Jaunākais izdevums

Ādažu novada dome nolēmusi aizliegt organizēt azartspēles novada teritorijā.

Marta sākumā dome pieņēma saistošos noteikumus, kas nosaka azartspēļu organizēšanas kārtību Ādažu novada administratīvajā teritorijā.

Saistošie noteikumi paredz, ka Ādažu novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles.

Minētais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim tika izsniegta azartspēļu organizēšanas vietas licence vai citos normatīvajos tiesību aktos ir atļauts organizēt azartspēles.

Kā norādīts paskaidrojuma rakstā, kas pievienots saistošajiem noteikumiem, būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

Salīdzinot azartspēļu organizatora tiesības veikt komercdarbību un gūt no tās labumu, no vienas puses, un indivīda tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē un interesi tikt aizsargātam no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes, no otras puses, pašvaldība konstatējusi, ka ar leģitīmo mērķi aizsargātās tiesības un intereses attieksies uz daudz plašāku personu loku un labumu no šā ierobežojuma iegūs visa sabiedrība.

Saskaņā ar SIA "Socioloģisko pētījumu institūts" 2015.gada pētījuma datiem 16% piecpadsmitgadīgo jauniešu Latvijā gada laikā spēlējuši azartspēles uz naudu, bet 8% uzskatāmi par regulāriem azartspēļu spēlētājiem. Agrīna azartspēļu spēlēšana varot palielināt problemātisku azartspēļu paradumu izveidošanos dzīves laikā.

Lai novadā nodrošinātu preventīvus, kā arī atkarību mazinošus pasākumus azartspēļu organizēšanas procesā, esot būtiski ierobežot iespēju personām izmantot azartspēļu organizētāju pakalpojumus un pasargāt personas no pieejas spēļu zālēm, līdz ar to arī no potenciālas azartspēļu atkarības.

Saskaņā ar pašvaldības apkopoto informāciju, laikā no 2016.gada 8.novembra līdz 2021.gada 8.novembrim vienīgajā spēļu zālē Ādažu novada teritorijā - laimētavā "Fenikss" - Ādažu novada Pašvaldības policija reģistrēja 34 sabiedriskās kārtības traucējumu un izsaukumu gadījumus. Vairumā gadījumu laimētavas apmeklētāji bija alkohola reibumā.

Pašvaldība norāda, ka nepastāv citi, alternatīvi līdzekļi, lai ierobežotu personas pamattiesības mazāk, nekā ar šo lēmumu noteiktais ierobežojums, un kuri vienlaikus ļautu sasniegt saistošo noteikumu mērķi.

Domnieki arī konstatējuši, ka azartspēļu organizētāju interese gūt peļņu no komercdarbības nav samērīga ar iedzīvotāju interesēm un neatsver ar azartspēļu organizēšanu saistītos riskus.

Tiek norādīts, ka Ādažu novads izvietots Rīgas tuvumā, un interesentiem esot iespējas izmantot Rīgā esošās azartspēļu zāles. Tuvākā esot Brīvības gatvē 409 jeb 5,5 kilometru attālumā.

Noteikumi maznozīmīgi ietekmēs pašreizējo uzņēmējdarbības vidi. Pēc noteikumu apstiprināšanas nebūs iespējams atvērt jaunas azartspēļu organizēšanas vietas novada administratīvajā teritorijā.

Šie saistošie noteikumi nosūtīti saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Kā ziņots, Ķekavas novada pašvaldība bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas izmantoja grozījumus Azartspēļu un izložu likumā pašvaldībām doto pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus, ar kuriem nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.

Ķekavas novada dome 2021.gada 8.septembrī nolēma turpmāk aizliegt organizēt azartspēles visā Ķekavas novada administratīvajā teritorijā.

Šos noteikumus apturēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Arturs Toms Plešs (AP), bet Ķekavas novada dome nolēma vērsties Satversmes tiesā, prasot atcelt ministra rīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums pērn bija 290,534 miljoni eiro, bet ieņēmumi no azartspēlēm - 264,775 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotā informācija.

Tostarp nozares ieņēmumi no azartspēļu automātiem pērn bija 131,129 miljoni eiro, bet interaktīvo azartspēļu ieņēmumi bija 123,988 miljoni eiro.

Inspekcijā norāda, ka, tā kā 2020.gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ spēļu vietas bija slēgtas vairāk nekā četrus mēnešus, tajā skaitā divus mēnešus arī interaktīvās azartspēles, bet 2021.gadā - gandrīz astoņus mēnešus, nav iespējams objektīvi salīdzināt nozares 2021.gada un 2022.gada darbības finanšu rādītājus.

Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums sarucis par 11,4%, bet peļņa - par 13,8%.

Apkopotā informācija liecina, ka kopumā Latvijā patlaban azartspēles organizē 19 komersanti, no tiem astoņi komersanti piedāvā klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, četri komersanti - totalizatora likmju pieņemšanas vietās, 17 komersanti nodrošina interaktīvās azartspēles. Nozares kapitālsabiedrībās nodarbināti 2722 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nelicencēto interneta azartspēļu popularitāti sekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas kārtība azartspēļu laimestiem, intervijā sacīja azartspēļu rīkotāja SIA "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

"Manuprāt, pati galvenā problēma ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Protams, katra valsts mēģina uzlikt ierobežojumus un kontrolēt to, kas notiek interneta vidē. It sevišķi tas attiecas uz azartspēlēm, kur ir kaut kādā veidā jāmēģina ierobežot klientu aktivitāte, lai tas nenoved pie pavisam bēdīgām sekām, tostarp atkarības. Tas viss ir saprotams. Bet Latvijā, un es atļaušos teikt, ka nezinu nevienu citu valsti, kur ir tāda veida regulējums kā pie mums, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana azartspēļu laimestiem," pauda Pakārklis.

Viņš minēja, ka nesaskata problēmu, ja ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par miljona eiro laimestu kādā no "Latvijas loto" loterijām, bet azartspēļu gadījumā problēmas ir veidā, kā nodoklis tiek piemērots, proti, klientiem nav iespējas atskaitīt azartspēlēs iztērētās summas, un nodoklis tiek ieturēts no visas laimestu summas, ko klients ir saņēmis. Piemēram, klients gada laikā azartspēlēs ir iztērējis 5000 eiro un pretī laimestos ir saņēmis 4000 eiro, kas faktiski nozīmē, ka klients zaudējis 1000 eiro. Latvijā regulējums nosaka, ka azartspēļu laimestiem virs 3000 eiro pie izmaksas tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis neatkarīgi no iemaksu apmēra, proti, šajā gadījumā pie izmaksas tiek ieturēti vēl 23% no 1000 eiro, kas pārsniedz 3000 eiro slieksni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Azartspēles pašvaldību eksperimentos

Arnis Vērzemnieks Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma apspriešanas process ir atspoguļojis vienpusīgu, fragmentāru un uz subjektīviem viedokļiem balstītu pieeju, nozīmīgu akcentu liekot uz azartspēļu ierobežošanu.

Rīgas dome ir iecerējusi visā teritorijā aizliegt organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Jau iepriekšējais Rīgas domes sasaukums paredzēja, ka spēļu zāles varēs atrasties tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Pamatojums — tādā veidā azartspēles būs atkarīgas no tūristu pieplūduma un faktiski pamatā darbosies tikai kā viņu izklaide. Vienlaikus tiks radīti būtiski šķēršļi vietējo iedzīvotāju piekļuvei spēļu zālēm, jo, ievietojot tās ekskluzīvākās un skaita ziņā ļoti limitētās vietās, pieprasījums pēc azartspēlēm kā izklaides samazināšoties pats no sevis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) apturējis Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tiešām "stopkrāns" Rīgas attīstībai bija azartspēles?

Arnis Vērzemnieks, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents, 16.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2022. gada 23. marta, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, dzirdami pārmetumi, ka “stopkrāns” galvaspilsētas attīstībai bija “norauts” azartspēļu dēļ.

Šī mehāniski atkārtotā politiķu retorika acīmredzami palīdz novērst uzmanību no sarežģītākām problēmām. Ir kļuvis pārāk viegli vainot azartspēļu nozari pie visām pasaules nelaimēm.

Plaisa starp tendenciozo retoriku un faktos balstītiem argumentiem par nozari ir gandrīz fantastikas filmu žanra cienīga. Padziļinātas izpratnes vietā publiski dominē stereotipiski pieņēmumi par azartspēlēm, lai gan regulāri tiek skaidroti atbildīgas spēles principi, organizētas ekspertu diskusijas, pieejami starptautiski pētījumi, kā arī sniegta plaša informācija par nozari.

Nenoliedzami – ir nepieciešams atvēlēt daudz vairāk laika, lai nonāktu līdz efektīvam normatīvajam regulējumam, nevis pieņemtu sasteigtus un nepamatotus lēmumus, bet tas ir iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķekavas dome vērsīsies Satversmes tiesā par Pleša lēmumu azartspēļu jautājumā

LETA, 04.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada dome šodien nolēma vērsties Satversmes tiesā (ST), apstrīdot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu apturēt azartspēļu ierobežošanu Ķekavā.

Par vēršanos ST nobalsoja 13 deputāti, pret bija opozīcijas deputāte Viktorija Baire (JV), bet balsojumā nepiedalījās Arnolds Keisters (JV).

Lēmums galvenokārt tika pamatots ar atšķirīgo likumu normu interpretāciju un to, ka pašvaldība nevar piekrist ministra viedoklim.

Tādēļ jautājums tiks virzīts uz ST, lai gūtu skaidrību par pašvaldības iespējām pieņemt šādus saistošos noteikumus par azartspēļu ierobežošanu pašvaldības teritorijā.

Kā ziņots, Plešs apturēja Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā", kas faktiski aizliedza organizēt azartspēles visā novada teritorijā.

Ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ST ierosināta lieta par Pleša lēmumu apturēt azartspēļu ierobežošanu Ķekavā

LETA, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesā (ST) ir ierosināta lieta par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas novada domes saistošo noteikumu par azartspēļu organizēšanu darbība.

Lieta ierosināta pēc Ķekavas novada domes pieteikuma. Ar apstrīdēto aktu ir apturēta 2021.gada 8.septembra saistošo noteikumu "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā" darbība.

Ministrs apstrīdētajā aktā norāda, ka noteikumi neatbilst normatīvajiem aktiem ar augstāku juridisko spēku.

ST ir uzaicinājusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru līdz 30.maijam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš noteikts šī gada 29.augusts.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

ST lietu sagatavo un izskata vidēji deviņu līdz 12 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, informēja tiesa.

Nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, norādīja ST.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.

Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No BaltCap infrastruktūras fonda varētu būt pazuduši apmēram 40 miljoni eiro

LETA--BNS, 14.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fonda, kuru pārvaldīja bijušais partneris Šarūns Stepukonis, varētu būt pazuduši apmēram 40 miljoni eiro, paziņojis kompānijas advokāts Darjus Raulušaitiis.

Viņš norādīja, ka Stepukoņa piesavinātā naudas summa būtu mazāka, ja 2022.gadā Lietuvas tiesībsargājošās iestādes nebūtu izbeigušas pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

"Ja 2022.gadā šī izmeklēšana nebūtu izbeigta un Šarūns Stepukonis būtu apturēts, iespējams, mēs šodien nerunātu par piesavinātiem 40 miljoniem, varbūt summa būtu mazāka," Raulušaitis teica Lietuvas sabiedriskajam radio.

Arī Lietuvas parlamenta Komisijas cīņai pret korupciju priekšsēdētājs Aļģirds Stončaitis sacīja, ka no fonda pazudusī summa varētu pārsniegt 40 miljonus eiro.

"Vismaz pagaidām runa ir, ka viens cilvēks potenciāli varēja piesavināties un kaut ko no tā pazaudēt, bija 30, un tagad mēs runājam par iespējamiem 40 vai pat vairāk no šiem miljoniem," Stončaitis sacīja sabiedriskajam radio.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piektdaļa azartspēļu lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes vietnes

Jānis Goldbergs, 28.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23% interaktīvo azartspēļu lietotāju Latvijā izmanto nelegālas, proti, Latvijā nelicencētas tiešsaistes azartspēļu vietnes, liecina pētījumu aģentūras H2GC veiktais pētījums, kuru tā prezentēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīkotajā seminārā Ēnu ekonomika tiešsaistes azartspēlēs – kā to mazināt?

Galvenais secinājums: ja neko nemainīsim pieejā, tad tā tas arī paliks.

11 tūkstoši ēnu biznesā, 6 miljoni garām valsts kasei

Pētījumā, kuru H2GC veica šā gada pavasarī, noteikts, ka 5500 lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes spēles, bet vēl 8200 cilvēku izmanto Latvijā nelicencētus tiešsaistes totalizatorus. Ņemot vērā to, ka daļa no visiem nelegālo tiešsaistes azartspēļu lietotājiem lieto gan spēles, gan totalizatorus, pētnieki lēš, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 unikālo nelegālo interaktīvo azartspēļu lietotāju. H2GC direktors Deivids Henvuds un vadošais analītiķis Eds Birkins, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem un analīzi par nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu Latvijā, parādīja arī faktisko ietekmi uz valsts budžetu, proti, cik aptuveni valsts zaudē, pieļaujot šādu ēnu biznesa apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vērzemnieks: Latvijā azartspēļu nozarē šobrīd ir ļoti liela nenoteiktība

LETA, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu nozarē šobrīd ir ļoti liela nenoteiktība, ko ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija, otrdien diskusijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Lobistu organizētajā diskusijā "Azartspēles pilsētvidē" par spēļu zāļu iekļaušanos pilsētā veidā, kas mazinātu problemātisku paradumu attīstības risku, piedalījās arī pilsētvides un tūrisma pētnieks Mārtiņš Eņģelis, korporatīvo risku vadības uzņēmumā SIA "Nordsage" vecākais konsultants Valdis Pumpurs un Latvijas Narkologu asociācijas valdes locekle Sarmīte Skaidra, savukārt diskusiju vadīja žurnālists Sandijs Semjonovs.

Dalībnieki pasākuma laikā vērtēja aktuālo situāciju azartspēļu nozarē, normatīvos regulējumus un ieceres attiecībā uz azartspēļu zāļu izvietojumu.

Diskusijas sākumā Vērzemnieks norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā gandrīz 12 mēnešus bija slēgtas spēļu zāles, un šobrīd to skaits ir samazinājies aptuveni par trešdaļu. Pēdējo 20 gadu laikā esot pieaudzis azartspēļu automātu skaits, tomēr spēļu zāļu skaits pakāpeniski samazinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

EIB viceprezidents: Skandāls ar BaltCap līdzekļu piesavināšanos neietekmē bankas plānus Baltijā

LETA/BNS, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB), kas ieguldījusi 20 miljonus eiro Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fondā, ir vīlusies par informāciju, ka bijušais fonda partneris ir piesavinājies miljoniem eiro, tomēr tas neietekmē EIB plānus Baltijas valstīs, paziņoja bankas viceprezidents Tomass Estross.

"Tas neapturēs mūs no labām investīcijām Baltijas valstīs. Tas nemaina mūsu biznesa plānu attiecībā uz investīcijām Baltijas valstīs, jo mēs ticam Baltijas valstu nākotnei un esam gatavi tajās investēt," Estross teica Lietuvas ziņu portālam "15min.lt".

"Ilgtermiņā man nav nekādu bažu par Baltijas valstīm, jo tās ir labi pārvaldītas, spēcīgas ekonomikas, NATO dalībvalstis. Tās būs pievilcīgas investīcijām," piebilda EIB viceprezidents.

2023.gadā EIB piešķīra 654 miljonus eiro projektiem Lietuvā. Lielākā daļa finansējumu bija aizdevumi uzņēmumiem.

Jau vēstīts, ka "BaltCap" bijušais infrastruktūras fonda partneris Šarūns Stepukonis tiek turēts aizdomās par vairāk nekā 30 miljonu eiro piesavināšanos no fonda līdzekļiem un zaudēšanu azartspēlēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu paaugstināšana sarūkošiem azartspēļu segmentiem nav racionāla, intervijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Viņš norādīja, ka Latvijā kopš 2019.gada ieņēmumi no spēļu automātiem ir samazinājušies par vairāk nekā 40%, bet ieņēmumi no kazino galdiem - par vairāk nekā 50%, kamēr ieņēmumi no interneta azartspēlēm ir pieauguši par vismaz 100%, un paaugstināt nodokli visiem šiem spēļu segmentiem vienādi par 20% nav pareizi.

"Ar nodokļu paaugstināšanu vēl vairāk bremzēt segmentu, kas samazinās, nav racionāli," atzīmēja Spēļu biznesa asociācijas prezidents.

Vērzemnieks norādīja, ka pērn interaktīvo azartspēļu segments sasniedza gandrīz pusi no kopējā azartspēļu patēriņa Latvijā, kamēr vēl 2019.gadā lielāko daļu veidoja klasiskās azartspēles, to īpatsvaram esot 70% apmērā. Šāda tendence nav tikai Latvijā, bet notiek visā Eiropā un arī pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nebūs problēmu apstiprināt finanšu atbalsta rīkus uzņēmumiem

LETA, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs problēmu, lai jau otrdien valdībā tiktu apstiprināti noteikumi finansiālās palīdzības sniegšanai uzņēmējiem saistībā ar noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem Covid-19 ierobežošanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš uzsvēra, ka valdībā finansiālie atbalsta rīki uzņēmējiem ir prezentēti kopā ar noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem un atlicis vien nākamajā otrdienā apstiprināt atbilstošus noteikumus. Tālāk vēl sekos atbalsta mehānismu saskaņošana ar Eiropas Komisiju.

Ministrs atgādināja, ka subsidēto algu atbalsta saņemšanai darbinieku vakcinācija būs noteicošais faktors, lai saņemtu atbalstu. Sākotnēji Ekonomikas ministrija šādu risinājumu nebija piedāvājusi, tas radies darba grupas diskusijās. "Grupā, kurā tika pieņemti lēmumi, valdīja uzskats, ka ar šo rīku mēs nedrīkstētu pieļaut situāciju, ka mazā uzņēmumā, kurā ir gan vakcinēti, gan nevakcinēti darbinieki, vakcinētie ies uz darbu un strādās daļēji, bet nevakcinētie nestrādās, jo viņi to nevar. Ierobežotās nozares ir tās, kuras ikdienā strādā ar cilvēkiem," skaidroja Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sprindžuks atceļ Pleša lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu

LETA, 15.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) nolēmis atcelt iepriekšējā ministra Artūra Toma Pleša (AP) lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu, trešdien preses konferencē paziņoja Sprindžuks.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) paziņoja, ka 16.februārī tiks sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par prasības atsaukšanu Satversmes tiesā, jo visi strīdi līdz ar to ir izšķirti.

VARAM "kļūdas labojums" paver ceļu vismaz 150 miljonu eiro investīcijām 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Māra Sprindžuka lēmums, kas atceļ...

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" februāra sākumā publicēti Saeimas pieņemtie likuma grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru mērķis ir nodrošināt apturētā Rīgas pilsētas attīstības plāna "atbloķēšanu".

Grozījumi stājās spēkā svētdien, 12.februārī. Ar pieņemtajām izmaiņām noteikta Rīgas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhija un to piemērošanu attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, ja attiecīgajai teritorijai tās īpašā statusa dēļ speciālajā likumā noteikts izņēmums no vispārējā teritorijas plānošanas regulējuma.

Likuma jaunais regulējums pieļaus, ka Rīgai var tikt izstrādāti divi teritorijas plānojumi.

Paredzēts, ka pieņemtās izmaiņas sekmēs Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas attīstību, ievērojot nepārtrauktības un pēctecības principu, veicinot privāto investīciju piesaisti Rīgas pilsētai un aktivizējot dialogu starp Rīgas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, investoriem un pašvaldību, kā arī novēršot sabiedrības bažas par iespējamo attīstības stagnāciju.

Likumā arī novērstas iepriekš identificētās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma robežu apraksta neprecizitātes, kuras kopš likuma pieņemšanas bija radušās ielu pārdēvēšanas rezultātā.

Vienlaikus ar teritorijas attīstības plānošanas dokumenta veida maiņu ir noteikts termiņš, līdz kuram izstrādājams un apstiprināms jauns Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums, - ne vēlāk kā līdz 2028.gada 31.decembrim.

Lai novērstu juridiskās neprecizitātes, kas bija sākotnēji iesniegtajos grozījumus, Saeima 11.februārī pieņēma grozījumu uzlabotu variantu.

Jaunais Rīgas attīstības plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (LA), tam izraisot šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā, kurā sākotnēji atradās "Latvijas attīstībai", "Par" un "Progresīvie". No savas līdz tam pārstāvētās partijas "Par" izstājās Rīgas mērs Staķis.

Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja Rīgas attīstības plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Pretējā puse savukārt ir paudusi aizdomas, ka Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēta jaunajā Rīgas plānojumā.

Sprindžuks uzskata, ka šāds viņa priekšgājēja solis bijis nesamērīgs un aicināja diskutēt par ministra pilnvaru samazināšanu jautājumos par pašvaldību izdotu normatīvo aktu atcelšanu.

Lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu Rīgas pilsētas attīstības plāna darbību, Sprindžuks pēc būtības rosināja virzīties ar šodien pieņemto grozījumu pieņemšanu. Pēc šī likuma grozījumu stāšanās spēkā dažu mēnešu laikā Rīga varētu atgriezties pie "normālas attīstības vides", iepriekš norādīja Sprindžuks. Tādējādi problēma tiktu atrisināta, bet pašvaldība varētu turpināt skaidrot taisnību tiesvedības procesā.

Paralēli Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu, kurā Rīgas dome apstrīd iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 15.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Ar pašreizējo situāciju darba tirgū nav apmierināti nedz darba devēji, kuri akūti izjūt darbaspēka deficītu, lai gan bezdarbnieku ir salīdzinoši daudz, nedz darba ņēmēji, kuri vēlas lielākas algas, ko lielākoties spēj piedāvāt kompānijas ārzemēs, kas savukārt veicina darbaspēka aizplūšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma Biuro klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle. Viņa norāda, ka situācija ir neordināra, jo tikai 2% aptaujāto iedzīvotāju nesaskata nekādas problēmas darba tirgū, kas ļauj secināt, ka 98% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar pašreizējo situāciju un izjūt dažādas nepilnības nodarbinātības segmentā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.augusta žurnālā lasi:

Statistika

Klātienes azartspēles atgriežas

Aktuāli

Vai darbaspēka stimulus Latvijā redz laikā un pilnīgi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīkojot pasaules līmeņa pokera turnīrus Latvijā, budžets iegūtu vairāk

Juris Celmārs, "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs, 29.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisku pokera turnīru organizēšana ir izklaides joma, kas varētu sniegt ievērojamus ieņēmumus ne tikai šo pasākumu rīkotājiem, bet arī tūrisma nozarei un valsts budžetam kopumā. Lai to īstenotu, jāmaina šobrīd nesamērīgais nodokļu regulējums.

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām jeb no 1.marta atsevišķu pakalpojumu saņemšanai būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Grozījumus iesniegusī Veselības ministrija (VM) norāda, ka nosacījums tiks saglabāts publiskos pasākumos telpās un pakalpojumiem, kur ir augstāks risks Covid-19 izplatībai - izklaides pasākumos, diskotēkās, deju klubos, azartspēlēs, sniedzot pakalpojumus, kuru laikā netiek lietotas sejas maskas, piemēram, sporta pakalpojumus, skaistumkopšanas pakalpojumus, labsajūtas pakalpojumus, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus.

Tāpat par augsta Covid-19 izplatības riska aktivitātēm ir uzskatāmas dejas, kora dziedāšana un tamlīdzīgas aktivitātes, kā arī sporta aktivitātes, tādēļ tiks saglabāts nosacījums, ka amatieru kolektīvu nodarbībās telpās - koru, deju mēģinājumos, amatieru sporta treniņos varēs piedalīties tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dažas piezīmes par vēl vienu potenciāli veiksmīgu ieceri kreditēšanas bremzēšanai

Ivars Pommers, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš partneris, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan publiskajā dienaskārtībā arvien aktuāls jautājums par nepietiekamiem kreditēšanas apjomiem, vienlaicīgi uzsākta iniciatīva mainīt nodokļu režīmu (faktiski — palielināt šobrīd maksājamo nodokļu apjomu) Latvijas komercbankām, jo tām ir pārāk labi peļņas rezultāti. Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu komisija jau atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas bankām liek uz pusi samazināt hipotekāro kredītu likmes (kredītiem līdz 250 tūkstošiem eiro).

Ārēji tas tiek pamatots ar samērīguma un taisnīguma principiem, bet neviļus rodas arī asociācijas ar Mihaila Bulgakova stāsta “Suņa sirds” galvenā varoņa slaveno frāzi: “Visu ņemt un sadalīt”. Vai šis nebūs kārtējais ar labiem nodomiem bruģētais ceļš uz elli?

Pieņemot jebkādu regulāciju, jāizvirza sasniedzamie mērķi. Ja mērķis ir papildināt 2024. gada budžetu, tad tas, protams, tiks sasniegts — pēc aptuvenām aplēsēm iegūtā summa varētu būt ap 140 miljonu eiro. Ja mērķis ir par vienu vai dažiem simtiem samazināt ikmēneša procentu maksājums (bet lielākiem kredītu ņēmējiem par dažiem tūkstošiem), tad arī tas varētu tikt sasniegts. Bet vai šie mērķi ir gana saprātīgi, ņemot vērā visus blakus efektus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība neplāno mainīt lēmumus saistībā ar ierobežojumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām

LETA, 23.02.2022

Pamatā ejam visur publiskās telpās ar maskām. Tur, kur mēs ejam ar maskām, no 1.marta vairs neprasīs sertifikātu, teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība neplāno mainīt lēmumus saistībā ar Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Nē, mēs neko nemainīsim," iespējamās izmaiņas jau pieņemtajos lēmumos attiecībā uz ārkārtējās situācijas beigām komentēja premjers.

Pēc viņa paustā, Covid-19 izplatības ziņā Latvija pašlaik ir pašā pīķa augšgalā, jo saslimušo skaits divas nedēļas vēl nesamazinās, taču vairs nepalielinās. "Slimnīcās ir drusku vairāk, un tas ir tas, par ko jābūt bažīgiem," uzsvēra Kariņš.

Viņš arī atgādināja, ka Covid-19 pandēmija joprojām nav beigusies. "Pamatā ejam visur publiskās telpās ar maskām. Tur, kur mēs ejam ar maskām, no 1.marta vairs neprasīs sertifikātu. Būsim piesardzīgi, īpaši būsim piesardzīgi, domājot, ka mēs apciemosim gados vecākus cilvēkus, arī slimākus cilvēkus. Padomāsim, varbūt apmeklējumu pie vecāsmātes var vēl pagaidīt mēnesi," aicināja valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemes tipa spēļu nodokļi un valsts konkurētspēja

Edgars Hercenbergs, "Sorainen" vecākais jurists, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskajā tūrisma un izklaides nozarē, kā arī gūtu vērā ņemamus ieņēmumus valsts budžetā, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli azartspēļu laimestiem zemes tipa spēlēm (kārtis, rulete, spēļu automāti), tai pašā laikā paaugstinot to nodokli, kuru maksā azartspēļu rīkotāji.

Šādus secinājumus ļauj izdarīt starptautiskā juristu biroja "Sorainen" šogad veiktā pētījuma dati, salīdzinot azartspēļu regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp ieņēmumus valsts budžetā valstīs ar atšķirīgu regulējumu, kā arī Latvijā periodā, kad bija spēkā šāda kārtība.

Pozitīva pieredze jau pirms desmit gadiem

Pētījumā skarti vairāki temati, salīdzinot Latvijas un starptautiska līmeņa datus dažādos laika periodos un to, kā šis regulējums ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Jāņem vērā, ka vairākumā ES valstu iedzīvotāju ienākumu nodoklis no azartspēļu laimestiem nav jāmaksā, tādu ir 17, savukārt deviņās tas tiek atšķirīgā apjomā aplikts ar IIN. Interesanti, ka pētījuma periods ietvēra COVID-19 pandēmijas krīzes periodu, kad spēlēšana klātienē bija ierobežota. Skaitļi runā paši par sevi: 60% gadījumu valstīs, kurās bija gan IIN, gan azartspēļu nodoklis, ieņēmumi budžetā samazinājās. Turpretī valstīs, kas piemēro tikai azartspēļu nodokli, budžeta ieņēmumi pieauga pat par 70%. No tām valstīm, kur tiek īstenoti abi nodokļu veidi, Latvija piedzīvoja lielāko ieņēmumu kritumu – par 35% – 2021./2022. gada periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Nacionālā stadiona projekta Viļņā koncesionārs - Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" - ir izstājies no projekta un par jauno koncesionāru kļuvis nekustamo īpašumu attīstītājs "Hanner", piektdien paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Viņš piebilda, ka jaunais projekta īstenotājs paredz stadiona ietilpību paplašināt līdz 18 000 sēdvietām.

""BaltCap" fonds izstājas no projekta, un labi zināma kompānija "Hanner" nāk tā vietā. Principā mums ir nepārtraukts līgums ar koncesionāru, projekts ir dzīvotspējīgs," žurnālistiem teica Viļņas mērs.

Benkunsks piebilda, ka piektdien ir noslēgta principiāla vienošanās ar "BaltCap" un "Hanner" par pārņemšanu.

"BaltCap" infrastruktūras fonds uz koncesijas līguma pamata līdz šim bija iesaistīts Lietuvas Nacionālā stadiona būvniecībā Viļņā.

Projekts nonācis strupceļā pēc tam, kad kļuva skaidrs būtisks izmaksu pieaugums un "BaltCap" lūdza partnerus indeksēt būvniecības cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru