Uzsākot būvdarbus, topošo privātmāju īpašniekiem jāsaskaras ar virkni izaicinājumu.

Kā liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti, lielākie izaicinājumi savas privātmājas kārotājiem pirms reālās būvniecības uzsākšanas ir starta kapitāls, būvniecības saskaņošana un būvdarbu izpildītāju atrašana. Savukārt pēc būvniecības uzsākšanas – iekļaušanās izmaksu tāmē un būvdarbu veicēju darba uzraudzīšana.

Aptaujājot tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nesen noslēguši privātmājas būvniecību vai patlaban vēl to veic, noskaidrojās, ka katram trešajam respondentam lielākais izaicinājums pirms reālo darbu uzsākšanas privātmājas būvniecībā bijis starta kapitāla uzkrāšana. Savukārt būvniecības saskaņošana un visu nepieciešamo atļauju saņemšana vislielākās raizes sagādājušas gandrīz katram ceturtajam (24%) respondentam. Bet gandrīz katram piektajam (18,8%) vislielākās grūtības bijušas atrast piemērotu būvdarbu izpildītāju.

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Augsto būvniecības izmaksu, inflācijas pieauguma, pieaugušās energoresursu cenas un neskaidrās ekonomiskās situācijas dēļ, lai iekļautos savā mājas būvniecības un uzturēšanas budžetā, daudzi šobrīd pārskata jauna mājokļa būvniecības plānus, samazinot privātmāju platību.

Kā liecina Luminor bankas informācija, iedzīvotāji mājas platību vidēji samazina par aptuveni 10 kvadrātmetriem.

“Pieaugošās būvmateriālu, enerģijas un citas cenas iedzīvotājus darījušas daudz piesardzīgākus, plānojot savas mājas būvniecību. Esam sastapušies ar gadījumiem, kad klienti vēlējušies pārskatīt iepriekšējos plānus un samazināt mājokļa izmērus. Tas nozīmē, ka klienti rūpīgi un atbildīgi vērtē savus nākotnes izdevumus un nevēlas uzņemties lielākas saistības kā iepriekš plānojuši, tā vietā neatmetot sapni par savu mājvietu un pārplānojot tās kvadratūru,” komentē Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Ja vēl 2021. gadā vidējā no jauna būvētās privātmājas platība bija 160 kvadrātmetri, šobrīd tā ir ap 150 kvadrātmetriem (mājas iekštelpu platība, neskaitot garāžas, nojumes un terases platību).

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

Igaunijā vidējais māju vecums ir lielāks nekā vidējais iedzīvotāju vecums valstī, liecina pagājušā gada nogalē veiktās tautskaites rezultāti.

Igaunijas Statistikas departamenta aplēses liecina, ka vidēji privātmājas un daudzdzīvokļu mājas Igaunijā būvētas 1965.gadā, bet, rēķinot vidējo mājokļa vecumu valstī, secināts, ka tas ir būvēts 1972.gadā. Vienlaikus vidējais Igaunijas iedzīvotājs ir dzimis 1979.gadā, tādējādi vidējais Igaunijas iedzīvotājs mīt mājoklī, kas atrodas pirms viņa dzimšanas uzbūvētā ēkā.

Lielākā daļa cilvēku Igaunijā dzīvo padomju laikā būvētā ēkā.

Igaunijā ir 557 146 dzīvojamie mājokļi, kas atrodas vairāk nekā 180 000 ēku.

2021.gada tautskaites rezultāti rāda, ka 94% Igaunijas iedzīvotāju mājoklī ir pieejama ūdens apgādes sistēma, 93% ir iespēja nomazgāties un 92% ir tualete. 71% Igaunijas iedzīvotāju mīt mājoklī ar centrālo apkuri. Savukārt daudzdzīvokļu mājās 99% iedzīvotāju ir ūdensapgāde un kanalizācija un 97% - iespēja nomazgāties.

SIA “BG Būve” piešķirts Industra Bank finansējums pusmiljona eiro apmērā, lai Upesciemā veidotu jaunu mūsdienīgu un energoefektīvu privātmāju ciematu “Rezidences UPE”. Dažu gadu laikā tur plānots uzbūvēt 28 jaunas privātmājas.

Pirmajā etapā, izmantojot Industra Bank līdzfinansējumu, tiks uzbūvētas piecas mājas Elenburgas, Plūmju un Upeņu ielas kvartālā, un tās iegādāties varēs jau šogad.

Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis norāda: “Industra Bank fokusējas uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu, un mūsu stiprā puse un privilēģija ir spēja iedziļināties klientu idejās un finanšu aprēķinos, izvērtējot kredīta piešķiršanu. Esmu gandarīts par uzsākto sadarbību ar SIA “BG Būve” un iespēju mūsu bankai atbalstīt tās ieceri veidot mūsdienīgu augstākās klases privātmāju ciematu tepat Rīgas pievārtē. Latvijas iedzīvotāju paradumi pēdējos gados ir mainījušies un arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot ārpus lielajām pilsētām, tāpēc šāda veida īpašumi noteikti būs pieprasīti. Turklāt uzņēmuma paša līdzfinansējums projekta īstenošanai un uzstādītā latiņa ēku kvalitātes nodrošināšanā bija vairāk nekā pārliecinoši argumenti finansējuma piešķiršanai.”

"Šī gada martā ekspluatācijā nodots 42 dzīvokļu projekts Siguldā, kurš izvietots skaista parka teritorijā un līdz ar to zīmīgi nosaukts par "Siguldas parku". "Siguldas parks" piedāvā mūsdienīgus un elegantus apartamentus ģimenēm, kuru prioritāte ir labi attīstīta infrastruktūra un komforts, bet kuras tajā pašā laikā ir nogurušas no lielo pilsētu drūzmas vai arī nekad nav pēc tās tiekušās.

"Siguldas parka" apkaimē, pāris minūšu attālumā, atrodas bērnudārzi, skolas un interešu izglītības pulciņi, kā arī viss nepieciešamais aktīvam dzīvesveidam. Tāpat apkaimē ir arī iepirkšanās centri, dažādi veikali, kā arī kafejnīcas un restorāni. Savukārt piemājas parkā izveidotajās grila zonās iespējams baudīt pikniku svaigā gaisā. Blakus mājai iedzīvotājiem iegādei ir pieejamas 60 bruģētas un norobežotas autostāvvietas, kā arī auto novietnes viesiem. Šī projekta lepnums ir arī sešas elektroauto uzlādes stacijas, kā arī saules paneļi uz jumta, kas ievērojami samazinās iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņu.

"Siguldas parka" projektā pieejami gan studio tipa vienistabas, gan divistabu, gan trīsistabu dzīvokļi. To vidējā cena ir aptuveni 2000–2300 eiro par kvadrātmetru. Pašlaik dzīvošanai ir gatavi 18 no 42 dzīvokļiem. Atlikušie ir virtuvju uzstādīšanas darbu procesā, un attīstītājs tos plāno pabeigt līdz šī gada jūnijam, bet neatkarīgi no tā rezervācijām un iegādei jau ir pieejami visi – 42 – dzīvokļi. Visi projekta dzīvokļi tiek pārdoti ar pilnu apdari, aprīkotu virtuvi un vannas istabu. Mājas pagrabā iedzīvotājiem ir pieejamas arī mantu novietnes.

Sapnis par savu māju, savu dārzu un pagalmu uztur stabilu pieprasījumu privātmāju tirgū – interesi par privātmājas iegādi vai būvniecību nav “nokāvis” ne Euribor kāpums, ne būvniecības izmaksu pieaugums. Vērtējot finansējuma pieprasījumu skaitu, var secināt, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši lēmumu par labu privātmājai, pie tā arī pieturas.

Galvenās šā brīža tendences: cilvēki izvēlas kompaktas mājas un pasūta jau gatavus risinājumus (moduļu mājas, koka karkasa mājas), lai nofiksētu izmaksas un nebūtu jāmeklē celtnieki. Pozitīva tendence – finansējuma pieprasījumi liecina, ka privātmājas būvē ne tikai Pierīgā, bet gandrīz visā Latvijā.

Māju plānojums – kompakti un efektīvi

Lielu uzmanību cilvēki pievērš būvējamās vai jau gatavās mājas plānojumam – no vienas puses, lai ģimenei būtu ērti un visiem pietiktu vietas, no otras, – lai mājā nebūtu lieku kvadrātmetru. Pieprasītākais mājas dzīvojamās platības “izmērs” ir no 100 līdz 120 kvadrātmetriem. Retos gadījumos tie ir 150 un vairāk kvadrātmetri, taču ir arī ļoti kompakti projekti, jo ģimenes no 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa labprāt pārvācas uz 80 kvadrātmetru lielu privātmāju. Liels ieguvums šādos gadījumos ir sava zeme pie mājas, kas vienmēr paplašina ikdienas dzīves telpu un rada iepriekš nepieejamas ērtības.

Portāls db.lv ciemojas WoodBudImport ražotnē Minskā, Baltkrievijā, kur šobrīd top moduļu privātmājas Latvijas tirgum.

Pāris gados SIA WoodBudImport Pierīgā plāno uzbūvēt teju 400 Baltkrievijā ražotas koka karkasa mājas

Projektiem, kuros šobrīd dzīvo daļa Latvijas iedzīvotāju, ir beidzies derīguma termiņš, tajos ir grūti dzīvot un tie ir dārgi, uzskata SIA WoodBudImport līdzīpašnieks Arnis Astahovs. Lai mainītu situāciju, uzņēmums nolēmis Latvijas tirgum ražot koka karkasa privātmājas. Šogad uzbūvēti pirmie trīs nami, taču tuvākajos pāris gados Pierīgā plānots uzbūvēt kopumā 400 mājas. Šis gads veltīts zemes gabalu iegādes darījumiem, komunikāciju un ceļu sakārtošanai. Paredzēts, ka mājas atradīsies Babītē un Ķekavā. Kopumā šajā projektā ieguldīti jau 2,7 miljoni eiro, bet investīciju apjoms varētu pieaugt. Tāpat WoodBudImport plāno sadarbību ar kompānijām Lietuvā un Igaunijā.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Pienācis laiks mainīt durvis.

Uzņēmums Skydas specializējas sertificētu metāla durvju uzstādīšanā un apkalpošanā. Pie mums ir pieejamas durvis ar dažādām specifikācijām no bāzes modeļa Skydas Standart, kas nodrošina augstu skaņas un siltumizolāciju gan kā dzīvokļu ieejas durvis, gan kā privātmājas ārdurvis. (Pilna komplekta cena, sākot no 609 EUR.) Privātmājas ārdurvis neizsalst līdz -30 grādiem. Visi Skydas durvju modeļi tiek aprīkoti tikai ar pasaules vadošo firmu slēdzenēm. Skydas Standart 2 durvju modelis ir ieteicams tiem klientiem, kuri vēlas apvienot augstu skaņas un siltumizolāciju, ugunsdrošību un paaugstinātu drošību. (Pilna komplekta cena, sākot no 945 EUR.)

Pērn par trešdaļu augusi cilvēku interese par savas privātmājas būvniecību, izsniegto aizdevumu apjomam privātmāju iegādei vai celtniecībai sasniedzot 60 miljonus eiro, liecina Swedbank dati.

Šī tendence turpinās arī šogad – pirmajā ceturksnī pieprasījums pēc finansējuma sava mājokļa būvniecībai audzis vēl par 35%, salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada un tas arvien turpina augt, apliecinot, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju šobrīd steidz īstenot sapni par savu privātmāju, arvien biežāk izvēloties to būvēt paši.

«Gan banku sektorā kopumā, gan Swedbank, iepriekšējā gadā no jauna izsniegto mājokļu kredītu dinamika, bija ar izteiktu izaugsmi. Pozitīvi ir tas, ka, saglabājoties šādam pieprasījumam, pavisam drīz varēsim redzēt arī kopējo mājokļa kredītportfeļa pieaugumu un tas ir labs indikators veselīgai ekonomikai. Pozitīvo dinamiku ir stimulējuši vairāki faktori, taču, galvenokārt tie ir: gan vajadzība pēc mājokļa, gan zemās procentu likmes, gan tas, ka bankas kļūst ar vien elastīgākas ar pirmās iemaksas apmēru. Piemēram, noformējot mājokļa kredītu ALTUM Valsts atbalsta programmas ietvaros, pirmās iemaksas apmērs ir sākot no 5%. Standarta gadījumos pirmās iemaksas apmērs pārsvarā ir 15%-20% apmērā no mājokļa vērtības. Latvijā, mājokļu piedāvājums Jaunajos projektos ir diezgan ierobežots, tāpēc arī lielākoties tiek pirkti dzīvokļi tipveida projektos Rīgā, tomēr pozitīvi ir arī tas, ka pieaug interese arī pēc savas privātmājas iegādes vai celtniecības. Piemēram Swedbank 2016.gadā privātmājas iegādei vai celtniecībai esam parakstījuši aizdevuma līgumus par aptuveni 60 miljoniem eiro,» norāda Ainars Balcers, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā.

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Nekustamo īpašumu attīstītājs dzīvojamo namu segmentā "Bonava Latvija" uzsāk otro kārtu jeb otrās mājas būvniecību sešu namu dzīvojamajā projektā "Krasta kvartāls" Rīgā.

Otrās mājas būvniecības darbus plānots pabeigt šī gada nogalē, un tajā jaunas mājvietas 96 dzīvokļos tiks nodrošinātas vairāk nekā 190 iedzīvotājiem. Db.lv jau vēstīja, ka kopumā "Bonava Latvija" plānotās investīcijas "Krasta kvartāla" attīstīšanā ir 40 miljoni eiro.

"Krasta kvartāls" atrodas Krasta ielas apkaimē, netālu no atpūtas centra "Lido". Šajā projektā īstenosies cilvēku vēlme dzīvot plašā labiekārtotā un apzaļumotā vidē, vienlaikus atrodoties dažu minūšu attālumā no Rīgas centra un ar iespēju ērti piekļūt jebkuram Rīgas rajonam, pateicoties apkārt esošajai attīstītajai infrastruktūrai.

Šā gada pirmajā ceturksnī izmaksātais atlīdzību apjoms par zādzībām nekustamajos īpašumos, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn, pieaudzis par 73%, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) dati.

«Pavasara siltās dienas, kuras bieži izvēlamies baudīt ārpus pilsētas pie dabas, diemžēl aktīvi izmanto arī garnadži. Ne visos nekustamā īpašuma apzagšanas gadījumos lielākie zaudējumi apdrošinātajam tiek nodarīti, nozogot tam piederošo mantu. Bieži ielaušanās vai tā mēģinājuma rezultātā nopietnākie postījumi finansiālā izteiksmē tiek nodarīti pašam dzīvoklim vai privātmājai – ārdurvis tiek uzlauztas tā, ka pēcāk jāmaina ne tikai slēdzene vai vērtne, bet viss durvju bloks, tiek bojāti logi, gan veicot urbumus tajos, gan sabojājot stikla paketes un vērtnes daļu. Tāpat zādzības procesā tiek nodarīti postījumi grīdas klājumiem, kāpnēm, sienām, mēbelēm un pat santehnikai,» pieteikto atlīdzību gadījumus komentē Līva Bogdanova, BALTA īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka nopietnus šķēršļus iekļūšanai īpašumā profesionāliem zagļiem nespēj sagādāt ne ārdurvju kods vai aizslēgta kāpņu telpa, ne arī stiklots balkons.

Decembrī un šī gada janvārī visvairāk par sava mājokļa apkuri Rīgā maksājuši pirmskara, 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie, maksai par viena kvadrātmetra dzīvojamo telpu apsildīšanu sasniedzot 3 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina ēku pārvaldnieka “Selectum Home” apkopotie dati.

Tomēr, neskatoties uz apkures rēķinu pieaugumu, iedzīvotāji ar situāciju sadzīvo un pārcelties uz mazāku un ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās, secināts mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktajā pētījumā*.

Saskaņā ar “Selectum Home” apkopoto informāciju visvairāk par sava mājokļa apsildīšanu šīs apkures sezonas aukstākajos mēnešos Rīgā maksājuši pirmskara, kā arī 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie.

Pirmskara ēkās decembrī un šī gada janvārī viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksāja attiecīgi 3,267 eiro un 2,809 eiro bez PVN, savukārt Hruščova laika projektos (316. un 318. sērija) – 3,105 eiro un 2,779 eiro bez PVN. Citu sēriju daudzdzīvokļu ēkās apkures izmaksas par viena dzīvojamo telpu kvadrātmetra apsildīšanu decembrī un janvārī bijušas robežās no 2,25 līdz 2,7 eiro bez PVN. Vismazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki, decembrī un janvārī apkures izmaksām par kvadrātmetru svārstoties no 1,22 līdz 1,43 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti no 2000. līdz 2008. gadam) un no 0,84 līdz 0,89 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti pēc 2008. gada).

Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome galīgajā lasījumā apstiprinājusi likumprojektu, kas aizliedz dzīvokļos izvietot viesnīcas un hosteļus.

Šis likumprojekts izskatīšanā Krievijas Valsts domē bija kopš 2015.gada.

Likumprojekts paredz aizliegt izmantot dzīvojamās platības viesnīcas pakalpojumu sniegšanai.

Deputāti lēmumu aizliegt viesnīcu un hosteļu izvietošanu dzīvokļos galvenokārt skaidro ar kaimiņu sūdzībām par troksni un nekārtību, ko rada šādu viesnīcu un hosteļu iemītnieki.

Analītiķi gan norāda, ka pēc šī likuma stāšanās spēkā visi dzīvokļos ierīkotie hosteļi Krievijā uzreiz darbību nepārtrauks. Krievijas Ekonomikas ministrija jau iepriekš atzina, ka uzņēmējdarbību pārtrauks legālais bizness, bet tā vietā stāsies nelegālais.

Ministrija arī lēš, ka šī aizlieguma dēļ mazie uzņēmumi zaudēs četrus miljardus rubļu (53,6 miljonus eiro).

Pēdējos trīs mēnešos strauji augot pieprasījumam Rīgas dzīvokļu īres tirgū, kad mazie dzīvokļi no sludinājumu dēļa pazūd vienas dienas laikā, izīrētāji ir pamanījuši iespēju nopelnīt un palielina īres cenas visu veidu īres dzīvokļos.

Aptuvenais īres maksas palielinājums ir 10% līdz 20%, apliecina nekustamo īpašumu vērtētāji no SIA Arco Real Estate un SIA Latio.

Pieprasījuma iemesli

Pēc šā gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainas teritorijā, ir parādījusies ne tikai bēgļu plūsma no Ukrainas, kuru galamērķis ir Rīga, bet arī ekonomisko migrantu plūsma no Baltkrievijas un Krievijas, kuru iedzīvotāji izvēlas pamest režīmu valstis, lai dzīvotu un baudītu mierīgu dzīvi Rīgā, Jūrmalā vai Pierīgā. “Viņiem arī vajag kaut kur dzīvot, un tas dažu mēnešu laikā īres tirgu Rīgā un Pierīgā ir padarījis karstu,” saka Latio tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva, piebilstot, ka patieso iebraucēju apjomu pēdējo mēnešu laikā nav iespējams skaidri pateikt.

Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami pieaudzis izsniegto būvatļauju skaits dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šogad pirmajā pusgadā tas sasniedzis teju pusotru tūkstoti. Apdrošināšanas kompānija Gjensidige Latvija vērš uzmanību, ka līdz ar ēku būvniecību un renovāciju skaita pieaugumu aizvien biežāk sastopami gadījumi, kad būvniecības darbi veikti nekvalitatīvi un neatbilstoši būvnormatīviem.

“Izsniegto būvatļauju skaits ir tikai daļa no reālajiem būvdarbiem, kas norisinās dzīvojamo ēku segmentā, jo daļa darbu tiek veikti, apejot likumu. Diemžēl, šādi rīkojoties, iedzīvotāji pakļauj sevi lielam riskam,” skaidro Gjensidige Latvija risku inženieris Juris Puriņš.

Viņš norāda, ka visbiežākais iemesls mājokļa būvnormatīvu neatbilstībai ir nozīmīgi inženierkomunikācijas jeb tehnisko sistēmu normu pārkāpumi - ūdensapgāde un kanalizācija, elektroapgāde, apkure un ventilācija. Šīs sistēmas nodrošina ēkas normālu funkcionēšanu un tajā mītošo cilvēku vajadzības un drošību, uz kā rēķina taupīt nevajadzētu.

Latvija seko kaimiņvalstu piemēram un no jaunā gada katrā mājoklī dūmu detektori būs obligāta prasība.

No 2020. gada 1. janvāra stāsies spēkā nozīmīgas Ugunsdrošības noteikumu prasības – visos mājokļos (gan privātmājās, gan dzīvokļos) ir jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu. 2016. gadā, kad stājās spēkā esošā Ugunsdrošības noteikumu redakcija, noteikumos tika paredzēts pielāgošanās laiks līdz 2020. gada 1. janvārim, kad prasības par ugunsdrošību mājoklī no ieteikumiem kļūs par obligātu prasību.

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtās informācijas, jaunākais pētījums par ugunsdrošību atklāj, ka 63% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi, lai viņu mājokļos būtu ugunsdzēsības aparāts, bet tikai 13% iedzīvotāju tāds mājoklī ir. Līdzīga situācija ir ar dūmu detektoriem – 68% iedzīvotāju ir svarīgi, lai tas būtu uzstādīts mājokļos, tomēr tikai 9% iedzīvotāju tas ir izdarīts. Kā iemesli un šķēršļi, kas liedz iegādāties ugunsdzēsības aparātus un dūmu detektorus, tiek minēti gan finansiālie faktori, gan laika trūkums.

Valsts policija (VP) Latgalē izņēmusi plašu šaujamieroču arsenālu un par pretlikumīgu ieroču apriti aizturējusi astoņas personas, informē VP.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonas pagājušā gada nogalē veica 20 kratīšanas dzīvojamās mājās un dzīvokļos Daugavpilī un Daugavpils novadā. Tika izņemtas pistoles, karabīnes, ložmetēji, automāti, kā arī dažāda kalibra šaujamieroču munīcijas, šaujamieroču sastāvdaļas, spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas. Aizdomās par pretlikumīgu ieroču apriti aizturēja astoņas personas.

Privātmājās un dzīvokļos Daugavpilī un Daugavpils novadā tika atrasti un izņemti 12 ložmetēji, 18 garstobra šaujamieroči, 13 mašīnpistoles, 13 pistoles, 3 719 dažāda veida munīcijas, 188 spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas, kā arī 94 šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas. Policija konstatēja, ka dzīvesvietās, kur tika veiktas kratīšanas, šaujamieroči un to sastāvdaļas ne vien tika glabātas, bet arī pašrocīgi izgatavotas, pārveidotas un atjaunotas. Kopumā kratīšanas tika veiktas astoņu savstarpēji saistītu personu nekustamajos īpašumos un transportlīdzekļos.

Latvijas augstākās klases jeb premium privātmāju tirgū nozīmīgāko lomu joprojām ieņem Jūrmala. Šogad pirmajos sešos mēnešos kūrortpilsētā notikuši 12 premium privātmāju darījumi 10,2 miljonu eiro vērtībā jeb 70% no visiem premium māju pirkumiem valstī, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti.

2020.gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro. Pirmajā pusgadā piedzīvotā pandēmija atstājusi zināmu iespaidu arī uz premium privātmāju darījumiem: 6 mēnešos kopumā fiksēti 17 premium privātmāju pirkumi par kopējo summu 12.4 milj. eiro, kas salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir par 7 darījumiem mazāk jeb par 4.1 milj. eiro mazākās darījumu summās. Tiesa, ja salīdzina šī pusgada datus ar senākiem datiem, redzams, ka pirms pāris gadiem - 2018.gada 6 mēnešos - kopumā tika iegādāts vēl mazāk premium privātmāju - 15.

DNB bankā sācis darboties Būvniecības finansēšanas centrs, informē bankas pārstāvji.

Tas radīts kā atbalsts potenciālo privātmāju īpašniekiem, kuri nereti būvniecības uzsākšanas sākumposmā saskaras ar dažādām neparedzētām un nezināmām situācijām. DNB Būvniecības finansēšanas centra konsultanti palīdzēs orientēties būvniecības procesā - aptvert gaidāmos finansiālos izaicinājumus un iespējami labāk sagatavoties mājokļa celtniecībai.

DNB Būvniecības finansēšanas centrs piedāvā kopā ar klientu iziet cauri visiem ar mājas būvniecības finansēšanu saistītajiem procesiem – no klienta kredītspējas noteikšanas līdz konsultācijām par mājas uzturēšanas izdevumiem. Centru vada Gatis Macāns, kurš DNB bankā jau astoņus gadus veic privātpersonu apkalpošanu un kreditēšanu.

Kamīns bieži vien ir nozīmīgs interjera elements, taču ne visās ēkās to iespējams ierīkot, tādēļ SIA "Fireplace by Livilla" izveidojusi alternatīvu risinājumu - dekoratīvos kamīnus.

Ideja - nejauši

Ideja radīt kamīnus SIA "Fireplace by Livilla" īpašniecei Evitai Folkmanei radusies pirms aptuveni gada - viņas draudzene bija iegādājusies dzīvokli un aicinājusi aizbraukt līdzi to aplūkot.

"Dzīvokļa viesistabā pamanīju tukšu sienu, un man šajā brīdī pēkšņi prātā ienāca doma, ka tur jāstāv dekoratīvajam kamīnam. Es viņai savu vīziju mēģināju izstāstīt, taču tajā brīdī viņa to vēl nesaprata. Draudzene lūdza parādīt kādu fotogrāfiju, lai vismaz gūtu priekšstatu, kāds tas izskatās, taču bildes kam līdzīgam internetā es neatradu - beigās tomēr izskaidroju savu ideju, bet nolēmu radīt reālu paraugu," viņa atminas.

"Bija ziema, man bija brīvs brīdis, bērns gāja bērnudārzā, tāpēc nolēmu - kāpēc gan neizgatavot paraugu?" stāsta kamīnu radītāja. Mājās bijušas tikai koka paletes, un tā nu no paletes dēļiem tapa dekoratīvais sveču kamīns. Galu galā visi, kas ieraudzījuši kamīnu, bijuši patīkami pārsteigti - gan radi, gan draudzenes, un ieteikuši,sociālajos tīklos publicēt informāciju par produktu un to reklamēt.