Eksperti

AML procedūras ir vērts ieviest arī tiem, kam tas nav obligāti

Konstantīns Teļakovs, zvērināts advokāts, WALLESS, 02.12.2021

Jaunākais izdevums

AML jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un sankciju ievērošana Latvijā jau kādu laiku ir prioritāte. Tiek sagaidīts, ka katrs uzņēmums izprot šo jomu un savus riskus, jo katram uzņēmumam ir jāspēj identificēt aizdomīgus darījumus.

Ja uzņēmums tiek neapzināti iesaistīts aizdomīgajā darījumā, tad par katru šādu kļūdu ir dārgi jāmaksā, pirmkārt, jau tāpēc, ka pret pašu uzņēmumu un sadarbības partneriem veiks padziļināto izpēti un tiks iesaldēti kontos esošie līdzekļi.

Par savu klientu kļūdām valsts iestādēm ziņo ne tikai bankas, bet arī ārpakalpojumu grāmatveži, juristi, advokāti, notāri u.c. Ja uzņēmuma darījums tiks atzīts par aizdomīgu, policija pēc FID ziņojuma ierosinās kriminālprocesu par legalizēšanu un ar lielu varbūtību piemēros konfiskāciju, jo atšķirībā no citām valstīm, Latvijā uz pienākumu pierādīt saņemto līdzekļu legālo izcelsmi ir piemērojama vainīguma prezumpcija (līdzīgi kā nodokļu audita lietās, kur tieši nodokļu maksātājam ir jāpierāda, ka darījumi nav fiktīvi). Šaubu par līdzekļu legālo izcelsmi gadījumā, visi šie līdzekļi tiek konfiscēti valsts budžetā.

Pareizi izstrādātās AML un Sankciju procedūras un to atbilstoša piemērošana var palīdzēt izvairīties no šiem riskiem. Procedūras jau šobrīd Latvijā ir daudz lielākam uzņēmumu skaitam, nekā citās valstīs. Esam vieni no pirmajiem, kas tās ievieš.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (Novēršanas likums) jau ilgāku laiku paredz komersantiem – Novēršanas likuma subjektiem - stingri ievērot AML prasības un izstrādāt šiem nolūkiem iekšējās kontroles sistēmas. Šīs prasības ir papildinātas arī ar citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu. Katrai personai, kas arī nav Novēršanas likuma subjekts, ir jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par aizdomīgajiem darījumiem un šajos gadījumos, lai saprastu, vai komersants netiek izmantots legalizācijai, jāievēro arī metodoloģiskos materiālus, piemēram, FID izstrādātās “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas un pazīmes”.

Tāpat katras personas pienākums ir ievērot sankciju ierobežojumus, par pārkāpumiem sankciju jomā var iestāties kriminālatbildība. Skaidrs, ka iekšējās AML procedūras ir obligāti ieviest Novēršanas likuma subjektiem. Taču ne tikai – AML procedūras ir vērts izstrādāt un ieviest arī citiem uzņēmumiem, it sevišķi preču un pakalpojumu eksportētājiem, lai zinātu savu klientu (KYC) un strukturētu savu saimniecisko darbību.

Lielākais ieguvums no AML procedūru ieviešanas, protams, ir tas, ka tās palīdz neiesaistīties legalizācijā vai sankciju pārkāpšanā, tajā skaitā aiz nezināšanas, kam var būt kritiskas smagas sekas uzņēmumam un tā amatpersonām. Līdztekus tiek minimizēts līdzekļu iesaldēšanas un konfiskācijas risks.

Taču ir arī virkne ieguvumu, kurus mēs redzam arī uzņēmēju ikdienas darbā. Proti, procedūru esamība un īstenošana palīdz arī sadarbībā ar bankām. Mūsu advokātu biroja klientiem no banku puses ir bijušas veiktas vairākas padziļinātas izpētes gadā, kad banka pārbaudīja, vai komersants nav iesaistīts legalizācijā, jo bankai vajadzēja pārliecināties par darījumā iesaistīto līdzekļu izcelsmi. Mēs redzam, ka, kad bankas saprot, ka klientiem ir izstrādātas un tiek reāli praksē piemērotas AML procedūras, tad bankas iepazīstas ar procedūrām, vairs tik bieži neveic padziļinātas izpētes un neatsakās no sadarbības ar klientu tikai tā iemesla pēc, ka klients nesaprot AML un Sankciju regulējumu. Tāpat arī uzņēmēju līdzekļi no banku puses netiek iesaldēti uz 45 dienām (tas ir, uz padziļinātas izpētes termiņa laiku) un tiek novērsts potenciāls uzņēmuma maksātnespējas risks. AML un Sankciju procedūru esamība var arī būt svarīgs faktors, lemjot par kredītlīnijas vai aizdevuma piešķiršanu klientam.

Novēršanas likuma subjektiem par procedūras izpildi ir atbildīga valde un speciāli ieceltā atbildīgā persona, kam būtu jābūt izietai atbilstošai apmācībai. Savukārt, pārējiem komersantiem par normatīvo aktu ievērošanu ir atbildīga valde, kurai tad arī būtu jāvirza ar AML procedūru izstrāde, ieviešana un ievērošana.

Gatavojot uzņēmuma AML procedūras, nevajadzētu akli pārrakstīt likumu. Procedūras jāizstrādā tā, lai katrs darbinieks, kas iesaistīts komersanta darījumos, saprastu, kā rīkoties attiecīgajā situācijā. Arī uzraugošās iestādes atzinīgi novērtē procedūras, kas ir izstrādātas individuāli un paredz risinājumus, kas veidoti konkrētajam uzņēmumam un situācijai, nevis formāli atkārto vispārīgas likuma normas.

Jāņem vērā, ka gan starptautiski, gan Latvijā, mērķtiecīgi centieni novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju visdrīzāk tikai pastiprināsies. Ieguvēji būs tie, kas laicīgi un strukturēti būs piemērojuši labāko praksi AML procesa vadībā pat tad, ja šiem uzņēmumiem tas netika prasīts ar likumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu auditu strīdi Baltijā – īpatnības maina statistiku

Māris Ķirsons, 27.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesā tikai retais nodokļu maksātājs Baltijā pierāda savu taisnību strīdos ar nodokļu administrāciju, visvairāk audita lēmumus pārsūdz nodokļu maksātāji Latvijā, vismazāk – Igaunijā, smalkās nianses un atšķirīga izpratne Lietuvā maina redzamo ainu.

To liecina ZAB WALLESS pētījums par Baltijas valstu nodokļu administrāciju ikgadējo veikto auditu skaitu, to pārsūdzībām un rezultātiem.

“Pētījuma mērķis bija ne tikai iegūt datus par to, cik daudz auditu veic katras valsts nodokļu administrācija, bet arī – cik daudz uzņēmēju šos auditu rezultātus apstrīd pašā iestādē, kādi ir to rezultāti, kādi rezultāti ir pēc tiesu galīgajiem nolēmumiem – kādi tie ir attiecībā pret uzņēmējiem,” skaidro ZAB WALLESS nodokļu partnere Ingūna Ābele.

Viņa norāda, ka sākotnējais pētījuma veikšanas laiks būtiski pagarinājās, jo nevienā no Baltijas valstīm nav pieejama publiska analīze ne tikai par to, cik ir veikti nodokļu kontroles pasākumi, bet arī par to, kādi ir to rezultāti, cik daudz no tiem tiek apstrīdēti nodokļu administrācijas vadītājam un cik no tiem jau pirmajā pārsūdzības instancē tiek atcelti, un cik no pārējiem nonāk tiesās, un kāds ir to pēdējais vārds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par Latvijas degvielas uzpildes staciju tīkla KOOL Latvija iegādi.

Darījuma summa netiek izpausta.

"Mēs jau daudzus gadus sadarbojamies ar mūsu kaimiņiem Latvijā. Ar mūsu tiešu ienākšanu Latvijas tirgū, mēs paplašinām tirgus potenciālu, ienesam savu pieredzi un inovatīvo domāšanu, kas pievienos vērtību ne tikai KOOL Latvija, bet arī visai Latvijas degvielas mazumtirdzniecības nozarei. Mūsu mērķis ir kļūt par vadošo degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā," pēc līguma parakstīšanas Rīgā komentēja Aqua Marina valdes loceklis Antti Moppel.

“KOOL degvielas uzpildes staciju un koncepta veikalu tīkla attīstība trīs gadu laikā ir bijis izaicinošs periods. Esam gandarīti, ka bijām daļa no KOOL straujās izaugsmes,” teica Mārtiņš Jaunarājs, KOOL lielākā akcionāra BaltCap Izaugsmes fonda (BaltCap Growth Fund) partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais aktīvu pārvaldītāja East Capital Real Estate fonds East Capital Real Estate IV iegādājies “pēdējās jūdzes” izplatīšanas centru Viļņā, Lietuvā, pilnībā iznomājot to reģionālajam e-komercijas līderim Pigu, kas ir daļa no PHH Group.

Šis ir jau ceturtais fonda iegādes darījums, šobrīd tam pieder arī SEB bankas galvenā mītne un VIA 3L loģistikas centrs Tallinā, kā arī vēl viens loģistikas un izplatīšanas centrs Viļņā. East Capital Real Estate IV kopējais investīciju mērķis ir vismaz 400 miljoni eiro.

Īpašums ir nesen atjaunots, 6500 kvadrātmetru liels izplatīšanas, mazumtirdzniecības un biroju komplekss, kas šogad tika pilnībā pielāgots Pigu vajadzībām. Tajā atrodas galvenā mītne vairāk nekā 300 Pigu Lietuvas biroja darbiniekiem. Tas ir arī lielākais veikals Lietuvā ar "drive in" jeb preču izņemšanas punkta iespējām. Izplatīšanas centrā iekļaujasarī 3500 kvadrātmetru liela noliktava, kas ļauj nekavējoties piegādāt vairāk nekā 10 000 unikālu preču un zīmolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Digital Mind iegādājas Lietuvas Alna Business group

Db.lv, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums AS “Digital Mind”, kas specializējas lielu un vidēju organizāciju biznesa procesu digitalizācijā Baltijas valstīs, ir iegādājies Lietuvas tehnoloģiju profesionāļus “Alna Business group”.

Grupas sastāvā ietilpst trīs uzņēmumi - UAB “Alna Business”, UAB “Alna Business Solutions” un meitas uzņēmums Polijā “Alna Business Solutions”.

Grupas uzņēmumi ir vadošie uzņēmumu resursu plānošanas nodrošinātāji Lietuvā un Polijā, un specializējas “Microsoft Dynamics” un “SAP” programmatūras risinājumos un pakalpojumos.

Darījums ļaus “Digital Mind” ievērojami paplašināt savu procesu automatizācijas produktu un pakalpojumu klāstu, esošo piedāvājumu papildinot ar risinājumiem uzņēmumu resursu plānošanai un finanšu pārvaldībai. Tādējādi “Digital Mind” kļūs par vienas pieturas pakalpojumu sniedzēju Baltijas reģiona privātā un publiskā sektora klientiem, spējot nodrošināt visas svarīgākās biznesa lietojumprogrammas būtisko biznesa procesu digitalizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru