Foto: LETA

ABLV Bank advokāti atbildes vēstulē aicina FinCEN atsaukt tās publicēto priekšlikumu 

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

LETA, 2018. gada 20. aprīlis plkst. 7:37

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

Atbildes vēstulē Koens norādījis, ka FinCEN ne tikai nav uzrādījis pietiekamus pierādījumus pārmetumiem, bet tā rīcībā arī nav bijusi pilnīga informācija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju ievērošanas ieviesto sistēmu ABLV Bank. «Tiek ignorēti tie būtiskie uzlabojumi, kurus banka ieviesusi pēdējo dažu gadu laikā, tostarp būtiski samazinot nerezidentu īpatsvaru klientu portfelī. FinCEN arī neņem vērā tās pozitīvās pārmaiņas, kuras notikušas Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju ievērošanas jomā,» teikts vēstulē.

Atbildes vēstulē nav noliegts, ka ABLV Bank biznesa modelis vēsturiski bija saistīts ar salīdzinoši augsta riska klientiem no augsta riska jurisdikcijām, tomēr, kā norādīts vēstulē, FinCEN paziņojuma publicēšanas brīdī banka bija paveikusi būtisku darbu risku mazināšanā, tostarp atsakoties no augstāka riska klientiem un pievēršoties zemāka riska pakalpojumiem, kā arī būtiski uzlabojusi iekšējo kontroles sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un sankciju pārkāpumu novēršanas jomā.

Advokāti norāda, ka minētās pārmaiņas, kas ir īpaši būtiskas, vērtējot vai banka var radīt iespējamu finanšu noziegumu risku, kā to paredz ASV Patriotu akta 311.pants, FinCEN ziņojumā netiek pieminētas.«Neraugoties uz to, vai šīs informācijas neminēšana ir radusies tādēļ, ka FinCEN publiskoja paziņojumu, par to neinformējot ABLV Bank, vai tādēļ, ka FinCEN daļēji balstījās uz informāciju, ko tam sniedza apšaubāmas uzticamības avoti, FinCEN viennozīmīgi nav ņēmis vērā nozīmīgās pārmaiņas, kuras ABLV Bank īstenoja savā finanšu noziegumu novēršanas programmā. Tādējādi FinCEN nepamato pausto pārspīlēto apgalvojumu par to, ka ABLV Bank ir «institucionalizējusi» noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kā vienu no bankas pamatdarbības pīlāriem,» raksta advokāti.
Vēstulē advokāti norāda uz, viņuprāt, FinCEN pārkāptajiem ASV Administratīvo procesu akta jeb Administratīvā procesa likuma (Administrative Procedure Act, APA) principiem. Pēc advokātu minētā, FinCEN nav nodrošinājis pietiekamu, pilnvērtīgu, neklasificētu un uz pierādījumiem balstītu informāciju, kas attiecīgi neļauj ABLV Bank pilnvērtīgi atbildēt uz apsūdzībām.

Tāpat bankas advokāti norādījuši uz vairākām pretrunām, piemēram, FinCEN pārmetumi ir pretrunā ar to, ka banka plānoja ieiet ASV finanšu tirgū, izveidojot bankas pārstāvniecību Ņūdžersijā. ABLV Bank apzinājās, ka, 2017.gada janvārī piesakoties šīs pārstāvniecības atvēršanai, banka tiks tieši pakļauta ASV regulatīvajai uzraudzībai. Savā pieteikumā Ņūdžersijā banka norādīja, ka «pārstāvniecības izveidošana iecerēta, lai sekmētu informācijas apmaiņu saskaņā ar labāko praksi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska pārvaldībā.» Banka veica nepieciešamās darbības, lai sagatavot pieteikumus bankas darbības veikšanai nepieciešamo atļauju saņemšanai no ASV Centrālās bankas un Ņūdžersijas štata. Pieteikumi pārstāvniecības atvēršanai ietvēra plašu aprakstu par pasākumiem, kurus ABLV bija veikusi un plānoja veikt, lai ieviestu efektīvu OFAC noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju ievērošanas programmu, norādīts vēstulē.

«Pieteikums pārstāvniecības atvēršanai un ar tiem saistītā gatavība ievērot ASV noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju ievērošanas normas atspoguļo bankas izvēli būt pakļautai tiešajam ASV regulējumam un ievērot visaugstākos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un sankciju ievērošanas standartus. (..) Šāda izvēle ir savāda, lai neteiktu vairāk, ja bankas vadība, akcionāri un darbinieki «institucionalizēja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kā vienu no bankas pamatdarbības pīlāriem», kā FinCEN" apgalvo paziņojumā,» vēstulē uz pretrunām norāda Koens.

Atbildē bankas advokāti sniedz viedokli arī attiecībā uz tiem FinCEN apgalvojumiem, kas skar 2017.gada administratīvo lietu par iespējamiem Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumiem, Moldovas banku, ukraiņu uzņēmēju Sergeja Kurčenko un citiem FinCEN ziņojumā pieminētajiem jautājumiem. Atsevišķos gadījumos, norāda advokāti, nav precīzi skaidrs, par kādiem gadījumiem FinCEN izteicis pieņēmumus. Tāpat uz vairākām apsūdzībām informāciju un atbildes nav iespējams sniegt, jo, kā norāda advokāti, par tiem nav uzrādīti nekādi pierādījumi un nav skaidrs, par kurām lietām un par kuru laika posmu ir runa.

Pēc ASV advokātu norādītā, īpaši negatīvi banku pārsteidzis FinCEN «pilnīgi nepamatotais apgalvojums», ka «ABLV vadība ir izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas valsts amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstās tiesiskās darbības un mazināt draudus savai augsta riska darbībai.» Vēstulē uzsvērts, ka ABLV kategoriski noliedz, ka kāds bankas pārstāvis būtu piedāvājis kukuļus Latvijas amatpersonām, norādot, ka šī apsūdzība kopumā ir pilnībā nepamatota. Ņemot vērā, ka kukuļdošanas epizode ir īpaši uztraukusi bankas vadību, tā nosūtījusi iesniegumus Latvijas Valsts policijai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, lūdzot pilnvērtīgi izvērtēt un izmeklēt FinCEN apgalvojumus, piedāvājot pilnīgu sadarbību šīs lietas izmeklēšanā.

Advokāti uzsver, ka FinCEN publiskotais priekšlikums izraisīja procesu, kas noveda pie Eiropas Centrālās bankas lēmuma pasludināt ABLV Bank par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks grūtībās (failing or likely to fail). Tas savukārt noveda pie bankas neatgriezeniska lēmuma sākt pašlikvidāciju. «Tādējādi šobrīd ABLV Bank īsteno vienīgi pasākumus savas darbības pabeigšanai, un nerada un nevar radīt apdraudējumu nevienai ASV finanšu iestādei, nemaz nerunājot par ASV finanšu sistēmu kopumā. Tāpēc "FinCEN" būtu jāatsauc savs paziņojums un lēmumprojekts, kā arī jāpārtrauc lēmumprojekta virzība tā apstiprināšanai,» raksta advokāts, iepriekš norādot, ka šāda priekšlikuma virzīšanai nebūtu nedz praktiskas, ne tiesiskas nozīmes.ABLV arī vēstulē pauž gatavību cieši sadarboties ar FinCEN, piedāvājot jebkādu informāciju, kas varētu būt nepieciešama priekšlikuma apspriešanai. «lēmumprojektu, kā arī neturpināt lietas virzību galīgā lēmuma pieņemšanai saistībā ar ASV Patriotu akta 311.pantu,» teikts vēstulē.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ABLV Bank problēmas radās pēc FinCEN februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka ABLV Bank vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Par attiecīgo FinCEN ziņojumu 60 dienu laikā ABLV Bank varēja iesniegt rakstiskus iebildumus.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka ABLV Bank ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt ABLV Bank ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.

Tāpat ziņots, ka ABLV Bank strīdā ar FinCEN pārstāvošais Koens ir bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora vietnieks un FinCEN pārraugs. Koens no 2015.gada līdz 2017.gadam bija CIP direktora vietnieks, bet pirms darba CIP vadībā četrus gadus viņš bija ASV Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos, tostarp viņa pienākumos bija pārraudzīt FinCEN un Ārvalstu ieguldījumu kontroles biroja darbu.

«Koenam bija liela nozīme izstrādājot un ieviešot sankcijas pret Irānu, Krieviju, Krieviju, Ziemeļkoreju, ISIS, Al Qaeda un citām teroristu organizācijām, par ko viņš tika dēvēts kā "prezidenta [Baraka] Obamas iecienītais kaujas komandieris" un kā administrācijas finanšu Betmens,» teikts WilmerHale mājaslapā.

Koens darbu ASV valsts pārvaldē atstāja, pie varas nākot ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai, un atgriezās darbā privātajā sektorā.

Pēc aktīvu apmēra ABLV Bank 2017.gada beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.


Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 17. aprīlis plkst. 14:18

AS ABLV Bank pašlikvidācijas plāna izskatīšanas darbs rit atbilstoši bankas iesniegto papildu...

2018. gada 13. aprīlis plkst. 14:03

Pašlikvidācijai nolemtā «ABLV Banka» līdz aprīļa beigām plāno kopumā pārtraukt darba attiecības...

2018. gada 10. aprīlis plkst. 16:51

Šā gada 31. martā AS ABLV Bank aktīvu apjoms bija 2,44 miljardi...

2018. gada 06. aprīlis plkst. 9:43

Jaunībā no sirds smējāmies par žurnāla Liesma vēstuļu sadaļu. Sirdi žņaudzoši stāsti...

2018. gada 03. aprīlis plkst. 12:45

Mēneša laikā, kopš banka Citadele sāka izmaksāt valsts garantēto atlīdzību ABLV Bank...

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2018. gada 19. aprīlis plkst. 15:54

Danske Bank Baltijas valstu vienotās IT platformas ieviešanu, kā plānots, pabeigusi marta beigās,...

2018. gada 18. aprīlis plkst. 14:03

Kopējais Vācijas banku skaits pagājušajā gadā sarucis, jo tirgū ienāk aizvien vairāk finanšu...

2018. gada 18. aprīlis plkst. 12:13

No šā gada aprīļa AS Rigensis Bank risku direktora amata pienākumus sākusi pildīt Natalija...

2018. gada 18. aprīlis plkst. 10:17

AS ABLV Bank iesniegusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijai (FinCEN)...

2018. gada 17. aprīlis plkst. 18:09

ASV finanšu kompānija «Goldman Sachs» šā gada pirmajā ceturksnī strādājusi ar 2,7...

2018. gada 17. aprīlis plkst. 14:18

AS ABLV Bank pašlikvidācijas plāna izskatīšanas darbs rit atbilstoši bankas iesniegto papildu...

2018. gada 16. aprīlis plkst. 17:57

ASV banka «Bank of America» šā gada pirmajā ceturksnī strādājusi ar 6,5...

2018. gada 13. aprīlis plkst. 18:05

Banku piesaistīto noguldījumu apmērs sasniedzis 17,99 miljardus eiro, kas ir par 12% mazāk nekā...

2018. gada 13. aprīlis plkst. 14:33

«Tehnisku iemeslu dēļ patlaban ir traucējumi Swedbank internetbankas darbībā. Iemesli tiek izmeklēti,...

2018. gada 13. aprīlis plkst. 14:03

Pašlikvidācijai nolemtā «ABLV Banka» līdz aprīļa beigām plāno kopumā pārtraukt darba attiecības...