Luksemburga aizstāvas, mēs – likvidējamies 

Mazā Luksemburga, valsts, kuru pat grūti saskatīt kartē, atceļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu. Tā ir tiesiskuma uzvara pār «mājienu kultūru», ko pasaules praksē cenšas ieviest dažu valstu specdienesti. Un Latvijas oficiālās politikas fiasko, kura balstās premisā, ka «Eiropai un Amerikai iebilst nedrīkst».

Sandris Točs, speciāli DB, 12.3.2018

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Iedomājieties skatu – Latvijas finanšu ministre un premjers, uzraugi un centrālā banka, visi, kuriem savējos vajadzēja aizstāvēt grūtā brīdī, kā nopērti stāv «Amerikas onkuļu» priekšā, klausoties, ka ziepes būs vēl 10 bankām. Bet tikmēr Luksemburgas komerctiesa atceļ ECB lēmumu un noraida regulatora lūgumu par ABLV Bank Luxembourg likvidāciju.

Luksemburgas tiesa izskatīja ABLV Luksemburgas bankas īpašo gadījumu un atcēla ECB lēmumu, cita starpā balstot to uz labajiem ABLV Luksemburgas bankas finanšu rādītājiem, piektdien ziņoja db.lv. Kā zināms, ECB lēmumi tika pieņemti attiecībā uz visiem ABLV grupas uzņēmumiem. Jā, ABLV Luksemburgas bankai bija lielas kapitāla rezerves. Kapitāla pietiekamības rādītājs 29% pret likumā noteiktajiem 10,5%. Likviditātes seguma rādītājs 383% pret likumā noteikto minimumu 100%. Bankai bija ļoti augsta likviditāte un nebija slikto aizdevumu.

Visi, kuriem savējos vajadzēja aizstāvēt grūtā brīdī, kā nopērti stāv «Amerikas onkuļu» priekšā, klausoties, ka ziepes būs vēl 10 bankām. Bet tikmēr Luksemburgas komerctiesa atceļ ECB lēmumu un noraida regulatora lūgumu par ABLV Bank Luxembourg likvidāciju.

Lūguma iesniegšana par likvidāciju bija Luksemburgas regulatora automātiska darbība, kas tika īstenota, balstoties uz ECB instrukciju neatcelt ABLV Bank piemērotos maksājumu ierobežojumus. Tas savukārt nozīmēja visu ABLV grupas banku likvidācijas sākumu. Tomēr, atšķirībā no Latvijas, Luksemburgas ABLV banka tiks saglabāta.

Tai ir nozīmēti administratori, kuri tuvāko pusgadu strādās, līdz banka atradīs jaunus pircējus. Pagājušajā nedēļā ABLV banka Luksemburgā pierādīja, ka tā spēj ātri savākt nepieciešamo likviditātes apjomu, lai izpildītu visus ārējo pārskaitījumu pieprasījumus. Potenciālie investori jau ir izrādījuši interesi par Luksemburgas ABLV iegādi.

Taču arī Latvijas ABLV bankai bija augsta likviditāte! Pēc mākslīgi izraisītās krīzes sākuma četru darba dienu (!) laikā ABLV likviditātes stiprināšanai spēja akumulēt vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Neskatoties uz to, ka pēc ASV Finanšu ministra vietnieces un FinCen 13.februāra paziņojuma banka bija pazaudējusi milzīgas naudas summas, ABLV nedēļas laikā atdeva Latvijas Bankas aizdevumu 297,2 miljonu eiro apmērā. Banka nekavējoties spēja ieskaitīt FKTK kontā 480 miljonus eiro, kas bija nepieciešami garantētās atlīdzības maksas izmaksai no Noguldījumu garantiju fonda ABLV klientiem, kurus tagad sekmīgi apkalpo amerikāņiem piederošā Citadeles banka.

Pēc Luksemburgas lēmuma ir skaidrs, ka arī Latvijā ABLV banku varēja glābt. Tam pietrūka drosmes un politiskās gribas. Tam pietrūka patiesa patriotisma, kas nav tikai tautiska lekšana un diešana, bet arī savas valsts nacionālo ekonomisko interešu aizstāvība. Luksemburga parādīja, ka to var izdarīt. ASV FinCen pārmetumi, tāpat kā ECB lēmumi, attiecās uz visu ABLV grupu kopumā. Luksemburga tos noraidīja.

Kāpēc Luksemburga ir banku lielvalsts? Tāpēc, ka Luksemburga ir tiesiska valsts. Redz, arī maza valsts var būt neatkarīga, ja tai ir pašapziņas pilna un taisnīga valdība, neatkarīga nacionālā tiesu vara, kas nelokās žestiem un mājieniem līdzi.

Divas dienas Latvijā viesojās ASV Finanšu ministra vietnieks kopā ar savu FinCen specdienestu. Nekādus pierādījumus nesagaidījām. Tikai mājieni un draudi vēl desmit bankām. Tās arī būs jālikvidē? Vismaz Dana Reizniece- Ozola izskatās gatava. Kamēr visā pasaulē un arī Eiropā valstis sen jau primāri aizstāv savas nacionālās saimnieciskās intereses, Latvija joprojām cīnās pret «naudas atmazgāšanu» visā pasaulē un mieru virs zemes.

Vai arī tēlo, ka cīnās. Pārāk aizdomīga ir rosība ap ABLV vēl neatdzisušo ķermeni, jo aizgājējs izrādījies spēka pilns. Pārāk uzskatāma saplosīt gribētāju rosība. Pārāk ar neapbruņotu aci redzama politiķu vēlme atdot joprojām vairāk par miljardu vērto banku likvidatoru saplosīšanai. Un pat neļaut pašlikvidēties.

Un ne jau tikai advokātiem, maksātnespējas administratoriem un viņu atbalstītājiem valdībā un Finanšu ministrijā šodien trūkst tā, kas ir savas valsts patriotisms. Ar kādu sajūsmu daži pēdējās dienās ir rakstījuši par «nāves spriedumu» un «piebeigto laundromātu», ar to domājot trešo lielāko Latvijas banku, kas dod darbu 1000 Latvijas iedzīvotājiem, kas kreditē attīstību un biznesu Latvijā, kas atbalsta kultūru un mākslu Latvijā. Aizmirstot, ka specdienesti ar papīru pamešanu te virza savu lielo un vareno valstu, ne jau mazās Latvijas intereses.

Vai mums jāpieņem šie «spēles noteikumi»? Ko mēs varam? Vispirms jābeidz dauzīt pašiem sevi. Bērt pelnus uz galvas par katru presē nomestu «kompromatu». Tie parasti nāk no kādas «ekonomiskā kara» dalībnieku puses, kas mūs par partneriem nebūt neuzskata. Paskatieties taču uz Luksemburgu, kas var stāvēt ar taisnu muguru! Mēs arī varam.

Tiesa atzīst ABLV Luksemburgas bankas stabilitāti un atļauj tās pārdošanu jauniem investoriem

Tevi varētu interesēt

Latvijas banku sektors joprojām ir pakļauts riskiem, tai skaitā saistītiem ar nerezidentu...

Luksemburgas komerctiesa (Tribunal de Commerce de Luxembourg) piektdien, 9.martā, noraidīja regulatora...

Problēmas var būt ar jebkuru no 10 bankām Latvijā, kurām arvien nav...

«Juristu aprindās cirkulē runas» – ar šādiem vārdiem vakar pusdienlaikā sākās galvenā...

Latvija no ASV partneriem saņēmusi mājienu, ka bankas joprojām atmazgā naudu, šodien...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Šobrīd plaši tiek diskutēts par Latvijas uzņēmējdarbības attīstības iespējām, demogrāfiskās...

«Juristu aprindās cirkulē runas» – ar šādiem vārdiem vakar pusdienlaikā sākās galvenā...

Viena no būtiskākajām nodokļu reformas nestajām pārmaiņām ir pilnībā mainīts uzņēmumu ienākuma...

Man ir ļoti žēl, ka mana tēva Valērija Maligina vārds pēdējās nedēļās publiskajā...

Kapitāla piesaistes ekosistēma Latvijā šobrīd ir tikai iedīgļa stadījā un tās attīstībā...

Vēlēšanas Itālijā ir kārtējais piemērs tam, kā populisti un eiroskeptiķi ir guvuši ļoti...

Šodien ABLV Bank ir jāiesniedz bankas pašlikvidācijas projekts, kuru vērtēs 30 dienu laikā. Finanšu...

Pērn vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu sasniedza jau 926 eiro, kas...

Straujākais algas pieaugums pēckrīzes periodā. Pērn vidējā bruto alga jeb alga «uz papīra»...

Piemēram, Liepājas Metalurgam OIK maksājums gadā veidoja teju 10 miljonus eiro.