Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

2018. gada 21. maijs plkst. 6:20
Autors: Sandris Točs - speciāli DB
Sadaļa: Bankas
Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Foto: Ieva Leiniša/LETA


Galvenais jautājums ABLV Bank sakarā šodien ir tās pašlikvidācija. Bankas finansiālais stāvoklis ir stabils, bet lēmumu pašlikvidēties ir pieņēmuši paši akcionāri. Tāpēc neizpratni izsauc tas, kāpēc šī jautājuma izlemšana tik ļoti tiek vilkta garumā?

Šodien galvenais jautājums tiešām ir ABLV pašlikvidācija. Bet galvenajam jautājumam vajadzēja būt citam – vai šo banku nevarēja glābt? Diemžēl par to nemaz netika diskutēts.

Vai jūs tiešām uzskatāt, ka ABLV Bank varēja izglābt?

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka ABLV Bank varēja turpināt darbu. Ir izskanējuši daudzi viedokļi, kas vainīgs pie tā, ka šī banka tagad tiks likvidēta. Pati banka, kas pieļāva kļūdas un tagad par tām maksā? Amerikāņi, kas izplatīja 13. februārī paziņojumu, tikai dažas stundas pirms tā brīdinot Latvijas pusi? Apvainojumi tika izziņoti publiski, neskatoties uz to, ka bankai vienlaikus tika dota iespēja 60 dienu laikā sniegt paskaidrojumus FinCen. Vai nevarēja vispirms uzklausīt paskaidrojumus, un tad, ja tie neapmierina, spert nākamo soli un izdarīt šādu publisku paziņojumu? Katram taču ir skaidrs, kādas nopietnas sekas ir šādiem paziņojumiem- šodien banku var nosist ar vienu publikāciju. Tiek vainota Eiropas Centrālā banka, kas desmit dienas pēc FinCen paziņojuma paziņoja, ka «ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs». Šāds paziņojums pie mums daudziem izsauca neizpratni un sašutumu, kāpēc ECB runā Latvijas sabiedrības vārdā? Domāju, ka primāri pie ABLV Bank likteņa nav vainīgi ne amerikāņi, ne ECB. Amerikāņi īsteno savu politiku, kas ir visiem zināma un skaidra. Cīņa pret netīrās naudas atmazgāšanu vairs sen nav nekāds jaunums. Arī ECB pieņem lēmumus stingri noteiktā kārtībā. Pie tā, ka ABLV Bank ir iznīcināta, vainīga Latvijas valdība ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu priekšgalā.

Taču izplatīts ir uzskats, ka valdība tur neko darīt nevarēja, ka par banku uzraudzību ir atbildīga FKTK, turklāt ABLV vēl bija ECB uzraudzībā.

Tas tiesa, ka valdība tieši nav atbildīga par banku uzraudzību. Taču valdība ir atbildīga par Latvijas valsts interešu aizstāvību. Jā, valdība ir atbildīga par to, lai Latvijas teritorijā nenotiek naudas atmazgāšana un citas kriminālas darbības. Valdība ir atbildīga par to, ka tai ir skaidrs priekšstats, kas Latvijai vajadzīgs. Vai Latvijai ir vajadzīga liela, vietējiem uzņēmējiem piederoša banka, kas kreditē Latvijas uzņēmumus, investē Latvijas ekonomikā, dod darbavietas Latvijā, kas attīsta Latvijas kultūru un mākslu? Bija jābūt Latvijas valdības skaidrai atbildei – tāda banka kā ABLV Latvijai ir vajadzīga. Latvijai nav vajadzīga naudas atmazgāšana. Tādā gadījumā – dodiet pierādījumus, ko FinCen savākuši, mēs darīsim visu, lai vainīgie tiktu atklāti un sodīti, pārkāpumi novērsti. Ja šaubu ēna skar visaugstāko līmeni, valdība var pat uz laiku pārņemt bankas vadību, vienojoties ar akcionāriem. Taču valdībai vajadzēja skaidri pateikt, ka šāda banka Latvijai ir vajadzīga. Tad būtu cits ECB lēmums, un tad neviens nevarētu teikt, ka bankas glābšana nav Latvijas sabiedrības interesēs. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka šāds formulējums ECB publiskajā paziņojumā varēja rasties tikai tādā veidā, ka kāds no Latvijas puses radīja pilnīgu pārliecību, ka ABLV Bank darba turpināšana nav Latvijas interesēs un ABLV netiks glābta. Nevaru iedomāties, ka Latvijas valdība teiktu, ka ABLV ir Latvijai vajadzīga, bet ECB sacītu – nē, jums tā nav vajadzīga. Tā vispār ir Latvijā izplatīta prakse – piesegties ar «Eiropas viedokli». Kaut gan tā saucamais «Eiropas viedoklis» parasti rodas tikai konsultāciju rezultātā ar dalībvalstīm. Tātad, visticamāk, kāds no Latvijas puses pauda viedokli, ka ABLV darbība ir jāizbeidz, tāpēc parādījās šāds formulējums.

Mūsu politiķu publiskie paziņojumi pēc ABLV nonākšanas grūtībās laikam bija pilnīgi pretējiem tam, ko jūs teicāt, ka gribētu redzēt no Latvijas valdības?

Neviens no valdības atbildīgajiem ministriem ne tikai neteica, ka mums ir vajadzīgs saglabāt trešo lielāko banku, kas ir svarīga tautsaimniecībā, bet gluži pretēji – sākās ABLV nozīmes noniecināšana. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka «ABLV nav uzskatāma par sistēmiski nozīmīgu banku, ka ABLV nav sistēmiskas ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību». Arī premjers aizgāja finanšu ministres pavadā. Par tautsaimniecības attīstību atbildīgo vicepremjeru ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (Vienotība) vispār nedzirdēja. Valdība centās nevis glābt lielu savas valsts finanšu uzņēmumu, bet iestāstīt sabiedrībai, ka tas nav vajadzīgs. Finanšu ministre tā vietā, lai tūlīt pat nākamajā dienā pēc FinCen paziņojuma izlidotu uz ASV un skaidrotu situāciju, mēģinot konstruktīvi to atrisināt, un lai stabilizētu situāciju valsts trešajā lielākajā kredītiestādē, izplatīja paziņojumus, pēc kuriem normālā valstī viņai vajadzētu atkāpties.

Kurš paziņojums, jūsuprāt, ir tāds, kura dēļ Danai Reizniecei-Ozolai vajadzētu atkāpties?

Domāju, ka Latvijai nav vajadzīgs finanšu ministrs, kuram ir vienalga, vai valstī darbojas trešā lielākā banka. Ja ministrei ir vienaldzīgs uzņēmums, kurā strādā 1000 darbinieki, kuru vidējais atalgojums ir mērāms tūkstošos eiro, laikam nevaram gaidīt, ka viņu vispār interesē kāds mazāks uzņēmums. Tagad ABLV Bank dēļ tiek samazināta IKP prognoze Latvijai, tas nozīmē, ka būs mazāki nodokļu ieņēmumi. Vai tā nav «sistēmiska ietekme», par kuru finanšu ministre teica, ka tās nebūs? Tomēr te vēl es saskatu tikai tādu sabiedrības maldināšanu, kas mūsu politiķiem ir ierasta lieta.

Savukārt lieta, par kuru finanšu ministrei vajadzētu nest pilnu politisko atbildību, ir pašlaik bankās notiekošā kontu slēgšana. Visiem ir zināms, ka problēmas ar kontiem pašlaik ir pavisam normāliem saimnieciskās darbības veicējiem. Patlaban ar banku kontiem notiekošais atstās neizbēgamu ietekmi uz IKP samazinājuma virzienā. Domāju, ka no Latvijas jau ir aizbaidīts ne viens vien investors. Neviens uzņēmējs negrib darboties valstī, kurā ir problēmas ar kontiem. Mūsu valsts reputācijai, ar to, kas pašlaik notiek bankās, ir nodarīts milzīgs zaudējums. Ir izskanējis signāls – šeit nevar nākt, šeit ir problēmas! Te jūsu kontu pēkšņi var aiztaisīt ciet! Normāli pārskaitījumi bez aizķeršanās un kavējumiem, tas, kas Latvijā vēl nesen bija visaugstākajā līmenī, tagad ir zem jautājuma zīmes un tiek uztverts kā drauds.

Kā pie problēmām ar uzņēmumu kontiem ir vainojama tieši finanšu ministre?

Atceraties dīvaino finanšu ministres paziņojumu par 5% nerezidentu īpatsvaru, kas turpmāk varēšot būt atļauts Latvijas bankās. Pats par sevi šis apgalvojums ir nonsenss. Lai kaut ko tādu sasniegtu, būtu jāaizver reālu Latvijā darbojošos uzņēmumu konti. Kaut kas tāds varbūt ir iespējams Amerikas vidienē, nevis mazā Eiropas valstī ar atvērtu ekonomiku. Kam Latvijā pieder lielveikali, lielas firmas – vai tad tie nav nerezidenti? Kuru slēgsim, pēc kāda kritērija? Vai tas nav Eiropas Savienības līguma pārkāpums, kurā noteikta brīva preču, pakalpojumu un finanšu plūsma? Kā var kādam ierobežot biznesu, slēgt kontu tikai tāpēc, ka viņš neietilpst kaut kādā nereālā procentā? Nerezidents ir katrs ārvalstnieks, kurš nav Latvijas pilsonis. Runa nav tikai par Krievijas vai Ukrainas pilsoņiem. Tad ministre pavisam mierīgi publiski paziņoja, ka varētu tikt likvidētas vēl desmit bankas. Kas tas ir? Finanšu joma ir tik sensitīva, ka publiskos paziņojumos parasti apsver katru frāzi. Bet te pēkšņi – var tikt likvidētas desmit bankas! Ar to finanšu ministre rada ažiotāžu un grauj savas valsts banku sistēmu. Par to taču ir jāatbild.

Bet kāds tam sakars ar konkrētā uzņēmuma konta slēgšanu?

Bankas ir iebiedētas. Iedomājieties, ja var tikt slēgtas desmit bankas vistuvākajā laikā, un to ir paziņojusi ministre. Tad viena no tām var būt jūsu banka. ABLV sakarā valdība jau nodemonstrēja, ka nevienu neaizstāvēs. Gluži otrādi! Politika nav saglabāšana – politika ir likvidācija. Un tad iedomājieties bankas valdi, vadību un konkrētu bankas ierēdni. Kurš uzņemsies atbildību akcionāru vai savas vadības priekšā, ja kaut kas notiks, ja būs kaut mazākā kļūda? Bet politiskais signāls ir tāds, ka jūs neesat vajadzīgi, un tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka katra kļūme var būt iemesls sankcijām. Tāpēc drošāk ir kontu slēgt vai uzsākt pārbaudi par katru sīkumu. Nekas tāds nenotiktu, ja būtu cits valdības uzstādījums. Pašlaik notiekošais vājprāts ar kontiem ir tiešs finanšu ministres darbību rezultāts, tajā skaitā viņas publisko izteikumu rezultāts. Nekā tāda nebūtu, ja valdība būtu nostājusies Latvijas uzņēmumu pusē, nevis ASV pārmetumu pusē.

Daudzi uzskata, ka, lai gan ASV prasības ir skarbas, tur neko nevar darīt, jo tā ir lielvara, cīņa pret naudas atmazgāšanu un tā tālāk. Labi, būtu cita ministres vai Latvijas premjera pozīcija – bet vai kāds to ņemtu vērā?

Nesen tika publicēta tāda interesanta FKTK apkopota informācija. Starp Latvijas banku klientiem visvairāk ir Apvienotajā Karalistē reģistrētu čaulas kompāniju – 32%. Seko Britu Virdžīnas, kur reģistrēts 18,1% no Latvijas bankās esošajām čaulas kompānijām.

Tātad Lielbritānijā un britu sadraudzības valstīs ir reģistrēts vairāk par pusi no čaulas kompānijām, par kurām mēs saņemam pārmetumus no ASV. Kāpēc mums par to ir jācieš? Mēs negribam saņemt mūsu stratēģiskā partnera pārmetumus. Tāpēc Latvijas premjers būtu varējis paaicināt pie sevis britu vēstnieku vispirms uz neoficiālu sarunu un teicis, piemēram, tā: mums ir tādi un tādi pārmetumi, gribam tikt skaidrībā, gatavojamies iesniegt Terēzai Mejai oficiālu notu un pieprasīt informāciju par visu kompāniju Apvienotajā Karalistē reģistriem. Domāju, ka britu vēstniekam nevajadzētu paskaidrot, kāds tas būtu starptautisks skandāls, ņemot vērā šīs tēmas aktualitāti. Premjers, kurš vēlētos aizstāvēt Latvijas intereses un mīkstināt spiedienu, varētu iegūt arī spēcīgu advokātu Lielbritānijas izskatā. Varbūt tad jau Lielbritānija meklētu kanālus, kā mīkstināt ASV spiedienu uz Latviju. Lielbritānijai noteikti ir daudz lielākas iespējas sarunāt ar ASV kā Latvijai. Vienoties, atrast kompromisu, novilkt sarkanās līnijas, samaksāt sodus, ja vajag. Un turpināt darbu, nevis slēgt bankas.

Par to, ka var ietekmēt lielvaru lēmumus, laikam liecina arī Luksemburgas tiesas spriedums, kas atcēla ECB lēmumu pret ABLV Bank Luxembourg. Daudziem šeit tas bija šoks , joLatvijā pastāv uzskats, ka «Eiropas lēmumi» ir praktiski neietekmējami.

Luksemburgas tiesa atcēla ECB lēmumu, vispirms pamatojoties uz bankas labajiem finanšu rezultātiem. Luksemburgas lēmums liecina, ka arī Latvijā ABLV varēja turpināt darbu. Par to liecināja bankas likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji uz 31. martu. Par to liecināja lēmums, ka ABLV Bank klientiem garantētās atlīdzības izmaksās banka Citadele un tam nepieciešamos 480 miljonus eiro ABLV Bank jau bija ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti Noguldījumu Garantiju Fonda līdzekļi. Tātad vairāk kā mēnesi pēc FinCen paziņojuma izraisītā negatīvā iespaida bankas aktīvi bija 2,44 miljardi eiro, noguldījumu apjoms – 1,63 miljardi eiro, kredīportfelis – gandrīz 900 miljonu eiro liels, pašu kapitāls – 350 miljoni eiro.

Banka ir pilna ar naudu?

Es neesmu bankas pārstāvis, lai pateiktu, cik konkrēti tajā ir naudas. Taču katram ir skaidrs, ka ABLV Bank rīcībā atrodas ļoti lielas materiālās vērtības. Es pat teiktu, ka ABLV Bank ir lielākais finanšu «objekts», kāds jebkad ir nonācis Latvijas politiskajā tirgū, – nevienā privatizējamā uzņēmumā, nevienā citā bankā, pat ne Parex bankā nav bijis tik daudz naudas līdzekļu.

Vai te arī neslēpjas atbilde, kāpēc tiek vilkta garumā lēmuma pieņemšana par ABLV Bank pašlikvidāciju?

Man nav skaidrs, kāpēc šis lēmums jau nav pieņemts. Ir zināmas indikācijas, kas liecina, ka tiek izdarīts būtisks spiediens, lai nepieļautu ABLV Bank pašlikvidāciju. Tāpat ir zināmi signāli, ka likvidatoru amata atlases kandidātu izvēle ir tikusi iespaidota. Tas viss kopā liecina, ka ir izveidojusies kāda ļoti iespaidīga lobistu grupa, kura cenšas panākt, lai banku neļautu likvidēt pašas akcionāru izraudzīti likvidatori, bet bankas likvidāciju atdotu no malas ieceltiem likvidatoriem. Kā jūs domājat, vai tie būs kaut kādi neatkarīgi un politiski neietekmējami cilvēki? Vai jums neliekas, ka var notikt tas pats tirgus, kas Trasta komercbankā, tikai lielākos apjomos? Pajautājiet jebkuram maksātnespējas administratoram, cik var «izcelt» no bankas, kuras aktīvi ir divarpus miljardi eiro? Neļaujot pašlikvidēties, no ABLV var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Te pietiek naudas gan kukuļiem, gan problēmu gadījumā advokātiem, gan nelikumīgam politisko partiju finansējumam pēc dažiem mēnešiem gaidāmajās vēlēšanās. Nepieļaut ABLV pašlikvidācijas nesaskaņošanu – tas pašlaik tik tiešām ir vissvarīgākais uzdevums. Kaut vai tādēļ, lai saglābtu ABLV Bank sekmīgi uzsākto projektu realizāciju, tādu kā New Hanza attīstību. No malas atnākušu likvidatoru galvenais uzdevums būs bez jebkādām ilūzijām pēc iespējas ātrāk savākt pēc iespējas lielāku summu. Cita lieta ir bankas akcionāri, kuriem tie ir viņu pašu projekti, kuriem rūp viņu reputācija un kuri zina, ka pie pašu bankā ieguldītajiem 350 miljoniem varēs tikt tikai tad, kad visas prasības būs apmierinātas. Baidos, ka no malas ieceltiem likvidatoriem galvenā interese būs vienoties par lielākām atlaidēm, kuras aiz muguras sadalīt savā starpā. Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib. Tā vien izskatās, ka koalīcija jau ir padevusies maksātnespējas administratoru gribai.

Nepieļaut bankas izlaupīšanu priekšvēlēšanu gaisotnē – tā laikam ir viena no svarīgākajām lietām?

Nepieļaut ABLV izlaupīšanu un Latvijas finanšu sektora tālāku sagraušanu. Ļaujot ABLV Bank pašlikvidēties un atdodot visiem naudu, investoru acīs izdotos vismaz puslīdz atgūt reputāciju. Ceru, ka valdībā pamodīsies veselais saprāts un koalīcija kopumā neļaus iedzīvoties tiem dažiem, kuru rokās ir iespējas ietekmēt lēmumus attiecībā uz ABLV likvidāciju. Desmit banku likvidācija – tas būtu vēl viens trieciens ekonomikai ar neizbēgamu ietekmi uz IKP, nodarbinātību un biznesu. Vēlreiz viss lejā. Ceru, ka premjers savu darba grupu finanšu sektora pārveidei papildinās ar vietējo banku pārstāvjiem, lai tas nenotiktu. Pretējā gadījumā mēs attapsimies valstī, kurā ir tikai ārvalstu bankas, kuras, izmantojot ASV FinCen paziņojumu un mūsu valdības kūtrumu, ir sekmīgi attīrījušas tirgu no vietējiem konkurentiem. Skandināvu bankas skandināvu biznesam. Savukārt vietējam uzņēmumam vairs nav nevienas vietējās bankas, kur aiziet, lai mēģinātu pārliecināt par savu projektu. Tā būs tiešām nožēlojama situācija – vietējās bankās dzīro likvidatori, bet ārvalstu bankas ir savākušas visu tirgu. Vai tiešām tāda ir iecerētā finanšu sektora pārveide?

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds