Jaunākais izdevums

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo kāpj cenas un samazinās piedāvājums. Par kvalitatīvu īpašumu gan Rīgā, gan reģionos pircēji šobrīd ir gatavi arī pārmaksāt, secina nekustamo īpašumu eksperti.

Nekustamo īpašumu tirgus mājokļu segmentā bija apstājies vien dažus mēnešus - sākoties pandēmijai. 2020. gada decembrī bija rekordliels darījumu skaits. Savukārt 2021. gadā viss ir ritējis savu gaitu - gada pirmie mēneši bija klusāki, pēc tam tirgus atkal atdzīvojās, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veiktais 2021.gada 1.pusgada pārskats.

“Mūsu novērojumi liecina, ka daļai iedzīvotāju ir gana lieli uzkrājumi, kurus viņi ir gatavi tērēt, iegādājoties nekustamo īpašumu. Vēl pirms kāda laika iedzīvotāji uzkrājumus tērēja nelabprāt. Tagad daļa iekrājumu turētāju acīmredzot ir sapratuši, ka ir pēdējais brīdis pirkt, un to arī dara. Ja salīdzina šo gadu ar gadu pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmo pusgadu, tad tie abi darījumu skaita ziņā ir līdzvērtīgi,” saka Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.

Viņa arī uzsver, ka cilvēki šobrīd ir gatavi maksāt pat vairāk, kā norādīts sludinājumā un minēts novērtējumā: “Ja vienam īpašumam ir vairāki pircēji, veidojas izsole - kurš ir gatavs maksāt vairāk, tam arī pārdos. Tas attiecas gan uz dzīvokļiem, gan mājām un zemes gabaliem.”

Liela aktivitāte ir vērojama reģionu nekustamo īpašumu tirgū, īpaši reģionu pilsētās. Ja iepriekš reģioni bija piemirsti un nekustamos īpašumus varēja nopirkt lēti, tad šobrīd gandrīz tas vairs nav iespējams, jo cenas pieaug un neviens vairs negaida, kad tās kritīsies. Ja ir vēlme iegādāties nekustamo īpašumu reģionos par salīdzinoši izdevīgu cenu, tad šobrīd ir pēdējais brīdis to darīt.

“Ir tāda iezīme, ka cilvēki pārdod savus īpašumus Rīgā un pārceļas uz reģioniem. Mēs to dzirdam diezgan skaļi, jo par tiem, kuri pārceļas no pilsētas uz laukiem, raksta un stāsta mediji. Precīzi gan nevaram aplēst, cik procentos no darījumiem ir notikusi tieši šāda kustība. Aktivitāti reģionos veicina arī vietējie iedzīvotāji, piemēram, no mazākas pilsētas pārceļoties uz lielāku. Īpaši pieprasītas ir Valmiera, Liepāja, Jelgava un Daugavpils - tur, kur ir aktīva uzņēmējdarbība,” komentē E. Dzenīte.

Pieprasījums reģionos ir, taču atbilstoša piedāvājuma joprojām trūkst. Ja Rīgā šobrīd būvniecības stadijā ir diezgan daudz jaunu projektu, kas jau nākamajā gadā būs pieejami, tad reģionos lielākoties mājas tiek renovētas nevis būvētas jaunas. Tas, protams, saistīts ar būvniecības izmaksu kāpumu. Jaunos projektus par tādām cenām kā Rīgā nevarētu pārdot, taču būvniecības izmaksas ir identiskas, un attīstītāji nav gatavi atteikties no peļņas.

Reģionos būtu pieprasīti īres nami, ko attīstītāji aizvien biežāk tagad izvēlas būvēt jauno projektu ietvaros. Taču atkal - reģionos tas nav izdevīgi, jo tur ir daudz zemākas īres cenas nekā Rīgā un Pierīgā.

Arī privātmāju piedāvājums ir nepietiekams. Jaunu māju, kas ir būvētas pēdējo desmitgažu laikā, ir pamaz. Tās, kas šobrīd ir pieejamas, lielākoties ir saglabājušās vēl no padomju laikiem. Ne visas ir labi uzturētas. Turklāt aizvien vairāk tirgū parādās tādas, kurās ir veiktas būvvaldē nesaskaņotas pārbūves. Tas pircējiem var radīt galvassāpes nākotnē: “Pircējam vajadzētu izmantot nekustamā īpašuma aģenta pakalpojumus, jo viņš spēs izvērtēt, vai, iegādājoties īpašumu, pircējs neiedzīvosies problēmās. Ja šāds īpašums tiek iegādāts bez kredīta, pieverot acis uz nesaskaņošanu, vēlāk var būt grūtības īpašumu pārdot. Savukārt, ja tiek ņemts kredīts bankā, tad parasti tiek izvirzīts nosacījums, ka noteiktā laikā nepieciešams pārbūves saskaņot. Tomēr ir iespējama situācija, ka pārbūvi nav iespējams saskaņot,” brīdina E. Dzenīte.

Rezumējot situāciju nekustamo īpašumu tirgū mājokļu segmentā, Latio eksperti secina, ka pircēji ir kļuvuši prasīgāki. Viņi daudz retāk ir gatavi iegādāties īpašumus, kam nepieciešami būtiski ieguldījumi remontā vai renovācija. Piemēram, interesenti, sākot rēķināt izmaksas, bieži atsakās no renovējamas mājas iegādes.

Šobrīd ir augsts pieprasījums arī pēc kvalitatīviem īres dzīvokļiem. Arī, iegādājoties dzīvokļus, svarīgāka par stāvu un plānojumu ir dzīvokļa kvalitāte. Tāpēc, jā, šobrīd var ļoti izdevīgi pārdot īpašumu, taču īpašniekiem jārēķinās ar ieguldījumiem sava īpašuma sakārtošanā, lai tiešām tiktu pie izdevīga darījuma.

Tas pats attiecas uz reģioniem - arī tur pircēji sagaida kvalitāti. Klients šobrīd īpaši nevēlas pats veikt remontu un labiekārtot īpašumu. Viņš grib ienākt mājoklī, kur viss ir gatavs dzīvošanai. Kad pircējs ierauga tos īpašumus, kas ir pieejami reģionos, ierauga tāmi un saprot, cik lieli ieguldījumi ir nepieciešami apstākļos, kad būvmateriālu cenas tikai aug, viņš lemj par labu citam - gatavam īpašumam. “Te arī ieteikums īpašniekiem vai investoriem – attīstiet un labiekārtojiet ēkas reģionos, dodiet tirdzniecībā. Pieprasījums ir un būs,” aicina E. Dzenīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada septembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā sasniedza 887 EUR/m², kopumā kopš gada sākuma pieaugot par 9,9 %. Arī Pierīgā vērojama līdzīga situācija, ka vairākās pilsētās dzīvokļu cenas tuvojas Rīgas līmenim.Tā liecina nekustamo īpašumu kompānijas “Arco Real Estate” apkopotie dati.

Uzņēmuma valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs kā vienu no cenu pieauguma faktoriem min saistību ar jauno projektu cenu dinamiku.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

“Cenu pieaugums sērijveidu dzīvokļiem galvaspilsētā par 9,9 % vērtējams kā liels. Par vienu no būtiskākajiem ietekmējošiem faktoriem var uzskatīt jauno projektu segmenta straujo attīstību un cenu kāpumu tajā. Jo būtiskāk pieaug cena jaunajos projektos, jo augstāka tā kļūst arī sērijveida dzīvokļiem. Savukārt mikrorajonos vērojama sekojoša tendence – vietās, kur cena jau iepriekš bija augsta, pieaugums bija mazāks, taču cenu kāpums redzams citos mikrorajonos,” norāda M.Laukalējs.

Pandēmija sagrozījusi mājokļu pieejamību 

Šī gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamības indeksa vērtība uzlabojās visās Baltijas galvaspilsētās....

Arī Pierīgā vērojama līdzīga situācija, ka vairākās pilsētās dzīvokļu cenas tuvojas Rīgas līmenim. “Ārpus Rīgas vairākās apdzīvotās vietās cenas kāpj. Piemēram, Kauguros līdz šim bija netipiski zemas cenas, un par to savos tirgus pētījumos jau bijām norādījuši. Arī Jelgavā dzīvokļiem bija zemas cenas, taču gaidāmais pieaugums bija tikai laika jautājums. Kamēr dzīvokļi bija pieejami vairumā, cenas bija zemākas, taču piedāvājumam sarūkot, sākās strauja cenu augšupeja. Pilnīgi vienāda situācija visur nebūs. Pierīgā cenas būs zemākas, taču prognozes liecina, ka šī starpība saruks,” pieļauj M.Laukalējs.

“Arco Real Estate” nekustamo īpašumu tirgus analītiķi novērojuši, ka sērijveida dzīvokļu cenas būtiski pieauga arī tādās apdzīvotās vietās kā Ogrē, Kauguros (Jūrmala), Salaspilī un Jelgavā. Šogad, salīdzinot ar pērnā gada septembri, Ogrē kvadrātmetra vidējā cena palielinājās par 17 %, Kauguros par 18 %, Salaspilī par 16 %, bet Jelgavā pat par 21 %.

Eksperts uzskata, ka cenu pieaugumu arī nākotnē veicinās pieprasījums pēc mājokļiem jaunajos projektos, kā arī būvniecības izmaksas. Viņš neizslēdz iespēju, ka gada beigās cenu pieaugums būs vēl lielāks: “Atcerēsimies 2006. un 2007. gadu, kad sērijveida dzīvokļu cenas bija ļoti lielas, bet pagaidām mēs vēl esam tālu no tām. Tomēr pieļauju, ka gada izskaņā Rīgā sasniegsim divciparu skaitļa pieaugumu procentos.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Luminor: Esam kļuvuši elastīgāki attiecībā uz īpašumu kreditēšanu reģionos

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā Luminor Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir izsniegusi mājokļu kredītus 438,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par pusotru reizi vairāk nekā gadu iepriekš – 2020. gada pirmajā pusgadā, kad mājsaimniecībām Baltijā tika izsniegti 171,7 miljoni eiro mājokļu iegādei.

Latvijā šī gada pirmajos sešos mēnešos Luminor klientiem izsniegto mājokļu kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn – ja 2020. gada pirmajā pusgadā tie bija 37,3 miljoni eiro, tad šogad jau 102,6 miljoni eiro. Savukārt otrajā ceturksnī Luminor klienti Latvijā mājokļu iegādei aizņēmās par 10 % vairāk nekā šī gada pirmajos trīs mēnešos.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

"Pirmā pandēmijas viļņa laikā pagājušā gada pavasarī novērojām piesardzību attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumiem visās Baltijas valstīs. Savukārt jau pērn jūnijā tirgus kļuva aktīvāks, un jau rudenī hipotekārās kreditēšanas apjoms sasniedza rekordaugstu līmeni. Pēc mūsu datiem šogad hipotekāro aizdevumu rekordi Latvijā un Igaunijā tika reģistrēti martā, bet Lietuvā – maijā. Vidējā summa, ko mājokļa iegādei aizņemas Luminor klienti, ir 100 tūkstoši eiro, ieskaitot pirmo iemaksu," informē Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs.

Luminor bankai jāuzlabo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma 

Baltijas banku uzraudzības iestādes uzdevušas AS "Luminor" bankai uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu...

Klienti aktīvi interesējas par dažādu īpašumu finansēšanas iespējām un šogad Luminor sniegusi konsultācijas par mājokļu kredītiem jau vairāk nekā 35 000 Baltijas valstu iedzīvotāju. Vislielākā interese ir par dzīvokļu iegādi jaunajos projektos, kam seko sērijveida dzīvokļi. Visbiežāk klienti vēlas iegādāties divistabu vai trīsistabu dzīvokli Rīgā ar platību no 50 līdz 65 kvadrātmetriem.

Pandēmija un darbs no mājām ir veicinājis interesi arī par nekustamajiem īpašumiem reģionos, tāpēc daudzi apsver iespēju iegādāties vasarnīcu vai lauku māju ārpus galvaspilsētas. "Mēs esam ņēmuši vērā šīs tendences un kļuvuši elastīgāki attiecībā uz īpašumu kreditēšanu reģionos. Tāpat mēs izsniedzam daudz aizdevumus ideju realizēšanai – mājokļa remontam, lauku īpašuma vai vasarnīcu iegādei, kam par nodrošinājumu der klientam jau piederošs īpašums, kas sniedz iedzīvotājiem plašākas iespējas izvēlēties nestandarta nekustamo īpašumu. Piemēram, tā var iegādāties senāku vasarnīcu, kuras likviditāte būtu nepietiekama mājokļa kredīta saņemšanai," norāda K. Lukačovs.

Neskatoties uz straujo kredītu apjoma pieaugumu, Luminor klienti kopumā ir noguldījuši ievērojami vairāk, nekā aizņēmušies, kas, savukārt, jauniem darījumiem veicinājis arī likmju samazinājumu. Pēc Luminor aplēsēm Latvijā pēdējā gada laikā izsniegtiem hipotekāriem kredītiem vidējās procentu likmes samazinājušās par vairāk nekā 12 %.

Luminor bankas kopējais kredītu portfelis Baltijā šī gada jūnija beigās bija 9,641 miljards eiro, bet noguldījumu portfelis 10,632 miljardi eiro.

"Ir svarīgi atzīmēt, ka sākotnēji sagaidījām negatīvu pandēmijas ierobežojumu ietekmi uz klientu spēju segt savas līdzšinējās saistības un gatavību aizņemties. Tomēr tas izrādījās maldīgi, jo lielākā daļa esošo un jauno klientu ne tikai veic ikmēneša kredīta maksājumus saskaņā ar grafiku, bet arī pirms termiņa sedz savas saistības. Mēs īpašu uzmanību pievēršam klientu spējai atmaksāt savas saistības vēl pirms finansējuma piešķiršanas – gada pirmajā pusē ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars mūsu kopējā kredītu portfelī bija tikai 2,6 %, kas ir zemākais rādītājs bankas pastāvēšanas vēsturē," uzsver K. Lukačovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tiesājas ar Krasovickiem par neveiksmīgu villas Marta iegādi

Lato Lapsa, pietiek.com, speciāli Dienai, 20.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi, vēsta laikraksts Diena.

"Noteikts aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām," – šāds liegums ar Rīgas rajona tiesas lēmumu ir uzlikts bijušo Parex bankas īpašnieku ģimenei piederošajai slavenajai villai Marta un saistītajiem īpašumiem.

Iemesls – ASV pilsoņa vēršanās tiesā, pieprasot īpašuma pārdevējiem – odiozās Krasovicku ģimenes jaunajai paaudzei pildīt uzņemtās saistības.

Par 40 miljoniem nepārdeva, par 15 miljoniem arī ne

2009. gadā laikrakstā Dienas Bizness publicētajā Latvijas 25 visdārgāko privātmāju un dzīvokļu sarakstā Viktora Krasovicka ģimenei piederošā villa Marta ierindojās otrajā vietā - uzreiz aiz otra Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina toreiz turpat Jūrmalā svaigi uzbūvētās villas Adlera.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds sakars dabasgāzes krājumu līmenim ar patēriņa cenu pieaugumu?

Mārtiņš Āboliņš, “Citadele banka” galvenais ekonomists, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas kāpj dažādu faktoru ietekmē, augšupeju piedzīvos arī turpmāk un, iespējams, pierims vien tad, kad pietiekamā apjomā būs uzbūvēti daudzi jaunie projekti un ciemati, pēc kuriem pieprasījums aizvien vēl pārsniedz piedāvājumu kā Rīgā un Pierīgā, tā reģionos.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāk 26.oktobrī, lasiet:

  • Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes, tā intervijā saka lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.
  • Šī būs Rīgas dekāde, intervijā prognozē Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
  • Biroju vide mainās neatgriezeniski - globālā krīze ir ieviesusi pārmaiņas biroju vides koncepcijā, centrā liekot cilvēka labsajūtu un savstarpējo komunikāciju. Uzņēmēju un arhitektu pieredze, veidojot jaunajām tendencēm atbilstošu biroju vidi.
  • Miljoni īres namiem reģionos - zemas cenas daudzdzīvokļu īres namu būvniecībai reģionos ir atvēlēti 42,9 miljoni eiro no ES Atveseļošanās fonda; kad pirmie īrnieki varēs saņemt jauno mājokļu atslēgas?
  • Daudzstāvu koka ēkas jau daudzus gadus Latvijā ražo un eksportē uz ārzemēm, bet pašiem tādu vēl aizvien nav; sagaidāms, ka situācija mainīsies.
  • Kluba stila birojs jeb eksperimentāla satikšanās vieta - tieši ko tādu Laubes namā Āgenskalnā iecerējuši radīt AS MADARA Cosmetics līdzīpašnieki Uldis Iltners un Lotte Tisenkopfa-Iltnere.
  • Ik Latvijas pilsētā ir kāds objekts, kura plānojums ir SIA Grupa93 darbs. Viņi savu roku pielikuši arī pie lielākā šī gadsimta projekta Latvijā – Rail Baltica, kas ne tikai savienos mūs ar Eiropu, bet arī ietekmēs Latvijas galvaspilsētas attīstību turpmāk, mainīs Rīgas seju tik ļoti, ka vietām redzēsim pavisam citu pilsētu, un mainīs arī nekustamo īpašumu vērtību, loģistiku, mobilitāti un daudz ko citu. Kas mainīsies, kā vajadzētu to uztvert, kas nav ņemts vērā? Par to stāsta pilsētplānotājs un SIA Grupa93 vadītājs Neils Balgalis.
  • Pirms pusotra gada pandēmijas karstumā uzņēmējs Andis Pikāns Ropažu novadā iegādājās Lantes muižu. Viņš neplāno kļūt par muižkungu, bet cer izveidot vietu radošiem cilvēkiem mierpilnai atpūtai.
  • Namu tehniskais stāvoklis - īpašnieku atbildība. Sērijveida ēku atjaunošana Latvijā kopumā aizvien vēl sokas kūtri, par spīti dažādām atbalsta un līdzfinansējuma iespējām. Problēmas ir kā padomju laiku namiem, tā mājām, kas celtas, tā sauktajā, būvniecības buma laikā, no 2006. līdz 2008.gadam
  • No drupām augšāmcelt. Latvijas Arhitektūras gada balvā godalgotais objekts – Stūķu kūts - par dzīvojamo ēku pārtapa projektēšanas procesā un ir ievērojams ar to, ka tajā maksimāli izmantoti vietējie resursi un amatnieku darinājumi.
  • Mājokļu cena pasaulē pieaug straujākajos tempos kopš 2005. gada jeb kopš laikiem, kad tika piepūsts mājokļu tirgus burbulis gan ASV, gan tepat Latvijā, raisot ļoti smagu tā plīšanu vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija pirmdien, 17.janvārī vēl nav vienojusies par kompensācijas un atbalsta mehānismiem, lai palīdzētu iedzīvotājiem energoresursu straujo cenu kāpuma dēļ.

Pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka energoresursu cenas strauji kāpj visā pasaulē, ne tikai Latvijā. Tāpat viņš atgādināja, ka koalīcija jau ir vienojusies un valdība pieņēmusi piecus dažādus atbalsta veidus, kopsummā ap 200 miljoniem eiro.

Valdība ir palielinājusi atbalstu aizsargātajiem patērētājiem, dubultojusi valsts mājokļa pabalstu, ieviesusi pabalstu vakcinētiem senioriem no 60 gadu vecuma, par 65% samazināta obligātā iepirkuma komponente (OIK) un arī sadales tīklu izmaksas rēķinos samazinātas uz pusi, teica premjers.

"Analizējot šā brīža situāciju, nonākam pie slēdziena, ka cenu kāpums ir plašāks un pamatīgāks, nekā tas šķita pirms pāris mēnešiem. Ar esošajiem pabalstiem vien nebūs pietiekami," atklāja Kariņš, norādot, ka visi ir vienisprātis, ka jāatrod, kādā veidā paplašināt jau esošo pabalstu loku un to, kas būtu atbilstošākais kopīgajai situācijai. Tāpat Kariņš uzsvēra, ka redzams, ka kāpj ne tikai energoresursu cenas, bet visāda veida apkure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investori veikuši maksājumus par bijušā Liepājas metalurga mantu

LETA, 03.06.2021

"Aslanli Metalurji" īpašnieks Hamdi Alaedins Ejuboglu (no kreisās) un SIA "FeLM" valdes loceklis Jānis Rībens.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem pagaidām padevusies ļoti veiksmīga, kur, piemēram, ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā Standard & Poor"s 500 indeksa vērtība kopš jūnija sākuma palēkusies jau par 3,7%.

Vērtspapīru eksperti norāda, ka - gluži kā par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu - finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās.

"Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bijis sekmīgs, un nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja faktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs eiro denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) eiro izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā 2021. gada līdzšinējām tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kur daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju," izceļ Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējās desmitgades esam dzīvojuši zemas inflācijas periodā

Ģirts Rungainis, uzņēmējs un finansists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%.

Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām?

Ir dažādi veidi, kā raudzīties uz inflāciju, un, ņemot vērā, ka šis process lielākā vai mazākā mērā ietekmē ikvienu, par to vienmēr būs diskusijas. Jau ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš inflāciju dēvēja par monetāru fenomenu, norādīja, ka situācijās, kad naudas daudzums pieaug, bet preču apjoms nemainās vai samazinās, cenas viennozīmīgi augs.

"Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē aktīvu iegādes programmu – ar to viļņveidīgi nodarbojušās gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka, un sistēmā it kā ir ieplūdis milzīgs naudas daudzums, bet liela daļa no šīs naudas nenonāk līdz cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2022. gada prognozes būvniecības nozarē

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas ir ierasts laiks kopsavilkumiem un nākotnes prognozēm. Nekustamo īpašumu attīstība Rīgā zināmā mērā ir miglā tīta, jo to nākamgad ietekmēs vairāki šobrīd ne sevišķi precīzi prognozējami faktori, taču mēs vismaz zinām, no kuras puses šos izaicinājumus gaidīt. Un ir arī tādas jomas, kur varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām.

Kopumā aizejošais gads nekustamā īpašuma nozarei ir bijis labvēlīgs. Nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju pārdot jaunos mājokļus: pircējiem ir bijis operatīvi pieejams banku finansējums un “Altum” apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, un pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko, uztraucoties par inflāciju, gribas gudri ieguldīt. Tā kā akciju tirgus daudziem šķiet sarežģīts, cilvēki izvēlas gadsimtiem senu un pārbaudītu ieguldījumu veidu – nekustamo īpašumu, bieži vien – jaunajos projektos, rēķinoties, ka ekspluatācijas izmaksas jaunam mājoklim ir krietni mazākas labākas energoefektivitātes dēļ un vidējā termiņā nebūs vajadzīgas papildu investīcijas, kas ir neizbēgamas vecākā mājoklī. Tāpat līdz ar Covid-19 ienākšanu mūsu ikdienā daudz vairāk novērtējam funkcionalitāti un ērtības, ko var sniegt mājoklis: ja jāvada sapulce, bet koncentrēties traucē kaimiņa televizora skaņas, cilvēki ātri vien pieņem lēmumu par dzīves telpas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pasažieru plūsmas palielināšanos lidosta "Rīga" pieņem atpakaļ darbā arvien vairāk pērn Covid-19 pandēmijas ietekmē atlaisto darbinieku, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Patlaban lidosta nodarbina 965 darbiniekus, tostarp 40 no tiem ir darbinieki, kurus lidosta bija spiesta atbrīvot no darba pagājušajā gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas radītājām grūtībām. Turklāt šīs skaitlis strauji kāpj, jo pieaug pasažieru skats. "Līdz ar to darbiniekus aicinām atpakaļ. Patlaban ir 40 vakances, ko ceram drīzumā aizpildīt, un būs vēl vakances," sacīja Odiņa.

Viņa arī apliecināja, ka lidojumu skaits un pasažieru skaits lidostā "Rīga" "kāpj katru dienu".

Lidostas vadītāja atgādināja, ka 2019.gadā lidosta bija 7,8 miljoni pasažieru, 2020.gadā - 2,01 miljons. Savukārt šī gada pirmā pusgada laikā apkalpoti 406 000 pasažieru, kas ir 14% no šajā pašā laika posmā 2019.gadā apkalpoto pasažieru skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu cenu kāpuma dēļ noslēgtie būvniecības līgumi būs jāmaina, paredzot projektu sadārdzinājumu, intervijā pauda būvfirmas "Skonto būve" valdes loceklis Juris Pētersons.

Viņš stāstīja, ka būvniecības tirgus ir nedaudz atdzīvojies, konkursu ir daudz, taču ir radusies nākamā problēma - cenas aug.

"Cenu pieaugums turpināsies, taču mēs jau visi saprotam, ka tas nebūs mūžīgi. Kādā brīdī, visticamāk, cenu kāpums apstāsies un pat noslīdēs uz leju. Mēs jau redzam tikai valsts un pašvaldību konkursu rezultātus, privātos nē. Man ir pamatotas bažas, ka par tādām cenām, kā tagad konkursi ir vinnēti, neko uzbūvēt īsti nevarēs. Problēma būs jārisina," sacīja Pētersons.

Viņš uzsvēra, ka, sākoties daudziem lielajiem objektiem par Eiropas Savienības (ES) naudām, nāksies paredzēt lielāku sadārdzinājumu, nekā sākotnēji iecerēts.

"Arī ES fondu nauda, kas nāk iekšā, atstāj zināmu iespaidu uz tirgu. Protams, ir jāskatās, kas tie par projektiem - inženierbūves, infrastruktūras būves un arī ēku būvniecība. Lauvas tiesa no ES fondiem aiziet infrastruktūras būvēs. Pašreizējā situācija liecina, ka katrā piecu-septiņu miljonu eiro ēku būvniecības objektā konkursos piedalās no 10 līdz 17 firmām. Tas norāda uz to, ka principā objektu ir pamaz. Tās visas ir lielās spēcīgās būvniecības firmas ar lielu pieredzi. Normālā situācijā šīs firmas īpaši neinteresētos par šāda amēra objektiem. Apjomam būvniecībā būtu jābūt lielākam," klāstīja Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū pieredzēta pēdējo septiņu gadu laikā iespaidīgākā izaugsme: Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti īpašumi kopsummā par 99,5 miljoniem eiro, kas bija par 19,5 miljoniem eiro jeb 24,4 % lielāks apgrozījums nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Tā liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Premium dzīvokļi joprojām dominē luksusa īpašumu segmentā kā pirktākie īpašumi, turklāt šajā pusgadā novērota pat par 32% lielāka interese par premium dzīvokļiem nekā pērn sešu mēnešu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada jūnijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās – tās mēneša laikā pieauga par 2 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 851 eiro/m². 2021. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 5,4 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate apkopotie dati.

Visos lielākajos Rīgas mikrorajonos 2021. gada jūnijā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Cenu pieaugums bija augstākais gan šogad, gan arī pēdējo gadu laikā. Dzīvokļu piedāvājums bija mazs visos Rīgas mikrorajonos, tādējādi cenām bija tendence palielināties. Dzīvokļu cenas palielinājās arī Rīgas apkārtnē, kur tās pieauga vēl straujāk nekā Rīgā. Rīgas apkārtnē pirmajā pusgadā dzīvokļu cenas pieauga par 9 – 13 %.

Jūnijā sērijveida dzīvokļu vidējā cena pieauga līdz 851 EUR/m². Cenas vidēji bija par 47 % zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi – 1 620 EUR/m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sērijveida dzīvokļu cenas 2021. gadā kopumā palielinājušās par 3,4 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate apkopotie dati.

Visos Rīgas lielākajos mikrorajonos 2021. gada maijā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Cenu pieaugums bija augstākais pēdējo gadu laikā. Ievērojamā cenu pieauguma pamatā bija joprojām zemais piedāvājuma līmenis, kas vērojams visos Rīgas mikrorajonos, kā arī Rīgas apkārtnē. Dzīvokļu cenām bija tendence palielināties arī Rīgas apkārtnē, kur dzīvokļu skaits joprojām strauji pieaug. Rīgas apkārtnē maijā visvairāk cenas palielinājās Jūrmalā, Kauguros.

Rīgas mikrorajonos 2021. gada maijā sērijveida dzīvokļu cenas mēneša laikā pieauga par 1,8 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 834 EUR/m².

Pēc 2021. gada 1. ceturkšņa beigās novērotā piedāvājuma samazinājuma, otrajā ceturksnī joprojām netika novērots būtisks piedāvājuma palielinājums. Kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup IPO investoriem sola gan regulāru peļņu no dividendēm, gan ienākumus no akciju vērtības pieauguma ilgtermiņā

DB, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Protekcionisma viļņi provocēs metāla cenu svārstības

Māris Ķirsons, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzētais tērauda cenu kāpums, neprognozējamās pieprasījuma svārstības, piedāvājuma un reālā tērauda patēriņa disbalanss nav tikai koronavīrusa pandēmijas sekas; iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi ASV, Eiropā un Krievijā globālajā tirgū raisīja produktu plūsmu pārdali, kas stimulēja cenu un pieprasījuma svārstības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs un Severstal izplatīšanas tīkla vadītājs Timurs Judičevs. Viņaprāt, tērauda tirgus atgriežas pagātnē.

Kā mainās tērauda tirgus?

Tērauda tirgus atgriežas pie pusotru gadsimtu vecā modeļa ar izteiktu teritoriālo dalījumu. Tolaik savstarpēji tirgojās kaimiņi, jo informācijas un preču apmaiņa lielos attālumos nebija tik ātra kā šodien. Pašlaik tirdzniecību ierobežo nodevas un kvotas, tādējādi daži piegādātāji nevar brīvi pārdot produktus reģionā, kur tie šobrīd ir pieprasīti. Tā rodas deficīts un cenu kāpums. Protams, tirdzniecības barjeras tiek radītas, lai aizsargātu vietējos (pašmāju) ražotājus vai patērētājus, pamatojoties uz viņu pieprasījumiem. Problēma ir tā, ka šādā situācijā nevar uzvarēt abas puses: aizsardzības pasākumi neizbēgami samazinās vai nu patērētāja, vai ražotāja peļņu. Ja samazinās importētāju un eksportētāju alternatīvās iespējas, patērētājam ilgtermiņā palielināsies izejvielu iepirkuma cena, bet ražotājam samazināsies pārdošanas cena. Kādam šie zaudējumi ir jākompensē, tāpēc galarezultāts parasti ir viens un tas pats: galaprodukta cenas pieaugums galapatērētājam – mums visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Komentāri

Pievienot komentāru