Citas ziņas

Valsts iestādes par viedokļu līderiem uzskata mazāk nekā trešdaļa uzņēmēju

Db.lv, 12.10.2023

Jaunākais izdevums

Mazāk nekā viena trešdaļa - tik zema ir uzņēmēju uzticība valsts iestādēm un nozares asociācijām, ja tās jāvērtē kā viedokļu līderi.

Turklāt visaugstāk tiek vērtēta uzņēmumus pārstāvošā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kam uzticas 29,6% biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujāto uzņēmumu, bet no valsts iestādēm - Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar 26,1%.

Viens no valsts institūciju pamatuzdevumiem ir pilnveidot attiecīgās nozares darbību reglamentējošos noteikumus un likumus, kā arī uzraudzīt to ievērošanu. No tā izriet, ka valsts iestādēm būtu jābūt viedokļu līderēm savā jomā. Taču vismaz biznesa pasaulē tās šobrīd netiek uztvertas kā autoritātes - neviena no redzamākajām valsts institūcijām, ar kurām ikdienā nākas sastrādāties uzņēmumiem, nav izpelnījusies pat trešdaļas privāto uzņēmumu uzticību.

Atbildot uz jautājumu, kura iestāde vai organizācija ievieš lielāko uzticību kā viedokļu līdere, uzņēmēji varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus un tādējādi norādīt visas par autoritātēm uzskatītās iestādes. Taču pat šādos apstākļos augstāk novērtētie LTRK un VID guva attiecīgi 29,6% un 26,1% respondentu atbalstu. Pārējo viedokļu līdera loma tika vērtēta vēl zemāk. Latvijas darba devēju konfederāciju par organizāciju, kurā vērts ieklausīties, uzskata 22,7% aptaujāto, Valsts darba inspekciju – 17,2% un Valsts kontroli – 16,7%.

Pievienotajos komentāros uzņēmumu pārstāvji skaidro, ka nespēj uzskatīt valsts institūcijas par viedokļu līderēm, jo tās bieži vien izvairās no likumu skaidrošanas un noderīgu komentāru sniegšanas. Komentārus pavada atruna, ka šis pats dienests oficiālā pārbaudē likumu var interpretēt citādāk. Respondenti norāda, ka nereti tā arī notiek, un konsultanta skaidrojums izrādās nepatiess. Pēc negatīvas pieredzes gūšanas uzņēmumu uzticība iestādei tiek iedragāta un viņi to vairs nespēj uztvert kā ticamu viedokļu līderi. Citi norāda, ka ticību valsts pārvaldei mazinājuši korupcijas skandāli.

«Pētījuma rezultāti uzskatāmi parāda, ka starp valsts pārvaldi un biznesa pasauli izveidojusies dziļa neuzticības plaisa. Tai ir gara vēsture, tādēļ ātru efektīvu risinājumu nav viegli atrast. Skaidrs, ka attieksmes maiņa nepieciešama abās pusēs, un arī jākoriģē sadarbības modelis. Jāuzlabo likumdošanas process, vairāk iesaistot tos, uz kuriem izmaiņas attieksies. Svarīgi arī pieņemt skaidrus un saprotamus likumus, lai mazinātu pārpratumu un interpretāciju riskus, kas noved pie liekām, dārgām tiesvedībām. Savukārt izziņojot likuma grozījumus, piemēram, par nodokļu aprēķināšanu, uzreiz jāpublicē metodiskie materiāli, kuros skaidri un nepārprotami izskaidrota likuma prasību izpildīšana,» uzlabot sadarbību aicina Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Aptauja tika veikta 2023. gada augusta nogalē un tajā piedalījās 203 Latvijas lielie, vidējie un mazie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīvākais veids, kā valdība varētu palīdzēt Latvijas uzņēmumiem uzlabot konkurētspēju eksporta tirgos un veicināt attīstību, ir samazināt darbaspēka nodokļus. Šis ir vispopulārākais uzskats Latvijas biznesa vidē, un tam piekrīt 83,4% biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujāto uzņēmumu.

Aptaujas veicēji lūdza respondentus izvēlēties trīs no desmit rīcībām, kas palīdzētu uzņēmumam attīstīties un gūt panākumus kā vietējā tirgū, tā eksporta. Vairāk nekā četri no katriem pieciem aptaujātājiem piekrita, ka lielākais traucēklis ir augstie darbaspēka nodokļi. Baltijas līmenī strādājošie uzņēmumi jau sen vērš uzmanību, ka Latvijā darbaspēka algošana ir krietni neizdevīgāka kā Igaunijā vai Lietuvā, un tas mazina biznesa vadītāju motivāciju izvērst darbību Latvijā un algot darbiniekus šeit.

Otrā vērtīgākā palīdzība respondentu skatījumā būtu administratīvā sloga mazināšanu. 74,8% aptaujāto uzskata, ka uzņēmums varētu strādāt produktīvāk, ja tiktu vienkāršota atskaitīšanās kontrolējošām valsts institūcijām un dažādu birokrātisku procedūru veikšana. Par nākamajiem uzlabojumiem domas dalās – trīs atbilžu varianti ieguvuši līdzīgu balsu skaitu. 36,1% sliecas piekrist skatījumam, ka valdībai mērķtiecīgi jāveido investoriem pievilcīga uzņēmējdarbības vide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas un procesu automatizācijas ieviešana, lielo elektrības rēķinu radītā trieciena mazināšana, kā arī zaļās enerģijas iekārtu uzstādīšana – šie trīs izaicinājumi šobrīd visvairāk nodarbina Latvijas uzņēmumu vadītāju prātu, un to risināšanā lieti noderētu valsts sniegta palīdzība.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāja, uzņēmuma Jumis Pro veiktās aptaujas rezultātiem.

Biznesa vide ir dažādu izaicinājumu pārpilna, un dažkārt problēmas samilzt tik ļoti, ka uzņēmumi pašu spēkiem ar tām netiek galā. Pagājušajā ziemā lielas problēmas sagādāja elektrības un apkures cenas. Februārī veiktā aptaujā 33,9% respondentu atbildēja, ka viņiem nepieciešamas subsīdijas elektrības un apkures izmaksu segšanai, un vēl 18,9% lūdza nepiemērot soda sankcijas par savlaicīgi nenomaksātiem nodokļiem.

Energoresursi uzmanības centrā ir joprojām. Lai arī to cena starptautiskajos tirgos ir kritusies, daudzi komersanti ziemā noslēdza vairākus gadus ilgus līgumus ar fiksētu likmi, un šobrīd krietni pārmaksā par elektrību. Bažas par lielajiem rēķiniem atspoguļojas arī aptaujas datos, jo 37,9% respondentu vēlas no valdības saņemt finansiālu atbalstu elektroenerģijas izmaksu nosegšanai. Vēl 9,9% gribētu līdzfinansējumu zaļās enerģijas iekārtu uzstādīšanā, lai samazinātu pakalpojumu sniedzēju piestādītos rēķinus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vērīgi seko līdzi publiskajā telpā virmojošajām runām par iespējamajām nodokļu sistēmas izmaiņām un vērtē, kādu iespaidu tās varētu atstāt uz biznesa vidi.

Vairākums biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujāto uzņēmumu sliecas domāt, ka viņu darbu visvairāk ietekmēs iespējamās izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) likumā.

Nodokļu izmaiņu kontekstā likumdevēju vidū izskanējuši vien daži konkrēti piedāvājumi. Piemēram, likumprojektā par grozījumiem PVN likumā paredzēts noteikt, ka iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro (pašreiz – 40 000 eiro).

Ierosināts arī ar PVN neaplikt biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ja organizēšanas mērķis nav gūt papildu ienākumus šai biedrībai vai nodibinājumam. Lai arī gaidāmās izmaiņas nav būtiskas, 59,8% no aptaujātajiem 346 uzņēmumiem uzskata, ka tās skars viņu darbu visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu augstās inflācijas dēļ uzņēmēji piedzīvoja pamatīgu spiedienu no darbinieku puses paaugstināt darba algas, lai nosegtu pieaugošās izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un kredītiem.

Izdevumu paaugstināšanās lēni augošas ekonomikas apstākļos piespiež darba devējus meklēt tādus risinājumus, kuri varētu vienlaikus palīdzēt kā uzņēmumiem, tā strādājošajiem. Viens no efektīvākajiem varētu būt ar nodokļiem neapliekamā minimuma pārskatīšana, uzskata vairums uzņēmēju.

Neapliekamā minimuma paaugstināšana nozīmē, ka darbinieka bankas kontā ienāk vairāk naudas, pat ja bruto darba alga nemainās. Tieši tādēļ šis risinājums ir izdevīgs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. To apstiprina arī biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktā pētījuma rezultāti. 47,1% aptaujāto Latvijas uzņēmumu uzskata, ka neapliekamajam minimumam jābūt minimālās algas apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties progresīvāko darbinieku entuziasmam un vadības iniciētām apmācībām, aizvien vairāk Latvijas uzņēmumos tiek iepazīti mākslīgā intelekta (MI) risinājumi. Dažos tie jau ieviesti un tiek izmantoti ikdienas darbā, citos vēl tikai veidojas priekšstats par digitālo rīku patiesajām spējām, tādēļ MI vērtējums biznesa pasaulē ir ļoti atšķirīgs.

Kamēr četri no katriem desmit biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāja Jumis Pro aptaujātajiem uzņēmumu pārstāvjiem mākslīgo intelektu uzskata par palīgu darbā, 7% to uztver kā sāncensi. Tomēr vairākums sliecas piekrist, ka MI rīki kļūs par darba procesa sastāvdaļu neatkarīgi no tā, vēlamies to, vai nē.

Lūgti norādīt, kuram apgalvojumam par MI piekrīt, lielākā daļa jeb 64,6% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju izvēlējās atbildi «MI tāpat ienāks darba ikdienā, gribu to vai nē». Samiernieciskā nostāja uzskatāmi atspoguļo biznesa pasaulē valdošo uzskatu, ka MI risinājumi ir neizbēgama nākotnes sastāvdaļa, pat ja šobrīd lielākā daļa strādājošo vēl īsti nesaskata to pienesumu vai neprot apieties ar šiem rīkiem. Neuzticēšanās inovācijai vai negatīva pieredze izskan otrajā populārākajā apgalvojumā. 48,9% respondentu norāda, ka salīdzinoši ilgu laiku prasījusi MI risinājumu paveiktā darba rezultātu pārbaudīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Personāla vadībā šogad dominēs pieejamā darbaspēka maksimāli efektīva izmantošana

Db.lv, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažos pēdējos gados piedzīvotās izmaiņas uzņēmumu darba organizēšanā kombinācijā ar izaicinājumiem darba tirgū ievieš būtiskas korekcijas cilvēkresursu vadībā.

Šogad jau iezīmējušās vairākas tendences, kas gada gaitā tikai pieņemsies spēkā. Tās skar kā darba procesu organizēšanu, tā vadības un darbinieku attiecības.

Darba produktivitāte ir desmitgadēm ilgi piesaukta frāze, ar to saprotot maksimāli efektīvu cilvēkresursu izmantošanu. Tomēr tagad šis termins iegūst jaunu nokrāsu, kam pamatā ir intensīvā automatizācija un mākslīgā intelekta ienākšana uzņēmumu ikdienas darbā. Rutīnas procedūras aizvien vairāk tiek nodotas viedu mašīnu un risinājumu pārziņā, dokumenti tiek digitalizēti un automātiski apstrādāti. Cilvēki netērē laiku datu ievadīšanai, analizēšanai un atskaišu gatavošanai, bet gan liek lietā visas zināšanas un radošumu, lai mākslīgā intelekta risinājumu sagatavotos secinājumus pārvērstu uzņēmuma izaugsmei noderīgos lēmumos. No šīs tendences izriet nākamā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

INVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia vēlas iegādāties Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

LETA, 01.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Komentāri

Pievienot komentāru