Finanses

2. līmeņa pensiju kapitāls – zaudējumi vai peļņa?

Jānis Goldbergs, 06.12.2022

Jaunākais izdevums

2. pensiju līmeņa zaudējumi ilgtermiņā nav kritiski, Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas politika, kas izraisījusi obligāciju vērtības kritumu, pilnībā izlīdzināsies trīs līdz piecu gadu laikā, intervijā apgalvo Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs un Citadele bankas CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Vislielākās problēmas no akciju un obligāciju tirgus svārstībām ir pensionāriem, kuri pensijā dosies tuvākajā laikā, kuriem 2. līmeņa pensijas kapitāls obligāti jāizņem, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tehnisku iemeslu dēļ nedod iespēju to atlikt.

Jau kādu laiciņu dažādos 2. līmeņa pensiju plānos portālā manapensija.lv cilvēki var redzēt procentus ar negatīvu zīmi. Ko tas nozīmē?

Pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni ir kolektīvs finanšu aktīvu kopums, kur daudzu iedzīvotāju pensijas uzkrājums tiek apvienots vienā lielumā. Ir ļoti stingra regulācija, kur un kā šo naudu drīkst ieguldīt. Lielākā daļa no visas uzkrātās naudas tiek ieguldīta uzņēmumu akcijās, kā arī parādu vērtspapīros, kuru emitenti ir centrālās valdības vai arī lielās korporācijas.

Pensiju depresija un dusmas par sasolīto stabilitāti 

Šis gads turpina būt briesmīgs pensijām, ja vērtē Latvijā populārāko šādu uzkrājumu...

Šīs divu aktīvu klases veido lielāko daļu no ieguldījumiem. Ir alternatīvo ieguldījumu fondi, kuri iegulda jaunuzņēmumos vai, piemēram, nekustamo īpašumu mežu iegādē. Latvijā tie pensiju plāni, kas investē alternatīvajos ieguldījumu fondos, to dara, lai iegūtu ekspozīciju Latvijas ekonomikā, jo mūsu pašu kapitāla tirgus ir vāji attīstīts. Proti, iespēja ieguldīt vietējā ekonomikā ir caur alternatīvajiem ieguldījumu fondiem. Pēc šī ievada, kad esam sapratuši, kas ir pensiju nauda un kur to iegulda, varam ķerties pie portāla manapensija.lv datu apskates. Tātad katrs ieguldījumu plāns ir īpašuma tiesības uz kaut kādiem finanšu instrumentiem, kuros plāns investē. Šīs īpašuma tiesības tiek pārvērtētas katru dienu pēc to patiesās vai tirgus vērtības. Dienas beigās ņem katras akcijas, obligācijas tirgus cenu, un tiek aprēķināta kopējā vērtība. Finanšu tirgiem svārstoties, arī kopējā vērtība svārstās. Tabula portālā manapensija.lv parāda katra ieguldījumu plāna vienas daļas vērtības svārstību.

Konkrēti - ko nozīmē mīnusi, tie procenti, kas redzami zem ailēm “viens gads”, “trīs gadi” utt.?

Ir paņemta vakardienas plāna vērtība un salīdzināta ar vērtību pirms sešiem mēnešiem, viena gada, trīs gadiem, pieciem gadiem, desmit. Respektīvi, tas ir salīdzinājums pret šo daļu vēsturisko vērtību pirms kāda laika.

Savā viedoklī Dienas Bizness 15. novembrī pieļāva domu, ka pagātnes dati paredz nākotnes ķezu, proti, ja šodien redzam 10% kritumu pret pagājušo gadu, tad pēc gada arī varētu sagaidīt līdzīgus zaudējumus. Kādēļ tā nevar domāt?

Tas, ka šobrīd redzam tādus mīnusus, neparedz, ka pēc laiciņa mīnusi būs tādi paši. Portālā manapensija.lv redzams retrospektīvs skatījums. Ņemot vērā, ka finanšu tirgi svārstās un ir atkarīgi no globālās ekonomikas, tad ir pamatotas cerības, ka ilgākā termiņā vērtība pensiju plānam pieaugs un pārsniegs vēsturisko vērtību. Ja paraugāmies uz kopējo pasaules ekonomikas izaugsmi, tad kopumā tā tiecas uz augšu, protams, ar recesijas posmiem. Finanšu instrumenti ir gluži kā ekonomikas spogulis globālajai ekonomikai. Tas, ka šobrīd kādu obligāciju novērtējam zemāk, nekā tas bija pirms gada, diviem vai trim, principā nenozīmē, ka šis novērtējums ir realizēti zaudējumi pēc laika, ja vien šo obligāciju nepārdod tieši šajā zemākajā vērtējuma punktā. Savukārt uzkrājēja gadījumā atruna ir, ja vien cilvēks neiet pensijā tieši šobrīd un viņam nav jāizņem līdzekļi.

Visu rakstu lasiet 6.decembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Déjá vu situācija finanšu tirgos: 2022

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikreiz, kad finanšu tirgos notiek būtiska lejupslīde, aktualizējas jautājums par krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, un šis rudens nav izņēmums.

Šogad īstermiņa vērtības sarukumu redzam gan ASV, Eiropas un Āzijas akciju indeksu grafikos, gan visu Latvijas pensiju plānu rezultātos. Šo kritumu, gluži tāpat kā iepriekšējās lejupslīdes, jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā uzrāda pozitīvus atdeves rādītājus. Ko tad īsti nozīmē šis kritums?

Lai gan septembris akciju tirgos vēsturiski visai bieži ir negatīvs, šī rudens kritumu, protams, nevaram saukt par ierastu septembra paklupienu. 2022. gads līdz šim bijis izaicinājumiem pārpilns – sektoru rotācija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un centrālo banku politika (likmju celšana). Šie notikumi, kas skar visu pasauli, negatīvi ietekmējuši arī finanšu tirgus. No tā izrietoši kritums finanšu tirgos ir samazinājis visu pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem būtiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par tiem, kuri pensionējas tuvākajā laikā, jāsatraucas ir gan

Jānis Goldbergs, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Par tiem, kuri pensionējas tuvākajā laikā, jāsatraucas ir gan. Mēs to arī darām," intervijā Dienas Biznesam saka Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs un Citadele bankas CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Fragments no intervijas

Tad par tiem, kas pensionēsies šogad, nebūtu jāsatraucas, viss ir labi?

Par tiem, kuri pensionējas tuvākajā laikā, jāsatraucas ir gan. Mēs to arī darām. Mēs – industrijas pārstāvji kopā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju – vērsāmies pie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ar lūgumu izdarīt līdzīgu manevru, kā veicām 2020. gadā, kad sākās pandēmija. Proti, VSAA atlika 2. līmeņa pensiju kapitāla obligāto izņemšanu no 2020. gada marta līdz 2021.gada decembrim. Tad patiešām arī bija straujš vērtības kritums. Tad arī sapratām, ka tiem, kas pensionēsies, jāfiksē zaudējumi spiestā kārtā. Respektīvi, 2020. gadā tie cilvēki, kuri šajā laikā pensionējās, varēja izvēlēties neizņemt 2. līmeņa pensiju kapitālu. Ja krituma periodā kapitāls netiek izņemts, tad tas arī paliek uz papīra, un pēc laiciņa akcijas un obligācijas jau ir atgriezušās pie normālas vērtības. Mēs tolaik panācām vienošanos, ka obligātā izņemšana tiek atlikta līdz 2021. gada decembrim, un tie, kuri šo iespēju izmantoja, izgāja pašā augstākajā novērtējuma punktā. Aptuveni 20 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pērnā gada decembrī izņēma 2. līmeņa pensiju kapitālu, kas reāli būtu jāizņem akciju krituma brīdī. Šogad mēs tāpat 24. februārī sapratām, ka korekcija tirgū būs. Karš ir nopietns arguments. To arī patlaban novērojam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privāto pensiju fondu pensiju plānos iemaksāts par 3,5% vairāk nekā gadu iepriekš

LETA, 21.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 74,645 miljoni eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2022.gada deviņos mēnešos augušas par 1,8% salīdzinājumā ar 2021.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 60,725 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 11,1% - līdz 13,818 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāti 49,17 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, tostarp 95,8% jeb 47,118 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2022.gada septembra beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 643,593 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2021.gada beigām ir kritums par 11,8% jeb 85,845 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik ilgi turpināsies svārstības pensiju fondos?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no jautājumiem, ko cilvēki šogad uzdod visbiežāk saistībā ar pensiju plāniem – cik ilgi turpināsies nestabilitāte un ko darīt šajos laikos, kad arvien vairāk tiek runāts par “lāču tirgu” akciju biržās un draudošo recesiju ekonomikā. Iepriekšējos gados cilvēki pieredzēja diezgan strauju pensiju fonda apmēra pieaugumu un pie tā pierada, cerot un sagaidot, ka tā turpināsies vienmēr.

Pieredzot uzkrātā pensiju fonda samazināšanos vairākus mēnešus pēc kārtas, cilvēki sāk arvien aktīvāk taujāt par iespējām mainīt izvēlēto pensiju fondu vai pārvaldnieku.

Tik tiešām kopš gada sākuma pasaulē populārākais biržas indekss – S&P 500 ir samazinājies par gandrīz 20 %. Lielākais tehnoloģisko kompāniju akciju indekss NASDAQ sarūk jau kopš pagājušā gada novembra sākuma. Tieši šajos indeksos ir apkopoti daudzi lielākie un veiksmīgākie globāli strādājošie ASV izcelsmes uzņēmumi. Tā kā daudzi Latvijas pensiju plāni iegulda S&P 500 un NASDAQ uzņēmumu akcijās, tas ir ietekmējis cilvēkus, kuri krāj savus līdzekļus pensijai 2. un 3. pensiju līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” padomes locekle Tīna Kukka nolēmusi pievienoties Indexo vadības komandai, lai savu pieredzi finanšu un pārmaiņu vadības jautājumos liktu lietā uzņēmuma jaunās bankas iniciatīvas īstenošanā.

Tā rezultātā viņa atstāj uzņēmuma padomes pozīciju. Indexo padome turpinās strādāt četru locekļu sastāvā un jauns padomes loceklis T. Kukkas vietā tiks ievēlēts nākamajā vispārējā akcionāru sapulcē.

T.Kukka, kurai ir vairāk nekā 20 gadu valdes līmeņa vadības pieredze Latvijas un Baltijas banku nozarē, attīstīs jaunās Indexo bankas projekta finanšu pārvaldības jomu, kā arī piedalīsies sagatavošanās darbos, lai iesniegtu pieteikumu bankas licences saņemšanai.

“Tīna ir vadījusi finanšu darbības virzienus virknē Baltijas lielāko banku, pie tam, burtiski katrā banku attīstības fāzē – no sākotnējas izaugsmes līdz tirgus pozīciju nostiprināšanai un pārmaiņu vadībai. Viņa mums nodrošina nozīmīgas zināšanas un viņas līderība iedvesmo mūsu pārējo jaunās bankas izveides komandu, kas tagad ir gandrīz nokomplektēta katram būtiskajam attīstības virzienam, nosedzot IT, mārketingu, atbilstības jomu, privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi un tagad arī finanšu pārvaldību,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldnieks IPAS “Indexo” (Indexo) topošās Indexo bankas vajadzībām veido meitas sabiedrību AS IDX1R, pārvaldot 100% jaundibināmās sabiedrības akciju. AS IDX1R pamatkapitāls būs 2 000 000 eiro un tā atradīsies Rīgā, Elizabetes ielā 13-1A.

Uzņēmuma dibināšanai nepieciešamie dokumenti ir iesniegti Uzņēmuma reģistrā.

Indexo komanda šobrīd strādā pie bankas licences saņemšanas dokumentācijas, un iecerēts, ka pēc licences saņemšanas šī jaundibināmā akciju sabiedrība kļūs par Indexo Banku.

AS IDX1R valdē strādās Indexo līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, bet uzņēmuma padomi veidos Indexo bankas projekta vadītāja Tīna Kukka, Indexo privātpersonu segmenta attīstības vadītājs Vladimirs Bolbats un Indexo līdzdibinātājs un valdes loceklis Henriks Karmo.

Līdz bankas licences saņemšanas valdes un padomes sastāvs tiks pārskatīts.

Lai nodrošinātu uzņēmuma darbības rezultātu caurspīdību, Indexo pārskatos atsevišķi norādīs pensiju darbības rezultātu un bankas izveidošanai nepieciešamās investīcijas. Plānots, ka bankas darbības uzsākšanai nepieciešamie darbinieki laika gaitā pāries strādāt uz šo meitas sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” vadības komandai, kas šobrīd strādā pie jaunas bankas dibināšanas, no 1.novembra pievienosies Vladimirs Bolbats, lai virzītu jaunās bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi.

V. Bolbats Indexo nodrošinās plašu pieredzi privātpersonu banku pakalpojumu jomā un finanšu nozarē kopumā, ko viņš ir uzkrājis, vairāk nekā desmit gadus strādājot Swedbank AS, kur viņš vadīja gan ikdienas banku pakalpojumu, gan uzkrājumu un apdrošināšanas nodaļas Baltijas valstu mērogā.

V.Bolbats strādās pie Indexo nākotnes bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izveides, kas ietvers jaundibināmās bankas privātpersonu apkalpošanas stratēģijas un ikdienas bankas produktu attīstību, tostarp maksājumus, uzkrājumus un citus finanšu pakalpojumus.

“Vladimirs mums pievienojas kritiski svarīgā brīdī, jo tieši šobrīd mēs būvējam nākotnes Indexo banku. Mēs jau esam panākuši būtisku progresu bankas IT sistēmu, darbības struktūras un finanšu pārvaldības pīlāru izveidē, bet Vladimira ieguldījums palīdzēs radīt INDEXO bankas ikdienas finanšu pakalpojumu klāstu. Mūsu stratēģija privātpersonu banku segmentā paredz balstīties uz pakalpojumu modernu vienkāršību, intuitīvu ērtību un patiesu, draudzīgu attieksmi servisā un produktu piedāvājumā,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Baltijas uzņēmumu izaugsmes iespējas, Luminor pārvaldītie pensiju fondi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atbalstījuši vienu no lielākajiem Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu pārvaldniekiem Livonia Partners, otrajā parakstīšanas posmā investējot 15 miljonus eiro.

Būtisku daļu Livonia Partners Fund II finansējuma plānots ieguldīt uzņēmumos, kas risina klimata pārmaiņu un vides ilgtspējas jautājumus.

"Fonda vadības komandas investīciju pieredze un sasniegtie rezultāti, kā arī fokusēšanās uz ilgtspēju saskan ar Luminor ilgtermiņa pensiju fondu vērtības palielināšanu. Vēlamies vairot iespēju Baltijas uzņēmumiem piekļūt finansējumam un īstenot savus attīstības mērķus, tādējādi veicinot visa Baltijas reģiona izaugsmi," saka Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Livonia Partners Fund II ir klasificēts kā 8. panta jeb "gaiši zaļais" fonds saskaņā ar ES jauno Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regulu. Šo fondu atbalsta vairāki institucionālie investori, piemēram, Baltijas un Ziemeļvalstu pensiju fondi, starptautiskās institūcijas un privātie investori. Daudzi Livonia Partners Fund I investori turpina ieguldīt arī Livonia Partners Fund II, kas piesaistījis arī jaunus investorus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reaģējot uz finanšu tirgus šūpolēm, katrs septītais mainīs pensijas plānu vai pārvaldnieku

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svārstības pasaules finanšu tirgos un tā rezultātā īslaicīgi rūkošie pensijas uzkrājumi likuši Latvijas iedzīvotājiem aktīvāk sekot līdzi savai pensijai, kā rezultātā 14 % Latvijā grasās veikt izmaiņas, nomainot savu pensijas plānu vai pārvaldnieku, noskaidrots bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

Finanšu tirgiem kopš 2022. gada sākuma piedzīvojot kritumu, savam pensijas uzkrājumam Latvijā biežāk sākuši sekot 34 % iedzīvotāju, starp kuriem vairums jeb 26 % devušies uz vietni latvija.lv, lai aplūkotu savu uzkrāto kapitālu un vienlaikus arī sekojuši līdzi sava izvēlētā pensiju plāna ienesīgumam, salīdzinot to ar citu plānu līdzšinējo atdevi, ko var izdarīt vietnē manapensija.lv. Aktīvāk pensijas uzkrājumam sekot sākuši jaunieši (18 - 29 gadi), kā arī iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem.

Aptaujas dati liecina, ka vēl 8 % sabiedrības sākuši savam pensijas uzkrājumam sekot līdzi biežāk, taču pārvaldnieka vai pensijas plāna maiņa pagaidām nav viņu plānos. Visbiežāk šādi atbildējuši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 un 50 līdz 59 gadu vecumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes

Db.lv, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ātrās un lēnās tendences finanšu tirgos un pensiju plānos: 2018. - 2023.gads

Jānis Rozenfelds SEB Investment management valdes priekšsēdētājs, SEB pensiju plānu pārvaldnieks, 05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus bez plusiem un mīnusiem nav iedomājams. Tas nozīmē, ka bez ievērojamiem kritumiem nebūtu ievērojamu kāpumu.

Ļoti labi šo “viļņošanos” varam novērot pēdējos piecos gados, kad labam gadam seko sliktāks gads un otrādi. 2018. un 2020. gads neiepriecināja, savukārt 2019. un 2021. bija visai pozitīvi. Ja pieņemam, ka šāda pozitīvo un negatīvo gadu ķēde turpināsies, tad pēc neveiksmīgā 2022. gada, nākamajam vajadzētu būt pozitīvam. Labā ziņa – neskatoties uz šīm svārstībām, kopumā Latvijas pensiju 2. līmeņa plānu ilgtermiņa rezultāti ir pozitīvi gan 10, gan 15 gados.

Šo pašu tendenci varam novērot arī pasaules akciju tirgus indeksos – gan ASV, gan Eiropā. Pēdējos piecus gadus katru gadu ir izteikti atšķirīga cenu dinamika un virziens, taču ilgtermiņa tendences ir pozitīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldnieks "Livonia Partners" otrajam alternatīvo ieguldījumu fondam "Livonia Partners Fund II" piesaistījis 157 miljonus eiro, informē "Livonia Partners" pārstāvji.

"Livonia Partners Fund II" atbalsta vairāki institucionālie investori, tostarp Baltijas un Ziemeļvalstu pensiju fondi, starptautiskās institūcijas un privātie investori. Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju un lielo inflāciju, "Livonia Partners Fund II" piesaistījis arī virkni jaunu investoru.

"Livonia Partners Fund II" ieguldījumu stratēģijas pamatprincipi ietver ilgtspējīgas izaugsmes perspektīvas un jēgpilnu pozitīvu ietekmi uz sabiedrību un vidi. Uzņēmumu vērtība parasti ir no 10 miljoniem eiro līdz 100 miljoniem eiro.

Kopš pirmās līdzekļu piesaistes 2021.gada septembrī "Livonia Partners Fund II" fonds ir investējis "BestAir" un "Zave" (zaļo mājas klimata risinājumu izplatītāji), CSUB (kompozītmateriālu risinājumu piegādātājs zemūdens un akvakultūras nozarēm Ziemeļeiropā) un "Stebby" (Baltijas pakalpojumu tirgū lielākais labsajūtas uzņēmums).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par riska svariem jeb kā Latvijā veicināt uzņēmumu kreditēšanu

Artūrs Veics, Industra Bank finanšu direktors un valdes loceklis, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt1.

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem2.

Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt. Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti3.Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas provizoriskā peļņa pērn Latvijā sasniegusi 80,4 miljonus eiro

Db.lv, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank peļņa Latvijā pērn sasniegusi 135 miljonus eiro

Db.lv, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BaltCap aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu

Db.lv, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investors "BaltCap" aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu, informē "BaltCap" pārstāvji.

Pēc "BaltCap" aprēķiniem, Latvijai līdz 2030.gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami apmēram 33,8 miljardi eiro, taču finansējums no valsts budžeta varētu būt līdz 4,5 miljardiem eiro, radot finansējuma iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus kompānijā atzīmē, ka Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkumi infrastruktūras vajadzībām gaidāmi mazāki - attiecīgi 14,3 miljardi eiro un 11 miljardi eiro.

"Lai esošā infrastruktūra nesabruktu un nosegtu Latvijas vajadzības energoefektivitātes, atjaunojamo resursu, transporta, izglītības un sociālajā jomā, būs nepieciešama privātā kapitāla iesaiste kombinācijā ar radikāli uzlabotām publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanas prasmēm," pauž "BaltCap" pārstāvji, atsaucoties analizētajiem datiem par visu trīs Baltijas valstu un Polijas infrastruktūras vajadzībām nākamajiem astoņiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā miljons cilvēku ceturtdien izgāja Francijas ielās, lai protestētu pret pensiju reformu, un Parīzē starp demonstrantiem un policiju izcēlās sadursmes.

Streiku dēļ bija traucēta sabiedriskā transporta satiksme, nedarbojās skolas un lielas daļa civildienesta.

Iekšlietu ministrijas apkopotie dati liecina, ka pret prezidenta Emanuela Makrona virzīto plānu paaugstināt pensionēšanās vecumu ceturtdien protestējuši 1,2 miljoni cilvēku, no kuriem 80 000 piedalījās protesta akcijā Parīzē.

Savukārt galēji kreisi noskaņotā arodbiedrība CGT paziņojusi, ka visā Francijā protestos piedalījušies vairāk nekā divi miljoni cilvēku, bet galvaspilsētā - 400 000.

Nākamie protesti plānoti 31.janvārī.

Parīzes Bastīlijas rajonā daži demonstranti apmētāja policistus ar pudelēm, atkritumu urnām un dūmu svecēm, bet kārtības sargi nekārtību cēlāju izklīdināšanai izmantoja asaru gāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 1,641 miljona eiro apmērā, kas ir par 46,5% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, taču kompānija strādāja ar zaudējumiem 883 839 eiro apmērā pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē kompānijas pārstāvji.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības koncerna pārskatā teikts, ka "Indexo" pēdējo 12 mēnešu laikā ir piesaistījis 30 176 jaunus klientus otrā un trešā pensiju līmeņa plāniem. Kopējais "Indexo" klientu skaits 2022.gada septembra beigās bija 91 200, kas ir par 49% vairāk nekā 2021.gada trešā ceturkšņa beigās.

Aktīvi pārvaldībā pēdējo 12 mēnešu laikā auguši par 34% - no 405 miljoniem eiro 2021.gada septembra beigās līdz 540,9 miljoniem eiro šogad septembra beigās.

Kompānijā norāda, ka, pieaugot aktīviem pārvaldībā, būtiski ir auguši arī "Indexo" ieņēmumi. Pamatdarbības ienākumi pirms klientu piesaistes izmaksām palielinājās līdz 973 100 eiro, kas ir par 50% vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas kapitāla tirgus mazais mērogs – iespējamais "glābiņš" finanšu tirgus nākotnei

Voldemārs Strupka, Signet Bank Investīciju eksperts, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas finanšu tirgu ir grūti salīdzināt ar citiem attīstīto valstu tirgiem, jo tas ir mazs un neattīstīts. Bet, neskatoties uz nelielajiem tirgus izmēriem, mazo likviditāti un sava veida “izolāciju”, tieši šie faktori var kļūt par “glābiņu” finanšu tirgus nākotnes attīstībai un pat ar iespējamību izskatīties labāk par dažu attīstīto valstu kapitāla tirgus nākotni.

Ja salīdzina – apgrozījums Helsinku biržā pagājušajā gadā sastādīja 156.3 miljardus eiro (227.2 miljardi 2000. gadā un 394.5 miljardi 2007. gadā). Savukārt, Latvijas akciju tirgus izskatās bēdīgi pat salīdzinājumā pats ar sevi. Piemēram, kopējais biržas apgrozījums Baltic Main List un Baltic Secondary List 2006. gadā sastādīja gandrīz 2.5 miljardu eiro, 2007. gadā tas bija nedaudz mazāks, bet 2008. gadā tas jau bija 980 miljoni eiro.

Savukārt 2021. gadā tika sasniegti 875 miljoni, kas ir salīdzināms ar 2000. gada 690 miljonu eiro apgrozījumu. Emitentu skaits arī samazinājās – no 92 uzņēmumiem 2000. gadā un 105 uzņēmumiem abos Baltic Main List un Baltic Secondary List sarakstos 2007. gadā, līdz 63 – 2021. gadā. Varam pielikt klāt 15 uzņēmumus no First North Baltic Share List (gada apgrozījums ap 21 miljonu eiro) un 2 uzņēmumi no Baltic First North Foreign Shares saraksta (apgrozījums 56 eiro un 94 centi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bigbank grupa šogad turpina uzrādīt spēcīgu izaugsmi - 3. ceturksnī banka nopelnījusi 14,3 miljonus eiro, kas ir par 17,7 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

2022. gada pirmo deviņu mēnešu peļņa ir 28,4 miljoni eiro jeb par 5,3 miljoniem eiro (+23,0 %) vairāk nekā gadu iepriekš.

«Neraugoties uz nemierīgo ārējo vidi, mums ir pamats būt apmierinātiem ar Bigbank trešā ceturkšņa finanšu rezultātiem. Periodu raksturoja spēcīgs kredītportfeļa pieaugums, tā kvalitātes nepārtraukta uzlabošanās un laba peļņa,» finanšu rādītājus komentē Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Pēc viņa teiktā, 3. ceturksnī kredītportfelis visvairāk audzis uzņēmumu kredītu un mājokļu kredītu sektorā, kas ir viens no būtiskākajiem bankas biznesa stratēģijas mērķiem.

«Ar Euribor saistīto kredītu produktu pārdošanas apjoma pieaugums palīdz mums diversificēt mūsu portfeli, kas pozitīvi ietekmē peļņu situācijā, kad procentu likmes pieaug un noguldījumu pieņemšana kļūst dārgāka nekā iepriekš,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šis gadījums nav nekādā veidā tolerējams

Agnese Margēviča, Diena, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Energoresursu cenu ietekmē zaudējumi var sasniegt deviņus miljonus eiro

LETA, 14.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu grupas, kurā ietilpst AS "Putnu fabrika "Ķekava"", SIA "Lielzeltiņi", SIA "Broileks" un SIA "Cerova" zaudējumi energoresursu cenu kāpuma ietekmē gada laikā varētu veidot deviņus miljonus eiro, pauda kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka 2022.gadā energoresursu sadārdzinājums ir ārkārtējs un iepriekš nepieredzēts.

Zaļais kurss inflācijas graujošo ietekmi trīskāršos 

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir...

"Līdz šim tik lielas cenu izmaiņas tirgū nekad nav novērotas. Dabasgāze un elektroenerģija ir sasniegušas arī vēsturiski augstākos rādītājus. Mūsu uzņēmumā cena par gāzi ir pieaugusi par vairāk nekā 600% salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, savukārt elektrības cena ir pieaugusi turpat par 200%. Balstoties uz šī brīža energoresursu sadārdzinājumu, esam veikuši aptuveno zaudējumu aprēķinu - 12 mēnešu periodā grupas uzņēmumu zaudējumi būs ap deviņiem miljoniem eiro," teica Pranckevičs.

Viņš norāda, ka elektroenerģijas krīzes saasināšanās būtiski apgrūtina visu mājputnu nozari, jo enerģijai putnu mītnēs ir tieša un būtiska ietekme uz putnu audzēšanu, novietņu ventilāciju un gaisa kvalitāti.

"Elektroenerģijas vai dabasgāzes slodzes samazināšanas risinājumi mūsu uzņēmumā nav iespējami. Ja notiek slodzes samazināšana, tiek ietekmēta visa olu inkubācijas, putnu audzēšanas, ražošanas un loģistikas ķēde. Jebkura slodzes samazināšana ietekmē visu ražošanas ciklu, tostarp galaprodukta kvalitāti un apjomu. Elektroenerģijas un dabasgāzes samazināšanas draudi ir cieši saistīti ar bioloģiskās drošības riskiem, apdraudot putnu veselību un viennozīmīgi ietekmējot arī kopējo biznesa procesu," sacīja Pranckevičs.

Viņš skaidroja, ka putnu šķirne, kuru uzņēmums audzē, paredz noteiktu temperatūras režīmu ievērošanu katrā audzēšanas posmā - no 34 grādiem cikla sākuma posmā līdz 19 grādiem cikla noslēgumā. Temperatūras režīms ir nemainīgs visa gada garumā un tā izmaiņas tiešā veidā ietekmētu putnu augšanu.

"Esam izvērtējuši savas iespējas turpināt ražošanu un esam sākuši projektēšanas darbus, lai piesaistītu ekonomiski izdevīgākos energoresursu risinājumus, tomēr nav paredzams, vai tuvākajā laikā iespējama šo projektu realizēšana. Dabasgāzes samazināšana bez alternatīviem risinājumiem ir līdzvērtīga uzņēmuma darbības izbeigšanai," pauda kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Viņš minēja, ka uzņēmums attīsta saules paneļu parka izveidi, kas ne tikai ļaus būs ilgtspējīgiem, bet ļaus arī nākotnē veiksmīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar neatkarīgu energoresursu avotu. Tāpat vēl šosezon uzņēmums cer pabeigt sašķidrinātās propāna gāzes rezerves krātuvi, kas nodrošinātu putnu mītņu apsildi, ja kaut kādu iemeslu dēļ dabasgāze nebūtu pieejama.

Pranckevičs atzīmēja, ka straujais energoresursu un barības cenu sadārdzinājums atsauksies uz visas Eiropas putnkopjiem, un tā lielākā ietekme ir gaidāma 2022./2023. gada ziemā. "Būs jārēķinās ar cenu pieaugumu gāzes un citu energoresursu cenu pieauguma dēļ, tas var nozīmēt arī mazākus pārdošanas apjomus. Neviens nevar prognozēt notikumu attīstību, tāpēc tirgū saglabājas nenoteiktība un ar to saistītie riski," viņš sacīja.

Tāpat uzņēmuma vadītājs norādīja, ka "Putnu fabrika "Ķekava"" cenas ceļ minimālā līmenī, lai nosegtu izejvielu sadārdzinājumu. "Situācijā, kad aptuveni 80% ražošanas izmaksu aug gaismas ātrumā, citas iespējas, kā palielināt pārdošanas cenu, nav. Tomēr vēlamies akcentēt, ka mēs kā ražotājs ceļam cenas tikai absolūti minimālā līmenī, lai nosegtu izejvielu sadārdzinājumu, tālāk gala cenu uz plaukta veidu lielveikalu uzcenojums un pievienotās vērtības nodoklis," pauda Pranckevičs.

Jau ziņots, ka "Putnu fabrika "Ķekava"" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 30.jūnijam, strādāja ar 72,994 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās 2,7 reizes un bija 2,199 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 18,928 miljoni eiro. Kompānijas "Putnu fabrika "Ķekava" akciju kontrolpakete pieder Lietuvas holdingam "Linas Agro Group", kurā ietilpst arī "Lielzeltiņi", "Broileks", "Cerova" un "PFK Trader".

Komentāri

Pievienot komentāru