Bankas

Luminor bankai jāuzlabo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma

Db.lv, 24.08.2021

Jaunākais izdevums

Baltijas banku uzraudzības iestādes uzdevušas AS "Luminor" bankai uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

"Luminor" savās iekšējās procedūrās jānorāda, kā tā pastāvīgi izvērtē nepieciešamību papildināt resursus un informācijas tehnoloģiju risinājumus visā grupā un atsevišķās struktūrvienībās, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, norāda FKTK. Tāpat uzraudzības iestāžu ieskatā jāuzlabo bankas apkopoto datu kvalitāte, kā arī darījumu uzraudzības sistēma.

Vienlaikus "Luminor" arī jānodrošina savlaicīga un kvalitatīva klientu padziļinātā izpēte, paredzot tam atbilstošus resursus.

FKTK atgādina, ka pagājušajā gadā Igaunijas finanšu inspekcija "Finantsinspektsioon", FKTK un Lietuvas Banka veica klātienes pārbaudi "Luminor" visās trīs Baltijas valstīs. Tās pārbaudīja, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēma un "Luminor" iekšējie noteikumi atbilst normatīvo aktu prasībām. Uzraudzības procedūras tika veiktas pastāvīgā naudas atmazgāšanas novēršanas uzraugu kolēģijas sadarbībā, ko izveidoja "Finantsinspektsioon" kā "Luminor" vadošais uzraugs.

"Luminor" banka atzīst pārbaudēs izdarītos secinājumus un sniegtās norādes par nepieciešamiem uzlabojumiem atsevišķos iekšējos procesos un risinājumos. "Mēs jau esam ieviesuši vairākus uzlabojumus un turpināsim uzsākto darbu saskaņā ar uzraugošajām iestādēm iesniegto plānu," norāda bankas pārstāvji.

"Luminor" ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs Baltijas valstīs ar aptuveni 870 000 klientu, 2300 darbiniekiem, kā arī 14,9% tirgus daļu noguldījumos un 16,9% tirgus daļu kreditēšanā 2021.gada marta beigās. "Luminor" pašu kapitāls ir 1,7 miljardi eiro, pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājam (CET1) sasniedzot 23,4%.

Bankas stratēģiskais investors ir ASV investīciju kompānija "Blackstone". Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

"Luminor" banka otrajā ceturksnī strādājusi ar 21,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 59,3% lielāka nekā pērn otrajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka otrajā ceturksnī strādājusi ar 21,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 59,3% lielāka nekā pērn otrajā ceturksnī, informē bankā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veicināja uzkrājumu samazinājums ienākumus nenesošiem kredītiem, kā rezultātā pašu kapitāla atdeve palielinājās līdz 5,1% (2020.gada otrajā ceturksnī - 3,3%).

Savukārt "Luminor" pirmā līmeņa pašu kapitāla rādītājs (CET1) ir 23,1%, salīdzinot ar kopējā pašu kapitāla mērķi 17% apmērā. Jūlijā Eiropas Centrālā banka publicēja arī Visaptveroša bankas novērtējuma rezultātus, kas pozitīvi novērtēja un apstiprināja "Luminor" noturību, stabilo aktīvu kvalitāti un kapitalizācijas līmeni.

Šī gada otrajā ceturksnī "Luminor" izsniegto mājokļu kredītu apjomi Baltijā pieauga gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tāpat ceturkšņa laikā pieauga arī uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs. Uz šī gada 30.jūniju kopumā "Luminor" izsniegtais finansiālais atbalsts mājokļu iegādei vai būvniecībai mājsaimniecībām Latvijā sasniedza 1,36 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Luminor: Esam kļuvuši elastīgāki attiecībā uz īpašumu kreditēšanu reģionos

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā Luminor Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir izsniegusi mājokļu kredītus 438,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par pusotru reizi vairāk nekā gadu iepriekš – 2020. gada pirmajā pusgadā, kad mājsaimniecībām Baltijā tika izsniegti 171,7 miljoni eiro mājokļu iegādei.

Latvijā šī gada pirmajos sešos mēnešos Luminor klientiem izsniegto mājokļu kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn – ja 2020. gada pirmajā pusgadā tie bija 37,3 miljoni eiro, tad šogad jau 102,6 miljoni eiro. Savukārt otrajā ceturksnī Luminor klienti Latvijā mājokļu iegādei aizņēmās par 10 % vairāk nekā šī gada pirmajos trīs mēnešos.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

"Pirmā pandēmijas viļņa laikā pagājušā gada pavasarī novērojām piesardzību attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumiem visās Baltijas valstīs. Savukārt jau pērn jūnijā tirgus kļuva aktīvāks, un jau rudenī hipotekārās kreditēšanas apjoms sasniedza rekordaugstu līmeni. Pēc mūsu datiem šogad hipotekāro aizdevumu rekordi Latvijā un Igaunijā tika reģistrēti martā, bet Lietuvā – maijā. Vidējā summa, ko mājokļa iegādei aizņemas Luminor klienti, ir 100 tūkstoši eiro, ieskaitot pirmo iemaksu," informē Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs.

Luminor bankai jāuzlabo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma 

Baltijas banku uzraudzības iestādes uzdevušas AS "Luminor" bankai uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu...

Klienti aktīvi interesējas par dažādu īpašumu finansēšanas iespējām un šogad Luminor sniegusi konsultācijas par mājokļu kredītiem jau vairāk nekā 35 000 Baltijas valstu iedzīvotāju. Vislielākā interese ir par dzīvokļu iegādi jaunajos projektos, kam seko sērijveida dzīvokļi. Visbiežāk klienti vēlas iegādāties divistabu vai trīsistabu dzīvokli Rīgā ar platību no 50 līdz 65 kvadrātmetriem.

Pandēmija un darbs no mājām ir veicinājis interesi arī par nekustamajiem īpašumiem reģionos, tāpēc daudzi apsver iespēju iegādāties vasarnīcu vai lauku māju ārpus galvaspilsētas. "Mēs esam ņēmuši vērā šīs tendences un kļuvuši elastīgāki attiecībā uz īpašumu kreditēšanu reģionos. Tāpat mēs izsniedzam daudz aizdevumus ideju realizēšanai – mājokļa remontam, lauku īpašuma vai vasarnīcu iegādei, kam par nodrošinājumu der klientam jau piederošs īpašums, kas sniedz iedzīvotājiem plašākas iespējas izvēlēties nestandarta nekustamo īpašumu. Piemēram, tā var iegādāties senāku vasarnīcu, kuras likviditāte būtu nepietiekama mājokļa kredīta saņemšanai," norāda K. Lukačovs.

Neskatoties uz straujo kredītu apjoma pieaugumu, Luminor klienti kopumā ir noguldījuši ievērojami vairāk, nekā aizņēmušies, kas, savukārt, jauniem darījumiem veicinājis arī likmju samazinājumu. Pēc Luminor aplēsēm Latvijā pēdējā gada laikā izsniegtiem hipotekāriem kredītiem vidējās procentu likmes samazinājušās par vairāk nekā 12 %.

Luminor bankas kopējais kredītu portfelis Baltijā šī gada jūnija beigās bija 9,641 miljards eiro, bet noguldījumu portfelis 10,632 miljardi eiro.

"Ir svarīgi atzīmēt, ka sākotnēji sagaidījām negatīvu pandēmijas ierobežojumu ietekmi uz klientu spēju segt savas līdzšinējās saistības un gatavību aizņemties. Tomēr tas izrādījās maldīgi, jo lielākā daļa esošo un jauno klientu ne tikai veic ikmēneša kredīta maksājumus saskaņā ar grafiku, bet arī pirms termiņa sedz savas saistības. Mēs īpašu uzmanību pievēršam klientu spējai atmaksāt savas saistības vēl pirms finansējuma piešķiršanas – gada pirmajā pusē ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars mūsu kopējā kredītu portfelī bija tikai 2,6 %, kas ir zemākais rādītājs bankas pastāvēšanas vēsturē," uzsver K. Lukačovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisko lietu tiesā pierāda Igaunijas uzņēmuma līdzekļu likumīgu izcelsmi

Db.lv, 30.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokātu birojs FORT, pārstāvot Igaunijas uzņēmumu Ekonomisko lietu tiesā (ELT) procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, ir pierādījis klienta līdzekļu likumīgu izcelsmi, informē zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.

Ar ELT 27.08.2021. lēmumu nolemts neatzīt arestētos naudas līdzekļus par noziedzīgi iegūtiem un izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Ar tiesas lēmumu tiek veidota vērtēšanas metodoloģija, kas ir nozīmīga arī citos procesos par noziedzīgi iegūtu mantu.

Šī gada pavasarī darbu uzsākusī ELT izskatīja lietu par noziedzīgi iegūtu mantu, kas ierosināta pēc procesa virzītāja lēmuma attiecībā uz Igaunijas uzņēmuma finanšu līdzekļiem, kas tika ieskaitīti kontā Latvijā reģistrētā bankā 2019. gadā un nepilnu mēnesi vēlāk arestēti. Procesa virzītājs ar lēmumu bija izteicis pieņēmumu, ka bankas kontā ieskaitītie naudas līdzekļi ir ar noziedzīgu izcelsmi, jo arestētās mantas īpašnieks esot čaulas uzņēmums, kas neveicot reālu saimniecisko darbību, bet starptautiskā darījuma pamatošanai iesniegtie darījuma dokumenti esot fiktīvi (pakalpojums neesot sniegts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aiztur vienu no pēdējo gadu ietekmīgākajiem naudas atmazgātāju grupējumiem

Db.lv, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) aizturējusi vienu no pēdējo gadu ietekmīgākajiem grupējumiem, kas nodarbojies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, informē VP.

Jūnijā VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Valsts policijas pretterorisma vienību “Omega”, VP Speciālo uzdevumu bataljonu un Latvijas Bankas pārstāvjiem, aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju aptuveni 295 000 eiro apmērā aizturēja organizētu personu grupu.

Kopumā aizturētas 10 personas, tajā skaitā arī organizētas grupas līderi. Divām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Jūnijā Rīgā un Rīgas reģionā tika veiktas 17 kratīšanas iesaistīto personu dzīvesvietās, birojos un transportlīdzekļos. Kratīšanās tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi, tajā skaitā mobilie telefoni, datori, dažādi datu nesēji un serveri, ārvalstu uzņēmumu dokumenti un banku kalkulatori, dārglietas un dārgmetāla izstrādājumi lielā daudzumā, kā arī 100 000 eiro skaidras naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No aizdomām par noziegumu līdz aizdomīgai naudas konfiskācijai tiesā

Jānis Goldbergs, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa 25. maijā skaidrojumus un pierādījumus no aizskartās mantas īpašnieka uzskatīja par nebūtiskiem, tiesāšanās laikā netika izvērtēti arī papildus pierādījumi, kā rezultātā 4. jūnijā tā lēma par aptuveni 1,28 miljonu eiro konfiskāciju uzņēmumam Sarmal Oil Ltd.

Dienas Bizness aprīlī jau rakstīja par šo lietu, kas līdz iztiesāšanai, salīdzinoši ar citiem gadījumiem, nonāca ātrāk nekā parasti un šobrīd ir kļuvusi par vienu no pirmajiem publiskajiem precedentiem naudas konfiskācijas lietās, kuras lielā skaitā pēc Finanšu izlūkošanas dienesta iniciatīvas veidotas likvidējamo banku klientiem.

Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem 

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ...

Steidzinātā prāvā ātrs nolēmums

Kā iepriekš Dienas Biznesam pauda Sarman Oil Ltd pārstāvis, zvērināts advokāts Kristaps Andersons. Sarmal Oil Ltd ir likvidējamās AS ABLV banka kreditors, par kura kontu FID interesi izrādīja 2020. gadā. Tā paša gada 31. augustā uzņēmuma līdzekļus FID iesaldēja, vēlāk lietu nosūtot uz policiju, kas, kā ierasts, ierosināja kriminālprocesu un uzlika naudai arestu.

Tālāk, redzot, ka noziedzīgu nodarījumu tik viegli atrast neizdosies vai, visticamāk, neizdosies atrast nemaz, lietā tiek izdalīts process par mantas konfiskāciju. Un tas viss šajā gadījumā noticis ļoti īsā laikā. K. Andersons izteica aizdomas par to, vai FID aizdomu pārbaude vispār ir notikusi izmeklēšanas laikā, jo atbildība par lietas apstākļu pārbaudi burtiski tikusi pārlikta uz tiesas pleciem. Proti, Sarmal Oil Ltd. sākotnēji iesniegtie skaidrojumi bija krieviski un angliski, izmeklēšana pieprasīja tos latviski, bet, kamēr tulkojums tika gatavots, lietu nodeva tiesai. Tulkotie materiāli tiesai iesniegti, tomēr nav tikuši izvērtēti.

Visi pārmetumi balansē uz ticamības robežas. Proti, konfiskācijas pamats ir aizdomas, ka manta iegūta noziedzīgi, bet noziegums nav pierādīts. Procesa virzītājam un daļēji arī tiesai, bez jebkāda saprātīga skaidrojuma aizdomīgi ir tas, ka patiesā labuma guvējs pusgadu atvērtajā kontā neveic darījumus. Sanāk amizanta situācija – ja tu atver kontu, slēdz darījumus un saņem naudu – slikti! Neslēdz darījumus un nesaņem naudu – atkal slikti! Diemžēl arī tiesa nespēj objektīvi pateikt, kā darījumu neveikšana kontā pierāda, ka vēlāk saņemtie naudas līdzekļi par reāli notikušiem darījumiem būtu atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Kā būtu bijis pareizi rīkoties, lai nerastos šādas nepamatotas aizdomas par taviem nodomiem?

Konfiscē uz aizdomu pamata

Izmeklēšana balstās uz to, ka 2016. gada 20. septembrī likvidējamā ABLV Bank uzņēmumam ir atvērts norēķinu konts, bet darījumi tajā veikti tikai laikā no 2017. gada 11. oktobra līdz 2018. gada 9. februārim, pie kam tie izmeklētājai šķituši aizdomīgi un bez ekonomiska pamatojuma.

Izmeklēšana norādījusi neatbilstības izrakstītajos rēķinos un norēķinu kārtībā. Pēc būtības tās ir lietas, kuras varētu likt skaidrot, tomēr pirmstiesas procesā tas nav darīts, jo, kā norāda advokāts, laikam nav būtiski pierādīt noziedzīga nodarījuma esamību un līdzekļu saistību ar šo noziedzīgo nodarījumu, bet gan konfiscēt līdzekļus uz pieņēmumu pamata.

Tiesas nolēmuma motīvu daļa apšauba konta atvēršanas Latvijā ekonomisko pamatotību, jo uzņēmuma darbība pamatā esot Gruzijā, Krievijā. Atzīst lielo vairumu izmeklēšanas secinājumu par aizdomīgām darbībām uzņēmuma kontos, papildus norādot dažādas aizdomu detaļas, piemēram, aizdomīgi, ka sadarbības partneriem nav interneta vietņu tiesa lemj naudu konfiscēt. Par aizdomu pamatojumu der FID norāde, ka Sarmal Oil Ltd. sadarbības partneri ir uzņēmumi ar čaulas pazīmēm. Tiesa konstatē, ka uzņēmumam nav materiāli tehniskās bāzes uzņēmējdarbības veikšanai un pieder tikai nauda. Pēc būtības tiesā nav nekā cita kā vien fakta legālā prezumpcija par to, ka nauda, iespējams, ir noziedzīgi iegūta.

Būs pārsūdzība

Advokāts K. Andersons Dienas Biznesam apgalvoja, ka pārsūdzība apgabaltiesā būs, jo tiesa savā lēmumā ir pretrunīga un pēc būtības "kopē izmeklētāju aizdomas", kas savukārt kopējusi FID aizdomas.

"Rodas sajūta, ka vari skaidrot ko un kā gribi, taču FID un procesa virzītājas pieņēmumus un šaubas novērst nevarēs. Var sniegt daudz un dažādus pierādījumus par notikušiem darījumiem, preču piegādes un transportēšanas dokumentus, bet procesa virzītājs vienmēr pateiks - "ziniet, ar to nepietiek, lai novērstu šaubas par līdzekļu izcelsmi". Iespējams, ar laiku izkristalizēsies kritēriji, kādi dokumenti un pierādījumi būs pietiekami, lai 21.gadsimtā pamatotu klienta tiesības atvērt kontu Latvijā vai jebkurā citā bankā pēc patikas, ja uzticamies tieši šai bankai. Diemžēl, arī tiesa savā lēmumā nonāk dažādās pretrunās, kas, acīmredzot, būs jāpārvērtē augstākas instances tiesai," sacīja K. Andersons.

AML tiesāšanās ķēķis

Dienas Bizness jau iepriekš rakstīja, ka visa pamatā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likums, atsevišķi panti Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kas 2019. gada nogalē tika pielāgoti tieši naudas konfiskācijas vajadzībām. Proti, pierādīšanas nasta tika pārlikta uz aizskartās mantas īpašnieku. Normālā kārtībā par noziedzīgu nodarījumu – to pierāda valsts un apsūdzētais aizstāvas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu procesa gadījumā patiesa apsūdzētā nemaz nav. Ir tikai aizdomas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un aizskartās mantas īpašnieks, tas, kura nauda ir iesaldēta, bet iespējamais noziegums tiek nodalīts pavisam citā procesā. Secīgi, to pat nav nozīmes pierādīt, ja naudu ir iespējams paņemt atsevišķi. Līdz ar procesu sadalīšanu pāri paliek tikai aizdomas, kas likumos ir ieviestas kā pietiekams pamats konfiscēšanai, bet vaina par noziedzīgu nodarījumu ir otršķirīgs mērķis.

Visa ķeza sākās vēl 2018. gadā, kad Latvijai tika izteikti konkrēti pārmetumi par nepietiekamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu pieskatīšanu. FID vadībā stājās Ilze Znotiņa un tika sagatavota vesela likumu izmaiņu pakete, kas summāri sāka strādāt līdz ar šā gada 1. janvāri. I. Znotiņa ir piedalījusies praktiski visu saistīto likumu izmaiņās, bijusi klāt Saeimas komisiju sēdēs, nereti atgādinājusi deputātiem, ka nenobalsojot par konkrētām izmaiņām Latvija nonāks "pelēkajā zonā".

Šā gada sākumā NILLTPFN likums tika atvērts atkārtoti, jo ar premjera frāzi - "riskos balstīts banku darbs" vien nekas nesanāk. Nauda no Latvijas tirgus turas atstatu, jo cilvēki, kuriem tā pieder labi saprot, ka nav nekas jāpārkāpj, lai tā tiktu atņemta. Likuma izmaiņu debašu laikā I. Znotiņa uz deputātu Gati Eglīti izdarīja līdzīgu spiedienu, kā bija pieradusi pēdējos divos gados rīkoties ar Juridiskās komisijas un Krimināltiesību apakškomisijas deputātiem. Proti, deputāti, kas mēģina sakārtot noteikumus vai kaut ko saprast citādi ir naudas atmazgātāju pārstāvji. G. Eglītis iesniedza sūdzību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, bet vēlāk 23. aprīlī tikās ar I. Znotiņu tiešās debatēs ziņu portālā Delfi.lv. No visas sarunas, kas bija visnotaļ asa, uz tiesvedību ir attiecināms viens I. Znotiņas retorisks jautājums: "Vai Jūs tiešām domājat, ka konkrētie tiesneši, kas pieņem lēmumus par mantas arestu, izmeklētāji, izmeklēšanas iestāžu vadītāji, prokurori, un tiesneši pēc tam, kad viņi skatās jau konfiskācijas lietas, visi tik vienoti noziedzīgi iecerējuši Latvijas budžetu līdz izsīkumam?".

Ievērojot, ka pati I. Znotiņa ir vadījusi Latvijas tiesnešu apmācības apskatāmajā jautājumā, zina visu likumdošanu un ir praktiskais šīs likumdošanas radītājs, lai arī balsojuši ir deputāti, nepārprotams ir viens fakts. Nav runa par taisnīgumu, jo tiesiskums jau ir pakārtots, runa ir par budžetu. Tiesneši rīkojas adekvāti, kā likums to paredz – ja "ir aizdomas" un nav "ticamu skaidrojumu", tad līdzekļus konfiscē. Aizdomu kritēriji ir definēti FID vadlīnijās, bet skaidrojumi ticamības kritērijiem ir meklējami vien izmeklētāju un tiesnešu sirdsapziņā. Sarmal Oil Ltd. Lieta labi parāda šīs sistēmas kļūmi. Proti, noziegums nav atklāts un sods personai neseko, ir atņemti līdzekļi, bet pierādījumi par to, ka tie tiešām ir noziedzīgi iegūtu, no tiesas lēmuma neseko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Luminor ievieš ilgtspējīgu pensiju 3. līmeņa indeksu plānu

Db.lv, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) reģistrējusi "Luminor Bank" grupas privātā pensiju fonda AS "Luminor Latvijas atklātais pensiju fonds" izveidoto indeksu plānu "Ilgtspējīgā nākotne".

Bankā skaidro, ka pensiju plāns ieguldīs indeksu fondos, kas savukārt ieguldīs pasaules uzņēmumos, kas ir līderi savās nozarēs attiecībā uz vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības jeb ESG (Environmental, Social and Corporate Governance) kritērijiem, no ieguldījumu spektra izslēdzot fosilās enerģijas ieguves jomā iesaistītos uzņēmumus.

Luminor indeksu pensiju plāns Ilgtspējīgā nākotne ir pirmais pensiju 3. līmeņa indeksu plāns Latvijā, kas veicina ESG kritēriju ievērošanu. Līdz 100 % no fonda aktīviem tiks ieguldīti akciju indeksa fondos. Šis būs arī pirmais Luminor pasīvi pārvaldītais pensiju fonds.

“Pieaugot iedzīvotāju ieinteresētībai gan par labklājības nodrošināšanu vecumdienām, gan par to, kā dzīvot videi draudzīgāk, esam spēruši nākamo soli un piedāvājam klientiem iespēju uzkrāt nākotnei ilgtspējīgi. Luminor indeksu pensiju plāns Ilgtspējīgā nākotne investēs līdzekļus uzņēmumos, kas ir vadošie savās nozarēs pēc vides, sociālās atbildības un pārvaldības kritērijiem. Tāpat no ieguldījumu spektra pilnībā tiek izslēgti uzņēmumi, kas iegūst fosilo enerģiju. Atšķirībā no citiem tirgū pieejamiem fondiem, Luminor indeksu plāns izceļas ar to, ka apvieno pasīvu pārvaldīšanas stratēģiju ar ilgtspējas kritēriju veicināšanu, padarot to piemērotu Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas atbalstīt sociāli atbildīgas investīcijas,” norāda Atis Krūmiņš, Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien nāca klajā ar vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu kopumu, lai stiprinātu ES noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.

Tā kā liela apjoma skaidras naudas maksājumi ir viegls veids, kā noziedznieki var legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, EK rosinājusi noteikt Eiropas Savienības (ES) mēroga ierobežojumu lieliem skaidras naudas maksājumiem - 10 000 eiro. Paredzēts arī aizliegt anonīmu kriptoaktīvu maku izsniegšanu.

EK arī piedāvā izveidot jaunu ES aģentūru "naudas atmazgāšanas" apkarošanai. Šādi EK pilda savu apņemšanos aizsargāt ES iedzīvotājus un ES finanšu sistēmu, skaidrots piedāvāto izmaiņu pamatojumā.

Aizdomīgu naudu var konfiscēt, par noziegumu nerunājot  

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda...

Rosinātie pasākumi ievērojami uzlabošot regulējumu saistībā ar tehnoloģisko jauninājumu radītajiem izaicinājumiem. Šādi izaicinājumu starpā ir virtuālās valūtas, integrētākas finanšu plūsmas vienotajā tirgū un teroristu organizāciju globālais raksturs. Šie priekšlikumi palīdzēs izveidot daudz saskaņotāku sistēmu operatoriem, uz kuriem attiecās noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, norāda EK.

Iesniegtais dokumentu kopums ietver četrus tiesisko aktu priekšlikumus. Viens no tiem ir regula, ar ko izveidotu jaunu ES aģentūru, kas darbosies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Paredzēti arī uzlabojumi attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudi un faktiskajām īpašumtiesībām. EK rosina arī regulas par naudas līdzekļu pārvedumiem atjaunošanu, lai nodrošinātu kriptoaktīvu pārvedumu izsekošanu.

Paredzēts, ka EK piedāvāto tiesību aktu projektus apspriedīs Eiropas Parlaments un ES Padome. EK cer uz ātru likumdošanas procesu, un paredzēts, ka topošajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādei būtu jāsāk darboties 2024.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investori aicina par prioritāti izvirzīt Latvijā izdarītos noziegumos iegūtu līdzekļu iesaldēšanu

LETA, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori aicina valdību par tiesībsargājošo iestāžu prioritāti nekavējoties izvirzīt tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un līdzekļu iesaldēšanu, kas ir radušies Latvijā izdarītu noziegumu rezultātā.

Šādu nostāju pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), vērtējot finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu.

Patreizējam fokusam atrodoties uz ārvalstīs izdarītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu rezultātā iegūto līdzekļu konfiskāciju un resursu trūkuma dēļ nespējot vispusīgi koncentrēties uz Latvijas predikatīvajiem noziegumiem, cieš Latvijas godprātīgo uzņēmumu intereses, uzskata padome.

FICIL ieskatā, labvēlīgas investīciju vides veicināšanā nepieciešams nodrošināt, ka gadījumos, kad tiek iesaldēti un arestēti uzņēmuma līdzekļi, tie pēc iespējas ātrāk tiek atdoti uzņēmumam, ja tiek konstatēta līdzekļu likumīga izcelsme.

Padome norāda, ka ēnu ekonomikas un "aplokšņu" algu problēmai nav viena risinājuma. Raugoties uz uzņēmēju un cilvēku dažādo motivāciju maksāt "aplokšņu" algu, nepieciešams veikt cēloņu analīzi. Tāpat jāveic uzņēmumu un cilvēku profilēšana, lai noskaidrotu, kur rodas skaidrās naudas aprite, kam standarta situācijās uzņēmumā nevajadzētu parādīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "Rietumu Banka" piemērot soda naudu 5,85 miljoni eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, informē FKTK.

Bankai arī noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

FKTK 2019. gadā veica klātienes pārbaudi AS "Rietumu Banka" un 2019. un 2020. gadā mērķa pārbaudes NILLTPF novēršanas jomā, kuru laikā vērtēja, kā banka ievēro NILLTPF novēršanas normatīvo aktu prasību izpildi un vai tajā darbojas iekšējās kontroles sistēma, kas spēj identificēt riskus, lai banka varētu veikt turpmākās nepieciešamās darbības šo risku vadīšanai, nepieļaujot bankas un Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu NILLTPF.

Pārbaudēs FKTK konstatēja pārkāpumus un trūkumus, kas saistīti ar nepietiekami efektīvu bankas iekšējās kontroles sistēmu un risku pārvaldību, tostarp secināja, ka banka nebija atbilstoši izvērtējusi riskus, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, tostarp ārvalstu, darbību, un atsevišķos gadījumos klientam NILLTPF risks noteikts zemāks nekā tam faktiski piemītošais risks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VIDEO: FID vadlīnijas nav normatīvais akts

Jānis Goldbergs, Romāns Meļņiks, 19.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma subjekta ziņojums Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par atturēšanos no darījuma, jo tas ir aizdomīgs. To veido, balstoties uz likuma subjekta paša veidoto Iekšējās kontroles sistēmu, kas tapusi lasot FID definētās vadlīnijas.

Intervijā Dienas Biznesam FID vadītāja Ilze Znotiņa apstiprina, ka iekšējās kontroles sistēmas, kā arī vadlīnijas nav normatīvi akti.

Visas sarunas gaitā FID vadītāja, kas no 2018. gada līdz 2020. gada pavasarim bijusi Moneyval ziņojuma galvenā kuratore, piedaloties neskaitāmos Krimināllikuma, Kriminālprocesa likuma un citu likumu grozījumos Saeimā, uzsver, ka likumus tieši nav sagatavojusi, tā norādot, ka par kvalitāti un nepilnībām atbildīgi deputāti.

Savukārt, runājot par ieguvumiem, nenoliedz FID lomu. Proti, Latvija nav nokļuvusi Moneyval "pelēkajā sarakstā" kā, piemēram, Malta un mūsu valsts var turpināt aizņemties naudu ar pieņemamiem procentiem starptautiskajā tirgū, kā arī uzņēmējiem neesot jāpiedzīvo tādas kontroles starptautisku pārskaitījumu gadījumā, kā valstīs, kuras ir pieminētajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No tīras un caurspīdīgas tautsaimniecības ir atkarīga valsts iedzīvotāju labklājība, tāpēc mūsu kopīgs mērķis ir padarīt Latviju par naudas atmazgātājiem neērtu un pat bīstamu vietu.

Šādu viedokli starptautiskā simpozijā "Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija: aktuālās tendences un nākotnes izaicinājumi" paudis Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Cita starpā viņš akcentēja, ka reizēm ir problēmas ar to, ka procesa virzītāji lēmumos par procesa nodošanu tiesai kā pierādījumu akli atkārto Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojumā minēto pamatojumu, lai gan mantas īpašnieks to jau ir ar pierādījumiem atspēkojis.

"Tā nedrīkst būt, jo tie ir cilvēktiesību jautājumi, pret kuriem jāizturas ārkārtīgi uzmanīgi," uzsvēra Strupišs.

AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece sacīja, ka Strupišs simpozija laikā atzina, ka, lai gan naudas atmazgāšanas tēma nav jauna, tās aktualitāte nemazinās un diez vai mazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu bankas peļņa augusi par 76%

Db.lv, 02.09.2021

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja komentē, ka kopš gada sākuma banka novēro klientu darījumu aktivitātes palielināšanu un vispārējo pozitīvo noskaņojumu biznesa vidē, kas izpaužas gan darījumu apmēros, gan plānos uz "pēcpandēmijas" perspektīvu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rietumu banka" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 17,103 miljonu eiro apmērā, kas ir par 76,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija.

Koncerna peļņa šajā periodā pieaugusi 2,8 reizes un bija 19,124 miljoni eiro.

Bankas procentu ienākumi 2020.gada pirmajos sešos mēnešos bija 18,545 miljonu eiro apmērā, procentu izdevumi - 6,977 miljoni eiro, komisijas naudas ienākumi - 7,473 miljoni eiro, bet komisijas naudas izdevumi - 1,301 miljons eiro.

"Rietumu bankas" aktīvi šogad 30.jūnijā bija 1,579 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,8% jeb 100,005 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 1,479 miljardi eiro.

Rietumu bankai jauna vadība 

AS Rietumu banka valdes priekšsēdētāja turpmāk būs Jeļena Buraja, kas iepriekš ieņēma...

Noguldījumos "Rietumu banka" jūnija beigās bija piesaistījusi 1,17 miljardus eiro, kas ir par 8,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās, bet kredītos banka bija izsniegusi 614,248 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 1,3%.

Savukārt bankas kapitāla un rezervju apmērs šogad jūnija beigās bija 340,272 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 5% salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām.

"Rietumu bankas" kapitāla pietiekamības rādītājs jūnija beigās bija 23,26%.

Bankas finanšu pārskatā minēts, ka "Rietumu banka" plāno nostiprināt pozīcijas tirgū ar mērķi nodrošināt stabilu peļņu un uzlabot efektivitātes rādītājus. Starp bankas prioritātēm ir turpināt stabilu izaugsmi, uzlabot tehnoloģiju bāzi, kā arī nodrošināt administratīvās infrastruktūras atbalstu. Banka plāno turpināt pilnveidot kontroles un riska vadības sistēmas, personāla apmācību un visu darbinieku profesionālo izaugsmi.

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja komentē, ka kopš gada sākuma banka novēro klientu darījumu aktivitātes palielināšanu un vispārējo pozitīvo noskaņojumu biznesa vidē, kas izpaužas gan darījumu apmēros, gan plānos uz "pēcpandēmijas" perspektīvu.

""Rietumu bankai" pagājušais periods ir sakritis ar reorganizācijas darbu pabeigšanu nacionālās banku sistēmas modernizācijas ietvaros. Esam gatavi jaunajam attīstības posmam un aktīvi strādājam pie nākamajiem plāniem un aktuālajiem projektiem. Uzskatām, ka situācija pasaules ekonomikā dod pamatu gaidīt pozitīvo scenāriju attīstību un raudzīties nākotnē ar optimismu," norāda Buraja.

2020.gada pirmajā pusgadā "Rietumu banka" strādāja ar peļņu 9,7 miljonu eiro apmērā, savukārt pagājušajā gadā kopumā bankas auditētā peļņa bija 18,125 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šogad jūnijā piemēroja "Rietumu bankai" soda naudu 5,85 miljonu eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību pārkāpumiem. Bankai arī tika noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

Pēc aktīvu apmēra "Rietumu banka" ir piektā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA "Esterkin Family Investments" (33,12%), Maltas kompānija "Boswell (International) Consulting Limited" (33,11%), kā arī SIA "Suharenko Family Investments" (17,34%).

Esterkin Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet "Suharenko Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi 2,49 miljonu eiro finansējumu biznesa attīstībai vienam no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā – SIA Iecavnieks & Co.

Uzņēmumam piešķirts ilgtermiņa kredīts un kredītlīnija, kas ļaus iegādāties pārstrādei nepieciešamos graudaugus, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Ar Luminor bankas piešķirto finansējumu SIA Iecavnieks & Co piesaistīs papildu apgrozāmos līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas jaunās produkcijas “RAPU” ražošanai, paplašinātu noieta kanālus, palielinātu eļļas ražošanas kapacitāti, kā arī nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus sezonas lauksaimniecības darbiem.

“Eļļas tirgus ir viens no perspektīvākajiem un augošākajiem pasaulē – šobrīd visā Eiropā novērojams arī rapšu eļļas, kas veido aptuveni 40 % no visa saražotā, un rapšu sēklu patēriņa pieaugums. Esam gandarīti atbalstīt SIA Iecavnieks & Co tā izaugsmes un tālākas attīstības ceļā, un ceram, ka veiktie uzlabojumi palīdzēs veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor izsniegusi līzinga finansējumu 950 tūkstošu eiro apmērā autoparka paplašināšanai auto koplietošanas pakalpojuma sniedzējam Carguru.

Papildu transportlīdzekļi ļaus uzņēmumam padarīt servisu vēl pieejamāku, kā arī nodrošinās lietotājus ar jauniem mobilitātes risinājumiem.

Luminor sadarbību ar Carguru, kas ir pirmais auto koplietošanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, uzsāka jau 2017. gadā, kad par saņemto finansējumu 450 000 eiro apmērā tika iegādātas pirmās 30 koplietošanas automašīnas. Savukārt šogad Carguru autoparks tiks papildināts vēl ar 46 hibrīda automašīnām, kas veicinās ekonomiskāku un dabai draudzīgāku pārvietošanos galvaspilsētā un ārpus tās robežām.

“Tagad, kad strādāšana no mājam ir mūsu ikdiena, personīgās automašīnas tiek izmantotas retāk, taču neatkarīgi no tā, par tām ir jāturpina veikt dažādi regulārie maksājumi, piemēram, transportlīdzekļa ekspluatācijas un ceļa nodokli, segt apdrošināšanas, stāvvietas un auto uzturēšanas izmaksas. Ilggadējā sadarbība ar Luminor Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem ir nodrošinājusi iespēju pārvietoties zaļāk un arī ekonomiskāk,” norāda Vladimirs Reskājs, Carguru vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi ilgtermiņa finansējumu 40 miljonu eiro apmērā veselības aprūpes uzņēmumu grupai AS Repharm biznesa paplašināšanai Baltijā.

Papildu finanšu līdzekļi tiks ieguldīti uzņēmējdarbības attīstībai ārpus Latvijas robežām, piedāvājot medicīnas pakalpojumus Lietuvā.

Pateicoties Luminor bankas piešķirtajam finansējumam, AS “Repharm” ieguvusi kontrolpaketi vienā no lielākajām medicīnisko pakalpojumu operatoru grupām Lietuvā. Grupā ietilpst 33 medicīnas iestādes, trīs no tām ir specializētās klīnikas, bet pārējās 30 ir ambulatorās klīnikas, kas darbojas 16 Lietuvas pilsētās.

“Ārstniecības pakalpojumu pieejamība un kvalitāte ir viens no veselības aprūpes sistēmas un Eiropas valstu valdību izaicinājumiem. OECD apkopotie dati liecina, ka iedzīvotāju paredzētais mūža ilgums gan Latvijā, gan Lietuvā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Lai uzlabotu iedzīvotāju veselības stāvokli un veicinātu profesionālu un pilnvērtīgu medicīnisko pakalpojumu pieejamību Baltijas valstīs, esam gandarīti atbalstīt AS “Repharm”, attīstoties Baltijas mērogā,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzlikts arests organizētas noziedzīgas grupas īpašumiem pusmiljona eiro apmērā

Db.lv, 01.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas, veicot mērķtiecīgu darbu nelegālo akcīzes preču apkarošanas jomā, kādā angārā Rīgā, Maskavas ielā, atklāja nelegālo cigarešu noliktavu. Kopumā tika atsavināts 828 720 nelegālo cigarešu, kas bija sagatavotas transportēšanai ārpus Latvijas Republikas, un par šo noziegumu aizturēti četri organizētās grupas dalībnieki.

Kriminālprocesa ietvaros ar Valsts policijas lēmumu un tiesas apstiprinājumu kā iespējamai noziedzīgi iegūtai mantai uzlikts arests šo personu nekustamajiem īpašumiem, transportlīdzekļiem un naudas līdzekļiem par kopējo vērtību apmēram pusmiljons eiro. Šā gada jūnija beigās kriminālprocesā tika pabeigta izmeklēšana un tas nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

2019. gada februārī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļā tika uzsākts kriminālprocess, kvalificējot izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 221. panta trešās daļas (par tabakas izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu (ražošanu), uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju), 275. panta pirmās un otrās daļas (par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu) un pēc 195. panta trešās daļas (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lūdz sākt kriminālvajāšanu pret celtniecības uzņēmumu, kur maksātas "aplokšņu algas"

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2021. gada augustā Vidzemes tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un “aplokšņu algu” izmaksu.

Veicot apjomīgu izmeklēšanu, tika noskaidrots, ka personas laika posmā no 2017. gada maija līdz 2019. gada augustam organizēja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Shēmas “klients” (uzņēmums) savos grāmatvedības dokumentos uzrādīja un nodokļu deklarācijās iekļāva faktiski nenotikušus iegādes darījumus. Lai slēptu noziedzīgo nodarījumu ar mērķi veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tika veikti pārskaitījumi par faktiski nenotikušiem darījumiem, radot šķietamību, ka tiek veikti norēķini starp darījumos iesaistītām pusēm, ar nodomu beigu posmā nodokļos nenomaksātos līdzekļus izņemt skaidrā naudā, izmantojot fiktīvu ārvalstu uzņēmumu norēķinu kontus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB rosina apsūdzēt Rimšēviču saistībā ar centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu

LETA, 21.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču saistībā ar centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu.

KNAB paziņojumā presei raksta, ka rosinājis Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret vienu fizisku personu par iespējamu piespiešanas dot nepatiesu liecību organizēšanu un vienu fizisku personu - par iespējamu piespiešanu dot nepatiesu liecību.

KNAB kriminālprocesu sācis šogad 14.jūnijā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka fiziska persona, balstoties uz citas fiziskas un vienlaikus tiesājamas personas norādījumiem, veica iespējamu liecinieka nelikumīgu piespiešanu. Proti, fiziskā persona vairākkārt centās piespiest liecinieku krimināllietas iztiesāšanas stadijā atteikties no pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības un tā vietā sniegt apzināti nepatiesas, bet tiesājamai personai labvēlīgas liecības. Par nepatiesas liecības sniegšanu fiziska persona piedāvāja lieciniekam finansiālu atlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokāts: Buimisters ilgstoši bija KNAB aģents un mēģināja izprovocēt Rimšēviču maksāt par liecību maiņu

LETA, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais "Trasta komercbankas" lielākais akcionārs Igors Buimisters bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aģents un mēģinājis izprovocēt Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču samaksāt jebkādu naudas summu par iepriekš sniegto liecību maiņu, lai KNAB to varētu klasificēt kā liecinieka ietekmēšanu, apgalvoja Rimšēviča aizstāvis Normunds Duļevskis.

Buimisters bijis Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Buimisters nesen devies mūžībā.

Duļevskis sacīja, ka Buimisters ilgstoši esot mēģinājis sazināties ar Rimšēviču un izprovocēt viņu. Savukārt Rimšēvičs esot "apliecinājis, ka par apzināti nepatiesu liecību atsaukšanu un patiesu liecību sniegšanu nav jāmaksā un nedrīkst maksāt". Tāpēc šī provokācija neesot izdevusies, apgalvoja advokāts.

"Zinot, ka Buimisters caur vairākām dažādām personām ir mēģinājis sameklēt iespēju Rimšēviču uzrunāt, lai prasītu maksu par patiesām liecībām, vēlamies noskaidrot un pierādīt patiesību," teikts Duļevska paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizdomīgu naudu var konfiscēt, par noziegumu nerunājot

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Fragments no intervijas

Romāns Meļņiks: Ir vesela rinda valstu, ar kurām biznesam ir apgrūtināta sadarbība. Uzņēmēji tā arī saka – pārceļam biznesu uz Lietuvu vai Igauniju un varam strādāt! Ārvalstu investori, kuri eksportē preces uz Krieviju, Kazahstānu vai citām valstīm, arī norāda, ka filiāli šādai darbībai labāk atvērt Lietuvā vai Igaunijā. Tur kontrolējošie dienesti neradot iespaidu, ka nauda varētu tikt atņemta. Kā jūs skaidrotu šo reakciju, vai mums ir citi spēles noteikumi nekā pārējā ES?

VIDEO: FID vadlīnijas nav normatīvais akts 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma...

Ilze Znotiņa: Jau ilgstoši mēģinu izskaidrot to, ko dara FID, un to, ko dara citas iestādes sistēmā. Par visu sistēmu atbildēju līdz 2020. gada februārim, kad Latvijai bija jāizkļūst no potenciālā riska tikt iekļautai Moneyval pelēkajā sarakstā. Vadīju gan darba grupu, gan delegāciju (Moneyval), un man bija mandāts runāt par jebkuru no tēmām, kas ir pakļautas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumam. Tagad es to jau vairāk nekā gadu nedaru, jo man šāda mandāta runāt par visu nav. Līdz ar to kontrolējošā institūcija, runājot par banku sektoru, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), un tai ir jāsniedz atbildes par to, vai prasības attiecībā uz banku klientiem ir stingrākas vai mazāk stingras. Tas, ko esmu novērojusi, – ir kaut kāda uzņēmēju daļa, kura līdz šim varbūt nav bijusi tik ieinteresēta pilnībā sniegt visu informāciju bankām, un banku prasības ir strauji mainījušās. Tas liek domāt, ka vienai daļai uzņēmēju ir vieglāk pārreģistrēt savus bankas kontus citā ES valstī, nekā palikt šeit!

R.M.: Sakiet kā eksperte, vai tas, jūsuprāt, ir pareizi, ka atšķiras prasības ES valstīs un vietām var darboties uzņēmums bez kāda satraukuma, bet pie mums to nevar?

I.Z.: Tas nav pareizi! Kāpēc? Nepareizi rīkojas nevis Latvija, bet nepareiza ir situācija, kurā pat Eiropas Savienībā, kur ir tikai 27 valstis, ir dažāda pieeja šiem jautājumiem! Ir dažādas stingrības prasības ES, un ir vairākas valstis, kuras nav ieviesušas pat tā saucamo ceturto AML direktīvu, kurai bija jābūt ieviestai jau 2017. gada jūnijā. Tās ir pat ļoti lielas valstis.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četrām no kopumā 14 bankām Latvijā 2020.gada beigās finanšu noziegumu novēršanas jomā bija vidēji zems vai zems riska līmenis, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Septiņām bankām 2020.gada beigās bija vidēji augsts riska līmenis, bet trim bankām bija augsts riska līmenis.

FKTK dati liecina, ka attiecīgo četru banku, kuru riska līmenis ir vidēji zems vai zems, tirgus daļa pēc aktīvu apmēra 2020.gada beigās veidoja kopumā 84%, kamēr septiņu banku ar vidēji augsto riska līmeni tirgus daļa pēc aktīvu apmēra bija 9%, bet trīs banku ar augsto riska līmeni tirgus daļa pēc aktīvu apmēra bija 7%.

FKTK norāda, ka iepriekšējo četru gadu laikā Latvijas bankās ir būtiski samazinājies riska līmenis. "Latvijas finanšu sektorā samazinājies riska līmenis būtiskākajos segmentos - kredītiestādēs un maksājumu iestādēs," informē FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 680 tūkstošu eiro apmērā vienam no vadošajiem farmaceitisko produktu vairumtirdzniecības un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Baltijā SIA Oribalt Group.

Piešķirtais finansējums paredzēts ilgtermiņa investīcijām darbības paplašināšanai, lai teju divkāršotu medicīnisko preču uzglabāšanas jaudu.

Ar Luminor piešķirto finansējumu uzņēmums SIA Oribalt Group plāno pārcelt biznesu uz lielākām un piemērotākām noliktavas un biroja telpām ar kopējo platību 4500 kvadrātmetri. Jaunās biroja telpas tiek plānotas 500 kvadrātmetru, bet noliktava - 4000 kvadrātmetru platībā, kas ir par 1400 vairāk nekā telpas, kurās uzņēmums uzglabāja farmācijas un veselības aprūpes produktus līdz šim.

"Pandēmijas laikā likumsakarīgi pieauga pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem un citām medicīnas precēm. Līdz ar to arī farmaceitisko produktu vairumtirgotājiem nācās attīstīties, pielāgojoties jaunajiem biznesa apstākļiem un arvien pieaugošiem pieprasījumam. Labprāt atbalstam Oribalt Group to nākamajā izaugsmes posmā, lai turpinātu pilnveidot zāļu vairumtirdzniecību un farmaceitisko produktu izplatīšanas un loģistikas pakalpojumus," stāsta Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” ar privātā kapitāla investoru – “INVL Baltic Sea Growth Fund” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas – atbalstu ir iegādājusies 85% Lietuvas vadošā vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Ecoservice” akciju.

Akcijas iegādājās AS “Eco Baltia” grupas uzņēmums UAB”Eco Baltia Aplinka” no BaltCap Private Equity Fund II. Darījuma finansējumu nodrošināja Luminor, kas ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs Baltijas valstīs.

Šis darījums vēl vairāk nostiprina “Eco Baltia” tirgus līdera pozīciju reģionā, un tiek prognozēts, ka “Eco Baltia” un “Ecoservice” gada ieņēmumi kopā sasniegs 124 miljonus eiro, bet EBITDA rādītājs 2021. gadā būs 24 miljoni eiro.

“Šis darījums ir viens no būtiskākajiem sasniegumiem “Eco Baltia” vēsturē. Apvienojot spēkus ar tik lielu tirgus dalībnieku kā “Ecoservice”, varam plānot vēl straujāku savas darbības izaugsmi, jo saviem klientiem Latvijā un Lietuvā plānojam sniegt visaugstākās iespējamās kvalitātes pakalpojumus. Darbs kopā “Ecoservice” arī ļaus būtiski kāpināt mūsu atkritumu savākšanas un šķirošanas jaudas, kas galu galā ļaus palielināt pārstrādei virzīto otrreizējo izejvielu apjomu. Līdz ar to šis darījums ir ne tikai būtisks solis mums pašiem, bet arī mūsu aprites ekonomikai un nozarei visas valsts mērogā,” komentē Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi vienu miljonu eiro bioloģiskajai šķirnes gaļas liellopu audzēšanas saimniecībai SIA Rukši liellopu barības novietņu būvniecībai un ceha pārbūvei.

Ar saņemto finansējumu SIA Rukši, kas galvenokārt nodarbojas ar gaļas liellopu šķirņu audzēšanu, veiks pārstrādes rūpniecības pārbūvi, tajā izveidojot kautuvi un gaļas pārstrādes cehu.

Vienlaikus aizdevums palīdzēs pabeigt liellopu barības novietnes būvniecību 2000 kvadrātmetru platībā. Atlikusī summa tiks izmantota uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

SIA Rukši ganāmpulku veido 750 liellopi, no kuriem 250 ir zīdītājgovis un septini vaislas buļļi, savukārt pārējo ganāmpulku sastāda dažāda vecuma un dzimuma jaunlopi, kas paredzēti nobarošanai vai pēcnācēju radīšanai. Uzņēmums ieguvis šķirnes saimniecības statusu un tajā tiek iegūti augstvērtīgi Herefordas tīršķirnes liellopi. Papildu liellopu audzēšanai un to gaļas tirdzniecībai liellopu gaļas patērētājiem, SIA Rukši apsaimnieko arī 700 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet 2016. gadā saņēma bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji šogad visbiežāk aizņemas finansējumu mājokļa remontam, mājas interjera atjaunošanai, bet vēl daļa izmanto papildu finansējumu, lai iegādātos nelielas vasarnīcas un lauku viensētas, liecina Luminor bankas apkopotā informācija par patēriņa kreditēšanas tendencēm.

Vasaras mēnešos papildu līdzekļi tiek piesaistīti arī ūdens transporta iegādei un veselības uzlabošanai.

Luminor bankā izsniegto patēriņa kredītu summa šā gada pirmajā pusgadā sasniegusi 19 miljonus eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā tādā pašā periodā pērn. Vidējā viena patēriņa kredīta summa Baltijas valstīs šā gada pirmajā pusgadā bija ap 6,3 tūkstošiem eiro un tas gandrīz par 50 % vairāk nekā tajā pašā laika posmā pagājušajā gadā.

Latvijā vidējā viena patēriņa kredīta summa šā gada pirmajā pusgadā bija vidēji 5800 eiro, Lietuvā 6200 eiro, bet Igaunijā nedaudz vairāk, sasniedzot 7000 eiro.

"Šobrīd veselības apsvērumu un ceļošanas ierobežojumu dēļ arvien lielāka iedzīvotāju daļa izvēlas atvaļinājumu pavadīt savā valstī. Tas atspoguļojas arī patēriņa kredītu tirgū, jo pieaug aizņēmumi vasarnīcu, viensētu remontam un to labiekārtošanai, nelielu gruntsgabalu iegādei. Patēriņa kredīta summa šādos gadījumos visbiežāk ir ap 15–20 tūkstošiem eiro. Aug patēriņa kredītu pieprasījumu arī mājokļa remontam, kas ir arī saistīts ar aktīvu nekustamā īpašuma tirgu – klienti remontē mājokļus arī lai palielinātu pārdodamā īpašuma vērtību," saka Kaspars Lukačovs, Luminor bankas kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru