Jaunākais izdevums

Lietuvas minerālmēslojuma rūpnīca "Achema" atsākusi ražošanu otrajā amonjaka cehā, kas tika apturēta pirms vairāk nekā gada, apstiprināja uzņēmumā.

"Achema" komunikācijas vadītāja Jolita Macelīte ziņu aģentūrai BNS teica, ka ražošana otrajā amonjaka centrā atsākta pagājušajā nedēļā. Ražošanu cehā apturēja 2022.gada augustā.

Kā viņa stāstīja, uzņēmums ar pilnu jaudu darbu atsāka, ņemot vērā izmaiņas mēslojuma tirgū. "”Achema” pastāvīgi uzrauga un izvērtē tendences mēslošanas līdzekļu tirgū un, reaģējot uz izmaiņām tirgū, attiecīgi koriģē ražošanas apjomus," piebilda uzņēmuma pārstāve.

Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka kompānijā ir 1200 darbinieku. Pēc otrā amonjaka ceha darbības atsākšanas darbinieki, kuri atradās dīkstāvē, ir atjaunoti darbā.

Lietuvas Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka "Achema" otrā ceha darbības atjaunošanas dēļ dabasgāzes patēriņš valstī pagājušajā nedēļā pieaudzis par 30,4%. "Achema" ir lielākais atsevišķais dabasgāzes patērētājs Lietuvā.

Saistībā ar dabasgāzes cenas kraso pieaugumu pērn augustā "Achema" uz laiku apturēja ražošanu. Pērn oktobrī ražošanu atsāka pirmajā cehā. Tomēr jau decembrī to atkal apturēja, atsākot šā gada martā. Šī pārtraukuma laikā uzņēmums ražoja amonija nitrātu un sveķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Armanda Vilciņa, 24.04.2024

Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas būvniecības grupas "Merko Ehitus" uzņēmums "Merko statyba" par 80 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, būvēs infrastruktūru Lietuvas "Achemos grupe" vēja turbīnu parkam Paģēģos valsts rietumos.

"Merko statyba" un "Achema grupe" uzņēmums "LT Energija" parakstīja 80 miljonu eiro vērtu līgumu par 40 vēja turbīnu pamatu, notekūdeņu un ceļu sistēmu izbūvi.

Gaidāms, ka darbi tiks pabeigti līdz 2025.gada nogalei, "Merko Ehitus" informēja Tallinas biržu.

"Achema" preses pārstāve Jolita Macelīte aprīlī paziņoja, ka grupa plāno investēt vairāk nekā 400 miljonus eiro Paģēģu vēja parkā, kur plānots izvietot 40 turbīnas ar 248 megavatu (MW) jaudu. Plānots, ka enerģija tiks izmantota ūdeņraža ieguvei.

"Merko statyba" šogad saņēma arī grupas "E Energija" uzņēmuma "Vejas LT" pasūtījumu par 30 miljoniem eiro uzbūvēt vēja parku ar 300 MW jaudu Ķelmes rajonā. Līgums parakstīts aprīļa sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli nākamajā biznesa gadā, kas sākas oktobrī, izmantos seši klienti, informēja Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un LNG termināļu operators "Klaipedos nafta".

Gaidāms, ka 2024.gāzes gadā tiks regazificētas 34 terevatstundas (TWh) LNG, regazifikācijas līmenim saglabājoties šā gada apmērā. Gāzi Klaipēdas terminālim piegādās 34 LNG kuģi un termināļa pakalpojumus izmantos seši klienti, informēja "Klaipedos nafta".

Uzņēmuma komercdirektors Mindaugs Naviks apliecināja, ka Klaipēdas LNG darbība ir raita un gandrīz ar maksimālo jaudu.

Lielāko daļu jeb 24 TWh dabasgāzes nākamajā gadā saņems klienti Lietuvā, Latvijā un Polijā, kuri pērn rezervēja ilgtermiņa LNG termināļa jaudu. Vēl četras TWh jaudas no tūlītējā tirgus tiks piešķirtas nākamgad, balstoties uz nepieciešamību importēt dabasgāzi, lai nodrošinātu izolētu elektrības sistēmas darbību, bet, ja tādas nepieciešamības nebūs, to jaudu varēs izmantot citos dabasgāzes pieprasījuma gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru