Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Investīcijas ir ieguldījums ar kādu paredzamu labumu, kas attiecas ne vien uz šodienu, bet ilgāku laika periodu. Sabiedriskajā telpā ir izskanējuši gana daudz minējumu, ka, pārtrūkstot ES fondu ieplūdēm Latvijā, strauji samazināsies arī investīcijas un ekonomiskā attīstība, jo fondi Latvijai devuši ekonomisko uzrāvienu, bet šis impulss nākotnē varētu izzust.

EK maksājumi Latvijai saistībā ar struktūrfondiem laikā no 2010. gada bijuši vidēji ap 11% no bruto pamatkapitāla pieauguma, turklāt ne visi šie maksājumi ir investīcijas.

Līdz ar to ES struktūrfondu tiešā daļa investīcijās ir salīdzinoši neliela un tās vismaz daļēji var aizvietot citi investīciju avoti.

Piemēram, ilgtspējīga transporta sistēma un vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte ir divi lielākie prioritārie virzieni pēc piešķirtā finansējuma apjoma, bet ceļi tāpat būtu jālabo un mājas jāsiltina. Izmantojot ES struktūrfondu atbalstu, līdz šim to bija iespēja izdarīt ātrāk un, iespējams, lielākos apjomos.

ES fondu pieejamība ir viens no faktoriem, kas ietekmē gan uzņēmumu, gan valdības investīcijas [6]. Par piemēru ņemams investīciju sarukums 2016. gadā, kad pārejas posmā starp plānošanas periodiem pārtrūka ES fondu plūsma – iesāktie projekti jau finansējumu saņēma, bet jaunajā plānošanas perioda paredzētajiem vēl netika apstiprināti maksājumi. Pēc Finanšu ministrijas datiem 2016. gadā ar ES struktūrfondiem saistītie vispārējās valdības izdevumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 329 milj. eiro, savukārt bruto pamatkapitāla pieaugums 2016. gadā saruka par teju 847 milj. eiro.

Ja finansēšanas plūsmas no ES struktūrfondu līdzekļiem mazināsies, līdzekļus nāksies meklēt no citiem avotiem. Jāatceras, ka ES struktūrfondu loma nemazināsies jau šodien vai rīt (pāris nākamos gados vēl plānots to īpatsvara kopējās investīcijās pieaugums), līdz ar to vēl ir laiks meklēt alternatīvus risinājumus, kas ietvertu valdības investīcijas un uzņēmumu resursus, līdzekļu piesaistīšanu kapitāla tirgū, kreditēšanu u.c.

Tāpat jāņem vērā, ka ES struktūrfondu mērķis nav bezgalīgi ilgi finansēt Latvijas ekonomikas attīstību. Struktūrfondi paredzēti, lai mazāk attīstītām ES valstīm būtu vieglāk izrauties un konverģēt (izlīdzināt dzīves līmeni) uz ES vidējo. Piemēram, atbilstoši Eurostat datiem Latvijas IKP uz 1 iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes principa 2004. gadā bija 47% no ES28 līmeņa, bet 2016. gadā jau 68%.

Balstoties uz esošo politisko situāciju ES, kad viena no lielākajām dalībvalstīm gan pēc IKP, gan pēc iemaksu apjoma ES budžetā, Lielbritānija, ir uzsākusi izstāšanās procesu, pastāv pamatotas bažas par ES fondu sarukumu nākamajā plānošanas periodā (2021.–2027.g.) Lai arī pašreiz apspriestais kopējais budžeta apjoms ir pat nedaudz pieaudzis, par tā uzturēšanu atlikušajām 27 dalībvalstīm būs jāmaksā vairāk. Izteiktajā budžeta piedāvājumā ir iezīmētas arī jaunas prioritātes (kas Latvijai ģeogrāfiskā novietojuma ziņā nav tik aktuālas kā citām ES dalībvalstīm) un samazināts kopējais pieejamais finansējuma apjoms kohēzijas un lauksaimniecības atbalsta fondiem. Lai arī gala lēmums vēl nav pieņemts, pie šādi plānota budžeta Latvijai potenciāli nāktos maksāt vairāk un atpakaļ saņemt mazāk nekā iepriekš (joprojām gan saņemtajam finansējumam pārsniedzot iemaksāto). Līdz ar to šajā periodā tas varētu negatīvi ietekmēt investīcijas Latvijā.

ES struktūrfondu pieejamības ietekme uz investīcijām Latvijā ir gan tieša, gan netieša. Tiešā ietekme novērojama īstermiņa svārstībās gan uzņēmumu, gan valdības investīcijās, kad atkarībā no ES struktūrfondu pieejamības pieaug vai samazinās investīciju apjoms. Ja valdības investīcijas, kuras, lielākoties, vērstas uz infrastruktūru vai cilvēkkapitālu – atkarībā no izvirzītām prioritātēm ilgtermiņā tiktu veiktas neatkarīgi no ES struktūrfondu pieejamības (protams, pieejamā finansējuma robežās), tad uzņēmumu investīcijas vairāk ietekmē dažādu faktoru kopums – gan investīciju vide, gan ekonomiskā aktivitāte iekšzemē un ārējais pieprasījums, kas rosina vai kavē jaunu investīciju veikšanu.

ES struktūrfondu pieejamība Latvijā ir investīciju vidi pozitīvi ietekmējošs faktors, taču pastāv arī tādi investīciju vidi pasliktinoši faktori kā korupcija, ēnu ekonomika vai pārmērīgs birokrātiskais slogs. Tieši šīs ir problēmas, kas potenciāli kavē jaunu investīciju piesaisti Latvijā un būtu steidzami risināmas.

Arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kameras veiktais pētījums, aptaujājot 78 Vācijas investorus Latvijā, norāda, ka jomas, ar ko investori visvairāk Latvijā nav apmierināti, ir korupcijas apkarošana, nodokļu sistēma un nodokļu slogs.

Tomēr arī papildus vispārējās investīciju vides sakārtošanai turpmāku investīciju plūsmu noteiks ne tikai ES struktūrfondu nākotne, bet arī spēja pārorientēties un meklēt alternatīvus risinājumus. Daļa ES struktūrfondu projektu iepriekš ir bijuši sociāla rakstura un palīdzējuši vienlīdzīgu iespēju attīstīšanai. Tomēr tādi projekti, kas vairāk saistīti ar uzņēmumu izaugsmi, jāvērtē atbilstoši to iespējām tikt realizētiem tirgus konkurences apstākļos. Ja investīciju projekts ir dzīvotspējīgs un rentabls, finansējumu ir iespējams piesaistīt arī citos veidos.

Šoreiz nedaudz vairāk gribētos aplūkot vienu no šiem veidiem – atbalstu uzņēmējiem caur Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), kurš dod iespēju aizņemties līdzekļus ar labvēlīgākiem nosacījumiem.

Lai gan uzņēmējiem tāpat ir cītīgi jāstrādā, lai pieteiktos un īstenotu ES struktūrfondu projektus, tomēr savā veidā uzņēmēji saņem šo fondu līdzekļus kā «dāvanu». Un kuram gan nepatīk kaut ko saņemt vienkārši tāpat? Bet tāpat kā Ziemassvētki atnāk decembrī un pēc tam no tiem vairs nav ne miņas, arī ES struktūrfondi ir kas tāds, kas pašlaik ir, bet ar laiku var palikt tālās atmiņās. Līdzekļus projektu realizēšanai var būt jāmeklē citur.

Ar investīcijām saistītie jautājumi ir aktuāli ne tikai Latvijā, bet arī citviet. Kopš ekonomikas un finanšu krīzes – investīciju līmenis visā ES bijis salīdzinoši zems, līdz ar to ir tikuši meklēti veidi, kā tās palielināt. Saistībā ar to – atbilstoši Junkera investīciju plānam Eiropai – paredzams, ka lielāku nozīmi turpmākajos gados iegūs Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF). Šis fonds atšķirībā no struktūrfondiem līdzekļus atbilstošajiem projektiem nevis izsniedz uz neatdošanu, bet sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku privātajām investīcijām nodrošina ES garantijas, līdz ar to sniedz uzņēmējiem labvēlīgākus aizņemšanās nosacījumus.

ESIF atbalsta stratēģiskas investīcijas tādās jomās kā infrastruktūra, energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi, pētījumi un inovācijas, vide, lauksaimniecība, digitālās tehnoloģijas, izglītība, veselība un sociālie projekti. Tas arī palīdz uzņēmējiem izaugsmei un paplašināšanai. ESIF nav kvotu kādam sektoram vai valstij, un finansējumu nosaka pieprasījums. Latvijā līdz šim ESIF izmantots salīdzinoši lielos projektos (piemēram, Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra attīstībai 30 milj. eiro aizdevums; Rīgas Satiksmes projekts infrastruktūras attīstībai 75 milj. eiro aizdevums), bet pieejami arī mazāki aizdevumi. Vienu iespēju vietā nāk citas, atliek vien pielāgoties.

Gana ilgi Latvija ir dzīvojusi kā līdzekļu saņēmējvalsts, protams, finansējumu joprojām turpināsim saņemt, lai gan pieejamais ES struktūrfondu apjoms, visticamāk, ar laiku mazināsies. Tā vietā, lai saņemtu ES struktūrfondu līdzekļus, perspektīvs uzņēmums ar atbilstošu investīciju projektu līdzekļus var arī aizņemties, tostarp atsevišķos gadījumos arī izmantojot labvēlīgākus nosacījumus, ko piedāvā ESIF. Tomēr aizņemta nauda ar laiku jāatdod, līdz ar to, iespējams, uzlabosies investīciju kvalitāte, jo uzņēmējam rūpīgi jāvērtē to potenciālais ienesīgums.

Investīcijas ir svarīgas tautsaimniecības izaugsmei, tāpēc, apzinoties iespējamos riskus, ir jāveido tām labvēlīgi apstākļi neatkarīgi no ES struktūrfondu pieejamības. Līdz ar to svarīgi ieklausīties investoru bažās par korupciju un nodokļu sistēmu, vērtējot iespējas straujāk sakārtot šīs sāpīgās jomas. Uzlabojot investīciju vidi un nosacījumus, ES fondu pārtrūkuma vai sarukuma gadījumā veidotais iztrūkums vieglāk varētu tikt aizpildīts ar investīcijām no citiem avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksperti: ES fondu loma ir svarīga, taču šī nauda nevar balstīt visu ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ES fondu ieviešanā izpildījusi visus 2018. gada mērķus

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. – 2020. gada plānošanas periodā līdz šī gada 1. aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma, liecina Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu.

Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk kā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā, informē FM.Operatīvie dati liecina, ka Latvija izpildījusi 2018. gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves ES fondu finansējumu.

Galīgo lēmumu par 2018. gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas. Tāpat līdz ar šī gada 1. aprīlī Eiropas Komisijai (EK) iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šī gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Reirs: Lēmums par ES fondu sadalījumu jāpieņem nacionālā līmenī

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets izskatījis Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus un Kohēzijas fonda (ES fondu) ieviešanu 2021. – 2027. gadā Latvijā. Latvija vienlaikus starptautiski aizstāv savu nostāju un nacionālā līmenī veic nepieciešamos priekšdarbus nākamā plānošanas perioda savlaicīgai uzsākšanai.

«Eiropas Komisija ierosina koncentrēt 65% no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem viedākas un zaļākas Eiropas mērķiem, kas valstīm atstāj mazas manevra iespējas risināt citus nozīmīgus izaicinājumus, īpaši izglītības, veselības un sociālās iekļaušanas jomās. Tomēr Latvijas nostāja ir, ka lēmums par finansējuma sadalījumu ir jāpieņem nacionālā līmenī, jo katrai valstij ir savi risināmie izaicinājumi un savas investīciju prioritātes,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eiropas Komisija (EK) plāno noteikt finansējuma tematisko koncentrāciju, proti, ka viedai Eiropai (pētniecība, inovācijas, uzņēmējdarbība, digitalizācija, prasmes) un zaļai Eiropai (energoefektivitāte, aprites ekonomika, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ūdens apsaimniekošana) jāatvēl attiecīgi 35% un 30% no Eiropas Reģionālā un attīstības fonda finansējuma. Vienlaikus dalībvalstīm ar atlikušajiem 35% finansējuma ir jānodrošina rezultāti pārējos tematiskajos mērķos – savienota Eiropa, iedzīvotājiem tuvāka Eiropa un it īpaši sociāla Eiropa, kur EK Latvijai identificējusi vairākus izaicinājumus, piemēram, sociālās iekļaušanas un veselības aprūpes jomās. Latvija pauž viedokli, ka elastība attiecībā uz finansējuma pārdali starp jomām un mērķiem nacionālā līmenī ir nepieciešamība maksimāli efektīvām investīcijām, lai sasniegtu iespējami augstus rezultātus visās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ir saņēmusi un izmantojusi visu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu

Zane Atlāce - Bistere, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro.

«Latvija ir saņēmusi visus Eiropas Komisijas noslēguma maksājumus par ES fondu ieviešanu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā. Tādējādi veiksmīgi noslēdzies pirmais pilnais Latvijas ES fondu periods. Sasniegtais ir labi padarīts komandas darbs, par kuru paldies varam teikt katram ES fondu ieviešanā iesaistītajam. Šajā laikā esam guvuši plašu pieredzi nākotnei, un katrs Latvijas iedzīvotājs tieši vai pastarpināti ikdienā var baudīt ES fondu investīciju augļus,» skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma. Par darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu Uzņēmējdarbība un inovācijas Latvija no EK ir saņēmusi ERAF noslēguma maksājumu 34,8 miljonus eiro. Jau ziņots, ka 2017. gada 29. decembrī Latvija no EK saņēma 29,2 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) noslēguma maksājumu par sekmīgi ieviesto darbības programmu Cilvēkresursi un nodarbinātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foruma «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā» laikā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā godināja lielākos būvniecības nozares nodokļu maksātājus, pasniedzot īpašus goda rakstus.

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Rīgas plānošanas reģionā – SIA «Filter».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Kurzemes plānošanas reģionā – SIA «UPB Nams».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Zemgales plānošanas reģionā – SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība Igate».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Vidzemes plānošanas reģionā SIA «Woltec».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Latgales plānošanas reģionā SIA «Ceļi un tilti».

Būvniecības nozares nodokļu maksātājs ar lielāko kopējo darījumu vērtības pieaugumu 2017.gadā Rīgas plānošanas reģionā – SIA «Arčers».

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

EK aicina Latviju paātrināt ES projektu uzsākšanu un ieviešanu vairākās jomās

Žanete Hāka, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies ikgadējā novērtēšanas sanāksme ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem, kurā Finanšu un Zemkopības ministriju pārstāvji sniedza informāciju par Eiropas Savienības Struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (ES fondi) ieviešanas stratēģisko virzību.

Investīciju projektiem Latvijā šobrīd jau novirzīti 3,8 miljardi eiro ES fondu līdzfinansējuma, kas ir 85,1 % no 4,4 miljardiem eiro – 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā paredzētā finansējuma. Savukārt pabeigti ir projekti par 532,3 miljoniem eiro ES fondu līdzfinansējuma.

Tikšanās laikā EK uzsvēra, ka atzinīgi novērtē Latvijas sasniegumus ekonomikas izaugsmē, vienlaikus uzsverot, ka programmu ieviešanas temps visā Eiropā šobrīd ir pārāk zems un aicinot arī Latviju paātrināt projektu uzsākšanu un ieviešanu īpaši veselības, energoefektivitātes un vides aizsardzības jomās, kā arī pievērst lielāku uzmanību izpētes un inovācijas mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas lauksaimnieku pārstāvji kopīgi ar citiem no Baltijas, Čehijas, Polijas un Slovēnijas protestē pret negodīgiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem Austrumeiropā.

Par piketu Dienas Biznesu informēja viens no piketa dalībniekiem, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Tieši šodien Eiropadomē, Briselē, pulcējas Eiropas Savienības (ES) valstu premjeri, lai kopīgi ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru un augstāko pārstāvi ārlietās Frederiku Mogerīnī apspriestu ES budžeta jautājumus. Jau vairākus ES budžeta plānošanas periodus pēc kārtas Austrumeiropas valstu lauksaimnieki saņem mazākus platību un lauku attīstības maksājumus un Baltijas valstis ieņem zemākās pozīcijas saņemto maksājumu sarakstā.

«Katrā jaunā ES budžeta plānošanas periodā diskriminācija pret Baltijas un citu Austrumeiropas valstu lauksaimniekiem turpinās. Šobrīd, rēķinot kopā platību tiešmaksājumus un maksājumus lauku attīstībai, Latvijas lauksaimnieki saņem aptuveni 68% no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Plānošanas perioda sākumā mums gan bija 75% no vidējā rādītāja, bet tā kā platību apjoms pieauga, tad noslēgumā esam noslīdējuši līdz 68%. Sola pielikt divus procentus – tas nozīmē, ka nākamajā budžeta plānošanas periodā Latvijas zemnieki saņemtu 77% no vidējā ES rādītāja, kas tik un tā būs viens no mazākajiem Eiropas Savienībā. Baltijas valstis šajā sarakstā ieņem «godpilnās» pēdējās trīs vietas,» sacīja G. Vilnītis. Piemēram, vienotais platību maksājums pašreizējā plānošanas perioda sākumā bija 196 eiro par hektāru, bet patlaban ir vien 182 eiro par hektāru. Jaunajā ES budžeta plānošanas periodā vienotais platību maksājums pēc pašreizējiem solījumiem būtu 202 eiro par hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujā ekonomikas izaugsme šogad ir nodrošinājusi stabilu, izaugsmei atbilstošu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Nodokļu ieņēmumi janvārī-septembrī pieauga par 516,0 miljoniem eiro jeb 8,7%, informē Finanšu ministrijā (FM).

Ņemot vērā maksājumu ieplūšanu no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tai skaitā par iepriekšējā plānošanas perioda sekmīgu noslēgumu, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bija par 367,2 miljoniem eiro jeb 65,5% lielāki. Kopumā kopbudžeta ieņēmumi šajā periodā pieauguši par 14,4%, sasniedzot 8 183,5 miljonus eiro.

Analizējot budžeta izpildi pēc naudas plūsmas, redzams, ka šā gada janvārī-septembrī izteiktais ieņēmumu pieaugums par 14,4% un izdevumu palielinājums par 10,3% ir nodrošinājis kopbudžetā 691,3 miljonu eiro pārpalikumu, par 330,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn deviņu mēnešu periodā. Septembrī, izdevumiem pārsniedzot ieņēmumus, kopbudžetā veidojās 32,6 miljonu eiro deficīts un turpmākajos mēnešos deficīts turpinās palielināties. To ietekmēs arī straujāka ES fondu projektu investīciju plūsma gada nogalē. Izteikti aktīva ES fondu projektu īstenošana šogad vērojama pašvaldībās, kur ar ES fondu projektiem saistītie izdevumi būtiski pārsniedz prognozētos apmērus. Jāatzīmē, ka atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, aprēķinot vispārējās valdības budžeta bilanci, tiek neitralizēta ES fondu investīciju ietekme, saglabājot tikai valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējumu ES fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvijai pieejamais ES struktūrfondu finansējums nemainīsies

Armanda Vilcāne, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstīto projektu finansējums pēc 2020. gada, visticamāk, nesamazināsies, noteikumi attiecībā uz projektos sasniedzamajiem mērķiem varētu kļūt specifiskāki

Latvijai pieejamais Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums nākamajā plānošanas periodā paliks līdzvērtīgs – aptuveni 4,3 miljardi eiro, intervijā DB norāda Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktors Mārtiņš Brencis. Viņš atklāj, ka esošā plānošanas perioda ieviešanā šobrīd aģentūrā rit ļoti intensīvs darbs – pamazām noslēdzas projektu iesniegumu atlases, kā arī notiek arvien aktīvāka naudas līdzekļu izmaksāšana klientiem jeb ES fondu projektu īstenotājiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai šogad projektu īstenošanā atklāti kādi būtiski pārkāpumi, piemēram, ES fondu nepamatota izmantošana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka nosacījumi, kas nāk līdzi paredzētajiem maksājumiem, liedz Latvijas lauksaimniekiem tiekties uz Eiropas vidējo līmeni. "Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro uz hektāra," sacīja Lazdiņš.

Viņš minēja, ka šajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki saņem 130-140 eiro par hektāru, bet nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumu apmērs uz hektāru varētu samazināties par 20-25%. "100-105 eiro ir maksimums, ko lauksaimnieki saņems," pauda Lazdiņš.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka šobrīd lauksaimniekiem vienoto platībmaksājumu un zaļināšanas prasību izpilde nerada sarežģījumus, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas, kā arī par tām papildus maksājumi vairs nepienāksies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat pēc Valsts kontroles veiktā pētījuma par pašvaldību infrastruktūras objektiem, kas izrādījušies dārgi, neefektīvi, dažviet nepiemēroti vai pilnveidojami, Saeimas deputāti taisīja lielas acis, bet Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs viedi secināja, ka pašvaldībās bijušas «naudas dzīres». Vai tiešām ir tā, ka pašvaldību naudas apetīte bijusi absolūti nepamatota? Neskarsim tās, kas tērējušas tikai savus līdzekļus, bet raudzīsimies vienīgi uz ES fondu naudas tērēšanu.

Atcerēsimies pašreizējā ES fondu plānošanas perioda sākumu. 2016. gada vidū no plānotajiem 4,4 miljardiem eiro Latvija vidēji bija apguvusi tikai 119 miljonus eiro. VARAM analītiskajā ziņojumā 2016. gada vasarā situāciju raksturo rezervēti: «Šis plānošanas periods ir tikai sākuma stadijā.» Pieņemu, ka Finanšu ministrijā jau bija sākusies klusa panika. 2017. gads nāca kā lēna atmoda. Valdības vīri, augsti ierēdņi, plānotāji reģionos jau skaļi un nepārprotami pašvaldībām norādīja uz to, ka nauda ir jāņem un neņemt naudu nav saprātīgi. Vai kāds miedza ar aci, ka projektus neskatīsies tik stingri? Neredzēju, bet pieļauju, ka bija arī šādi mājieni!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas šī Eiropas Savienības fondu perioda beigas, taču Latvija vēl nav gatava finansējuma samazinājumam

Kaut arī eksperti norāda, ka nākotnē nauda pavisam neizsīks, atsevišķas nozares finansējumu vairs nesaņems, turklāt periodu maiņas varētu veicināt ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Lai veiksmīgi tiktu pāri šim periodam, valdībai jau savlaicīgi bija jāgatavo budžeta uzkrājumi, turklāt vēl strauji augošās ekonomikas brīdī, kad ienākumi palielinās, tas ir īpaši aktuāli. Līdz šim tas nav darīts, līdz ar to šis jautājums būs jaunās valdības dienas kārtībā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

2014.–2020. gadā Eiropas Komisija Latvijai Kohēzijas politikas ietvaros ir atvēlējusi 4,5 miljardus eiro. Runājot par ES fondiem, parasti tiek pieminēts tikai tas, kas pieejams Latvijā, taču kompānijas Civitta Latvija projektu vadītājs Reinis Budriķis iesaka skatīties plašāk, jo ir iespēja pieteikties arī papildu finansējumam programmās, kas ir vienotas visām valstīm. Tajā pašā laikā institūciju pārstāvji uzsver – ir jārēķinās, ka nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā finansējums saruks, tiesa, būs jomas, kas iegūs. Taču, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, ņemot vērā straujo ekonomisko izaugsmi, valstij vajadzētu veidot uzkrājumus, par kuru neveidošanu ne reizi vien valdība saņēmusi pārmetumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Nākamais plānošanas periods Latvijai ir iespēja efektīviem ieguldījumiem izaugsmē

Žanete Hāka, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijā otrdien norisinājās tikšanās ar sociālajiem un sadarbības partneriem "Eiropas Savienības investīcijas 2021. – 2027.gada plānošanas periodā".

Sanāksmes laikā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tika pārrunāti aktuālākie jautājumi attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu pēc 2020. gada: Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, plānotais laika grafiks, kā arī partneru iesaiste plānošanas procesā.

"Nākamais plānošanas periods Latvijai ir liela iespēja efektīviem ieguldījumiem valsts izaugsmē. ES līderu sanāksmē panāktā vienošanās paredz, ka Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro. Pateicoties jaunizveidotajam ES ekonomikas atveseļošanās instrumentam, no kura Latvijai iezīmēti pieci miljardi eiro, Latvijas kopējais Kohēzijas politikas mērķiem pieejamais finansējums faktiskajās cenās ar līdzfinansējumu veido aptuveni 8 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijā pērn uzsākts lielākais tiešo investīciju projektu skaits pēdējo desmit gadu laikā

Db.lv, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ekonomikas izaugsme nodrošinājusi ievērojamu ieņēmumu palielinājumu kopbudžetā

Db.lv, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīgā ekonomikas izaugsme šogad nodrošinājusi ievērojamu ieņēmumu palielinājumu kopbudžetā, informē Finanšu ministrija.

Šā gada astoņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi veidoja 7,399 miljardus eiro un salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ieņēmumi palielinājās par 971,5 miljoniem eiro jeb 15,1%. Pozitīvās tendences darba tirgū un stabilais privātā patēriņa pieaugums sekmēja būtisku nodokļu ieņēmumu kāpumu.

Konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos palielinājušies par 490,5 miljoniem eiro jeb 9,4% un veidoja 5 725,6 miljonus eiro. Straujākais pieaugums ir vērojams sociālās apdrošināšanas iemaksās, ieņēmumiem pieaugot par 232,8 miljoniem eiro jeb 15,8%. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu likmes pieaugums šogad par 1% deva iespēju šā gada astoņos mēnešos veselības nozarei novirzīt 55,6 miljonus eiro. Būtisks palielinājums vērojams arī patēriņa nodokļu ieņēmumos. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi palielinājušies par 163,5 miljoniem eiro jeb 11,7%, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi par 85,6 miljoniem eiro jeb 14,6%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, neskatoties uz diferencētās likmes ieviešanu un ar nodokli neapliekamo atvieglojumu apmēra kāpumu, palielinājušies par 13,6 miljoniem eiro jeb 1,3%, pateicoties ievērojamajam darba algu fonda kāpumam (10%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ST: Rīgas domes noteiktie ierobežojumi azartspēlēm Rīgas vēsturiskajā centrā atbilst Satversmei

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldībās vērojams būtisks izdevumu pieaugums ES fondu projektu īstenošanai

Db.lv, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada 11 mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem bijis 357,8 miljonu eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 241,3 miljoniem eiro lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko lielā mērā ietekmēja virsplāna nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (+ 172,5 miljoni eiro), informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (372,8 miljoni eiro), ņemot vērā nenodokļu ieņēmumu palielināšanos un saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro). Pašvaldību budžetā tikmēr 11 mēnešos vērojama 15 miljonu eiro deficīta veidošanās, ko nosaka pašvaldību īstenoto ES fondu projektu investīciju intensitātes pieaugums.

Kopbudžetā ieņēmumi bija par 1 242,1 miljoniem eiro jeb 14,2% lielāki nekā pērn 11 mēnešos, veidojot 9 965,6 miljonus eiro. Savukārt izdevumi bija 9 607,7 miljoni eiro, par 1 000,8 miljoniem eiro jeb 11,6% lielāki nekā 2017. gada 11 mēnešos. Jāatzīmē, ka kopš septembra mēneša izdevumu apmērs kopbudžetā pārsniedz ieņēmumus un uzkrātais pārpalikums sarūk, un līdzīgi kā iepriekšējos gados decembrī līdz ar gadu noslēdzošu maksājumu veikšanu kopbudžetā veidosies deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru