Satiksmes ministrija (SM) vēlas noslēgt 2,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) par divpusējo sadarbības projektu iecerētās satiksmes nozares reformas izstrādei un ieviešanai, liecina SM sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais informatīvais ziņojums par satiksmes nozares ilgtspējīgas pārvaldības reformu.
Ziņojumā norādīts, ka SM ir sākusi neformālas konsultācijas ar OECD par tās līdzdalību divpusējā projektā par reformas izstrādi un ieviešanu, kas paredz sadarbības tvērumu un sasniedzamos rezultātus vairākās prioritārajās jomās.
Divpusējā projekta ar OECD mērķis un sasniedzamie rezultāti paredz stiprināt ministrijas un tās padotības iestāžu un kapitālsabiedrību institucionālo kapacitāti, praktiski iesaistot OECD speciālistus ne tikai reformas izstrādes posmā, bet arī tās ieviešanā un īstenošanā, kā arī nodrošinot SM un nozares iestāžu darbinieku īslaicīgas darba vietas OECD galvenajā birojā reformas izstrādes laikā to kvalifikācijas un pieredzes paaugstināšanai.
Tāpat plānots kopīgi sagatavot konkrētus politikas ieviešanas ieteikumus un sniegt atbalstu to ieviešanā, lai nodrošinātu jauna, efektīva transporta un sakaru nozaru pārvaldības modeļa ieviešanu.
Viens no mērķiem ir arī sagatavot, aprobēt un sniegt atbalstu pārvaldības modeļa praktiskajā ieviešanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pāreju no esošās decentralizētās investīciju plānošanas un realizācijas sistēmas uz multimodālu, centralizētu investīciju projektu salīdzināšanas, izvērtēšanas, ietekmes un izmaksu novērtēšanas modeli, norādīts ziņojumā.
Plānots arī izstrādāt un ieviest Latvijas nacionālo transporta pieprasījuma modeli, kā arī izstrādāt nozares ilgtspējīgas finansēšanas ietvara modeli, kas iekļautu pāreju uz "lietotājs/piesārņotājs maksā" principiem, kā arī iespējamo izmaiņu ietekmes modelēšanu, izmantojot transporta pieprasījuma modeli, informē SM.
Reformas izstrādi un ieviešanu plānots veikt vairākos soļos. Tostarp līdz šā gada 1.jūnijam SM plāno Ministru kabinetā iesniegt nozares pārvaldības reformas konceptuālo ziņojumu, kurā tiks piedāvāts detalizēts reformas īstenošanas modelis, rīcības plāns un laika grafiks. Savukārt pilnai reformas realizācijai un ietekmes izvērtēšanai provizoriski būtu nepieciešami ne mazāk kā 27 mēneši, min SM.
Ministrijā norāda, ka ir nepieciešams noslēgt līgumu ar OECD par divpusējo sadarbības projektu iecerētās reformas izstrādei un ieviešanai, paredzot iespēju nosūtīt SM ekspertus īslaicīgam darbam OECD.
Līguma darbības periods būtu 27 mēneši un kopējā summa nepārsniegtu 2,5 miljonus eiro 2024.-2026.gadā. Tās būtu kā brīvprātīgās iemaksas OECD. 2024.gadā plānotā līguma summa būtu 800 000 eiro, 2025.gadā - 1,2 miljoni eiro, 2026.gadā - 500 000 eiro, norādīts ziņojumā.
SM skaidro, ka Latvijas transporta un sakaru nozare ir būtisks valsts ekonomikas un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības faktors un priekšnosacījums, tā nodrošina cilvēku un preču pārvadāšanu, sakaru pieejamību un nepārtrauktību, ikgadējus eksporta ieņēmums vairāk nekā 2,5 miljardu eiro apmērā, desmitiem tūkstošu darbavietu, kā arī tieši ietekmē Latvijas uzņēmējdarbības un tūrisma konkurētspēju.
Tāpat SM norāda, ka SM padotībā atrodas četras valsts pārvaldes iestādes un tā ir kapitāldaļu turētāja 14 kapitālsabiedrībās. Šāda ārkārtīgi sadrumstalota pārvaldības struktūra apgrūtinot efektīvu, mūsdienīgām prasībām atbilstošu multimodālu plānošanu un projektu realizāciju, kā arī nozares pārvaldības efektivitāti kopumā.
Kā vienu no būtiskākajiem indikatoriem, kas liecina, ka transporta un sakaru nozares pārvaldībā un valsts budžeta plānošanā ir nepieciešami uzlabojumi, SM min pēdējo gadu laikā strauji pieaugošos papildu finansējuma pieprasījumus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem saistību segšanai.
2022.gadā papildu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti 82,2 miljoni eiro, tostarp 40,7 miljoni eiro tika novirzīti saistību segšanai VAS "Latvijas dzelzceļš", 7,9 miljoni eiro - saistību segšanai par dzelzceļa publiskās infrastruktūras lietošanu, 10 miljoni eiro - sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai. Tendence, ka valsts budžeta bāzē netiek iekļauts finansējums valsts uzņemto saistību segšanai, saglabājās arī 2023.gadā un turpmāk, atzīmē ministrijā.
SM arī norāda, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu un kravu pārvadājumu kontekstā vērojama institucionālā sadrumstalotība, kā arī savstarpēji koordinētas pārvadājumu plānošanas un modelēšanas trūkums visos plānošanas līmeņos. Tādējādi nepieciešamas izmaiņas nolūkā optimizēt valsts budžeta izdevumus, vienlaicīgi nodrošinot pieejamu un ērtu pakalpojumu apjomu iedzīvotājiem, skaidro SM.
Ziņojumā arī norādīts, ka dzelzceļa un ostu infrastruktūras nozarē raksturīgi apjomīgi kavējumi investīciju projektu realizācijā, un uzsvērts, ka vairāk nekā desmit gadu garumā pārvadājumu nozare tika brīdināta par riskiem un tika prognozēts Krievijas kravu apjomu samazinājums.
Kā norāda ministrija, lai gan kravu kritums bija novērojams jau ilgākā laika periodā, Krievijas pilna mēroga agresija Ukrainā vēl vairāk aktualizēja nepieciešamību nekavējoši nodrošināt kravu plūsmas diversifikāciju. Dzelzceļa un ostu biznesa perspektīvas attiecībā uz austrumu-rietumu tranzīta koridoru kā centrālo elementu vairs neesot dzīvotspējīgas un nav paredzams, ka tas varētu atjaunoties pārskatāmā nākotnē.
Vienlaikus ministrijā uzsver, ka "Rail Baltica" projekta līdzšinējā pārvaldība ir spilgts piemērs nozares pārvaldības sadrumstalotībai gan dzelzceļa saimniecības ietvaros, gan arī iepretim citām būtiskām infrastruktūras nozarēm - ceļiem, sakaru un digitālajai infrastruktūrai, enerģētikai un citiem.
Visi šie apstākļi liecinot, ka steidzami nepieciešams pārskatīt esošo institucionālo ietvaru, investīciju izvērtēšanas un piesaistes metodiku un uzlabot nozares pārvaldību, lai tā atbilst valsts attīstības, drošības un investīciju vajadzībām, cilvēku un kravu savienojamībai, nākotnes izaicinājumiem, labas pārvaldības principiem, ekonomiskajai efektivitātei, kā arī valsts budžeta iespējām.
