Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Galvenais jautājums ABLV Bank sakarā šodien ir tās pašlikvidācija. Bankas finansiālais stāvoklis ir stabils, bet lēmumu pašlikvidēties ir pieņēmuši paši akcionāri. Tāpēc neizpratni izsauc tas, kāpēc šī jautājuma izlemšana tik ļoti tiek vilkta garumā?

Šodien galvenais jautājums tiešām ir ABLV pašlikvidācija. Bet galvenajam jautājumam vajadzēja būt citam – vai šo banku nevarēja glābt? Diemžēl par to nemaz netika diskutēts.

Vai jūs tiešām uzskatāt, ka ABLV Bank varēja izglābt?

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka ABLV Bank varēja turpināt darbu. Ir izskanējuši daudzi viedokļi, kas vainīgs pie tā, ka šī banka tagad tiks likvidēta. Pati banka, kas pieļāva kļūdas un tagad par tām maksā? Amerikāņi, kas izplatīja 13. februārī paziņojumu, tikai dažas stundas pirms tā brīdinot Latvijas pusi? Apvainojumi tika izziņoti publiski, neskatoties uz to, ka bankai vienlaikus tika dota iespēja 60 dienu laikā sniegt paskaidrojumus FinCen. Vai nevarēja vispirms uzklausīt paskaidrojumus, un tad, ja tie neapmierina, spert nākamo soli un izdarīt šādu publisku paziņojumu? Katram taču ir skaidrs, kādas nopietnas sekas ir šādiem paziņojumiem- šodien banku var nosist ar vienu publikāciju. Tiek vainota Eiropas Centrālā banka, kas desmit dienas pēc FinCen paziņojuma paziņoja, ka «ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs». Šāds paziņojums pie mums daudziem izsauca neizpratni un sašutumu, kāpēc ECB runā Latvijas sabiedrības vārdā? Domāju, ka primāri pie ABLV Bank likteņa nav vainīgi ne amerikāņi, ne ECB. Amerikāņi īsteno savu politiku, kas ir visiem zināma un skaidra. Cīņa pret netīrās naudas atmazgāšanu vairs sen nav nekāds jaunums. Arī ECB pieņem lēmumus stingri noteiktā kārtībā. Pie tā, ka ABLV Bank ir iznīcināta, vainīga Latvijas valdība ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu priekšgalā.

Taču izplatīts ir uzskats, ka valdība tur neko darīt nevarēja, ka par banku uzraudzību ir atbildīga FKTK, turklāt ABLV vēl bija ECB uzraudzībā.

Tas tiesa, ka valdība tieši nav atbildīga par banku uzraudzību. Taču valdība ir atbildīga par Latvijas valsts interešu aizstāvību. Jā, valdība ir atbildīga par to, lai Latvijas teritorijā nenotiek naudas atmazgāšana un citas kriminālas darbības. Valdība ir atbildīga par to, ka tai ir skaidrs priekšstats, kas Latvijai vajadzīgs. Vai Latvijai ir vajadzīga liela, vietējiem uzņēmējiem piederoša banka, kas kreditē Latvijas uzņēmumus, investē Latvijas ekonomikā, dod darbavietas Latvijā, kas attīsta Latvijas kultūru un mākslu? Bija jābūt Latvijas valdības skaidrai atbildei – tāda banka kā ABLV Latvijai ir vajadzīga. Latvijai nav vajadzīga naudas atmazgāšana. Tādā gadījumā – dodiet pierādījumus, ko FinCen savākuši, mēs darīsim visu, lai vainīgie tiktu atklāti un sodīti, pārkāpumi novērsti. Ja šaubu ēna skar visaugstāko līmeni, valdība var pat uz laiku pārņemt bankas vadību, vienojoties ar akcionāriem. Taču valdībai vajadzēja skaidri pateikt, ka šāda banka Latvijai ir vajadzīga. Tad būtu cits ECB lēmums, un tad neviens nevarētu teikt, ka bankas glābšana nav Latvijas sabiedrības interesēs. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka šāds formulējums ECB publiskajā paziņojumā varēja rasties tikai tādā veidā, ka kāds no Latvijas puses radīja pilnīgu pārliecību, ka ABLV Bank darba turpināšana nav Latvijas interesēs un ABLV netiks glābta. Nevaru iedomāties, ka Latvijas valdība teiktu, ka ABLV ir Latvijai vajadzīga, bet ECB sacītu – nē, jums tā nav vajadzīga. Tā vispār ir Latvijā izplatīta prakse – piesegties ar «Eiropas viedokli». Kaut gan tā saucamais «Eiropas viedoklis» parasti rodas tikai konsultāciju rezultātā ar dalībvalstīm. Tātad, visticamāk, kāds no Latvijas puses pauda viedokli, ka ABLV darbība ir jāizbeidz, tāpēc parādījās šāds formulējums.

Mūsu politiķu publiskie paziņojumi pēc ABLV nonākšanas grūtībās laikam bija pilnīgi pretējiem tam, ko jūs teicāt, ka gribētu redzēt no Latvijas valdības?

Neviens no valdības atbildīgajiem ministriem ne tikai neteica, ka mums ir vajadzīgs saglabāt trešo lielāko banku, kas ir svarīga tautsaimniecībā, bet gluži pretēji – sākās ABLV nozīmes noniecināšana. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka «ABLV nav uzskatāma par sistēmiski nozīmīgu banku, ka ABLV nav sistēmiskas ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību». Arī premjers aizgāja finanšu ministres pavadā. Par tautsaimniecības attīstību atbildīgo vicepremjeru ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (Vienotība) vispār nedzirdēja. Valdība centās nevis glābt lielu savas valsts finanšu uzņēmumu, bet iestāstīt sabiedrībai, ka tas nav vajadzīgs. Finanšu ministre tā vietā, lai tūlīt pat nākamajā dienā pēc FinCen paziņojuma izlidotu uz ASV un skaidrotu situāciju, mēģinot konstruktīvi to atrisināt, un lai stabilizētu situāciju valsts trešajā lielākajā kredītiestādē, izplatīja paziņojumus, pēc kuriem normālā valstī viņai vajadzētu atkāpties.

Kurš paziņojums, jūsuprāt, ir tāds, kura dēļ Danai Reizniecei-Ozolai vajadzētu atkāpties?

Domāju, ka Latvijai nav vajadzīgs finanšu ministrs, kuram ir vienalga, vai valstī darbojas trešā lielākā banka. Ja ministrei ir vienaldzīgs uzņēmums, kurā strādā 1000 darbinieki, kuru vidējais atalgojums ir mērāms tūkstošos eiro, laikam nevaram gaidīt, ka viņu vispār interesē kāds mazāks uzņēmums. Tagad ABLV Bank dēļ tiek samazināta IKP prognoze Latvijai, tas nozīmē, ka būs mazāki nodokļu ieņēmumi. Vai tā nav «sistēmiska ietekme», par kuru finanšu ministre teica, ka tās nebūs? Tomēr te vēl es saskatu tikai tādu sabiedrības maldināšanu, kas mūsu politiķiem ir ierasta lieta.

Savukārt lieta, par kuru finanšu ministrei vajadzētu nest pilnu politisko atbildību, ir pašlaik bankās notiekošā kontu slēgšana. Visiem ir zināms, ka problēmas ar kontiem pašlaik ir pavisam normāliem saimnieciskās darbības veicējiem. Patlaban ar banku kontiem notiekošais atstās neizbēgamu ietekmi uz IKP samazinājuma virzienā. Domāju, ka no Latvijas jau ir aizbaidīts ne viens vien investors. Neviens uzņēmējs negrib darboties valstī, kurā ir problēmas ar kontiem. Mūsu valsts reputācijai, ar to, kas pašlaik notiek bankās, ir nodarīts milzīgs zaudējums. Ir izskanējis signāls – šeit nevar nākt, šeit ir problēmas! Te jūsu kontu pēkšņi var aiztaisīt ciet! Normāli pārskaitījumi bez aizķeršanās un kavējumiem, tas, kas Latvijā vēl nesen bija visaugstākajā līmenī, tagad ir zem jautājuma zīmes un tiek uztverts kā drauds.

Kā pie problēmām ar uzņēmumu kontiem ir vainojama tieši finanšu ministre?

Atceraties dīvaino finanšu ministres paziņojumu par 5% nerezidentu īpatsvaru, kas turpmāk varēšot būt atļauts Latvijas bankās. Pats par sevi šis apgalvojums ir nonsenss. Lai kaut ko tādu sasniegtu, būtu jāaizver reālu Latvijā darbojošos uzņēmumu konti. Kaut kas tāds varbūt ir iespējams Amerikas vidienē, nevis mazā Eiropas valstī ar atvērtu ekonomiku. Kam Latvijā pieder lielveikali, lielas firmas – vai tad tie nav nerezidenti? Kuru slēgsim, pēc kāda kritērija? Vai tas nav Eiropas Savienības līguma pārkāpums, kurā noteikta brīva preču, pakalpojumu un finanšu plūsma? Kā var kādam ierobežot biznesu, slēgt kontu tikai tāpēc, ka viņš neietilpst kaut kādā nereālā procentā? Nerezidents ir katrs ārvalstnieks, kurš nav Latvijas pilsonis. Runa nav tikai par Krievijas vai Ukrainas pilsoņiem. Tad ministre pavisam mierīgi publiski paziņoja, ka varētu tikt likvidētas vēl desmit bankas. Kas tas ir? Finanšu joma ir tik sensitīva, ka publiskos paziņojumos parasti apsver katru frāzi. Bet te pēkšņi – var tikt likvidētas desmit bankas! Ar to finanšu ministre rada ažiotāžu un grauj savas valsts banku sistēmu. Par to taču ir jāatbild.

Bet kāds tam sakars ar konkrētā uzņēmuma konta slēgšanu?

Bankas ir iebiedētas. Iedomājieties, ja var tikt slēgtas desmit bankas vistuvākajā laikā, un to ir paziņojusi ministre. Tad viena no tām var būt jūsu banka. ABLV sakarā valdība jau nodemonstrēja, ka nevienu neaizstāvēs. Gluži otrādi! Politika nav saglabāšana – politika ir likvidācija. Un tad iedomājieties bankas valdi, vadību un konkrētu bankas ierēdni. Kurš uzņemsies atbildību akcionāru vai savas vadības priekšā, ja kaut kas notiks, ja būs kaut mazākā kļūda? Bet politiskais signāls ir tāds, ka jūs neesat vajadzīgi, un tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka katra kļūme var būt iemesls sankcijām. Tāpēc drošāk ir kontu slēgt vai uzsākt pārbaudi par katru sīkumu. Nekas tāds nenotiktu, ja būtu cits valdības uzstādījums. Pašlaik notiekošais vājprāts ar kontiem ir tiešs finanšu ministres darbību rezultāts, tajā skaitā viņas publisko izteikumu rezultāts. Nekā tāda nebūtu, ja valdība būtu nostājusies Latvijas uzņēmumu pusē, nevis ASV pārmetumu pusē.

Daudzi uzskata, ka, lai gan ASV prasības ir skarbas, tur neko nevar darīt, jo tā ir lielvara, cīņa pret naudas atmazgāšanu un tā tālāk. Labi, būtu cita ministres vai Latvijas premjera pozīcija – bet vai kāds to ņemtu vērā?

Nesen tika publicēta tāda interesanta FKTK apkopota informācija. Starp Latvijas banku klientiem visvairāk ir Apvienotajā Karalistē reģistrētu čaulas kompāniju – 32%. Seko Britu Virdžīnas, kur reģistrēts 18,1% no Latvijas bankās esošajām čaulas kompānijām.

Tātad Lielbritānijā un britu sadraudzības valstīs ir reģistrēts vairāk par pusi no čaulas kompānijām, par kurām mēs saņemam pārmetumus no ASV. Kāpēc mums par to ir jācieš? Mēs negribam saņemt mūsu stratēģiskā partnera pārmetumus. Tāpēc Latvijas premjers būtu varējis paaicināt pie sevis britu vēstnieku vispirms uz neoficiālu sarunu un teicis, piemēram, tā: mums ir tādi un tādi pārmetumi, gribam tikt skaidrībā, gatavojamies iesniegt Terēzai Mejai oficiālu notu un pieprasīt informāciju par visu kompāniju Apvienotajā Karalistē reģistriem. Domāju, ka britu vēstniekam nevajadzētu paskaidrot, kāds tas būtu starptautisks skandāls, ņemot vērā šīs tēmas aktualitāti. Premjers, kurš vēlētos aizstāvēt Latvijas intereses un mīkstināt spiedienu, varētu iegūt arī spēcīgu advokātu Lielbritānijas izskatā. Varbūt tad jau Lielbritānija meklētu kanālus, kā mīkstināt ASV spiedienu uz Latviju. Lielbritānijai noteikti ir daudz lielākas iespējas sarunāt ar ASV kā Latvijai. Vienoties, atrast kompromisu, novilkt sarkanās līnijas, samaksāt sodus, ja vajag. Un turpināt darbu, nevis slēgt bankas.

Par to, ka var ietekmēt lielvaru lēmumus, laikam liecina arī Luksemburgas tiesas spriedums, kas atcēla ECB lēmumu pret ABLV Bank Luxembourg. Daudziem šeit tas bija šoks , joLatvijā pastāv uzskats, ka «Eiropas lēmumi» ir praktiski neietekmējami.

Luksemburgas tiesa atcēla ECB lēmumu, vispirms pamatojoties uz bankas labajiem finanšu rezultātiem. Luksemburgas lēmums liecina, ka arī Latvijā ABLV varēja turpināt darbu. Par to liecināja bankas likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji uz 31. martu. Par to liecināja lēmums, ka ABLV Bank klientiem garantētās atlīdzības izmaksās banka Citadele un tam nepieciešamos 480 miljonus eiro ABLV Bank jau bija ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti Noguldījumu Garantiju Fonda līdzekļi. Tātad vairāk kā mēnesi pēc FinCen paziņojuma izraisītā negatīvā iespaida bankas aktīvi bija 2,44 miljardi eiro, noguldījumu apjoms – 1,63 miljardi eiro, kredīportfelis – gandrīz 900 miljonu eiro liels, pašu kapitāls – 350 miljoni eiro.

Banka ir pilna ar naudu?

Es neesmu bankas pārstāvis, lai pateiktu, cik konkrēti tajā ir naudas. Taču katram ir skaidrs, ka ABLV Bank rīcībā atrodas ļoti lielas materiālās vērtības. Es pat teiktu, ka ABLV Bank ir lielākais finanšu «objekts», kāds jebkad ir nonācis Latvijas politiskajā tirgū, – nevienā privatizējamā uzņēmumā, nevienā citā bankā, pat ne Parex bankā nav bijis tik daudz naudas līdzekļu.

Vai te arī neslēpjas atbilde, kāpēc tiek vilkta garumā lēmuma pieņemšana par ABLV Bank pašlikvidāciju?

Man nav skaidrs, kāpēc šis lēmums jau nav pieņemts. Ir zināmas indikācijas, kas liecina, ka tiek izdarīts būtisks spiediens, lai nepieļautu ABLV Bank pašlikvidāciju. Tāpat ir zināmi signāli, ka likvidatoru amata atlases kandidātu izvēle ir tikusi iespaidota. Tas viss kopā liecina, ka ir izveidojusies kāda ļoti iespaidīga lobistu grupa, kura cenšas panākt, lai banku neļautu likvidēt pašas akcionāru izraudzīti likvidatori, bet bankas likvidāciju atdotu no malas ieceltiem likvidatoriem. Kā jūs domājat, vai tie būs kaut kādi neatkarīgi un politiski neietekmējami cilvēki? Vai jums neliekas, ka var notikt tas pats tirgus, kas Trasta komercbankā, tikai lielākos apjomos? Pajautājiet jebkuram maksātnespējas administratoram, cik var «izcelt» no bankas, kuras aktīvi ir divarpus miljardi eiro? Neļaujot pašlikvidēties, no ABLV var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Te pietiek naudas gan kukuļiem, gan problēmu gadījumā advokātiem, gan nelikumīgam politisko partiju finansējumam pēc dažiem mēnešiem gaidāmajās vēlēšanās. Nepieļaut ABLV pašlikvidācijas nesaskaņošanu – tas pašlaik tik tiešām ir vissvarīgākais uzdevums. Kaut vai tādēļ, lai saglābtu ABLV Bank sekmīgi uzsākto projektu realizāciju, tādu kā New Hanza attīstību. No malas atnākušu likvidatoru galvenais uzdevums būs bez jebkādām ilūzijām pēc iespējas ātrāk savākt pēc iespējas lielāku summu. Cita lieta ir bankas akcionāri, kuriem tie ir viņu pašu projekti, kuriem rūp viņu reputācija un kuri zina, ka pie pašu bankā ieguldītajiem 350 miljoniem varēs tikt tikai tad, kad visas prasības būs apmierinātas. Baidos, ka no malas ieceltiem likvidatoriem galvenā interese būs vienoties par lielākām atlaidēm, kuras aiz muguras sadalīt savā starpā. Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib. Tā vien izskatās, ka koalīcija jau ir padevusies maksātnespējas administratoru gribai.

Nepieļaut bankas izlaupīšanu priekšvēlēšanu gaisotnē – tā laikam ir viena no svarīgākajām lietām?

Nepieļaut ABLV izlaupīšanu un Latvijas finanšu sektora tālāku sagraušanu. Ļaujot ABLV Bank pašlikvidēties un atdodot visiem naudu, investoru acīs izdotos vismaz puslīdz atgūt reputāciju. Ceru, ka valdībā pamodīsies veselais saprāts un koalīcija kopumā neļaus iedzīvoties tiem dažiem, kuru rokās ir iespējas ietekmēt lēmumus attiecībā uz ABLV likvidāciju. Desmit banku likvidācija – tas būtu vēl viens trieciens ekonomikai ar neizbēgamu ietekmi uz IKP, nodarbinātību un biznesu. Vēlreiz viss lejā. Ceru, ka premjers savu darba grupu finanšu sektora pārveidei papildinās ar vietējo banku pārstāvjiem, lai tas nenotiktu. Pretējā gadījumā mēs attapsimies valstī, kurā ir tikai ārvalstu bankas, kuras, izmantojot ASV FinCen paziņojumu un mūsu valdības kūtrumu, ir sekmīgi attīrījušas tirgu no vietējiem konkurentiem. Skandināvu bankas skandināvu biznesam. Savukārt vietējam uzņēmumam vairs nav nevienas vietējās bankas, kur aiziet, lai mēģinātu pārliecināt par savu projektu. Tā būs tiešām nožēlojama situācija – vietējās bankās dzīro likvidatori, bet ārvalstu bankas ir savākušas visu tirgu. Vai tiešām tāda ir iecerētā finanšu sektora pārveide?

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ES Tiesa reģistrējusi ABLV Bank un tās lielāko akcionāru prasības pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi

LETA, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir reģistrējusi «ABLV Bank» un tās lielāko akcionāru prasības pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), liecina ES Tiesas publiskotā informācija.

«ABLV Bank» Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA skaidroja, ka ES Tiesa ir lūgusi otru pusi - ECB un VNV - sniegt komentārus par iesniegtajām prasībām, atvēlot tam divu mēnešu laiku.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri 3.maijā iesniedza ES Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un VNV. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesniedza četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank advokāti atbildes vēstulē aicina FinCEN atsaukt tās publicēto priekšlikumu

LETA, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank tiesā prasa piedzīt 414,7 miljonus eiro no ECB un Vienotā noregulējuma valdes

LETA, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā "ABLV Bank" Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasa piedzīt 414,691 miljona eiro zaudējumus no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV), liecina informācija ES Oficiālajā vēstnesī.

"ABLV Bank" prasa atzīt, ka ECB un VNV ir solidāri atbildīgas par kaitējumu, kas bankai radies, izbeidzot tās uzņēmējdarbību un arī Luksemburgas meitasuzņēmuma darbību, un piespriest atbildētājām solidāri atlīdzināt šo kaitējumu.

Tāpat "ABLV Bank" prasa ES Tiesu noteikt, ka mantiskais kaitējums ir vismaz 414 691 000 eiro, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus par laikposmu no sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, kā arī piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

ECB pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka ECB nekomentēs šo prasību.

"ABLV Bank" skaidro, ka prasība par zaudējumu kompensāciju saistīta ar ECB un VNV rīcību pēc ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") paziņojuma projekta 2018.gada februārī, kad minētās iestādes bez jebkāda juridiskā pamata uzdeva "ABLV Bank" un tās Luksemburgas meitas bankai likvidēties. Tā rezultātā "ABLV Bank" un vēlāk tās Luksemburgas meitas bankas bija spiesti izbeigt savu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rungainis: ABLV Bank pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai

LETA, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina korporatīvo finanšu uzņēmuma «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, tas ir labākais iespējamais scenārijs «ABLV Bank» gadījumā. Rungainis atzīmēja, ka no tā iegūs gan Latvijas ekonomika, kā arī paši bankas īpašnieki. Tādejādi bankai būs iespēja pašai izvēlēties likvidācijas administratorus. Līdzšinējie likvidācijas procesi padarījuši bagātus vienīgi pašus maksātnespējas administratorus.

Viņš arī pauda, ka bankas finanšu situācija ir pietiekami laba, kas nozīmē, ka visiem noguldītājiem ir iespējams atgūt naudu.

Savukārt, komentējot Latvijas finanšu reputāciju, Rungainis atzīmēja, ka tā nav bijusi «spoža» arī pirms «ABLV Bank» gadījuma un, protams, nesenie notikumi to ir iedragājuši vēl pamatīgāk.

Jau vēstīts, ka «ABLV Bank» šodien plāno sniegt plašāku informāciju par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu un to, kā tiks izvēlēti bankas likvidatori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS ABLV Bank ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.

ABLV Bank uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.

«Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,» uzsvēra ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - ABLV Bank klientiem garantētās atlīdzības izmaksās Citadele

Dienas Bizness, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank AS klientiem, sākot ar 3. martu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka», informē FKTK.

Papildināta visa ziņa

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas ABLV Bank klientiem tiks nodrošinātas pēc piecām darbdienām kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK ar lēmumu konstatēja šī gada 23. februārī.

ABLV Bankai kopumā ir 22 830 klienti, kuriem ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošu eiro apmērā – 14 362 ārvalstu klienti un 8 468 iekšzemes klienti. Izmaksājot garantētās atlīdzības, tiks nodrošināts, ka kopumā 88% ABLV Bank klientu tiks pilnībā atmaksāti viņu noguldījumi, savukārt iekšzemes noguldījumi tiks pilnībā segti 97,8% ABLV Bank klientu.

FKTK atzīmē, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo ABLV Bank ir pietiekami līdzekļu. Garantēto atlīdzību izmaksai ABLV Bank klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus ABLV Bank jau ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank ir iestājusies noguldījumu nepieejamība; ABLV Bank: var tikt uzsākts bankas likvidācijas process

LETA, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. «ABLV Bank» uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process.

Komercbankai «ABLV Bank» izsniegtā Latvijas Bankas aizdevuma atgūšana neradīs sarežģījumus - ja būs nepieciešams pārdot šīs bankas ieķīlātos vērtspapīrus, to izdarīt būs salīdzinoši vienkārši, jo kā ķīla ņemti ļoti droši, augstākā reitinga vērtspapīri, tajā skaitā, ASV valdības obligācijas, skaidro Latvijas Bankā.

Ķīlas vērtība aptuveni divas reizes pārsniedz aizdotās naudas apjomu, līdz ar to pēc ķīlas pārdošanas centrālā banka gan atgūs aizdevuma pamatsummu un procentus, gan vēl paliks pāri līdzekļi, ko aizskaitīt atpakaļ komercbankai, apstiprināja Latvijas Bankā.

«Šis ir ļoti drošs darījums mums kā centrālajai bankai,» sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, atgādinot, ka darījumā nav izmantota nodokļu maksātāju nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi Eiropas Centrālā banka (ECB).

Tās paziņojumā teikts, ka ECB piektdien konstatējusi, ka «ABLV Bank» un tās meitasbanka Luksemburgā «ABLV Bank Luxembourg» sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.

«Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši Latvijas un Luksemburgas likumiem,» teikts ECB paziņojumā.

Pamatojot lēmumu, kurā konstatēts, ka «ABLV Bank» «sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums», ECB norāda: «Likviditātes būtiskas pasliktināšanās dēļ ir gaidāms, ka banka nespēs samaksāt savus parādas un pildīt citas saistības noteiktajā termiņā. Bankai nebija pietiekamu līdzekļu, kas būtu nekavējoties pieejami, lai tiktu galā ar pastiprinātu noguldījumu aizplūšanu, pirms sākas Latvijas noguldījumu garantiju fonda izmaksu procedūra.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: ABLV Bank likvidācija ir tikai viens no iespējamiem risinājumiem

LETA, 25.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par bankas «ABLV Bank» likvidāciju patlaban nav dienaskārtībā, un tas ir tikai viens no ceļiem, jo aizvien ir iespējami vairāki turpmākās rīcības varianti, uzsver Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

Upleja paskaidroja, ka lēmums banku likvidēt vēl nav pieņemts. «Vakar preses konferencē FKTK vadītājs Pēters Putniņš skaidri un gaiši pateica, ka lēmums par likvidāciju šobrīd nav dienaskārtībā,» teica FKTK Komunikācijas daļas vadītāja.

Viņa paskaidroja, ka likvidācija ir tikai viens no ceļiem, kā var risināties tālākā «ABLV Bank» situācija, un aizvien ir iespējami vairāki turpmākās rīcības varianti. «Šajā situācijā, kad «ABLV Bank» ir noguldījumu nepieejamība, ir iespējami vairāki risinājumi. Jā, viens no tiem teorētiski ir likvidācija. Taču nav pamata to izcelt starp citiem risinājumiem,» teica Upleja.

Viņa solīja pirmdien sniegt FKTK juridisko skaidrojumu par citiem risinājumiem, kādi ir iespējami «ABLV Bank» gadījumā. «Juridiski ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar skaidrojumu, jo šobrīd visi runā tikai par vienu risinājuma veidu. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā paziņojumā skaidroja tikai teorētiskos ceļus, un izcelt vienu no tiem nav korekti,» sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank likvidatoru atalgojums būs 22 000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, neparedzot procentu maksājumus par pašlikvidācijas procesā veiktajiem darījumiem, aģentūrai LETA apstiprināja bankā.

ABLV Bank sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA norādīja, ka tostarp zvērinātajam advokātam Elvijam Vēberam un zvērinātajai advokātei Evai Berlaus, kura ir Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, ir noteikta stundas likme, bet kopējais atalgojums nevarēs pārsniegt 22 000 eiro mēnesī, savukārt likvidatoriem Andrim Kovaļčukam un Arvīdam Kostomārovam atalgojums būs 22 000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

«Tā ir mēneša maksa pirms nodokļu nomaksas, neparedzot nekādus procentu maksājumus vai koeficientus par piesaistītajiem naudas līdzekļiem, aktīvu pārdošanu vai citiem darījumiem,» uzsvēra Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» sākusi saņemt pirmos kreditoru prasījumus, aģentūrai LETA pavēstīja bankas likvidators Arvīds Kostomārovs.

«Kreditoru aktivitāte šobrīd ir gana liela un, kā jau prognozēts, šobrīd galvenokārt saņemam dažādus precizējošos jautājumus par nepieciešamajiem dokumentiem kreditoru prasījumu noformēšanai un iesniegšanai,» teica Kostomārovs, piebilstot, ka ir saņemti arī pirmie kreditoru prasījumi.

Tāpat Kostomārovs atzīmēja, ka viens no pirmajiem uzdevumiem, pieņemot lēmumu par bankas pašlikvidāciju, bija atbilstošas organizatoriskās struktūras izveide, kā arī nepieciešamo darbinieku skaita apzināšana, kas jau ir paveikta. «Līdz šim brīdim bankas darbinieku skaits ir samazinājies par 294, bet grupas ietvaros par 364. Likvidējamā »ABLV Bank« šobrīd strādā aptuveni 400 darbinieku. Turpmāk darba attiecību pārtraukšana notiks pakāpeniski, atbilstoši likvidācijas procesa īstenošanai un rūpīgi izvērtējot nepieciešamos darba resursus. Tie noteikti nebūs sasteigti lēmumi, jo tiek likvidēta viena no lielākajām kredītiestādēm Latvijā. Šajā procesā ir nepieciešamas arī atbilstošas zināšanas un augsti kvalificēts darba spēks,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Siksnis: ABLV Bank pašlikvidācijas process ir labākais iespējamais scenārijs valstij

LETA, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus.

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process ir labākais iespējamais risinājums valstij, kā arī bankas darbiniekiem, akcionāriem un noguldītājiem, aģentūrai LETA sacīja finansists Valdis Siksnis.

«Valstij, bankas noguldītājiem, darbiniekiem un akcionāriem šis ir labākais iespējamais scenārijs. Vismaz no publiskajiem izteikumiem varēja saprast, ka šis jautājums bija kļuvis kā «karsts kartupelis», jo par «ABLV Bank» licences atsaukšanu, likvidāciju, darbības atjaunošanu utt. bija jālemj Eiropas Centrālajai bankai, vietējam regulatoram. Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus, kādi varētu būt šajā procesā. Likvidācijas process, kuru vadītu bankas iecelts administrators būtu kontrolētāks, lētāks un efektīvāks, kā arī beigās novestu pie labāka rezultāta bankas klientiem, noguldītājiem un citām ieinteresētajām pusēm,» teica Siksnis. Viņš piebilda, ka «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesa kontekstā mazāk aktuāls kļūst jautājums par maksātnespējas administratoru atalgojuma samazināšanu, mazinot spriedzi ap šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Situācijas stabilizēšanai ABLV Bank lūgs Latvijas Bankai līdz 480 miljonu eiro aizdevumu

LETA, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir nolēmusi «ABLV Bank» uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

Lai stabilizētu situāciju AS «ABLV Bank», komercbanka ir nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā, informēja «ABLV Bank» komunikācijas pārstāvis Artūrs Eglītis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi «ABLV Bank» uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu «ABLV Bank» pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.

«Banka kā vienu no situācijas stabilizēšanas soļiem nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā. Bankas rīcībā uz gada beigām bija pieejami likvīdi vērtspapīri gandrīz 1,7 miljardu eiro apmērā,» informēja komercbankas komunikācijas pārstāvis Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Izvērtējot ABLV Bank projektu par pašlikvidāciju, lieki laiku nekavēsim

Dienas Bizness, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā izskatīs saņemto informāciju un izvērtēs ABLV Bank spēju izpildīt tās saistības pret kreditoriem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nekavējoties sāks vērtēt bankas pašlikvidācijas projektu, tiklīdz tā būs oficiāli saņēmusi ABLV Bank AS akcionāru sapulces lēmumu un bankas iesnieguma projektu par pašlikvidāciju.

Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem. Ja FKTK akceptēs bankas projektu par pašlikvidāciju, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Bernis: ABLV Bank pašlikvidācija ir smagākais lēmums manā dzīvē un izdzēš 25 gadu darbu

Dienas Bizness, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Bankas likvidatoriem būs arī uzdots atspēkot FinCen apgalvojumus.

Lēmums pašlikvidēties ir mūsu smagākais lēmums manā dzīvē un izdzēsa mūsu 25 gadu darbu, preses konferencē sacīja ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, uzsverot, ka bankas vadība darījuši visu, ko varēja.

Ziņa tiks papildināta

Zinot, kas notiek ar Latvijas uzņēmumu, kad tajos sāk darboties maksātnespējas administrators, pieņēmām lēmumu pašlikvidēties, viņš uzsvēra. Šajā situācijā tā bija vienīgā pareizā izvēle, lai aizsargātu klientus, kreditorus un cilvēcīgi sakārtotu darbinieku attiecības.

Bankas likvidatoriem būs arī uzdots atspēkot FinCen apgalvojumus, lai atgūtu reputāciju pasaules finanšu tirgū.

Likvidatora kandidātiem ir svarīgākais kritērijs profesionalitāte, zināšanas nekustamā īpašuma, finanšu jomā un jurisprudencē, kas ir būtiski lēmumu pieņemšanā un likvidācijas procesa objektīvai vadībai, sacīja bankas valdes loceklis Vadims Reinfelds. Pagaidām attiecībā uz plāna elementiem ir pāragri spriest, bet jāatgādina, ka bankai nav maksātnespējas pazīmes, ir pietiekams pašu kapitāls, viņš uzsvēra. Vakar akcionāru sapulcē tika apstiprināti likvidatoru kandidāti – tie ir zvērināts advokāts Elvijs Vēbers, un likvidatoru grupā strādās arī New Hanza Capital vadītājs Andris Kovaļčuks un ABLV Bank Corporate Finance vadītājs Arvīds Kostamarovs. Piecu dienu laikā FKTK jāiesniedz likvidācijas plāns, un FKTK 30 dienu laikā tas jāizvērtē un jāakceptē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas amatpersonas par ASV plāniem pret ABLV Bank zinājušas krietni pirms FinCEN paziņojuma

LETA, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas amatpersonām informācija par ASV plāniem noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" sniegta četrus mēnešus pirms ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") attiecīgā paziņojuma publiskošanas.

Tas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien, 26.aprīlī, publiskotā lēmuma izbeigt kriminālprocesu, kurā tika izmeklētas "ABLV Bank" vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas amatpersonas šajā lietā sniegušas liecības, ka 2017.gada oktobra pirmajā pusē ASV notikušas vairākas abu valstu amatpersonu tikšanās. To laikā Latvijas pārstāvji informēti, ka ASV nāks klajā ar paziņojumu par "ABLV Bank" iesaisti naudas atmazgāšanā atbilstoši ASV Patriotu akta 311.pantam, kas faktiski nozīmētu bankas slēgšanu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neveica nekādas darbības pret "ABLV Bank" jeb nesodīja banku par pārkāpumiem, bet tā dēvētajā Ziemeļkorejas sankciju lietā vienojās ar banku par administratīvā līguma noslēgšanu, kas, kā izriet no kādas Latvijas amatpersonas liecības, ASV pārstāvjiem radījis pārsteigumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Kučinskis: ABLV Bank pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām

LETA, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Uz jautājumu, vai ASV neiebilst pret «ABLV Bank» plānu pašlikvidēties, Kučinskis norādīja, ka Latvija ir solījusi bankas pašlikvidāciju saskaņot ar ASV institūcijām. «Mēs esam solījuši, ka process tiks kaut kādā ziņā saskaņots, lai mūsu sabiedrotajiem būtu drošības sajūta,» viņš teica.

Vienlaikus Kučinskis uzsvēra, ka lēmums par bankas pašlikvidāciju ir jāpieņem Latvijai, jo Latvijai būs arī jāatbild par tā īstenošanu. «Mums ir sava likumdošana, mums ir jāpieņem savi lēmumi, jo jebkurā gadījumā jāatbild būs mums - būs jāatbild valdībai, būs jāatbild pašiem [bankas pašlikvidācijas procesa] īstenotājiem,» sacīja premjers.

Pēters Putniņš par ABLV Bank: «Tāda klasiska pašlikvidācijas procesa te nebūs»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» likvidatori jūnijā atguvuši aktīvus 11,943 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats par bankas darbību no 13. līdz 30.jūnijam.

Tostarp no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 6,102 miljoni eiro, no izsniegtajiem kredītiem - 4,292 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 1,499 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 50 tūkstoši eiro.

Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi jūnijā bija 1,995 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,824 miljoni eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 88 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus - 40 tūkstoši eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2018.gada 30.jūnijā «ABLV Bank» bija noguldījumi 1,602 miljardu eiro apmērā, pakārtotās saistības bija 139,802 miljonu eiro apmērā, bet emitētie parastie vērtspapīri - 299,833 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: ABLV Bank nav sistēmiska banka; ietekme būs minimāla

Lelde Petrāne, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank nav sistēmiska banka. Par ietekmi uz citām bankām - ceru, ka ietekme būs minimāla, jo - kā mēs varam novērot - tirgū valda pietiekami liela stabilitāte, bankas savas naudas plūsmas pārvalda labi. Tāpēc es ceru, ka šis gadījums neatstās nekādas dziļas pēdas,» šorīt preses konferencē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš. ABLV Bank garantēto atlīdzību izmaksu varētu uzticēt kādai komercbankai.

Citām privātajām bankām FKTK šobrīd negrasās noteikt maksājumu ierobežojumus, apliecināja FKTK vadītājs.

Kopējie ārvalstu noguldījumi turas apmēram 20 miljardu līmenī, apjoms ir nemainīgs un tas ļauj izdarīt secinājumu, ka situācija kopumā no banku puses tiek kontrolēta, viņš apliecināja.

Pēters Putniņš arī uzsvēra, ka nav taisnība, ka ABLV Bank netika sodīta: «Es jau esmu vairākkārt par šo jautājumu stāstījis, varu izstāstīt vēlreiz. Nav taisnība, ka ABLV Bank netika sodīta, ABLV Bank bija pirmā banka, kas vispār tika sodīta. Bankai tika paredzēts trūkumu novēršanas periods. Skatot jautājumu par Ziemeļkoreju, mēs konstatējām, ka faktiski banka ir izdarījusi savu pienākumu. Tieša sankciju pārkāpuma nav, vismaz pagaidām tādu pierādījumu nav. Pretējā gadījumā tas ir noziedzīgs nodarījums. Skatot Ziemeļkorejas jautājumu, mēs lietu neslēdzām vienkārši tāpat, Latvijā nav otras tādas bankas, kurai tiktu no komisijas puses uzlikta tik smaga pienākumu nasta. ABLV Bank ir tikusi sodīta ar vislielāko sodu Latvijas vēsturē. Tāpēc visas šīs spekulācijas ir absolūti nepamatotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank», kuras akcionāri februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju, peļņa šogad pirmajos četros mēnešos bija 3,706 miljoni eiro, liecina bankas sniegtā informācija biržai «Nasdaq Riga».

Bankas aktīvi 2018.gada 30.aprīlī bija 2,405 miljardu eiro apmērā, kas ir par 34,7% jeb 1,279 miljardiem eiro mazāk nekā 2017.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,684 miljardu eiro apmērā.

Noguldījumos «ABLV Bank» aprīļa beigās bija piesaistījusi 1,599 miljardus eiro, kas ir par 40,3% mazāk nekā pagājušā gada beigās, bet kredītos banka bija izsniegusi 828,336 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 16,8%.

Savukārt «ABLV Bank» kapitāls un rezerves šogad aprīļa beigās bija 351,725 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 1% salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām.

Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2018.gada 30.aprīlī bija 24,69% (minimālā prasība - 11,5%), bet likviditātes rādītājs bija 81,1% (minimālā prasība - 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank kreditori var pieteikt prasības, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kreditoru un citu personu prasības, kā arī citas pretenzijas piesakāmas ABLV Bank likvidatoriem triju mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Aģentūra LETA jau vēstīja, lai pieteiktu prasības, būs jānorāda prasījuma pamatojums un apmērs, kā arī jāuzrāda aktuālie identifikācijas un pārstāvības dokumenti. Pēc visu kreditoru pieteikumu pieņemšanas, ne mazāk kā trīs mēnešus notiks to pārbaude, lai izveidotu kreditoru sarakstus. Tādējādi izmaksas noguldītājiem ar atlikumu 2018.gada 23.februārī virs 100 000 eiro varētu sākties 2018.gada decembrī.

Tāpat ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva ABLV Bank sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. FKTK ir iesniegusi arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lēmuma projektu par ABLV Bank licences anulēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» pieļauj iespēju likvidēt tai piederošo «ABLV Bank Luxembourg», aģentūrai LETA atzina «ABLV Bank» likvidators Arvīds Kostomārovs.

Viņš norādīja, ka situācija ar «ABLV Bank» piederošo banku Luksemburgā nav vienkārša, jo no vienas puses ir Luksemburgas tiesas lēmums, ar kuru noraidīts Luksemburgas regulatora lūgums par «ABLV Bank Luxembourg» likvidāciju, bet no otras puses ir Eiropas Centrālās bankas tiešā uzraudzība pār Luksemburgas banku, vietējā regulatora prasības un tā izpratne par vēlamāko risinājumu, kā arī reputācijas jautājumi.

«Skaidrs ir tas, ka pārdošanas process ir īpaši sarežģīts un tiek analizēti dažādi scenāriji: ir daži piedāvājumi par pirkšanu, taču vienlaikus vērtējam, kas ir akceptējams regulatoriem un, kas kreditoriem ir izdevīgāk - pārdot banku ar visām tās saistībām, vai tomēr banku likvidēt. Būtiskākais ir tas, kas tieši kreditoriem un »ABLV Bank« kā akcionāram būs izdevīgāk, jo piedāvātās pirkuma summas nav tās augstākās smago un nepierādīto apsūdzību dēļ. Pēc izskanējušās informācijas par »ABLV Bank«, protams, ka pircēji ir īpaši piesardzīgi, baidoties, ka var turpināties vēl pārbaudes no regulatoru puses, darbs var tikt apgrūtināts. Reputācija ir stipri iedragāta, atjaunot to nav vienas dienas jautājums, bet laiks mums ir iedots tikai seši mēneši,» teica Kostomārovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru