES struktūrfondiem. Arī investīcijas transportā no recesijas atguvās lēni un pat zaudēja savu daļu investīciju struktūrā līdz būtiskam pieaugumam 2017. gadā, ko ietekmēja AirBaltic lidmašīnu iepirkums. Mazāk ekonomiskā cikla svārstības ir skārušas investīcijas intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība un attīstība, minerālu izpēte, datoru programmatūra un datubāzes, mākslas darbi u.c.). Šīs investīcijas ir puslīdz stabili, bet lēni augušas; to īpatsvars nemājokļu investīcijās svārstās ap 8% bez acīmredzamas tendences, kas ir starp zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, atpaliekot t.sk. no kaimiņvalstīm (5. attēls).

Citviet Eiropā valdības investīciju sarukumu pēckrīzes periodā piemin kā iespējamu faktoru pie privāto investīciju lēnās dinamikas, jo valdības investīcijām (piemēram, infrastruktūrā) varētu būt pozitīva ietekme uz privātā kapitāla atdevi; līdz ar to, ir aicinājumi palielināt valdības investīcijas, lai uzlabotu privāto investīciju izaugsmi. Latvija šajā gadījumā atšķiras, lai gan valdības investīciju apmērs ir krities recesijas periodā, samazinājuma absolūtais un relatīvais apjoms ir krietni mazāki, nekā privātajā sektorā; rezultātā valdības investīciju īpatsvars kopējās nemājokļu investīcijās pēckrīzes periodā ir augstāks, nekā pirms krīzes (6. attēls). Tādējādi Latvijas privāto investīciju vājajā izaugsmē pēckrīzes periodā nevarētu būt vainojams valdības investīciju trūkums.

Iepriekš (2. attēlā) mēs konstatējām, ka investīciju īpatsvars IKP ir ciklisks, kas nozīmē, ka investīcijas aug straujāk par citām IKP pieprasījuma komponentēm ekonomikas cikla augšupejas laikā un krīt straujāk - ekonomikas lejupslīdes posmā. Līdz ar to var secināt, ka, ekonomikai atkopjoties, varētu sagaidīt kārtējo investīciju pieaugumu. Savukārt, vai pēckrīzes perioda investīciju neiepriecinošā dinamika skaidrojama ar kopējā pieprasījuma attīstību, par to nākamajā sadaļā.

2. Vai investīcijas iet roku rokā ar kopējo iekšzemes pieprasījumu?Lai novērtētu, kādā mērā privāto nemājokļu (turpmāk - uzņēmumu) investīciju līmenis ir atbilstošs kopējai ekonomiskajai aktivitātei Latvijā, mēs lietojam tā saucamo «akseleratora modeli», kas saista uzņēmumu investīciju līmeni ar vēsturiskajām izmaiņām IKP. Akseleratora modelis uzņēmumu investīcijām Latvijā rāda, ka uzņēmumu investīciju līmenis kopš aptuveni 2013. gada ir zem tā, ko paredz vēsturiskā investīciju – kopējā pieprasījuma sakarība (7. attēls).

Lai gan 90% ticamības intervāls ir plašs, norādot uz investīciju – kopējā pieprasījuma saiknes mainību laika gaitā, uzņēmumu investīciju līmenis ir bijis statistiski nozīmīgi zem modeļa paredzētā rādītāja 2016. gadā un ir zem vai uz ticamības robežas 2017. gadā, atkarībā no modeļa novērtēšanai izmantotā datu izlases laika posma.

Secinājums – raugoties no IKP attīstības tempiem un investīciju – IKP vēsturiskās saiknes, uzņēmumu investīcijām kopš apmēram 2013. gada vajadzētu būt augstākām. Tālāk rakstā aplūkosim, kas varētu būt vainojams zemajā investīciju aktivitātē.

3. Kādi ir uzņēmumu investīciju dinamiku galvenie ietekmējošie faktori?Uzņēmumu investīciju dinamiku noteicošo galveno faktoru identificēšanai izmantojam strukturālo vektoru autoregresīvo (SVAR) modeli. Rezultāti rāda (8. attēls), ka galvenie uzņēmumu investīciju ietekmējošie faktori Latvijā vēsturiskā griezumā kopš 2004. gada ir ārējais pieprasījums (mērīts ar tirdzniecības partneru importu, kas svērts ar tirdzniecības īpatsvaru) un nenoteiktība Latvijā (mērīta ar vidējo no makroekonomisko un finanšu rādītāju svārstīguma – jo svārstīgāks ir kāds rādītājs, jo lielāka neskaidrība par tā tālāko virzību).

Ārējais pieprasījums ir viens no galvenajiem uzņēmumu investīciju ietekmējošajiem faktoriem Latvijā. Tas investīcijas pozitīvi ietekmējis periodā pirms 2009. gada, savukārt negatīvi un būtiski recesijas laikā 2009.-2010. gados, pirms izaugsmes atkal 2011. un 2012. gadā, norādot uz kopīgām iezīmēm Latvijas un pasaules tautsaimniecības attīstības ciklos. Kopš aptuveni 2013. gada – ārējais pieprasījums atkal ir starp galvenajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmē uzņēmumu investīcijas Latvijā; pagājušajā gadā šī negatīvā ietekme, pieaugot ārējam pieprasījumam, ir strauji mazinājusies. Gan ārējā pieprasījuma kritums kopš 2013.g., gan kāpums 2017.g. lielā mērā saistīti ar Krievijas importu. Lai gan jāsaka, ka Krievija jau ilgstoši īsteno politiku ar mērķi importa preces aizstāt ar vietējiem ražojumiem, tādēļ Krievijas pienesums ārējā pieprasījumā ar laiku varētu mazināties.

Līdzīgā mērā kā ārējais pieprasījums – arī nenoteiktība Latvijā tiek novērtēta kā viens no būtiskākajiem uzņēmumu investīciju ietekmējošajiem faktoriem. Lai gan nenoteiktības mērs vienmēr var tikt uzskatīts par nepilnīgu, tas ir labākais mums šobrīd pieejamais mērs, un tas iekļauj ārējās vides (piemēram, Brexitun Krievijas-Ukrainas konflikta) ietekmi tādā apjomā, kā to atspoguļo Latvijas finanšu un makroekonomiskie rādītāji. Nenoteiktības mēra novērtētā ietekme uz investīcijām var tikt uzskatīta par visumā ticamu: nenoteiktības ietekme ir pozitīva pirmskrīzes laikā (2004. -2007. gadi), negatīva un būtiska recesijas un agras atlabšanas laikā (2008.-2012. gadi), un pozitīva kopš apmēram eiro zonā iestāšanās laika (kopš 2014. gada).

Protams, izmantotais nenoteiktības mērs nav visaptverošs; tas noteiktā mērā uztver nenoteiktību finanšu un makroekonomiskajos rādītājos, taču tiešā veidā neietver tādus faktorus kā nenoteiktība par Latvijas nodokļu politiku u.tml., tādēļ tās ietekmes novērtējums uz investīcijām nav akmenī cirsts.

Aizdevumu likmēm mazs īpatsvars ir tādēļ, ka gan nenoteiktība, gan ārējais pieprasījums un ekonomiskā aktivitāte kopumā ietekmē aizdevumu likmi. Līdzīgi ir ar mazo iekšējā pieprasījuma devumu – tas norāda, ka iekšējo pieprasījumu, galvenokārt, virza citi faktori, t.sk. ārējais pieprasījums un nenoteiktība.

ES struktūrfondu apgūšanas faktors tiek bieži piesaukts kā vainīgais pie vājā investīciju snieguma 2016. gadā. Šis faktors ir iekļauts «pārējo faktoru» komponentē, kuras sniegums ir negatīvs un būtisks 2016. gadā, bet kļūst pozitīvs 2017. gadā.

Gausā pāreja uz jauno ES struktūrfondu programmas periodu 2014.-2020. gadiem un vājā projektu finansējuma apgūšana attiecīgo tiesību aktu pieņemšanas aizkavēšanās dēļ bija iemesls vājajai investīciju aktivitātei 2016. gadā ne tikai Latvijā, bet arī citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs (t.sk. straujš investīciju kritums Ungārijā, Slovākijā, Polijā un Bulgārijā), daļēji samazinot arī ārējo pieprasījumu.

Lai gan ES struktūrfondi veido nelielu daļu no kopējā investīciju apjoma, daudzi investīciju lēmumi gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā varētu būt saistīti ar ES struktūrfondu pieejamību. Līdz ar to – pārtrūkumi ES struktūrfondu plūsmā var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz atsevišķiem sektoriem (būvniecību) un investīcijām kopumā. Tomēr pārsvarā šie pārtrūkumi saistās nevis ar projektu pilnīgu atcelšanu un ES struktūrfondu līdzekļu zaudēšanu, bet aizkavēšanos, kas šo līdzekļu plūsmas nobīda uz nākamajiem ceturkšņiem.

4. Ieskats nākotnē – pozitīvs tuvākajos gados, mazāk optimistisks ilgākā periodāES struktūrfondu salīdzinoši straujākā ieplūde 2017. gadā un plānotais ES struktūrfondu līdzekļu apguves pieaugums tuvākajos gados turpinās pozitīvi ietekmēt investīciju pieaugumu. Šajā ES struktūrfondu plānošanas periodā (no 2014. līdz 2020. gadam) Latvijai pieejams 4418.2 milj. EUR finansējums, no kura laikā līdz 2017. gada beigām Latvija saņēmusi 13.3%, bet projekti apstiprināti jau par 57.7% no pieejamās summas. Atbilstoši paredzētajām naudas plūsmām - šie ES struktūrfondu maksājumi tiks veikti līdz pat 2024. gadam, turklāt to apjoms vidēji gadā plānots ievērojami lielāks nekā pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā gan iepriekšējo pieredzi [11], gan plānotās struktūrfondu plūsmas – risks neapgūt visus pieejamos līdzekļus ir zems. Turklāt papildus ES struktūrfondu maksājumiem projektos tiek piesaistīts vietējais līdzfinansējums (vidēji ap 15% apmērā no kopējās projekta summas), palielinot ietekmi uz investīcijām.

Arī ārējais pieprasījums 2018. gadā, attīstoties Eiropas ekonomikas cikliskajai pozīcijai un Pasaules ekonomikai kopumā, varētu sniegt pozitīvu devumu investīcijām Latvijā.

Investīcijas transporta nozarē stiprinās AirBaltic paredzētais lidmašīnu iepirkums tuvākajos gados.

Mazāk prognozējams ir nenoteiktības faktors. Negaidīts notikums pasaulē vai Latvijā var būtiski izmainīt uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu un tādējādi arī kopējo ekonomisko aktivitāti.

Par Latvijas tautsaimniecību ierobežojošu faktoru kļūst darbaspēka trūkums un ar to saistītais straujais algu kāpums, kam «piešprici» vēl dod minimālās algas celšana. No vienas puses, augošā nodarbinātība un algas rada pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, bet, no otras puses, algām augot straujāk par produktivitāti, samazinās uzņēmēju konkurētspēja gan iekšējā, gan ārējos tirgos, un peļņa. Līdz ar to arī motivācija investēt un algot darbiniekus. Augošu algu un pieprasījuma apstākļos valdībai ir veidojams budžeta pārpalikums, lai vēl vairāk nekarsētu darba tirgu, un rūpīgi apsverams katrs turpmākais minimālās algas celšanas gadījums, jo tas potenciāli samazina nodarbinātību. Diemžēl, pat pie tik augsta IKP kāpuma 2017. gadā – operatīvā informācija par budžeta izpildi liecina, ka valdība turpinājusi tērēt uz parāda rēķina.

Ilgākā periodā iekšējās darbaspēka rezerves būs ierobežojošais faktors Latvijas ekonomikas potenciāla audzēšanai. Latvijas iedzīvotāji noveco, un to skaits sarūk; Eiropas Komisija prognozē, ka 2070. gadā Latvijā būs vien 1.3 milj. iedzīvotāju. Tādēļ arvien aktuālāka būs raudzīšanās uz ekonomisko attīstību attiecībā pret vienu iedzīvotāju vai nodarbināto, nevis tautsaimniecībā kopumā.

Arī Eiropā un pasaulē vērojama iedzīvotāju skaita pieauguma samazināšanās tendence. Papildus tam, nāk klāt lēnāka tirdzniecības liberalizācija u.c. strukturālas izmaiņas globālajā tirdzniecībā. Eiropas Komisija paredz, ka globālās tirdzniecības izaugsmes temps turpmāk nebūšot vairs tik straujš kā pirmskrīzes periodā. Ņemot vērā, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme ilgākā laikā balstās pārsvarā uz ārējā pieprasījuma attīstību, investīciju tempu samazināšanās ilgākā periodā šķiet neizbēgama.

Kā arī pašlaik vēl ir daudz neskaidrību par potenciālajām izmaiņām ES struktūrfondu pieejamībā nākamajā finanšu plānošanas periodā (no 2021. gada) – gan par prioritārajām jomām, gan par kopējo pieejamo ES struktūrfondu apjomu.

Līdz ar to – ilgtermiņā raugoties, mēs, iespējams, neredzēsim tādu uzņēmumu investīciju aktivitāti, kas būtu samērojama ar pirmskrīzes periodu. Attiecīgi, arī tautsaimniecības attīstības tempi būs lēnāki. Tādēļ svarīgi vismaz Latvijas mērogā ir uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vidi un veidot prognozējamu un ilgtspējīgu fiskālo politiku.

Solis pareizā virzienā ir bijis reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN un PVN reversās maksāšanas kārtības piemērošanas paplašināšana. Taču joprojām ir turpināms darbs pie strukturālo reformu īstenošanas. Citādi jācer vien uz kādiem radikāliem jaunu tehnoloģiju atklājumiem, kas dotu spēcīgu stimulu nomainīt esošo kapitālu.

5. SecinājumiLatvijas investīciju izaugsme lielā mērā saskan ar ārējā pieprasījuma attīstību, savukārt ES struktūrfondu plūsmas dinamikai ir pārejoša ietekme. Tuvākajos gados redzēsim investīciju lomas nostiprināšanos Latvijas tautsaimniecībā, bet tā beigsies līdz ar nākamo kritumu ārējā pieprasījumā. Ilgtermiņā, līdz ar ārējā pieprasījuma tempa samazināšanos, gaidāma mērena Latvijas investīciju un tautsaimniecības potenciāla izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam vajadzētu nolikt pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku, svētdien preses konferencē par Latvijas finanšu sektora stabilitāti sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā katras valsts simbols ir centrālās bankas vadītājs, un būtu prātīgi, ja Rimšēvičs noliktu savas pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku.

Viņa gan uzsvēra, ka svētdienas pēcpusdienā sasauktā preses konference ir saistīta ar svētdien notikušo fiskālās padomes sēdi, kuras centrālās jautājums bijis Latvijas finanšu sektora stabilitāte saistībā ar šonedēļ izskanējušo informāciju par AS ABLV Bank.

Kuplā skaitā sapulcējušies mediju pārstāvji gan vairāk vēlējās uzzināt par Rimšēviča aizturēšanu.

«Galvas cirst bez iemesla ir visneprātīgākais, ko var darīt,» piebilda Reizniece-Ozola. Viņa uzvēra, ka Latvijas Banka funkcionē un pienākumi tiek pildīti profesionāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rungainis: Rimšēviča izredzes ieņemt augstu amatu ECB ir iznīcinātas

Lelde Petrāne, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis».

Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis», un šobrīd viņa reputācija, kā arī iespējas ieņemt ļoti augstu amatu Eiropas Centrālajā bankā ir iznīcinātas, biznesa portālam db.lv sacīja finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis. Viņš uzsvēra, ka šādā situācijā ir jābūt dzelžainiem pierādījumiem par Rimšēviča vainu.

Lūgts komentēt Rimšēviča aizturēšanu, Rungainis sacīja, ka, protams, ir divas iespējamās versijas: pirmā, ka Latvijas Bankas vadība ir iesaistījusies koruptīvās darbībās, otrā - tie ir nepamatoti apgalvojumi un apvainojumi, taču patlaban trūkst informācijas, lai pateiktu, kura ir pareizā. Vienlaikus viņam esot grūti noticēt pirmajai versijai par korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ministre: Latvijas finanšu sektora reputācijas atjaunošanu sekmētu Rimšēviča atkāpšanās

Rūta Lapiņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ilmāra Rimšēviča atkāpšanās no amata būtu nākusi par labu valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai.

Finanšu skandālā iesaistītā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atkāpšanās no amata būtu nākusi par labu valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, par ko portālu db.lv informēja ar sava padomnieka komunikāciju jautājumos Arno Pjatkina starpniecību.

Lai arī ir saprotama I. Rimšēviča vēlme sevi aizstāvēt, valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai daudz labāks risinājums būtu, ja viņš tomēr būtu nolicis Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras, uzskata ministre.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, I. Rimšēvičam noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, simboliskus spāru svētkus atzīmējis Rīgā, Maskavas ielā topošais loģistikas parks A6.

Jaunā loģistikas parka būvniecības darbi tika uzsākti 2020. gada jūlijā. Tie paredz izveidot vienotu loģistikas un noliktavu parku, uzbūvējot gandrīz 32 000 kvadrātmetru jaunu noliktavu. Pēc celtniecības darbu pabeigšanas kopējā ēku platība teritorijā pārsniegs 50 000 kvadrātmetrus, ierindojot jaunizveidoto loģistikas parku A6 starp lielākajiem Rīgas teritorijā.

Loģistikas parka būvniecības laikā tā attīstītājs Pillar Capital ir piesaistījis ap 20 apakšuzņēmēju, savukārt celtniecības un citu darbu veikšanai nodarbināti apmēram 180 cilvēku. Ģenerāluzņēmējs ir uzņēmums Pillar Contractor, savukārt projektēšanu veica Pillar Architekten.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu eiro apmērā, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā sacīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pērn investīciju apjoms ir sarucis, jo, piemēram, 2019.gadā tika veiktas investīcijas 23,9 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 18 miljonu eiro apmērā.

Tomēr Bērziņa atzina, ka lielo atšķirību kopējā summā veido viena vai divas lielas investīcijas, tāpēc nebūtu jāuztraucas par it kā lielo kritumu. Pērn investīcijas veiktas 36 projektos un tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2019.gadā veiktās investīcijas 45 projektos, bet 2018.gadā - 24 projektos.

"Protams, bija jūtama arī Covid-19 ietekme, jo, piemēram, pavasarī visi fondi uz mēnesi vai diviem apturēja visas investīcijas. Latvijas uzņēmumos investē arī citi Baltijas un citu ārvalstu fondi, tāpēc nav problēmu piesaistīt investīcijas," sacīja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Privātums kā trauksmes zvans. Whatsapp sāga

Elīna Girne, vadošā juriste datu tehnoloģijas uzņēmumā SQUALIO, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvieši biežāk iegulda naudu pensiju fondos, igauņi un lietuvieši – nekustamajā īpašumā

Db.lv, 30.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvniecībā vajadzīgas vismaz 1,5 miljardu eiro lielas publiskās investīcijas

Db.lv, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata, ka valsts budžeta projektā 2021.gadam plānotās investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībai ir nepietiekamas ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Nozares nevalstiskās organizācijas, kas apvienotas Latvijas Būvniecības padomē, ir nosūtījušas atklātu vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Saeimas frakciju vadītājiem par plānotajām investīcijām publiskās infrastruktūras attīstībai 2021.gada valsts budžetā.

Kopš pandēmijas sākuma būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas ir atkārtoti uzrunājušas valsts pārvaldes institūcijas ar mērķi palielināt un paātrināt publiskā sektora infrastruktūras investīcijas, lai noturētu būvniecības nozari darboties spējīgu un radītu priekšnosacījumus gan nozares, gan visas tautsaimniecības attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) apstiprinājusi AS "Tak investīcijas" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār ceļu būves uzņēmuma "Roadeks" līdzīpašnieci SIA "Brīvais kalns", informē KP.

"TAK investīcijas" saistītais uzņēmums SIA "Clean R" nodarbojas ar atkritumu savākšanu, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu. Savukārt "Brīvais kalns" saistītais uzņēmums "Roadeks" nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu un šajā segmentā šo sabiedrību darbība pārklājas.

TAK investīcijas plāno iegādāties ceļu būves uzņēmuma Roadeks kapitāldaļas 

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" īpašnieks "TAK investīcijas" ir vienojies par SIA...

KP atzina, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus, ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku saistīto uzņēmumu darbība pārklājas tieši autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgū.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, iestāde secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki.

"Clean R" sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Auziņa iepriekš informēja, ka "Tak investīcijas" ir vienojusies par kompānijas "Brīvais kalns" iegādi, kļūstot par kompānijas 100% kapitāldaļu īpašnieku. Tādējādi "Tak investīcijas" kļūs arī par 50% "Roadeks" kapitāldaļu īpašnieku.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Tak investīcijas" pieder 24,9% "Brīvā kalna" kapitāldaļu. Vēl 75,1% pieder uzņēmumam SIA "Impo 10", kur patiesie labuma guvēji ir Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Šķēle-Dupate un Anete Šķēle-Pētersone.

Kompānija "Tak investīcijas" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 36 000 eiro. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Guntars Kokorevičs. 2019.gadā "Tak investīcijas" konsolidētais apgrozījums bija 55,499 miljoni eiro, bet peļņa - 3,553 miljoni eiro.

Savukārt kompānija "Roadeks" reģistrēta 1997.gada decembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,209 miljoni eiro. "Roadeks" kapitālā 50% pieder kompānijai "Brīvais kalns", 31,62% pieder Uldim Klaperim, bet vēl 18,38% - Jānim Ansviesulim.

2020.gadā uzņēmums strādāja ar 8,818 miljonu eiro apgrozījumu un 824 954 eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas 

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas aptuveni 850 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem un citviet bāzētiem fondiem ar interesi Baltijas uzņēmumos, informē Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Izaugsmes kapitāla investīcijas šobrīd pieejamas patiešām lielā apjomā, fondi šobrīd ļoti aktīvi lūkojas pēc uzņēmumiem ar ambiciozu nākotnes izaugsmes potenciālu,” informē LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Ja ir labi attīstīta un ilgtspējīga biznesa ideja, Latvijas uzņēmēji droši var lūkoties arī ārvalstu privātā un riska kapitāla fondu virzienā, kuri par savu investīciju mērķa ir noteikuši arī Baltijas uzņēmumus. Izaugsmes investīcijas ir liels tautsaimniecības virzītājspēks, veicinot inovācijas, radot jaunas darba vietas un palīdzot attīstīties uzņēmējdarbībai.”

Šā gada septembrī darbību sācis fonds “KS Livonia Partners Fund II”. Tas tuvākajos gados plāno piedāvāt kapitālu 147 miljonu eiro apjomā, īpašu uzmanību pievēršot biznesa idejām, kas vērstas uz klimata pārmaiņu novēršanu un vides ilgtspēju. Fonds piedāvās investīcijas gan uzņēmumu izaugsmes, gan arī izpirkšanas (buyout) stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

AFI Investīcijas: Šogad izaicinājums ir veidot stratēģiju tirgiem, kuros valda stabila izaugsme

Db.lv, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju un vērtspapīru tirdzniecības kompānija AS AFI Investīcijas pagājušo gadu noslēdza ar 11,082 miljonu eiro peļņu, salīdzinot ar 843 tūkstošiem eiro gadu iepriekš, informē uzņēmums.

Neto peļņa no darījumiem ar finanšu instrumentiem pārsniedza 14,21 miljonus eiro, salīdzinot ar 6,25 miljoniem eiro 2016. gadā. AFI Investīcijas pašu kapitāls 2017. gada beigās pārsniedza 22,8 miljonus eiro, bet kompānijas aktīvi bija 69,48 miljoni eiro.

AFI Investīcijas ir Latvijas investīciju kompānija, kuras darbības pamatā ir ieguldījumi starptautiskos vērtspapīru tirgos, galvenokārt atvasinātos finanšu instrumentos – opcijās un nākotnes līgumu darījumos.

«Pagājušā gada pirmo pusgadu raksturo tieši šādi tirgus apstākļi – pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā tirgū bija vērojams paaugstināts uztraukums, kuru pagājušā gada sākumā nomainīja stabila izaugsme. Gada otrā puse uzņēmumam bija mazāk veiksmīga, jo AFI Investīcijas ieguldījumu modeļi nav piemēroti mērenai un noturīgai pasaules fondu tirgu izaugsmei. Opciju un nākotnes līgumu tirgu ienesīgumu virza tirgu volatilitāte un pagājušā gada noslēgumā tā bija zema. Tomēr, arī šajos apstākļos AFI Investīcijas guva peļņu no vērtspapīru tirdzniecības, optimizējot mūsu ieguldījumu portfeļus un darbības modeļos samazinot riskus,» stāsta Deniss Pospelovs, AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs un dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši vismaz 34,9 miljonus eiro, liecina Latvijas startup asociācijas Startin.LV apkopotā informācija.

Asociācijas projektu vadītāja Elīze Rubesa piebilst, ka gads vēl nav beidzies un, iespējams, dati vēl var mainīties.

Vienu no šā gada publiski zināmajām lielākajām investīcijām – piecus miljonus eiro – piesaistīja tiešsaistes savstarpējo aizdevumu platforma «Mintos». Turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt IBAN kontus un saņemt debetkartes. IBAN konts dos iespēju platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši «Mintos» kontā, savukārt debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos. Kopš uzņēmuma darbības sākuma platformā finansēti kredīti vairāk nekā miljarda eiro apmērā, padarot «Mintos» par lielāko šāda veida aizdevumu tirgu pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas 172 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem.

Savukārt, skatoties plašāk Baltijas mērogā - tie ir papildu vismaz 300 miljoni eiro, ko uzņēmumi var izmantot straujākai izaugsmei, tā diskusijā “Riska kapitāls - neizmantota iespēja Latvijas uzņēmumu izaugsmei” informēja Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus,” norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Cer iekarot Latvijas enerģētikas tirgu

Armanda Vilcāne, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc centralizētās siltumapgādes uzņēmumu iegādes Valmierā un Cēsīs Adven Group neizslēdz iespēju nākotnē iegādāties arī citus enerģijas ražošanas un izplatīšanas uzņēmumus Latvijā.

To intervijā DB norāda Adven Estonia un Adven Latvia izpilddirektors Urmo Heinams (Urmo Heinam). Viņš stāsta, ka šobrīd Adven Group pieder 100% SIA Cēsu siltumtīkli un 52,15% AS Valmieras enerģija akciju. Ar ienākšanu Latvijas tirgū uzņēmums ir ļoti apmierināts, tāpēc ilgākā perspektīvā apsver iespēju attīstīt biznesu arī citos reģionos. Šogad Adven Group iecerējusi turpināt darbu pie Valmieras jaunās katlumājas izbūves, kā arī Cēsu centralizētās siltumapgādes pārvades sistēmas infrastruktūras modernizācijas.

Fragments no intervijas

Kāpēc pieņemts lēmums iesaistīties Latvijas tirgū?

Paralēli jau uzsāktajam darbam Igaunijā mēs meklējam arvien jaunas iespējas paplašināt savu darbību arī citviet Baltijā. Manuprāt, priekšnosacījums labai ilgtermiņa sadarbībai pakalpojumu sniegšanā ir spēcīga vietējā komanda, tieši tāpēc Adven Group lēma par labu ienākšanai arī Latvijas enerģētikas tirgū, iegādājoties efektīvi strādājošus centralizētās siltumapgādes uzņēmumus Valmierā un Cēsīs, kā arī piesaistot profesionālus darbiniekus. Esam ļoti gandarīti par to sadarbību, kas mums pašlaik ir izveidojusies ar Valmieru un Cēsīm, jo šīs pilsētas ir ļoti ieinteresētas rast saviem iedzīvotājiem labākos risinājumus. Tā kā mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem augstas kvalitātes pakalpojumus, sadarbība ar vietējām pašvaldībām ir izvērtusies ļoti patīkama. Jāteic, ka Latvijā centralizētās siltumapgādes investīcijas vēl ir to agrīnajā stadijā, tāpēc mēs esam priecīgi, ka varam dalīties Igaunijā, Somijā un Zviedrijā gūtajā pieredzē, kas saistās gan ar atjaunojamās enerģijas (AER) īpatsvara palielināšanu un siltumapgādes tīklu atjaunošanu, gan ar efektivitātes paaugstināšanu. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka, lai arī Adven savu darbību Latvijā sācis ar centralizēto siltumapgādes uzņēmumu iegādi, uzņēmuma pamatbizness vairāk vērsts uz industriālajiem klientiem – jau sāktas sarunas arī ar dažiem rūpniecības uzņēmumiem, kas darbojas reģionā, lai sniegtu tiem iespējas izvēlēties efektīvākus enerģijas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoapgādes attīstību 2022. gadā virzīs aktīvie klienti

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 27.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads energoapgādes nozarē līdztekus prognozētajam nesis arī iepriekš neparedzētus izaicinājumus. Atbilstoši prognozēm šogad turpināja strauji augt uzstādīto saules paneļu un reģistrēto elektroauto skaits, paplašinājās arī uzlādes staciju tīkls.

Elektrifikācijas pieaugums un tautsaimniecības pārkārtošanās pēc Covid-19 ierobežojumu izraisītās sabremzēšanās atspoguļojusies kopējā elektroenerģijas patēriņā. Dažādu ekonomisku, vides un ģeopolitisku faktoru izraisītā energoresursu cenu krīze mobilizējusi valdību meklēt iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta mehānismus, vienlaikus aktualizējot jautājumu par gudru un līdzsvarotu atjaunīgo energoresursu attīstības politiku šādu risku mazināšanai nākotnē.

Nepieciešamība pāriet uz zaļas enerģijas ražošanu un izmantošanu arī turpmāk kāpinās elektrības patēriņu, līdztekus tam arvien straujāk mainīsies patērētāju paradumi. No pasīviem patērētājiem daļa kļūs par aktīviem klientiem tādā izpratnē, ka vairs ne vien lietos tirgotāju pārdoto elektrību, bet to ražos arī paši savam patēriņam, ieviešot mikroģeneratoru, vai, piemēram, izvēlēsies pielāgot savus patēriņa paradumus pretēji kopējā pieprasījuma pīķa stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka: Zemais investīciju līmenis kavē Latvijas potenciālo izaugsmi

LETA, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemais investīciju līmenis pašlaik kavē Latvijas potenciālo izaugsmi, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

«Treknajos gados investīcijas pret iekšzemes kopproduktu (IKP) bija ap 30%. Tas pat bija par daudz, un daļa bija neproduktīva, jo neveicināja ražošanas attīstību tālākā perspektīvā. Šobrīd mēs esam otrā grāvī, un investīcijas veido vien 20% pret IKP. Pat eirozonā kopumā, kur pārsvaru veido jau ļoti labi attīstītas valstis, investīciju līmenis pārsniedz 20%. Mums investīcijās noteikti būtu jāmērķē uz 25% līmeni,» sacīja Rutkaste.

Viņš atzina, ka pašlaik investīciju ziņā ir redzama atkopšanās, bet pamatā tā ir saistīta vai nu ar infrastruktūru, ko finansē no Eiropas Savienības (ES) fondiem, vai ar būvniecību - top tirdzniecības centri, noliktavas, biroju ēkas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru