Kādreizējā industriālajā milzī – tekstilfabrikā Boļševička – varētu atgriezties darba duna – masveida ražošanas vietā gan nāktu radošās industrijas, IT pakalpojumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par spilgtu industriālās arhitektūras piemēru dēvētā fabrikas ēka Rīgā, Ganību dambī, kas pagājušā gadsimta sākumā būvēta kā ādas apavu rūpnīca Bufalo, briest pārmaiņām. Šobrīd tiek izstrādāts tehniskais projekts ražošanas ēkas rekonstrukcijai, veidojot tur mūsdienīgas biroju platības, ka arī tiek strādāts pie 6,6 ha plašās teritorijā attīstības plāna. Pirmajā posmā ir plānots rekonstruēt esošās ēkas un brīvajā teritorija nodrošināt tām nepieciešamo infrastruktūru, t.i., stāvvietas, sporta laukumus, automazgātavu, rekreācijas zonu, DB norāda projekta attīstītājs, Rietumu bankas nekustamo īpašumu apsaimniekotāja Apella vadītājs Andrejs Ščerbakovs. Tiek lēsts, ka investīcijas ēkas sakārtošanā varētu būt ap 10 milj. eiro lielas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zīmola Nordic Club House dibinātājs Rinalds Trukšs. Nordic Club House ir uz noteiktām vērtībām balstīts koprades un sharing economy (dalīšanās ekonomikas) zīmols. «Es ticu tam, ka darbu, ko darām, var paveikt labāk, ja apkārt ir cilvēki, kas varbūt nav tiešie kolēģi, bet pārstāv tās pašas vērtības. Koprades vietas visā pasaulē sniedz iespēju bagātināties tādos unikālos veidos, kādos to nevar izdarīt tradicionālās darba vietās vai mājas biroji,» stāsta R. Trukšs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Droši vien tāpēc, ka vienmēr esmu meklējis perfektu darba vidi, kas ietver sevī gan telpu, gan noformējumu, gan to īpašo auru. Ja nevari atrast to, ko meklē, tas nozīmē, ka jārada pašam. Vieta tev apkārt kaut kādā mērā ir spogulis tavai iekšējai kārtībai, tas ir sava veida palielināmais stikls tam, kas notiek galvā. Man nav īsti skaidrs, kāpēc 90% ofisu ēkās ir iekārtie griesti, sarunām neatbilstošas pārrunu telpas vai bezgaismas un bezgaisa kabineti. Es neticu ofisu kastēm. Un Nordic Club House iespējams ir sava veida protests šādai kārtībai.

Elektroenerģijas tirgotājs SIA Enefit uzvarējis atklātā konkursā par tiesībām iegādāties elektroenerģiju no AS RĪGAS SILTUMS siltumcentrāles Imanta koģenerācijas stacijas, kas ir trešā lielākā spēkstacija Latvijā ar 47,7 megavatu lielu jaudu. Tādējādi šis ir līdz šim lielākais Enefit noslēgtais sadarbības līgums ar vietējo enerģijas ražotāju.

Sadarbības līgums ar AS RĪGAS SILTUMS paredz elektroenerģijas iegādi un balansēšanas pakalpojumu sniegšanu viena gada garumā, un 1. augustā Enefit uzsāk elektroenerģijas iegādi no koģenerācijas stacijas Imanta. Plānots, ka 12 mēnešu laikā spēkstacija pārdos SIA Enefit vismaz 50 000 000 kWh.

SIA Enefit ir elektroenerģijas pārdevējs Latvijas atvērtajā elektroenerģijas tirgū. SIA Enefit mātes uzņēmums ir AS Eesti Energia.

BaltCap Infrastruktūras fonds (BInF) iegādājies 70% biomasas koģenerācijas stacijas kapitāldaļu, informē fonda pārstāvji.

Augstas efektivitātes šķeldas koģenerācijas stacija darbojas kopš 2017. gada oktobra un šī projekta realizācijas kapitālie izdevumi ir 17 miljoni eiro. Staciju paredzēts iegādāties no uzņēmuma AS Energoeco. Darījums gaida apstiprinājumu Konkurences padomē un tā detaļas netiek atklātas.

Koģenerācijas spēkstacija ir aprīkota ar 18 megavatu HoSt Bio Energy Installations augstspiediena tvaika katlu un 3,98 megavatu tvaika turbīnu, un tās saražotā elektroenerģija nodrošina siltumu Rīgas rajonu siltumapgādes sistēmai.

«Pēdējo divu gadu laikā mēs rūpīgi sekojām koģenerācijas staciju attīstībai Acones rūpnieciskajā parkā un uzskatām to par tehnoloģiski drošu un labi realizētu projektu, kas lieliski iekļaujas mūsu ieguldījumu portfelī. Pateicoties šai investīcijai, mēs būsim vienu soli tuvāk mūsu mērķim – ieguldīt vismaz 40% no fonda līdzekļiem klimata pārmaiņu mazināšanas projektos. Šāda tipa investīcijas kļūst arvien svarīgākas un steidzamākas, ņemot vērā nesen publicēto Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu,» komentē Šarūnas Stepukonis, BaltCap Infrastruktūras fonda vadītājs.