Bankas

Luminor vēlas iegādāties Krievijā strādājošā Ungārijas banka OTP

LETA/ERR, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos Takarék Pénztár" (OTP), kas darbojas arī Krievijā, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem.

Tā ziņo, ka OTP izteikusi nesaistošu "Luminor" iegādes piedāvājumu ASV investīciju kompānijai "Blackstone", kam pieder "Luminor" akciju kontrolpakete.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" par "Luminor" vēlas saņemt 1,2 reizes vairāk par tās bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2023.gada beigās bija 1,8 miljardi eiro, tātad pārdošanas cena lēšama 2,1 miljarda eiro apmērā.

OTP darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.

Jau vēstīts, ka janvārī mediji ziņoja, ka "Blackstone" vēlas pārdot "Luminor" un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

"Luminor Bank" tika izveidota 2017.gada oktobrī, Baltijas valstīs apvienojot "Nordea Bank" un DNB, savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Par "Luminor Bank" stratēģisko investoru 2018.gadā kļuva ASV investīciju kompānija "Blackstone", iegādājoties akciju kontrolpaketi. Ieguldījums "Luminor Bank" kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA toreiz sacīja "Luminor Group" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par bankas Luminor jauno valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru ar 2024. gada 18. martu iecelts Vojcehs Sass (Wojciech Sass).

Līdzšinējais Luminor vadītājs Peters Boseks atstās amatu dienu iepriekš. Vojcehs Sass ir atzīts starptautiskā biznesa līderis ar plašu pieredzi finanšu pakalpojumu nozarē un padziļinātām operacionālām zināšanām par privātpersonu un korporatīvo klientu apkalpošanu, kā arī IT sistēmām un procesiem.

Vojcehs Sass pievienojas Luminor no Aion Bank, kas ir digitālā banka ar galveno mītni Beļģijā, kurai viņš bija līdzdibinātājs un izpilddirektors. Viņa līdzšinējā pieredze ietver arī darbu Nationale Nederlanden Poland valdes priekšsēdētāja, BNP Paribas Bank Polska valdes priekšsēdētāja vietnieka un BCG Poland vadītāja amatos.

“Viņa iecelšana amatā ir rezultāts plašam globāla mēroga atlases procesam, ko vadīja uzraudzības padome. Vojcehs pievienojas Luminor ar iespaidīgu pieredzi transformācijas procesos un inovācijās, kā arī pierādītu spēju strādāt pasaules tirgos, sasniedzot rezultātus. Neskatoties uz to, ka Luminor joprojām ir salīdzinoši jauna banka, tā ir guvusi lielus panākumus, īstenojot misiju uzlabot savu klientu un Baltijas reģiona finansiālo labklājību, un esmu pārliecināts, ka Vojcehs ir īstais līderis, lai Luminor pārietu nākamajā līmenī,” norāda Nils Melngailis, Luminor Padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Luminor pensiju fondi ieguldījuši 13,5 miljonus eiro Raft Capital Baltic Equity fondā

Db.lv, 12.06.2024

"Luminor Bank" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" pārvaldītie pensiju fondi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pirmajā parakstīšanas posmā ieguldījuši 13,5 miljonus eiro alternatīvo ieguldījumu fondā "Raft Capital Baltic Equity Fund", informē bankas pārstāvji.

"Raft Capital Baltic Equity Fund" stratēģija paredz ieguldījumus Baltijas mazajos un vidējos uzņēmumos ar izaugsmes vai darbības paplašināšanas potenciālu.

Ar šo ieguldījumu "Luminor Bank" piedalās finanšu kapitāla nodrošināšanā Baltijas uzņēmumiem, palīdzot tiem augt un sasniegt vēlamos mērķus, tādējādi veicinot arī Baltijas reģiona izaugsmi, norāda "Luminor Bank" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Šobrīd, pēc pirmā parakstīšanās posma noslēgšanās, fonda apmērs veido 50 miljonus eiro, tā termiņš ir 10 gadi, ar iespēju to pagarināt vēl par diviem gadiem.

"Raft Capital Baltic Equity Fund" mērķis ir ieguldīt un attīstīt tādus Baltijas valstu uzņēmumus, kuros tiek plānota īpašnieku maiņa, vai mazākos ģimenes uzņēmumos, kuriem nepieciešams kapitāls turpmākajai attīstībai. Fonds investē dažādās nozarēs, kurās redzams izaugsmes potenciāls, un meklē uzņēmumus ar unikālām iezīmēm. Tie ir uzņēmumi, kuri ieņem līderpozīcijas nelielās tirgus nišās, ir inovatori jau attīstītos tirgos, kā arī patentētu tehnoloģiju īpašnieki un uzņēmumi, kuriem, izmantojot eksportu, paredzams izaugsmes potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas bankas, kas turpina strādāt Krievijā, pērn valstī nodokļos samaksājušas 800 miljonus eiro, un tas ir četras reizes vairāk nekā pirms Krievijas atkārtota iebrukuma Ukrainā, raksta "Financial Times".

Septiņas pēc aktīviem lielākās Eiropas bankas Krievijā - "Raiffeisen Bank International" (tā nodokļos samaksāja 464 miljonus eiro), "UniCredit", ING, "Commerzbank", "Deutsche Bank", "Intesa Sanpaolo" un OTP - ziņo, ka to kopējā peļņa 2023.gadā pārsniegusi trīs miljardus dolāru. Tas ir trīs reizes vairāk nekā 2021.gadā.

Banku samaksātie nodokļi ir aptuveni 0,4% no visiem Krievijas budžetā 2024.gadam paredzētajiem ieņēmumiem, kas nav saistīti ar enerģētiku, vēstī laikraksts.

"Financial Times" to dēvē par piemēru tam, kā ārvalstu uzņēmumi palīdz Kremlim saglabāt finansiālo stabilitāti kara apstākļos, neraugoties uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu inovatīva metālapstrādes uzņēmuma SIA HQ Chipper Parts attīstību, Luminor banka piešķīrusi pusmiljonu eiro. Uzņēmums plāno iegādāties piecas jaunas ražošanas iekārtas, kas nepieciešamas produkcijas klāsta papildināšanai un produktivitātes palielināšanai.

Kopējās projekta izmaksas ir 886 000 eiro. Uzņēmums saņēmis arī Altum atbalstu no ES Atveseļošanas fonda programmas uzņēmumu digitalizācijai, kas segs līdz 35% no projekta izmaksām.

Uzņēmuma saražotie pamatprodukti ir dažādas detaļas šķeldotājiem, granulu ražotājiem, atkritumu, plastmasas, gumijas pārstrādātājiem, karjeru tehnikai, betona un bruģa ražotājiem, graudu apstrādes uzņēmumiem. Galvenie noieta tirgi ir Latvija, Lietuva, Igaunija, Vācija un Austrija. Uzņēmuma ilggadējā pieredze ļāvusi realizēt vairākus inovatīvus risinājumus, lai uzlabotu jau esošo komponentu un agregātu darbību.

“Jau iepriekš vairākkārt saņemtais finansējums no Luminor mums ir ļāvis kāpināt jaudu un paplašināt produkcijas klāstu. Ar bankas atbalstu esam gan papildinājuši apgrozāmos līdzekļus, gan iegādājušies jaunas iekārtas, strauji palielinot tirgus daļu, pārdošanas kanālus un piedāvāto specializēto detaļu izgatavošanas klāstu. Lielāko daļu uzņēmuma peļņas esam novirzījuši tā tālākajai attīstībai. Šobrīd spējam saražot lielus apjomus ļoti ierobežotā laikā, un trīs līdz sešu darba dienu laikā nodrošinām rezerves daļu piegādi visā Eiropā,” saka uzņēmuma HQ Chipper Parts valdes priekšsēdētājs Andris Melbārdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 6,5 miljonu eiro aizdevumu Luminor banka līdzfinansējusi investīciju fonda Merito Sustainable Energy Fund I (Merito fonds) saules elektrostacijas būvniecību Cēsīs.

Šobrīd Merito fonds ir lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Cēsu saules elektrostacija ir piektais fonda īstenotais projekts, un tajā kopumā tiks investēti teju 12 miljoni eiro pašmāju kapitāla.

Elektrostacija atradīsies Cēsu novada Priekuļu pagasta "Purmaļos". Projekta īstenošana ir uzsākta 23 hektāru platībā, piesaistot pieredzējušus ekspertus no uzņēmuma Saules Energy.

Plānots, ka Cēsu saules elektrostaciju nodos ekspluatācijā jau šovasar.

Cēsu elektrostacijas jauda pārsniegs 19 MW, un tās teritorijā atradīsies vairāk nekā 33 500 saules paneļu. Stacija ar zaļu elektroenerģiju apgādās 9500 Cēsu un tuvējo novadu mājsaimniecību.

“Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, Merito fonds kopumā plāno ieguldīt 50 miljonus eiro astoņu jaunu saules elektrostaciju izveidē Latvijas reģionos. Pērn kopā ar uzņēmumu Saules Energy jau realizējām četru jaunu staciju izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā un Carnikavā ar kopējo jaudu 25 MW. Tās ražo zaļu elektroenerģiju, ko patērē vietējie iedzīvotāju un uzņēmumi. Cēsu projektā tāpat kā pārējās mūsu fonda saules elektrostacijās īpašu uzmanību pievēršam bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un vides aizsardzībai,” saka Merito Partners līdzdibinātājs un vadošais partneris Mikus Janvars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājus visbiežāk no sava mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi, ekonomiskās situācijas radītās sekas un neskaidrība par nākotni, liecina Luminor bankas aptaujas* dati.

Arī pārējās Baltijas valstīs šie ir starp būtiskākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nevar iegādāties savu mājokli.

Vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto norādīja, ka viņiem jau ir savs mājoklis, tāpēc jaunu iegādāties šobrīd neplāno. Taču gandrīz ceturtā daļa jeb 23% iedzīvotāju vēlētos tikt pie sava mājokļa, bet no tā viņus attur pārāk zemi ienākumi - biežāk šo iemeslu atzīmēja cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī iedzīvotāji Rīgā. Nākamais biežāk norādītais iemesls ir ekonomiskā situācija (21%), kas vairāk satrauc vīriešus nekā sievietes. Tam seko neskaidrība par nākotni, nepietiekami iekrājumi pirmajai iemaksai un augstās Euribor procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairums Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir nomainījuši trīs vai vairāk mājokļus

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši dzīvesvietu vismaz trīs reizes, bet 30% ir pārcēlušies pat piecas vai vairāk reizes, liecina Luminor bankas aptauja.

Tikmēr tikai 8% iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī.

Saskaņā ar Luminor aptaujas datiem gandrīz trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši mājokļus, ieskaitot īres mājokļus, piecas vai vairāk reizes. Visvairāk cilvēku, kas bieži pārceļas, ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī Pierīgā dzīvojošo vidū, tāpat var secināt, ka sievietes pārceļas biežāk nekā vīrieši.

Trīs vai četras reizes savas dzīves laikā mājokli mainījuši ir 32% iedzīvotāju, bet 16% - divas reizes un 14% ir pārcēlušies vienu reizi.

Tikai maza daļa (8%) iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī - biežāk tie ir neprecēti cilvēki, no kuriem 21% nekad nav pārcēlušies, kā arī pensionāri un iedzīvotāji Latgalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trīs lielās bankas vēl domā, vai tiesāties ar valsti par hipotekāro kredītņēmēju atbalsta likumu

LETA, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" nolēmusi tiesā neapstrīdēt mājokļu kredītņēmēju atbalstam pieņemtos likuma grozījumus, bet pārējās trīs lielās bankas lēmumu vēl nav pieņēmušas.

"Luminor Bank" pārstāvji pavēstīja, ka banka nolēmusi šajā jautājumā tiesā nevērsties.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka gala lēmums vēl nav pieņemts, jo, no vienas puses, banka saprot, ka šāda vēršanās Satversmes tiesā būtu bezprecedenta gadījums, kas pēc būtības neatrisinātu Latvijas ekonomikai svarīgus jautājumus.

"No otras puses, ir svarīgi vērst uzmanību tam, ka neprognozējama un populistiska darbošanās ap nodokļu politiku ietekmē esošo un vēl vairāk - potenciālo investoru interesi par Latviju kā savam ilgtermiņa biznesam atbilstošu vietu," pauda "Swedbank" pārstāvji.

Arī "SEB bankas" pārstāvji informēja, ka par juridiskiem risinājumiem šo grozījumu kontekstā lēmumu banka vēl nav pieņēmusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārrobežu e-recepšu datu apmaiņa ar Eiropas Savienības dalībvalstīm - praktiska sistēma, kas noderēs daudziem ceļotājiem no Latvijas

Edžus Žeiris, e-recepšu datu apmaiņas sistēmas izstrādātājs un uzturētāja SIA “ZZ Dats” direktors, 27.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija uzsākusi pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu ar noteiktām dalībvalstīm, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju iegādāties savas e-receptes zāles citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs komandējuma, tūrisma brauciena vai citas īslaicīgas uzturēšanās laikā.

Līdz šim Latvijā izrakstītas zāles ārzemēs varēja iegādāties tikai gadījumā, ja recepte bija izrakstīta uz papīra veidlapas.

E-receptes zāles jau var iegādāties Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā, un pakāpeniski šo valstu skaits palielināsies, informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Arī noteiktu ES dalībvalstu iedzīvotāji Latvijas aptiekās var iegādāties savu e-recepšu zāles, ja mītnes valsts ir uzsākusi datu apmaiņu ar Latviju. Šobrīd Latvijas aptiekās var iegādāties zāles, kas ir izrakstītas Igaunijā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā. Atbilstoši NVD pieejamajai informācijai arī Latvijas aptiekās jau bijuši pirmie gadījumi, kad izsniegtas ārzemēs izrakstīto e-recepšu zāles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens, kura tuvākās nākotnes plānos ietilpst jauna mājokļa iegāde, visticamāk seko līdzi Eiropas Centrālās bankas lēmumiem par Euribor likmes izmaiņām.

Aktuālās prognozes liecina, ka procentu likme varētu sākt samazināties jūnijā, tomēr Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs norāda, ka tas nav iemesls atlikt plānotu mājokļa iegādi – samazinoties Euribor likmei, mājokļu cenas var pieaugt.

Nekustamā īpašuma tirgus attīstību ietekmē daudz faktoru, īpaši ekonomiskā situācija valstī, kas nosaka pieprasījumu, balstoties uz iedzīvotāju maksātspēju, nodarbinātību, algu līmeni un citiem faktoriem. Ja piepildīsies aktuālās prognozes un Euribor likme gada otrajā pusē pakāpeniski samazināsies, nekustamā īpašuma nozarē sagaidāms pircēju intereses pieaugums. To varētu veicināt arī šī gada pozitīvās prognozes par darba algu reālo pieaugumu – šobrīd tiek lēsts pieaugums aptuveni 7-9 % robežās, tādējādi pieaugs arī iedzīvotāju pirktspēja. Iedzīvotāju aktivitāte reizē ar šogad pazemināto inflāciju var rezultēties ar mājokļu cenu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Bankai pērn 54 miljonu eiro zaudējumi

Db.lv, 24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem, informē Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji atzīmē, ka 2023.gadu Latvijas Banka noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē Eiropas Centrālā banka būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Tostarp Latvijas Bankā min, ka, sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība tika palielināta par 298 miljoniem eiro jeb 5%. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 miljoniem eiro jeb 24% un gada beigās sasniedza 730 miljonus eiro.

Savukārt, Eiropas Centrālajai bankai ceļot procentu likmes, būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 miljonus eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem - 45 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") specializētā nekustamā īpašuma fonds "Merito Self Storage Fund" iegādājies mantu glabātavu tīklu "Box Storage".

Darījuma rezultātā kopā ar fonda īpašumā jau esošo bijušā izklaides centra "Go Planet" ēku tiks izveidots Rīgā plašākais mantu glabātavu tīkls. Ar "Box Storage" darījumu un pēc "Go Planet" ēkas sākotnējās pārbūves par mantu glabātavu kompleksu fonda īpašumā Rīgā būs apmēram 2000 individuālu mantu glabātavu vismaz 10 000 kvadrātmetru platībā.

"Merito Self Storage Fund" iegādājies trīs "Box Storage" mantu glabātavas: Rīgā, Daugavgrīvas ielā un Antenas ielā, kā arī Pierīgā, Berģos, Siguldas šosejā, ar kopējo platību 4000 kvadrātmetri. Fonds plāno iegādāto ēku paplašināšanu, modernizējot šo objektu infrastruktūru un palielinot kopējo mantu glabātavu platību līdz vismaz 6000 kvadrātmetriem. Turpmāk "Merito" fonda mantu glabātavu tīkls visā Baltijā tiks attīstīts ar "Box Storage" zīmolu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nevajadzētu būt iecietīgiem pret uzņēmumiem, kas turpina strādāt Krievijā

LETA/BNS, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmumi, kas turpina strādāt Krievijā, rīkojas neētiski un amorāli, pret tiem nevajadzētu izturēties iecietīgi un tiem jāsaprot, ka Krievijā tiem var draudēt nacionalizācija, piektdien brīdināja Lietuvas ārlietu viceministrs Simons Šatūns.

Tā viņš Lietuvas sabiedriskajam radio komentēja izskanējušo informāciju, ka Lietuvas pārtikas produktu ražotājam "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, piederošā ražotne Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala Tilzītē (padomju laikā pārdēvēta par Sovetsku) "Vičīūnai-Rus" pārstāvēja Krieviju augsta līmeņa sanāksmē Maskavā ar Kubas delegāciju.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka tas ir jautājums par ētiku un morāli. "Es nezinu, cik iecietīgi mēs varam izturēties pret tādiem uzņēmumiem, kas joprojām reāli ir iesaistīti Krievijas ekonomikas veidošanā. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra, un ir žēl, ka daži uzņēmumi to nedzird," sacīja Šatūns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kremlim sāk pietrūkt naudas, sākas nacionalizācija

Db.lv, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.

Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.

Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Krievija turpināja savus impēriskos centienus pilnībā pakļaut Ukrainu, un nekas neliecina, ka Krievija gatavojas no tā atkāpties.

Krievija savā saasinātajā draudu uztverē joprojām uzskata, ka karš ir daļa no globāla līmeņa konfrontācijas ar Rietumiem, kuri mēģina iznīcināt Krieviju. Šāda Krievijas domāšana nozīmē, ka Rietumiem jārēķinās ar ilgstošu Krievijas militāru agresiju Ukrainā. Tāpat sagaidāms, ka Krievija arī turpinās īstenos ietekmes pasākumus pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, arvien vairāk tiešā veidā demonstrējot savu naidīgo attieksmi, norādīts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2023.gada darbības pārskatā.

Tajā uzsvērts, ka kara ietekmē Rietumvalstu sabiedrības ir kļuvušas vērīgākas un zinošākas. Cenšoties ierobežot Krievijas agresīvās darbības, Rietumvalstis pieņēmušas virkni lēmumu, piemēram, par sankcijām, propagandas mediju ierobežošanu, Krievijas izlūkošanas virsnieku izgaismošanu un izraidīšanu, enerģētiskās neatkarības stiprināšanu u.c. Tomēr Krievija nav nonākusi pilnīgā izolācijā un spēj īstenot savas intereses. Krievijas spējas kaitēt un destabilizēt ir mazinājušās, taču nav izzudušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Austrijas Raiffeisen Bank aiziešanu no Krievijas tirgus sāks trešajā ceturksnī

LETA/RFE/RL, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrijas banka "Raiffeisen Bank" procedūru saistībā ar darbības pārtraukšanu Krievijā sāks 2024.gada trešajā ceturksnī, vēsta Krievijas mediji RBK un "Kommersant".

Banku grupas "Raiffeisen Bank International" vadītājs Johans Štrobls norāda, ka jaunais plāns par darbības pārtraukšanu Krievijā ticis izstrādāts saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas prasībām.

Pirmkārt, "Raiffeisen" sāks samazināt privātpersonu un uzņēmumu kreditēšanas programmas. Bankai līdz 2026.gadam jāsamazina aizdevumu izsniegšanu klientiem par 65% salīdzinājumā ar 2023.gada trešo ceturksni. Tāds pats samazinājums gaidāms arī starptautisko maksājumu segmentā.

Vienlaikus banka joprojām turpinās izsniegt kredītus, taču izņēmuma kārtā, koncentrējoties uz iepriekš izsniegto kredītu atmaksu.

Štrobls sacīja, ka viens no pieņemamākajiem variantiem attiecībā uz aiziešanu no Krievijas tirgus ir pārdot biznesu Krievijas vai ārvalstu partneriem, no kuriem banka jau esot saņēmusi vairākus "interesantus" piedāvājumus. Viņš arī norādīja, ka iespējamie pircēji no Krievijas ir pakļauti rietumvalstu sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai nodrošinātu lielāku kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionos, informē Latvijas Banka.

Priekšlikumu mērķis ir sekmēt vienmērīgu ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinātu visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.

Latvijas reģionos ir nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas paredz gan attālināto, gan klātienes finanšu pakalpojumu sniegšanu arī turpmāk. Tomēr bez regulējuma pārmaiņām šo mērķi sasniegt ir sarežģīti, jo kredītiestāžu izvēli par labu attālināto pakalpojumu attīstīšanai un klātienes pakalpojumu mazināšanai diktē digitālā transformācija un komerciālās intereses. Tā rezultātā starp visām eirozonas valstīm kopš 2014.gada Latvijā bijis procentuāli nozīmīgākais (75%) kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu samazinājums, rēķinot uz 100 000 pilngadīgajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".

Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Salīdzinājumā ar 2023.gada augustu 2024.gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%, kamēr pirms gada - 2023.gada februārī - tā bija 67% pret 33%.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2023.gada februārī - 14,3. Tostarp 13,1 maksājums šogad februārī veikts bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024.gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana - tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Līdz ar paaudzēm mainās aizņemšanās kultūra

Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sabiedrības apziņā sen un dziļi bija iespiedies teiciens “parāds nav brālis”. Priekšstats, ka aizņēmums drīzāk ir uzskatāms par kaut ko bīstamu, nevis daļu no mūsu ikdienas, cilvēkus ilgstoši atturēja uzņemties saistības.

Šis ir bijis viens no iemesliem, kas Latvijas sabiedrības saistību līmeni ir padarījis par vienu no zemākajiem Eiropā, – hipotekārās kreditēšanas apjoms Latvijā ir aptuveni 12% no IKP (vidēji Eiropā ap 36%) , arī kopējais saistību līmenis ir otrs zemākais Eiropā un divas reizes mazāks, nekā Lietuvā vai Igaunijā. Mūsu novērojumi liecina, ka jaunākas paaudzes cilvēkos minētais priekšstats izzūd, un ekonomikai augot, tas varētu veicināt kreditēšanu, kā arī valsts ekonomiku kopumā.

Interesanti, ka pie zema hipotekāro kredītu apjoma, Latvijas sabiedrībā ir salīdzinoši daudz cilvēku, kuriem pieder nekustamais īpašums. Ja eirozonā mājoklis pieder aptuveni divām trešdaļām mājsaimniecību (mājokļa īpašumtiesības bija gandrīz 39%, bet vēl 27% mājsaimniecību bija hipotēka vai aizdevums ), tad Latvijā savs mājoklis pieder vairāk nekā 80% mājsaimniecību. Lielākajai daļai – bez kredītsaistībām. Protams, runa pamatā ir par dzīvokļiem padomju laikos celtās sērijveida ēkās, ko piešķīra galvenokārt par velti un kas, piemēram, Rīgā nemainīgi veido vismaz pusi no visiem nekustamo īpašumu darījumiem, liecina platformas Cenubanka dati . Tas nozīmē, ka cilvēku rīcībā ir daudz novecojušu īpašumu, kuru vērtība krītas gadu no gada un par kuriem nākas maksāt salīdzinoši lielus rēķinus par apkuri un silto ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru