Nodokļi

50 eiro minimālais nodoklis valsts budžetam dos miljonus

Māris Ķirsons, 09.06.2015

Jaunākais izdevums

Neaktīviem un niecīgus nodokļus maksājošiem uzņēmumiem jāšķiras no 50 eiro; valsts budžets papildināsies par vairākiem miljoniem

Nodokļu administrācija par šāda 50 eiro minimālā nodokļa samaksāšanu ir nosūtījusi paziņojumus ne tikai SIA, bet arī individuālo uzņēmumu, individuālo komersantu, arī zemnieku saimniecību īpašniekiem, kā arī saimnieciskās darbības veicējiem, kuru nodokļu maksājumi 2014. gadā bijuši nulle vai arī to apmērs nesasniedz 50 eiro. Saeima par šādas normas ieviešanu nobalsoja jau 2013. gada novembrī un, lai arī tā stājās spēkā jau no 2014. gada, tomēr realitātē šāds maksājums jāveic šogad par pērno gadu. Sūdzības masu medijos apliecina, ka daļa uzņēmēju ir neizpratnē, par ko viņiem tiek prasīts samaksāt 50 eiro nodokli. Šādā situācijā tiek vainots arī nodokļu iekasētājs, kurš gan šoreiz ir tikai likumdevēja – Saeimas – pieņemto normatīvu izpildītājs.

SIA Lursoft pētījuma dati pēc Valsts ieņēmumu dienesta ziņām liecina, ka pērn kopumā 75 693 uzņēmumu nodokļu maksājumi bijuši nulle. Interesanti, ka populārākās nozares ir mazumtirdzniecība (izņemot automobiļus un motociklus), operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī vairumtirdzniecība (izņemot automobiļus un motociklus).

Kāda neliela uzņēmuma īpašnieks, kurš vienlaikus strādā arī algotu darbu norāda, ka 50 eiro minimālā nodokļa norma esot netaisnīga, jo viņš šo mazo uzņēmumu pirms 15 gadiem reģistrējis, lai legāli maksātu nodokļus. Ja pērn biznesā bijusi pauze, jo nav bijis klientu, vai tāpēc labāk ir to likvidēt un darboties tālāk, izmantojot aploksni?

Vēl viens sarūgtinātais bija kādas zemnieku saimniecības (z/s) īpašnieks – pensionārs, kurš arī saņēmis aicinājumu samaksāt 50 eiro lielo fiksēto nodokli. Viņam neesot saprotams, kāpēc no viņa tiek prasīta šāda summa, ja valsts ir noteikusi ienākuma nodokļa atlaidi – atbrīvojumu.

Plašāk lasiet rakstā 50 eiro minimālais nodoklis valsts budžetam dos miljonus otrdienas, 9. jūnija, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Tiesībsargs ceturto reizi brīdina valdību par neadekvātām vecuma pensijām

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa 798,334 miljonus eiro

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam - degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarucis kopbudžeta pārpalikums

Žanete Hāka, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID aicina informēt par saimnieciskās darbības izbeigšanu

Dienas Bizness, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka neaktīviem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 2015.gada saimnieciskās darbības ienākuma ir mazāks nekā 50 eiro, 2016.gadā būs pienākums samaksāt minimālo nodokli 50 eiro apmērā.

Tādēļ, lai izvairītos no liekiem izdevumiem nodokļu nomaksas jomā, VID aicina saimnieciskās darbības veicējus, kuri vēl nav informējuši VID par savas saimnieciskās darbības izbeigšanu, paziņot par to līdz 2015.gada beigām.

Aicinām saimnieciskās darbības veicējus, kuri vēl nav informējuši VID par savas saimnieciskās darbības izbeigšanu, par to savlaicīgi – līdz 2015.gada beigām – paziņot VID.

Piemēram, ja fiziskā persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību 2000.gadā, pēdējos divos gados darbību nav veikusi un nav guvusi ienākumus, tai līdz 2015.gada beigām ir jāiesniedz VID iesniegums par izslēgšanu no nodokļu maksātāju reģistra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dienas tēma: Latvijas «bagātnieks» Eiropā nekotējas

Māris Ķirsons, Sanita Igaune, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī turīgo iedzīvotāju ienākumi ne vienā vien Eiropas valstī tiek aplikti ar papildu nodokli, tomēr tā apmērs procentuālā izteiksmē ir neliels, bet apliekamās summas ievērojami lielākas par tām, kuras plāno aplikt Latvijā

To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Eiropā ir divu veidu īpašie ienākuma – solidaritātes un bagātības – nodokļi,» pētījuma rezultātu rāda nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa atzīst, ka solidaritātes un bagātības nodokļiem būtiski atšķiras apliekamā bāze, tajā pašā laikā šo nodokļu būtība neatšķiras, proti, tas ir nodoklis uz bagātību, izņemot atsevišķas valstis, kur solidaritātes nodoklis ir ieviests uz noteikto termiņu un speciāliem mērķiem, piemēramm, dabas stihiju radīto zaudējumu kompensācijai. «Solidaritātes nodoklis ir ieviests Vācijā, Itālijā, Portugālē, Čehijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, savukārt bagātības nodoklis ir Francijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, tomēr neviena no šiem nodokļiem nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā,» skaidro M. Bičkovska. Viņa gan norāda, ka vairākumā no Eiropas valstīm solidaritātes un bagātības nodoklis ir līdzās jau šo valstu ienākuma nodokļa diferenciācijai, kur jau tāpat augstākās likmes ir 40- 45% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima maina vairākas transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes

Dienas Bizness, 30.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, lai risinātu vairākas praksē konstatētās problēmas nodokļu nomaksā, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar grozījumiem no nākamā gada lielāks transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis noteikts par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 000 kilogramiem. Nodoklis par automobili līdz 1500 kg no līdzšinējiem 17,07 eiro palielināts līdz 36 eiro, par automobili ar masu no 1501 kg līdz 1800 kg – 72 eiro līdzšinējo 34,15 vietā, bet par kravas auto ar masu no 1801 kg līdz 2100 kg nodoklis būs 138 eiro līdzšinējo 64,03 eiro vietā. Savukārt automašīnām ar pilnu masu no 2101 līdz 2600 kg nodoklis no līdzšinējiem 76,84 eiro palielināts līdz 165 eiro, bet par auto no 2601 līdz 3500 kg – būs jāmaksā 219 eiro iepriekšējo 102,45 vietā. Ceļa nodoklis par kravas auto no 3501 līdz 12 000 kg turpmāk būs 156 eiro līdzšinējo 145,13 eiro vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Pieņem Rīgas pašvaldības 2016.gada budžetu, deficītu plānojot 669 000 eiro apmērā

LETA, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rosina nodot Privatizācijas aģentūras pārvaldīšanai valstij piederošās uzņēmumu kapitāla daļas

Žanete Hāka, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) rosina nodot Privatizācijas aģentūrai pārvaldīšanai atlikušās valstij piederošās un valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās valsts kapitāla daļas, kuru turētāja pašlaik ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), informē LM.

Plānots, ka VSAA rīcībā esošās akcijas līdz 2015.gada 31.decembrim nodos Privatizācijas aģentūrai, tādejādi nodrošinot efektīvāku valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitālsabiedrību kapitāla daļu pārvaldīšanu, atsavināšanu, un lietderīgāk izmantotu VSAA administratīvos resursus. Lielākā daļa no valsts pensiju speciālajam budžetam nodotām valsts kapitāla daļām jau ir Privatizācijas aģentūras pārvaldījumā.

Attiecībā uz kapitāldaļu atsavināšanu paredzēts saglabāt līdzšinējo kārtību. Proti, kapitālsabiedrību kapitāla daļu sākotnējās vērtības noteikšanas kārtību un pārdošanas nosacījumus, tāpat kā līdz šim, apstiprinās Ministru kabinets. Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kuras nozares nodokļos maksā lielākās summas?

Žanete Hāka, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā nodokļu maksājumos valsts budžets papildināts ar 5,29 miljardiem eiro, tostarp 0,935 miljardus devis iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 1,581 miljardu eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publicētie dati.

Lai noskaidrotu, kuras nozares aizvadītajā gadā valsts budžetā devušas lielāko pienesumu, Lursoft veicis pētījumu, kura laikā apkopotas TOP nozares, kuras nodokļos valsts budžetā pērn samaksājušas lielākās summas, kā arī analizēti reģionos strādājošie uzņēmumi.

Lursoft apkopotie dati rāda, ka lielāko pienesumu valsts budžetam 2014.gadā nodrošinājuši uzņēmumi, kuri darbojas degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā vairumtirdzniecības, kā arī degvielas mazumtirdzniecības nozarēs, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā, ka ievērojamu daļu no katra nopelnītā eiro par pārdoto degvielu veido nodokļi, tostarp akcīzes, pievienotās vērtības nodoklis u.c. nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot būtiski vairāk līdzekļu veselībai un aizsardzībai

LETA, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu iesaisti.

Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā bija mācība - jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta pieņemšanas.

Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. «Tomēr valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt», piebilda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra - ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju «apēduši» līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Budžetu cer izskatīt raiti un pieņemt līdz novembra vidum

LETA, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2018. gada trijos ceturkšņos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieauga par 129,9 miljoniem eiro jeb 7,3% un sasniedza 1,91 miljardu eiro, informē Finanšu ministrija.

Lielāko ieņēmumu pieaugumu 102,5 miljonus eiro jeb 21,7% apmērā nodrošināja valsts transferti, kas sasniedza 575,1 miljonu eiro. Straujš valsts transfertu pieaugums šā gada deviņos mēnešos ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizāciju. No valsts budžeta saņemtie transferti ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem pieauguši par 74 miljoniem eiro jeb 113,1%, savukārt valsts budžeta mērķdotācijas, tostarp pedagogu atalgojumam, pieaugušas par 9,9 miljoniem eiro jeb 2,8%.

Savukārt nodokļu ieņēmumi šajā periodā pieauga par 19,2 miljoniem eiro jeb 1,6%, veidojot 1,19 miljardus eiro. Ne-nodokļu ieņēmumi un pašu ieņēmumi veidoja nelielu daļu no ieņēmumiem, sasniedzot attiecīgi 46,8 miljonus eiro un 96,1 miljonu eiro. Tā kā šā gada deviņos mēnešos pašvaldību budžetā ieņēmumu apjoms pārsniedz izdevumu apjomu, ir izveidojies pārpalikums 19,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 55,4 miljoniem eiro mazāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Restorānam 280 eiro sods par neuzlīmētu smēķēšanas aizlieguma zīmi

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes restorāna "Zviedru vārti" īpašniecei Ziemassvētku laikā rūgtumu sirdī iepilinājusi Rīgas pašvaldības policija, uzliekot 280 eiro sodu par to, ka pie ieejas nav uzlīmēta smēķēšanas aizlieguma zīme.

Par šādu situāciju sociālajā tīklā "Facebook" padalījusies restorāna īpašniece Agneta Sica. Jautāta, vai iepriekš saņēmusi brīdinājumu par šo, uzņēmēja teic, ka sods uzlikts uzreiz, bez aizrādījuma vai brīdinājuma. "Jāatzīmē, ka šī summa ir tik augsta, jo pēc likuma sods par vienu un to pašu pārkāpumu pienākas katram īpašniekam (valdes loceklim). Vienu restorānu vadu es, otru - mamma. Katram restorānam sods 70 eiro x 2. Un tas ir minimālais. Interesanti, ja valdē būtu septiņas personas, tad minimālais sods arī būtu 7x70 eiro utt.," norāda A.Sica.

"Tā vien šķiet, ka Rīgas pašvaldības policija ir šeit, lai iznīcinātu mazos uzņēmējus! Kad regulāri zvanam policijai, lai atrisinātu čigānu un bezpajumtnieku problēmu Vecrīgā, mūsu zvani vai nu tiek ignorēti, vai arī atbrauc neapmierināti darbinieki: "Ko no mums gribat?,"" sašutusi ir uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Koalīcijas darba grupa vienojas par papildu ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa un akcīzes alkoholam palielināšanas

LETA, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas darba grupa vienojusies par papildu ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa un akcīzes alkoholam palielināšanas, šodien žurnālistiem pavēstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK valdes loceklis Imants Parādnieks.

No azartspēļu nodokļa apmēram 10% pieauguma attiecībā uz spēļu automātiem un spēļu galdiem 2016.gadā paredzēti ienākumi apmēram trīs miljoni eiro, 2017.gadā seši miljoni eiro un 2018.gadā deviņi miljoni eiro.

Attiecībā uz alkohola akcīzes nodokļa palielināšanas apjomu vēl paredzētas diskusijas, it sevišķi par tā paaugstināšanu alum, taču ienākumu pieaugums no šāda soļa tiek rēķināts vairākos miljonos eiro.

Vienošanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) paredz, ka iegūtie līdzekļi tiks novirzīti brīvpusdienām 5.klases audzēkņiem no 1.septembra, savukārt atvērta diskusija palikusi par atlaidēm vilciena biļetēm goda ģimeņu apliecības turētājiem jeb ģimenēm ar vismaz trīs bērniem. Paredzēts turpināt goda ģimeņu apliecību programmu, pastāstīja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru