EK aicina Latviju paātrināt ES projektu uzsākšanu un ieviešanu vairākās jomās 

Noslēgusies ikgadējā novērtēšanas sanāksme ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem, kurā Finanšu un Zemkopības ministriju pārstāvji sniedza informāciju par Eiropas Savienības Struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (ES fondi) ieviešanas stratēģisko virzību.

Žanete Hāka, 06.12.2019

Foto: pixabay

Investīciju projektiem Latvijā šobrīd jau novirzīti 3,8 miljardi eiro ES fondu līdzfinansējuma, kas ir 85,1 % no 4,4 miljardiem eiro – 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā paredzētā finansējuma. Savukārt pabeigti ir projekti par 532,3 miljoniem eiro ES fondu līdzfinansējuma.

Tikšanās laikā EK uzsvēra, ka atzinīgi novērtē Latvijas sasniegumus ekonomikas izaugsmē, vienlaikus uzsverot, ka programmu ieviešanas temps visā Eiropā šobrīd ir pārāk zems un aicinot arī Latviju paātrināt projektu uzsākšanu un ieviešanu īpaši veselības, energoefektivitātes un vides aizsardzības jomās, kā arī pievērst lielāku uzmanību izpētes un inovācijas mērķu sasniegšanai.

Sanāksmē atbildīgās iestādes un Finanšu ministrija informēja par atsevišķām jomām un projektiem, kuriem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, lai nodrošinātu ātrāku un reizē kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Šādas jomas un projekti ir investīciju izglītības jomā rādītāju sasniegšana, lielie transporta infrastruktūras projekti dzelzceļa elektrifikācijai un investīcijas veselības nozarē, kā arī ierobežotu projektu iesniegumu atlašu projekti kopumā.

Šo jautājumu izskatīšana ļauj sekot to progresam un spert veiksmīgu projektu ieviešanai nepieciešamos soļus.

Papildus sarunām par 2014.-2020. gada plānošanas perioda ieviešanu Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir uzsākusi sarunas ar Eiropas Komisiju par plānošanas dokumentu izstrādi 2021.-2027. gada periodam. Sarunu ietvaros tiek diskutēti jautājumi par Latvijas ieguldījumu stratēģiju un nepieciešamajiem investīciju projektiem atbilstoši Kohēzijas politikas regulējumā noteiktajiem politikas mērķiem. Eiropas Komisijas un Latvijas pārstāvji vienojās, ka jādara viss iespējamais, lai nenotiktu investīciju pārrāvums starp periodiem, tai skaitā 2020.gadā jāparedz intensīvas paralēlās konsultācijas starp iesaistītajām pusēm.

Kā ziņots iepriekš, tad Latvijas Kohēzijas politikas ieguldījumu stratēģija balstīsies uz Nacionālajā attīstības plānā noteiktajām prioritātēm, vienlaikus ņemot vērā ES Padomes rekomendācijas un ES Semestra procesā publicētās pamatnostādnes 2021.-2027. gada plānošanas periodam. Tikšanās gaitā Latvijas pārstāvji atkārtoti uzsvēra, ka plānotais finansējuma samazinājums Kohēzijas politikai jaunajā plānošanas periodā radītu nopietnus izaicinājumus un negatīvi ietekmētu valsts attīstības rādītājus.

Ikgadējā novērtēšanas sanāksme notika šī gada 5. – 6. decembrī, tajā EK izvērtēja Latvijas stratēģisko virzību uz ES 2020 mērķu un ES fondu rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. 6.decembra sanāksme tika organizēta kopā ar Zemkopības ministriju kā ES lauksaimniecības un zivsaimniecības atbalsta vadošo iestādi, lai kopīgi apspriestu stratēģiskos aspektus ES investīciju ieviešanā.