Jaunākais izdevums

Aizvadīto gadu augstās inflācijas dēļ uzņēmēji piedzīvoja pamatīgu spiedienu no darbinieku puses paaugstināt darba algas, lai nosegtu pieaugošās izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un kredītiem.

Izdevumu paaugstināšanās lēni augošas ekonomikas apstākļos piespiež darba devējus meklēt tādus risinājumus, kuri varētu vienlaikus palīdzēt kā uzņēmumiem, tā strādājošajiem. Viens no efektīvākajiem varētu būt ar nodokļiem neapliekamā minimuma pārskatīšana, uzskata vairums uzņēmēju.

Neapliekamā minimuma paaugstināšana nozīmē, ka darbinieka bankas kontā ienāk vairāk naudas, pat ja bruto darba alga nemainās. Tieši tādēļ šis risinājums ir izdevīgs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. To apstiprina arī biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktā pētījuma rezultāti. 47,1% aptaujāto Latvijas uzņēmumu uzskata, ka neapliekamajam minimumam jābūt minimālās algas apmērā.

Proti, ja reiz minimālā alga, kas šobrīd ir 700 eiro, ir zemākais ienākumu līmenis, tad to vispār nebūtu jāapliek ar nodokļiem. Tas būtu īpaši nozīmīgs atspaids mazo algu saņēmējiem.

Otrais biežāk pieminētais risinājums ir atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma. Pašreizējā kārtība nosaka, ka neapliekamais minimums katram strādājošajam tiek aprēķināts individuāli. Turklāt, jo lielāka darba alga, jo mazāka summa, no kuras nav jāmaksā nodokļi. Savukārt strādājošajiem, kuri pelna vairāk par 1800 eiro mēnesī, neapliekamais minimums netiek piemērots vispār.

Šī sarežģītā kārtība pirmsākumos sagādāja pamatīgas galvassāpes grāmatvežiem, un liela daļa darbinieku to neizprot vēl joprojām. Tā rezultātā tūkstošiem strādājošo ik gadu konstatē, ka palikuši valstij parādā vairākus desmitus vai pat simtus eiro. Uzņēmēju skatījumā šī kārtība ir pārāk komplicēta, tādēļ 29,3% respondentu vēlētos, lai visiem darbiniekiem tiek noteikta vienāda, fiksēta neapliekamā minimuma likme vismaz 500 eiro apmērā. Tas nozīmētu, ka ikviens strādājošais var rēķināties ar prognozējamiem, izdzīvošanai nepieciešamiem minimālajiem ienākumiem.19,5% aptaujāto piedāvā vēl radikālāku risinājumu – paaugstināt neapliekamo minimumu līdz vidējās algas līmenim, jo šādā veidā ievērojami palielinātos iedzīvotāju pirktspēja, kas attiecīgi veicinātu patēriņa un ekonomikas izaugsmi.

«Diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšana kopš esošās kārtības ieviešanas ir bijusi viens no lielākajiem izaicinājumiem strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Liela daļa darbinieku pat neapzinās, ka viņiem pašiem jāseko līdzi visiem ienākumiem un jārīkojas, ja tie pārsniedz kādu ienākumu slieksni. Tādēļ ik pavasari gada nodokļu deklarācijas periodā dzirdam sūdzības par nodokļu parādiem. Ja vēl uzņēmuma grāmatvedis algas rēķina uz papīra lapas vai kādā biroja izklājlapu datorprogrammā, tad viņš darbiniekam neko daudz nevar palīdzēt. Gada ienākumu aprēķināšanā un prognozēšanā varētu palīdzēt moderna grāmatvedības sistēma, kurā liela daļa aprēķinu notiek automātiski un tie tiek veikti atbilstoši aktuālajām likumdošanas prasībām,» skaidro Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Marta beigās veiktajā aptaujā piedalījās 420 Latvijas uzņēmumu pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīvākais veids, kā valdība varētu palīdzēt Latvijas uzņēmumiem uzlabot konkurētspēju eksporta tirgos un veicināt attīstību, ir samazināt darbaspēka nodokļus. Šis ir vispopulārākais uzskats Latvijas biznesa vidē, un tam piekrīt 83,4% biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujāto uzņēmumu.

Aptaujas veicēji lūdza respondentus izvēlēties trīs no desmit rīcībām, kas palīdzētu uzņēmumam attīstīties un gūt panākumus kā vietējā tirgū, tā eksporta. Vairāk nekā četri no katriem pieciem aptaujātājiem piekrita, ka lielākais traucēklis ir augstie darbaspēka nodokļi. Baltijas līmenī strādājošie uzņēmumi jau sen vērš uzmanību, ka Latvijā darbaspēka algošana ir krietni neizdevīgāka kā Igaunijā vai Lietuvā, un tas mazina biznesa vadītāju motivāciju izvērst darbību Latvijā un algot darbiniekus šeit.

Otrā vērtīgākā palīdzība respondentu skatījumā būtu administratīvā sloga mazināšanu. 74,8% aptaujāto uzskata, ka uzņēmums varētu strādāt produktīvāk, ja tiktu vienkāršota atskaitīšanās kontrolējošām valsts institūcijām un dažādu birokrātisku procedūru veikšana. Par nākamajiem uzlabojumiem domas dalās – trīs atbilžu varianti ieguvuši līdzīgu balsu skaitu. 36,1% sliecas piekrist skatījumam, ka valdībai mērķtiecīgi jāveido investoriem pievilcīga uzņēmējdarbības vide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aptauja: 71,9 % uzņēmumu aicina celt palielinātā IIN slieksni līdz vai virs 2000 eiro

Db.lv, 02.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāris aizvadītajos gados piedzīvotā iespaidīgā inflācija, kas noveda pie straujāka algu kāpuma, izraisījusi neloģisku situāciju – faktiski jebkurš vidējās algas saņēmējs šobrīd Latvijā tiek uzskatīts par turīgu cilvēku, un viņam tiek piemērots palielinātais Iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) 23% apmērā. Latvijas uzņēmējiem šāda situācija šķiet absurda, tādēļ divas trešdaļas aicina šo slieksni paaugstināt vismaz līdz 2000 eiro.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, aizvadītā gada pēdējā ceturksnī vidējā mēneša alga pirms nodokļu nomaksas bija 1610 eiro. Atsevišķās nozarēs vai reģionos tā bija krietni lielāka. Piemēram, Rīgā strādājošie par pilnas slodzes darbu pērn nopelnīja 1706 eiro, bet vismaz četrās nozarēs nodarbināto vidējais atalgojums bija tuvu pie vai pāri diviem tūkstošiem eiro. Kā zināms, IIN likme no 20% līdz 23% tiek palielināta darbiniekiem, kuri vidēji mēnesī nopelna 1667 eiro. Tādējādi liela daļa galvaspilsētā un arī daudzviet citur strādājošo valsts ieskatā ir bagāti cilvēki, kuri jāapliek ar papildu nodokli, lai gan inflācijas ietekmē šo iedzīvotāju rocība būtiski nav pieaugusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāk nekā pusei uzņēmēju trūkst informācijas par dokumentu digitalizācijas jautājumiem

Db.lv, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālu risinājumu izmantošanu uzņēmējdarbībā sen vairs nevar uzskatīt par jaunumu, tomēr izrādās, ka lielai daļai uzņēmēju joprojām pietrūkst informācijas, kā katrs no šiem risinājumiem varētu palīdzēt biznesā un kā īstenot digitalizācijas procesu.

Vismazāk zināšanu uzņēmējiem ir par to, kādus dokumentus drīkst digitalizēt, kā to izdarīt un kā noglabāt digitālos arhīvos, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktās aptaujas rezultāti.

Pētījumā noskaidrots, ka informācija par digitālo arhīvu veidošanu pietrūkst 65,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem. Tikai nedaudz mazāk – 61% - respondentu nepārzina dokumentu digitalizācijas juridiskās nianses. Proti, kādus dokumentus drīkst digitalizēt, uzglabāt digitālā formātā un iesniegt kontrolējošajām valsts iestādēm. Šī iemesla dēļ biznesa vidē joprojām valda daudz mītu un aizspriedumu par to, vai katrs iesniegums ir jāizdrukā un papīra izdruka jānoglabā arhīvā.53% aptaujātie arī nepārzina dokumentu digitalizēšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Digitālo risinājumu izvēlē uzņēmumi funkcionalitāti novērtē augstāk par cenu

Db.lv, 06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo risinājumu ieviešanā Latvijas uzņēmumi ir tikuši pāri lētākā piedāvājuma meklējumu periodam un tagad par galveno kritēriju izvirza programmas atbilstību biznesa vajadzībām.

Turklāt tā rīkojas ne vien lielie un vidējie, bet arī mikrouzņēmumi, liecina tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras Norstat veiktās aptaujas rezultāti.

Izvēloties grāmatvedības programmu, tās funkcionalitāti par prioritāti atzinuši 72% no aptaujātajiem 305 Latvijas uzņēmumiem. Digitālā risinājuma spēju izpildīt specifiskas biznesa vajadzības visaugstāk novērtē vidēja izmēra uzņēmumi, kas nodarbina no 10 līdz 199 darbiniekiem. Šajā grupā funkcionalitāti par svarīgāko kritēriju uzskata 79% respondentu. Tomēr īpaši izceļams fakts, ka arī mikrouzņēmumi, kuros strādājošo skaits nepārsniedz 9 cilvēkus, aizvien vairāk novērtē programmu iespējas. Jau 67% aptaujāto šajā grupā grāmatvedības programmu izvēlas pēc tās spējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts iestādes par viedokļu līderiem uzskata mazāk nekā trešdaļa uzņēmēju

Db.lv, 12.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazāk nekā viena trešdaļa - tik zema ir uzņēmēju uzticība valsts iestādēm un nozares asociācijām, ja tās jāvērtē kā viedokļu līderi.

Turklāt visaugstāk tiek vērtēta uzņēmumus pārstāvošā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kam uzticas 29,6% biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujāto uzņēmumu, bet no valsts iestādēm - Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar 26,1%.

Viens no valsts institūciju pamatuzdevumiem ir pilnveidot attiecīgās nozares darbību reglamentējošos noteikumus un likumus, kā arī uzraudzīt to ievērošanu. No tā izriet, ka valsts iestādēm būtu jābūt viedokļu līderēm savā jomā. Taču vismaz biznesa pasaulē tās šobrīd netiek uztvertas kā autoritātes - neviena no redzamākajām valsts institūcijām, ar kurām ikdienā nākas sastrādāties uzņēmumiem, nav izpelnījusies pat trešdaļas privāto uzņēmumu uzticību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vērīgi seko līdzi publiskajā telpā virmojošajām runām par iespējamajām nodokļu sistēmas izmaiņām un vērtē, kādu iespaidu tās varētu atstāt uz biznesa vidi.

Vairākums biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujāto uzņēmumu sliecas domāt, ka viņu darbu visvairāk ietekmēs iespējamās izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) likumā.

Nodokļu izmaiņu kontekstā likumdevēju vidū izskanējuši vien daži konkrēti piedāvājumi. Piemēram, likumprojektā par grozījumiem PVN likumā paredzēts noteikt, ka iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro (pašreiz – 40 000 eiro).

Ierosināts arī ar PVN neaplikt biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ja organizēšanas mērķis nav gūt papildu ienākumus šai biedrībai vai nodibinājumam. Lai arī gaidāmās izmaiņas nav būtiskas, 59,8% no aptaujātajiem 346 uzņēmumiem uzskata, ka tās skars viņu darbu visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties progresīvāko darbinieku entuziasmam un vadības iniciētām apmācībām, aizvien vairāk Latvijas uzņēmumos tiek iepazīti mākslīgā intelekta (MI) risinājumi. Dažos tie jau ieviesti un tiek izmantoti ikdienas darbā, citos vēl tikai veidojas priekšstats par digitālo rīku patiesajām spējām, tādēļ MI vērtējums biznesa pasaulē ir ļoti atšķirīgs.

Kamēr četri no katriem desmit biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāja Jumis Pro aptaujātajiem uzņēmumu pārstāvjiem mākslīgo intelektu uzskata par palīgu darbā, 7% to uztver kā sāncensi. Tomēr vairākums sliecas piekrist, ka MI rīki kļūs par darba procesa sastāvdaļu neatkarīgi no tā, vēlamies to, vai nē.

Lūgti norādīt, kuram apgalvojumam par MI piekrīt, lielākā daļa jeb 64,6% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju izvēlējās atbildi «MI tāpat ienāks darba ikdienā, gribu to vai nē». Samiernieciskā nostāja uzskatāmi atspoguļo biznesa pasaulē valdošo uzskatu, ka MI risinājumi ir neizbēgama nākotnes sastāvdaļa, pat ja šobrīd lielākā daļa strādājošo vēl īsti nesaskata to pienesumu vai neprot apieties ar šiem rīkiem. Neuzticēšanās inovācijai vai negatīva pieredze izskan otrajā populārākajā apgalvojumā. 48,9% respondentu norāda, ka salīdzinoši ilgu laiku prasījusi MI risinājumu paveiktā darba rezultātu pārbaudīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Personāla vadībā šogad dominēs pieejamā darbaspēka maksimāli efektīva izmantošana

Db.lv, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažos pēdējos gados piedzīvotās izmaiņas uzņēmumu darba organizēšanā kombinācijā ar izaicinājumiem darba tirgū ievieš būtiskas korekcijas cilvēkresursu vadībā.

Šogad jau iezīmējušās vairākas tendences, kas gada gaitā tikai pieņemsies spēkā. Tās skar kā darba procesu organizēšanu, tā vadības un darbinieku attiecības.

Darba produktivitāte ir desmitgadēm ilgi piesaukta frāze, ar to saprotot maksimāli efektīvu cilvēkresursu izmantošanu. Tomēr tagad šis termins iegūst jaunu nokrāsu, kam pamatā ir intensīvā automatizācija un mākslīgā intelekta ienākšana uzņēmumu ikdienas darbā. Rutīnas procedūras aizvien vairāk tiek nodotas viedu mašīnu un risinājumu pārziņā, dokumenti tiek digitalizēti un automātiski apstrādāti. Cilvēki netērē laiku datu ievadīšanai, analizēšanai un atskaišu gatavošanai, bet gan liek lietā visas zināšanas un radošumu, lai mākslīgā intelekta risinājumu sagatavotos secinājumus pārvērstu uzņēmuma izaugsmei noderīgos lēmumos. No šīs tendences izriet nākamā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grāmatvedības programmās iestrādāti mākslīgā intelekta (MI) risinājumi no nākotnes vīzijas pārtapuši realitātē, un tos ikdienas darbā izmanto jau 8% Latvijas uzņēmumu, kamēr vēl 24% meklē piemērotāko programmu, kas atvieglos grāmatveža darbu.

Tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras Norstat veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka visaktīvāk jaunās iespējas izmanto grāmatveži uzņēmumos, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus.

Grāmatvedības programmu izstrādātājiem savos produktos integrējot aizvien vairāk MI rīku, pakāpeniski pieaug to lietotāju skaits. Šobrīd pieejami risinājumi lielākoties atvieglo dažādu rutīnas darbu veikšanu, piemēram, automātiski nolasot un apstrādājot informāciju no e-rēķiniem, modelējot naudas plūsmu dažādos biznesa attīstība scenārijos vai sagatavojot dažādas atskaites. Prasmīgi izmantoti, tie spēj atslogot grāmatvežus, tādēļ progresīvākie uzņēmumi ar MI palīdzību risina kvalificētu grāmatvežu trūkuma problēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru