Bankas

ABLV Bank līdzīpašnieks Ernests Bernis izveidojis kompāniju Syzygy Capital

LETA, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Likvidējamās «ABLV Bank» līdzīpašnieks Ernests Bernis izveidojis kompāniju AS «Syzygy Capital», liecina «Firmas.lv» informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 100 000 eiro un, pēc «Firmas.lv» datiem, Bernis ir tās vienīgais patiesā labuma guvējs. Komercreģistrā «Syzygy Capital» iegrāmatota trešdien, 17.oktobrī.

«Syzygy Capital» valdes priekšsēdētājs ir Bernis, bet valdes locekļi ir Nika Berne un Ņikita Klemperts, savukārt kompānijas padomes priekšsēdētājs ir Aleksandrs Pāže, padomes priekšsēdētāja vietniece ir Gajane Paplavska, bet padomes locekle Asja Berne.

Bernis aģentūrai LETA norādīja, ka ģimenes uzņēmums «Syzygy Capital» tiek veidots arī līdzīgu mērķi kā AS «ASG Resolution Capital», kas tika reģistrēta šogad jūlijā, proti, lai varētu efektīvāk plānot privātos ieguldījumus dažādos uzņēmumus, tostarp tos restrukturizējot un optimizējot.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad 2018.gada 12.jūlijā Berņa privāto ieguldījumu plānošanai Komercreģistrā tika iegrāmatota «ASG Resolution Capital». Tās dibinātājs ir Bernim piederošā kompānija SIA «Cassandra Holding Company». Sākotnēji kompānijas pamatkapitāls bija 200 000 eiro, bet 20.septembrī tas palielināts līdz 500 000 eiro.

«ASG Resolution Capital» valdes priekšsēdētājs ir Bernis, bet valdes locekļi - Klemperts un Pāže. Savukārt kompānijas padomes priekšsēdētājs ir Vadims Reinfelds, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Māris Kannenieks, bet padomes loceklis - Kaspars Bajārs.

Bernis, komentējot «ASG Resolution Capital» izveidi, aģentūrai LETA iepriekš minēja, ka līdz ar «ABLV Bank» likvidāciju bija nepieciešams izveidot uzņēmumu, kas varētu efektīvāk plānot viņa privātos ieguldījumus dažādos uzņēmumus, lai tos restrukturizētu, optimizētu, pārveidotu to struktūras, un ilgtermiņā, iespējams, veidotu vienotu holdinga uzņēmumu Latvijā.

Tāpat ziņots, ka Eiropas Centrālā banka no 12.jūlija ir anulējusi «ABLV Bank» izsniegto licenci.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva «ABLV Bank» sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.

«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

LASI ARĪ:

Berņa un Fiļa labdarības fonds atsāk darbu

ABLV Bank līdzīpašnieka Ernesta Berņa privāto ieguldījumu plānošanai izveidota kompānija ASG Resolution Capital

ABLV Bank līdzīpašnieks vērsies policijā pret Rimšēviču par apmelošanu

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ES Tiesa reģistrējusi ABLV Bank un tās lielāko akcionāru prasības pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi

LETA, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir reģistrējusi «ABLV Bank» un tās lielāko akcionāru prasības pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), liecina ES Tiesas publiskotā informācija.

«ABLV Bank» Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA skaidroja, ka ES Tiesa ir lūgusi otru pusi - ECB un VNV - sniegt komentārus par iesniegtajām prasībām, atvēlot tam divu mēnešu laiku.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri 3.maijā iesniedza ES Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un VNV. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesniedza četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank likvidatoru atalgojums būs 22 000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, neparedzot procentu maksājumus par pašlikvidācijas procesā veiktajiem darījumiem, aģentūrai LETA apstiprināja bankā.

ABLV Bank sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA norādīja, ka tostarp zvērinātajam advokātam Elvijam Vēberam un zvērinātajai advokātei Evai Berlaus, kura ir Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, ir noteikta stundas likme, bet kopējais atalgojums nevarēs pārsniegt 22 000 eiro mēnesī, savukārt likvidatoriem Andrim Kovaļčukam un Arvīdam Kostomārovam atalgojums būs 22 000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

«Tā ir mēneša maksa pirms nodokļu nomaksas, neparedzot nekādus procentu maksājumus vai koeficientus par piesaistītajiem naudas līdzekļiem, aktīvu pārdošanu vai citiem darījumiem,» uzsvēra Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» sākusi saņemt pirmos kreditoru prasījumus, aģentūrai LETA pavēstīja bankas likvidators Arvīds Kostomārovs.

«Kreditoru aktivitāte šobrīd ir gana liela un, kā jau prognozēts, šobrīd galvenokārt saņemam dažādus precizējošos jautājumus par nepieciešamajiem dokumentiem kreditoru prasījumu noformēšanai un iesniegšanai,» teica Kostomārovs, piebilstot, ka ir saņemti arī pirmie kreditoru prasījumi.

Tāpat Kostomārovs atzīmēja, ka viens no pirmajiem uzdevumiem, pieņemot lēmumu par bankas pašlikvidāciju, bija atbilstošas organizatoriskās struktūras izveide, kā arī nepieciešamo darbinieku skaita apzināšana, kas jau ir paveikta. «Līdz šim brīdim bankas darbinieku skaits ir samazinājies par 294, bet grupas ietvaros par 364. Likvidējamā »ABLV Bank« šobrīd strādā aptuveni 400 darbinieku. Turpmāk darba attiecību pārtraukšana notiks pakāpeniski, atbilstoši likvidācijas procesa īstenošanai un rūpīgi izvērtējot nepieciešamos darba resursus. Tie noteikti nebūs sasteigti lēmumi, jo tiek likvidēta viena no lielākajām kredītiestādēm Latvijā. Šajā procesā ir nepieciešamas arī atbilstošas zināšanas un augsti kvalificēts darba spēks,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank līdzīpašnieks vērsies policijā pret Rimšēviču par apmelošanu

LETA, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» līdzīpašnieks un bijušais valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis vērsies policijā pret kukuļņemšanā aizdomās turēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par apmelošanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «1 pret 1» sacīja Bernis.

«Kā jūs domājat, no kurienes radies [ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas] FinCEN ziņojums? Nekonsultējoties ne ar vienu Latvijā? Grūti noticēt, ka šāds FinCEN ziņojums nokrita «pēkšņi no mēness»,» vēršanos policijā skaidroja Bernis, paužot viedokli, ka FinCEN ziņojuma sagatavošanā bijušas konsultācijas ar Latvijas pārstāvjiem.

Bernim esot «pamatīgas aizdomas» par to, vai iespējamā ASV rīcība nav bijusi zināma kādām personām Latvijā, kas varētu būt gaidījuši iespēju pārņemt bankas likvidāciju. Aizdomas radījušas grūtības pašlikvidācijas plāna apstiprināšanas procesā.

Bernis intervijā arī sacīja, ka savulaik Rimševičs viņam devis mājienus par sadarbību, konkrētāk gan neprecizējot. Vienlaikus «ABLV Bank» līdzīpašnieks noliedza, ka mājieni bijuši par kukuļošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu aizturētas četras personas

LETA, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura dēļ vakar notika procesuālās darbības arī likvidējamajā "ABLV Bank", ir aizturētas četras personas.

Prokuratūra iepriekš informēja, ka kriminālprocesā kopumā astoņām personām ir piemērots statuss - persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Taču prokuratūrā neatklāja, vai šīm personām ir arī aizturētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Visas šīs personas atrodas Latvijā, apstiprināja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Majevska arī atzīmēja, ka prokuratūrā patlaban notiek darbs ar materiāliem, kas izņemti kratīšanās. Majevska uzsvēra, ka izņemts ir milzīgs apjoms materiālu.

Sākotnēji prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka lietā otrdien veiktas vismaz 20 kratīšanas Latvijā un arī ārvalstīs sadarbībā ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm. Majevska vēlāk precizēja, ka izmeklēšanas darbības ārvalstīs patlaban veiktas vienā valstī - Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» likvidatori jūnijā atguvuši aktīvus 11,943 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats par bankas darbību no 13. līdz 30.jūnijam.

Tostarp no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 6,102 miljoni eiro, no izsniegtajiem kredītiem - 4,292 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 1,499 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 50 tūkstoši eiro.

Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi jūnijā bija 1,995 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,824 miljoni eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 88 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus - 40 tūkstoši eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2018.gada 30.jūnijā «ABLV Bank» bija noguldījumi 1,602 miljardu eiro apmērā, pakārtotās saistības bija 139,802 miljonu eiro apmērā, bet emitētie parastie vērtspapīri - 299,833 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank», kuras akcionāri februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju, peļņa šogad pirmajos četros mēnešos bija 3,706 miljoni eiro, liecina bankas sniegtā informācija biržai «Nasdaq Riga».

Bankas aktīvi 2018.gada 30.aprīlī bija 2,405 miljardu eiro apmērā, kas ir par 34,7% jeb 1,279 miljardiem eiro mazāk nekā 2017.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,684 miljardu eiro apmērā.

Noguldījumos «ABLV Bank» aprīļa beigās bija piesaistījusi 1,599 miljardus eiro, kas ir par 40,3% mazāk nekā pagājušā gada beigās, bet kredītos banka bija izsniegusi 828,336 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 16,8%.

Savukārt «ABLV Bank» kapitāls un rezerves šogad aprīļa beigās bija 351,725 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 1% salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām.

Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2018.gada 30.aprīlī bija 24,69% (minimālā prasība - 11,5%), bet likviditātes rādītājs bija 81,1% (minimālā prasība - 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Kučinskis: ABLV Bank pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām

LETA, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Uz jautājumu, vai ASV neiebilst pret «ABLV Bank» plānu pašlikvidēties, Kučinskis norādīja, ka Latvija ir solījusi bankas pašlikvidāciju saskaņot ar ASV institūcijām. «Mēs esam solījuši, ka process tiks kaut kādā ziņā saskaņots, lai mūsu sabiedrotajiem būtu drošības sajūta,» viņš teica.

Vienlaikus Kučinskis uzsvēra, ka lēmums par bankas pašlikvidāciju ir jāpieņem Latvijai, jo Latvijai būs arī jāatbild par tā īstenošanu. «Mums ir sava likumdošana, mums ir jāpieņem savi lēmumi, jo jebkurā gadījumā jāatbild būs mums - būs jāatbild valdībai, būs jāatbild pašiem [bankas pašlikvidācijas procesa] īstenotājiem,» sacīja premjers.

Pēters Putniņš par ABLV Bank: «Tāda klasiska pašlikvidācijas procesa te nebūs»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK lēmumu par ABLV Bank sola paziņot drīz

LETA, 14.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lēmumu par «ABLV Bank» pašlikvidācijas plānu plāno paziņot maijā, sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

«FKTK vērtē gan iesniegto plānu, gan visus aprēķinus - spēju nokārtot saistības ar kreditoriem, gan arī bankas aicinātos likvidatorus. Papildu nepieciešamo datu un dokumentu iesniegšana FKTK no bankas puses ir notikusi burtiski pēdējās nedēļās, līdz ar to arī mūsu sākotnējās aplēses par gala lēmuma pieņemšanas termiņu jau pamainījās,» sacīja Upleja.

Viņa atzīmēja, ka, iesniedzot katru jaunu dokumentu, atskaites punkts dokumentu izskatīšanai 30 dienu laikā sākas no jauna. «Mēs vērtējam visu no jauna iesniegto informāciju,» piebilda Upleja.

Tāpat viņa skaidroja, ka gala atzinums prasa laiku, jo izlemšanas procesā ir iesaistīta arī Eiropas Centrālā banka (ECB).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» pieļauj iespēju likvidēt tai piederošo «ABLV Bank Luxembourg», aģentūrai LETA atzina «ABLV Bank» likvidators Arvīds Kostomārovs.

Viņš norādīja, ka situācija ar «ABLV Bank» piederošo banku Luksemburgā nav vienkārša, jo no vienas puses ir Luksemburgas tiesas lēmums, ar kuru noraidīts Luksemburgas regulatora lūgums par «ABLV Bank Luxembourg» likvidāciju, bet no otras puses ir Eiropas Centrālās bankas tiešā uzraudzība pār Luksemburgas banku, vietējā regulatora prasības un tā izpratne par vēlamāko risinājumu, kā arī reputācijas jautājumi.

«Skaidrs ir tas, ka pārdošanas process ir īpaši sarežģīts un tiek analizēti dažādi scenāriji: ir daži piedāvājumi par pirkšanu, taču vienlaikus vērtējam, kas ir akceptējams regulatoriem un, kas kreditoriem ir izdevīgāk - pārdot banku ar visām tās saistībām, vai tomēr banku likvidēt. Būtiskākais ir tas, kas tieši kreditoriem un »ABLV Bank« kā akcionāram būs izdevīgāk, jo piedāvātās pirkuma summas nav tās augstākās smago un nepierādīto apsūdzību dēļ. Pēc izskanējušās informācijas par »ABLV Bank«, protams, ka pircēji ir īpaši piesardzīgi, baidoties, ka var turpināties vēl pārbaudes no regulatoru puses, darbs var tikt apgrūtināts. Reputācija ir stipri iedragāta, atjaunot to nav vienas dienas jautājums, bet laiks mums ir iedots tikai seši mēneši,» teica Kostomārovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank kreditori var pieteikt prasības, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kreditoru un citu personu prasības, kā arī citas pretenzijas piesakāmas ABLV Bank likvidatoriem triju mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Aģentūra LETA jau vēstīja, lai pieteiktu prasības, būs jānorāda prasījuma pamatojums un apmērs, kā arī jāuzrāda aktuālie identifikācijas un pārstāvības dokumenti. Pēc visu kreditoru pieteikumu pieņemšanas, ne mazāk kā trīs mēnešus notiks to pārbaude, lai izveidotu kreditoru sarakstus. Tādējādi izmaksas noguldītājiem ar atlikumu 2018.gada 23.februārī virs 100 000 eiro varētu sākties 2018.gada decembrī.

Tāpat ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva ABLV Bank sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. FKTK ir iesniegusi arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lēmuma projektu par ABLV Bank licences anulēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nesenajiem notikumiem saistībā ar ABLV Bank rodas jautājums, kas notiks ar bankas meitasuzņēmumiem, kuri māteskompānijai līdz šim pelnīja diezgan ievērojamas naudas summas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

ABLV Asset Management un ABLV Capital Markets valdes priekšsēdētājs Leonīds Kiļs stāsta, ka patlaban plāns ir nodot ABLV klientu aktīvus AS Baltic International Bank, veikt rebrendingu un atrast kompānijai investoru. «Tam ir jābūt investoram, kurš teiks: puiši, jums ir lielisks bizness, un mani tas interesē,» viņš saka, piebilstot, ka «12 gadu laikā ABLV Asset Management ir nopelnījis 20 miljonus eiro (pēc nodokļu nomaksas). Šī peļņa ir salīdzināma ar daudzu vidēja izmēra Latvijas banku peļņu. Tas tiešām ir labs bizness.»

Fragments no intervijas

Vai ABLV pašlikvidācijas procesā tiks izpārdotas arī visas bankas meitaskompānijas, tajā skaitā ABLV Asset Management?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 5,433 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada jūnijā atgūti 5,192 miljoni eiro, no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 6000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 49,28 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 798,54 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 4,71 miljonu eiro, tostarp naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi bija 1,002 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 213 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,389 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad novembrī atguvuši aktīvus 23,259 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 20,428 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 2,806 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - 25 tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši kopumā 726,479 miljonus eiro, tostarp 2019.gada 11 mēnešos - 370,986 miljonus eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi novembrī bija 3,594 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,194 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 809 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 246 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 126 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 1,219 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank aicina izvērtēt iespējamos kreditoru interešu pārstāvju piedāvājumus

LETA, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» atkārtoti aicina bankas kreditorus īpaši rūpīgi izvērtēt iespējamos kreditoru interešu pārstāvju piedāvājumus, aģentūru LETA informēja bankā.

Būtiski pievērst uzmanību, vai piedāvātās priekšrocības nav pretrunā ar likumu, jo tādiem piedāvājumiem nav tiesiskā pamata.

«ABLV Bank» informēja, ka pēdējā laikā vēlreiz aktivizējušies dažādi konsultāciju uzņēmumi, kas piedāvā pārstāvēt kreditoru intereses bankas pašlikvidācijas procesā, apsolot «nodrošināt priekšrocības vai cita veida ieguvumus». Par šādu pakalpojumu tiek prasīta samaksa avansā, procentuāla daļa no kreditora saņemtās naudas summas, solot ātrāku naudas izmaksu.

Likvidējamā «ABLV Bank» vērš uzmanību, ka bankas pašlikvidācijas process tiek īstenots tikai un vienīgi saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināto pašlikvidācijas plānu un piemērojamiem Latvijas likumiem - neparedzot nekādas ārpuskārtas prioritātes. Šajā procesā iesaistīts arī starptautiskais auditors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksemburgas komerctiesa pagarinājusi likvidējamajai «ABLV Bank» piederošās «ABLV Bank Luxembourg» aizsardzības statusu ar maksājumu ierobežojumiem par pieciem mēnešiem - līdz 2019.gada 4.jūlijam.

«Lūgums par aizsardzības mehānisma pagarināšanu Luksemburgas komerctiesā tika iesniegts, lai aizsargātu esošo noguldītāju intereses, kā arī lai dotu pietiekami daudz laika »Duet Group Limited« bankas iegādes pabeigšanai,» skaidroja «ABLV Bank».

Bankā atgādināja, ka 2019.gada 8.janvārī «ABLV Bank» un «Duet Group Limited» noslēdza līgumu par 100% «ABLV Bank Luxembourg» akciju iegādi, taču pirkuma darījums vēl ir jāapstiprina Luksemburgas finanšu uzraudzības iestādei «Commission de Surveillance du Secteur Financier» un Eiropas Centrālajai bankai.

«Ievērojot »Duet Group Limited« interesi par bankas aktuālo pakalpojumu klāstu un vēlmi nākotnē paplašināt savu darbību, puses ir apņēmušās pabeigt darījumu pēc iespējas ātrāk,» atzīmēja bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki potenciālie investori ir izrādījuši interesi par likvidējamajai «ABLV Bank» piederošās bankas Luksemburgā «ABLV Bank Luxembourg» iegādi, atzina bankas likvidators Arvīds Kostomārovs.

«Vairāki jaunie investori jau ir izrādījuši interesi par Luksemburgas bankas iegādi, līdz ar to prognozējam, ka jaunu investoru izdosies piesaistīt tuvākajā laikā,» sacīja Kostomārovs.

Viņš arī atzīmēja, ka Luksemburgas komerctiesa šogad 9.martā noraidīja Luksemburgas regulatora lūgumu par «ABLV Bank Luxembourg» likvidāciju. Ar tiesas lēmumu tika nozīmēti divi ārējie administratori un tika saglabāts bankas aizsardzības statuss ar maksājumu ierobežojumiem uz sešiem mēnešiem.

«Nepieciešamības gadījumā tiks lūgts termiņa pagarinājums. Šobrīd notiek pārrunas ar investoriem un vietējo regulatoru,» sacīja Kostomārovs, piebilstot, ka pārdošanas procesam ir piesaistīts konsultants - starptautiska auditorfirma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Putniņš: Pēc tikšanās ar FinCEN neredzam šķēršļus ABLV Bank likvidācijas modeļa īstenošanā

Žanete Hāka, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV Valsts kases departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN- Financial Crimes Enforcement Network) ielūguma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības un ekspertu delegācija pagājušajā nedēļā bija darba vizītē ASV un tikās ar FinCEN pārstāvjiem, informē FKTK.

Tikšanās notika, lai pārrunātu aktuālo situāciju Latvijas finanšu sektorā un ABLV Bank kontrolētās pašlikvidācijas procesa virzību FKTK uzraudzībā, t.sk. likvidatoru sagatavoto un FKTK padomes saskaņoto ABLV Bank klientu pārbaudes metodoloģiju.

ABLV Bank kontrolētās pašlikvidācijas gaitā FKTK sadarbojas ar tiešās sadarbības iestādi ASV – FinCEN, lai nodrošinātu regulāru informācijas apmaiņu par aktuālajiem pasākumiem, kā arī vienotos par virzību atbilstoši klientu pārbaudes metodoloģijas izstrādes un piemērošanas fāzēm.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš stāsta: «Mums ir bijusi informācijas apmaiņa par metodoloģijas izstrādes norisi jeb pirmo posmu, kurā bija jānodrošina atbilstība visu normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī nepieciešamās infrastruktūras izveidošana šādas kontroles sistēmas īstenošanai. Šajā tikšanās reizē detalizēti pārrunājām jau nākamo posmu – kā tieši metodoloģija tiks piemērota kreditoru pārbaudes procesā. Esam guvuši pārliecību, ka nav būtisku šķēršļu un tagad varam virzīties tālāk ABLV Bank pašlikvidācijas procesā atbilstoši FKTK padomes saskaņotajam modelim. No kolēģiem iebildes nav saņemtas, un mūsu sarunas bija ļoti konstruktīvas. Šāds pārrunu process bija nepieciešams, lai visām iesaistītajām institūcijām radītu pārliecību, ka Latvijas puse ir kvalitatīvi sagatavojusies ABLV Bank kreditoru līdzekļu pārbaudei un izmaksu fāzes sākšanai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» likvidatori septembrī atguvuši aktīvus 23,802 miljonu eiro apmērā, kas ir par 49,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 12,625 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 6,295 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 4,865 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 17 tūkstoši eiro.

Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, «ABLV Bank» likvidatori atguvuši kopumā 103,937 miljonus eiro.

Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi septembrī bija 2,665 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,559 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 471 tūkstotis eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 425 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 113 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank likvidators: Spekulācijām par bankas kreditoru pārbaužu kvalitāti nav pamata

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spekulācijām par likvidējamās «ABLV Bank» kreditoru pārbaužu kvalitāti nav pamata, atzīmēja bankas likvidators Arvīds Kostomārovs.

Viņš norādīja, ka visu «ABLV Bank» kreditoru un ar tiem saistīto klientu pārbaudes notiks neatkarīgi un vairākās kārtās, ko īstenos starptautiskās auditorfirmas «Ernst&Youn» (EY) eksperti no vairākām pasaules valstīm, tostarp ASV. «Pārbaudes vadīs eksperti, kuri specializējušies līdzīgu uzdevumu veikšanā. Tas garantēs vēl lielāku caurspīdīgumu un kreditoru vērtējumu objektivitāti,» teica Kostomārovs.

Pēc viņa paustā, metodoloģija, kuras pirmā versija regulatoram tika iesniegta pagājušā gada augustā, jau sākotnēji paredzēja 100% apmērā izvērtēt visus kreditorus, kuri likvidatoriem ir iesnieguši prasības pret banku, bet metodoloģijas apspriešanā palielināta saistīto un potenciāli saistīto bijušo klientu grupa, kas arī tiks pakļauta pārbaudēm. Tajās tiks detalizēti analizēti dati par to, kas ir patiesā labuma guvēji, tiks veiktas pārbaudes pret sankciju sarakstiem, lai nepieļautu naudas izmaksas kreditoriem, kuriem atklātos saistība ar dažādos sankciju sarakstos iekļautiem uzņēmumiem vai privātpersonām. Tāpat notiks transakciju monitorings, analizējot vēsturiskas transakcijas kopš 2013.gada. Kopumā paredzēts pārbaudīt aptuveni 3700 kreditoru un vairāk nekā 9000 ar tiem saistīto klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrēti 10 660 jauni uzņēmumi, bet likvidēti – 20 746. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 4,41%, bet likvidēto uzņēmumu skaits – par 25,89%, liecina Lursoft sniegtā informācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem sešiem gadiem, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājās, pērn jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pat nedaudz palielinājies.

No visām fiziskajām personām, kuras 2018.gadā reģistrējušas jaunu uzņēmumu, teju puse jeb 49,05% personas par uzņēmumu dalībniekiem kļuvušas pirmo reizi. Tajā pašā laikā pērn bijuši arī vairāki gadījumi, kad uzņēmēji izveido vēl kādu uzņēmumu. Piemēram, uzņēmējs Edgars Ruģelis 2018.gadā reģistrējis 8 jaunas kompānijas, no šiem uzņēmumiem sešiem kā pamatdarbība norādīta restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Pēc Lursoft datiem, E. Ruģelis patlaban reģistrēts kā dalībnieks 29 uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru